Atzinums

Biedrība “Progresīvo tehnoloģiju institūts”

Reģistrācijas numurs 40008146452
Rīgā, Čiekurkalna 1.līnija 33, LV-1026
e-pasts a@aa.lv

Klimata un enerģētikas ministrijai
Maskavas iela 165, Rīga, LV-1019
pasts@kem.gov.lv

Atzinums par Klimata un Enerģijas ministrijas INFORMATĪVO ZIŅOJUMU “KODOLENERĢĒTIKAS ATTĪSTĪBAS IESPĒJAS LATVIJĀ”
Projekta ID 23-TA-3327

Rīgā, 2024. gada 03. aprīlī

Atzinumu sagatavoja
Dr. Agris Auce,
Biedrība “Progresīvo tehnoloģiju institūts”
mob. 29242066

Pirmkārt Biedrība “Progresīvo tehnoloģiju institūts” (turpmāk tekstā- PTI) ļoti kritiski vērtē veidu kā tika sagatavots šis ziņojums – pašu ziņojuma sagatavošanas procesu. Ziņojums ir ticis gatavots neiesaistoties nekādā dialogā ar sabiedrību, bez tautsaimniecības un enerģijas patērētāju viedokļu  noskaidrošanas, neiesaistot nozares speciālistus un/vai ekspertus un akadēmisko vidi. No plašākas sabiedrības šāda ziņojuma gatavošana faktiski tika paturēta noslēpumā, kas no sabiedrības labas pārvaldes viedokļa ir pilnīgi nepieņemami un arī neapšaubāmi ir negatīvā veidā ietekmējis ziņojuma kvalitāti.
Apzināti vai neapzināti ziņojums ignorē ļoti būtisku jautājumi – nākotnes kodolenerģijas objekti Latvijā būtu privāti, valsts būvēti un valsts pārvaldījumā (ar Latvenergo vai speciāli veidota uzņēmuma starpniecību) vai arī valsts un privātās partnerības objekti. Pat, ja ziņojumā šobrīd nevar sniegt atbildi uz šo jautājumu, šis jautājums ir jāpiemin ziņojumā.

PTI ieskatā šis ziņojums būtu būtiski uzlabojams un vismaz daļēji maināma tā secinājumu daļa. Tāpat būtu kritiski izvērtējami un maināmi vairāki pieņēmumi ar kuriem ir ticis pamatots ziņojums un tā secinājumi.
Iebildumi:
Ziņojuma kopīgais ietvars.
1.1 ziņojumā izmantotie pieņēmumi
Ziņojums ir sagatavots izmantojot vairākus pieņēmumus, kuri ir nepatiesi vai ļoti apšaubāmi:
Konkrēti:
Bez tam pastāv arī viedoklis, ka izlietotās kodoldegvielas apglabāšanas starptautiskais regulējums gan ES līmenī, gan arī globālākā līmenī nākamajos 20-30 gados var būtiski mainīties, lai pieļautu starptautisku sadarbību un izlietotās kodoldegvielas pārstrādi.

Ziņojumā kā pieņēmums  uz kā balstīti vairāki secinājumi ir neliels Latvijas elektrības patēriņa pieaugums – 9% 10 gados. PTI uzskatā, ka šāds pieņēmums nav īsti savienojams ar Latvijas politikas nostādni tuvoties vidējam ES dzīves līmenim un samazināt fosilā kurināmā apjomu un tāpēc pieprasījums pēc elektrības patēriņa visticamākais, ka pieaugs straujāk un attiecīgi arī būs vajadzīgas lielākas ģenerējošās jaudas.

Ziņojumā nav minēts un izvērtēts būtisks Latvijas enerģijas sistēmas risks – ūdens daudzums Daugavā, kur ir gadiem ar zemu ūdens daudzumu (un tādi vēsturiski ir bijuši diezgan daudz) un šajos gados tas rada Latvijā elektrības deficītu.

Ziņojumā nav nekādu datu un diskusijas par siltuma patēriņu un ražošanu Latvijā  - gan industriālām gan iedzīvotāju vajadzībām. Ziņojumā gan ir pieminēts, ka attīstoties Saules un vēja elektrības ražošanai koģenerācijas stacijas varētu kļūt nerentablas un tikt slēgtas, nav apskatīts kādas konsekvences tas radītu siltumapgādē. Jautājums ir ļoti būtisks, jo kā zināms AES ražo ļoti daudz siltuma.


Enerģijas sistēmas tvērums.
Ziņojumā ir praktiski pilnībā ignorēts tāds enerģētikas aspekts kā siltuma ražošana un patēriņš.
Šobrīd industriālo siltumu lielā mērā ražo ar gāzi un Rīgā mājokļus apsilda izmantojot ar gāzes darbināmu centralizētu centrālapkuri.
Ir zināms, ka šobrīd izstrādē ir vairāki SMR modeļi, kas paredzēti darba koģenerācijas režīmā vai par tādi kodolreaktori, kas paredzēti tikai centrālapkures vajadzībām.  Sagaidāms, ka centrālapkures vajadzībām paredzēts kodolreaktors būtu ievērojami lētāks nekā elektrības ģenerēšanai paredzēts kodolreaktors.

Kopsavilkumā  ir uzskaitīti 3 iespējamie Latvijas elektroapgādes risinājumi atsakoties no fosilā kurināmā:
“1) atjaunīgo energoresursu (saules, sauszemes vēja un atkrastes vēja) parku mērķtiecīga attīstība, nodrošinot tos ar elektroenerģijas ilgtermiņa uzkrātuvēm”;

 Ir jāatzīst un tas jāmin ziņojumā, ka šobrīd nepastāv ekonomiski pamatoti tehniskie risinājumi ilgtermiņa enerģijas uzkrāšanai.  ziņojumā ir skaidri jānorāda, ka šim variantam šobrīd NAV ekonomiski pamatotu tehnisko risinājumu.

“2) ūdeņraža nozares attīstība ar ūdeņraža ražošanas, pārvades un izmantošanas stratēģisku attīstību, nākotnē plānojot pilnībā aizstāt dabasgāzi ar ūdeņradi; “

Ir jāatzīst un tas jāmin ziņojumā, ka arī šim variantam pagaidām NAV ekonomiski pamatotu tehnisko risinājumu un ekonomiskā pamatