Atzinums

Nesvītrot

Termins: “2.10. būvniecības ieceres dokumentācija – dokumentu kopums, kas satur grafiskos dokumentus, teksta dokumentus, aprēķinus un citu informāciju par būvniecības ieceri;“
bija vienīgais, kas apvienoja visus projektēšanas dokumentācijas veidus.
No Būvniecības likuma:
“13) būvprojekts — informācijas kopums, kas satur grafisko, tekstuālo un citu informāciju par būvniecības ieceri, tai skaitā par būves vai tās piederumu raksturlielumiem;“
Nav saprotams, kā ar šādām izmainām atšķirīgi būtu jāsauc šādu dažādu būvniecības ieceres dokumentācijas kopumu:
1) būvprojektu, kurā, piemērām, paredzēta ielas ūdens vada izbūve;
2) paskaidrojuma rakstu, kurā, piemēram, paredzēta ūdens vada pievada izbūve;
3) novietojuma plānu, kurā, piemēram, paredzēta ūdens vada pievada izbūve.

Skaidrai klasifikācijai iepriekš minētajiem 13)-ām un 1)-ām terminiem ir jābūt atšķirīgiem. Tas būtu atrisināms ar termina 2.10. saglabāšanu, kā piemērus uzskaitot dokumentācijas veidus (piemēram, būvprojekts, paskaidrojuma raksts, novietojuma plāns).
 

-

izteikt 2.17. punktu šādā redakcijā:
2.17. inženiertīklu pievads – ārējo inženiertīklu posms no sadales vai ielas/kvartāla vada līdz ēkas / būves ārsienai;

Pašlaik komunikācijā regulāri rodas pārpratumi un neskaidrības par to, kurā punktā sākas ūdensvada, kanalizācijas vai cita inženiertīkla pievads, un kurā punktā beidzās, un attiecīgi par atbildības robežām.
Šāds grozījums problēmu atrisinātu.

-

No teksta izriet, ka visi nacionālie būvprojektēšanas standarti ir noteikti kā obligāti piemērojamie.

Nav saprotams, kā tas iet kopā ar Standartizācijas likuma 13. pantu
13.pants. (1) Standartu piemērošana ir brīvprātīga.
(2) Ministru kabinets var noteikt obligāti piemērojamus Latvijas nacionālos standartus. Standartizācijas principus, uzdevumus un organizatorisko sistēmu militārajā jomā nosaka Ministru kabinets.

Nav saprotams, kuri nacionālie standarti ir identificējami kā būvprojektēšanas standarti.
 

-

Ir bažas par šādas stadijas nepieciešamību un to, ka ar skiču projekta stadiju nav pietiekami.

-

26.13. tehniskais projekts – stadija, kurā projekts ir izstrādāts tādā detalizācijas pakāpē, kas dod skaidru izpratni par tā gala rezultāta rādītājiem;

No formulējuma izriet, ka tāmei tehniskā projekta ietvaros ir jābūt obligāti.
Nav saprotams, kāpēc šādi būtu jāierobežo būvniecības ierosinātāju, ja viņš vēlas tehniskā projekta izstrādi tagad, bet izmaksu noteikšanu pēc gada, kad materiālu un darbu izmaksas var būtiski mainīties.
 

-

izteikt 27. punktu šādā redakcijā:
"27. Pirms būvprojekta izstrādāšanas būvniecības ierosinātājam ir tiesības saņemt institūciju tehniskos un īpašos noteikumus, ja attiecīgās jomas normatīvie akti nosaka šādu tehnisko noteikumu nepieciešamību. Gadījumos, kad plānotā būvniecība skar objektu vai inženierbūvi vai to aizsargjoslu, būvprojektu saskaņo ar attiecīgo objektu vai inženierbūves īpašnieku, nepieciešamības gadījumā saņemot tehniskos noteikumus. Tehnisko noteikumu ievērošana ir obligāta pie projektēšanas nosacījumu izpildes.";

Pamatojums:
Normatīvie akti nosaka, ka būvniecības ierosinātājam ir tiesības saņemt tehniskos noteikumus, bet nenosaka, ka tie ir obligāti izpildei, līdz ar to, nav normatīva regulējuma, pamatojoties uz kura, varētu atteikt būvprojekta saskaņošanu gadījumos, kad netiek ievēroti tehniskie noteikumi.
 

-

SIA “Rīgas ūdens” (turpmāk - Sabiedrība) ir izskatījusi tiesību akta projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi"” (23-TA-2311) (turpmāk – VBN grozījumi) un sniedz šādu atzinumu.
Ūdensvada un kanalizācijas inženiertīkli pēc darbības principa savā starpā ir pilnīgi atšķirīgi inženiertīkli un katram no tiem ir savs atsevišķs būvnormatīvs atbilstoši kuram tos ir nepieciešams projektēt un izvērtēt. Rīgas pilsētā tie ir vieni no vecākajiem Rīgas pilsētas inženiertīkliem (vecākie no tiem būvēti 19.gs. beigās) un parasti ūdensvads un kanalizācija atrodas dziļāk par pārējiem inženiertīkliem, tāpēc Sabiedrībai tehnisko noteikumu sagatavošanas un būvprojektu saskaņošanas procesā daudz vairāk jāpievērš uzmanību situācijām un risinājumiem, kas var būtiski ietekmēt Sabiedrības inženiertīklu funkcionalitāti un piekļuves iespējas tām nepieciešamo remontdarbu veikšanai vai avāriju novēršanai, kas attiecīgi prasa ievērojamu resursu izmantošanu.
Lai sagatavotu tehniskos noteikumus, bieži ir nepieciešama esošo arhīva datu precizēšana un salīdzināšana ar reāli dabā esošo situāciju, kā rezultātā ir nepieciešams ilgāks laiks, lai veiktu arhīva vēsturisko materiālu izpēti, objektu apsekošanu dabā, salīdzinot reālo situāciju ar arhīva materiāliem, jauniegūtās un precizētās informācijas aktualizāciju Sabiedrības datu sistēmā. Iepriekš minētās aktivitātes ir laikietilpīgas un daudzkārt ir nepieciešams papildus laiks (ilgāks par Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 17. punktā (turpmāk – VBN) noteiktajām 20 dienām), lai iegūto informāciju pilnvērtīgi izvērtētu un sagatavotu atbilstošus tehniskos noteikumus. Arī būvprojektu saskaņošanas process prasa ievērojamus resursus, jo ūdenssaimniecības jomā būvprojektu izstrāde un atbilstošie būvnormatīvi nav pietiekoši standartizēti un būvprojektu izstrāde notiek pēc katra atsevišķa būvspeciālista ieskatiem, līdz ar to saskaņošanas process vairākos gadījumos var pārsniegt sagatavotajos VBN grozījumos 27.3 punktā noteiktās 15 darba dienas.
Vēršam uzmanību, ka arī citās valstīs termiņi ir samērīgi, piemēram, Lielbritānijā saīsināto (fast answers) tehnisko noteikumu izsniegšanai paredzēts termiņš – trīs nedēļas: https://www.thameswater.co.uk/developers/larger-scale-developments/planning-your-development/water-and-wastewater-capacity, bet būvprojektu izvērtēšanas termiņš nav ierobežots: https://www.thameswater.co.uk/help/home-improvements/how-to-install-a-new-water-connection/how-to-install-a-new-water-connection.
VBN grozījumos iekļauto tehnisko noteikumu izsniegšanas un būvprojektu saskaņošanas termiņu samazināšana nozīmēs to, ka attiecīgo prasību izpildei būs nepieciešams piesaistīt papildus cilvēkresursus t.sk. ūdenssaimniecības jomas speciālistus, kuru trūkumu jau šobrīd būtiski izjūtam tautsaimniecībā, kas attiecīgi rezultēsies ar izmaksu pieaugumu papildus resursu nodrošināšanai un neizbēgami ietekmēs ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu.
 

-

papildināt ar 27.4 punktu šādā redakcijā:
"27.4 Inženierbūvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji atbilstoši kompetencei pēc nepieciešamības nosaka konkrētas prasības būves pieslēgšanai inženierbūvei vai gadījumos, kad tiek skartas inženiertīklu aizsargjoslas, izsniedzot tehniskos noteikumus. Ja inženiertīklu īpašnieks uzskata par nepieciešamu, tehniskajos noteikumos nosaka prognozēto izdevumu apmēru, ciktāl tas attiecas uz īstenojamo būvniecības ieceri. Prognozētais izdevumu apmērs nedrīkst būt lielāks par tehnisko prasību izpildei nepieciešamajām izmaksām, kuras tieši saistītas ar īstenojamo būvniecības ieceri. Inženierbūvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji ir tiesīgi saskaņot būvprojektu, bez tehnisko noteikumu izsniegšanas gadījumos, kad paredzēta būvniecība skar attiecīgo inženierkomunikāciju aizsargjoslas, vai inženiertīklu šķērsošanas gadījumos. ";

Izmaiņas nepieciešamas, lai mazinātu birokrātiju, jo ne visos inženiertīklu šķērsošanas gadījumos un gadījumos, kad tiek skartas inženiertīklu aizsargjoslas, TN ir nepieciešami. Pašlaik SIA “Rīgas ūdens” izsniedzamo tehnisko noteikumu skaits gadā ir ap 3000. Ja TN būtu izsniedzami visos šķērsošanas gadījumos, vai gadījumos, kad tiek skartas inženiertīklu aizsargjoslas, TN skaits varētu dubultoties. Tāpēc prasībai izsniegt TN visos inženiertīklu šķērsošanas gadījumos un gadījumos, kad tiek skartas inženiertīklu aizsargjoslas nav jābūt obligātai.
TN izsniegšanas stadijā nav zināms, kurā no piedāvātiem punktiem būvspeciālists veidos pieslēgumu, kur trasējumu atļaus veikt būvvalde, vai nebūs jāatjauno ceļa segums un precīzs tā apjoms, vai nebūs jāpārvieto citas inženierkomunikācijas un vēl vairāki citi faktori, kas izmaksu prognozēšanu padara neiespējamu. Tāpēc šādai prasībai nav jābūt obligātai.

 

-

nesvītrot

Anotācijā ir norādīts, ka Noteikumu Nr.500 28.punkts tiek svītrots, jo dublē Būvniecības likuma 16.panta otro daļu un var radīt praksē tikai papildus neskaidrības. 
Tomēr tā nav, 16. pantā nav šāds būtisks teksts:
28. Būvprojekta izstrādātājs izstrādā būvprojektu atbilstoši normatīvajiem aktiem, līgumam par būvprojekta izstrādi un labai profesionālajai praksei tādā apjomā, lai būtu iespējams:
28.1. noteikt izbūvējamās būves atbilstību normatīvajiem aktiem un citām izvirzītajām prasībām;
28.2. veikt būvprojekta ekspertīzi, ja tāda nepieciešama;
28.3. veikt ēkas energoefektivitātes novērtējumu, ja to nosaka Ēku energoefektivitātes likums;
28.4. aprēķināt būvizmaksas ar būvniecības ierosinātāja noteiktu precizitāti;
28.5. nodrošināt būvdarbu veicējam pietiekamu informāciju būvdarbu veikšanai.
28. punktu ir nepieciešams atstāt.
 

-

Izteikt 30. punktu sekojošā redakcijā:
30. Izstrādājot būvniecības ieceres dokumentus, būvprojektu vai tā daļu, būvprojekta izstrādātājam ir pienākums ievērot tehnisko noteikumu būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus un tehniskās prasības.

Anotācijā norādīts:
Noteikumu Nr.500 30.punktā ir noteikts, ka, izstrādājot būvniecības ieceres dokumentus, būvprojektu vai tā daļu, būvprojekta izstrādātājam ir pienākums ievērot būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus un tehniskās prasības. Persona nevar izvēlēties ievērot normatīvo aktu prasības. Līdz ar to, tas atsevišķi normatīvajā regulējuma nav jānorāda. Papildus jānorāda, ka arī no būvprojekta izstrādātāja atbildības izriet, ka tas ir atbildīgs par normatīvo aktu ievērošanu. Līdz ar to, Noteikumu Nr.500 30.punkts dublē iepriekš minēto Būvniecības likumā ietverto regulējumu.
Tomēr nekas nav minēts par būtiskāko:
30. Izstrādājot būvniecības ieceres dokumentus, būvprojektu vai tā daļu, būvprojekta izstrādātājam ir pienākums ievērot būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus un tehniskās prasības.
30. punktu būtu jāatstāj precizētā redakcijā.
 

-

Izteikt 102. punktu sekojošā redakcijā:
102. Autoruzraudzības mērķis ir nepieļaut būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no akceptētās ieceres un izstrādātā būvprojekta, kā arī normatīvo aktu un standartu pārkāpumus būvdarbu gaitā.

Anotācijā norādīts:
Tomēr, faktiski autoruzraudzība tiek izmantota kā iespēju operatīvi saskaņot izmaiņas būvprojektā sakarā ar projektēšanas laika neparedzētiem apstākļiem,
Tomēr grūti piekrist šim apgalvojumam.
Vai ir pieejami būvspeciālistu aptauju rezultāti, balstoties uz kuriem ir nonākts pie šādiem secinājumiem?
Praksē autoruzraudzība pamatā tika izmantota tieši tam mērķim, kas ir norādīts 102. punktā. Neskatoties uz to, ka par atbilstību būvprojektam vienmēr nesa atbildību būvdarbu vadītājs, bieži vien tika konstatēts ievērojamu neatbilstību apjoms, kas, pateicoties 102.punkta noteiktam mērķim tika novērsts.
102.punkta svītrošana likvidēs skaidrību par autoruzraudzības mērķi un novājinās iepriekš veikto autoruzrauga kontroli, kas nodrošināja papildus būvdarbu kvalitātes kontroli, līdz ar ko, rezultātā, būvdarbu kvalitāte ievērojami kritīs.
Autoruzraudzības mērķa definēšana ir ne mazāk svarīga, kā būvuzraudzības mērķa definēšana (117.p.).
 

-

Attiecīgas kontroles novājināšana pazeminās būvdarbu kvalitāti.
 

-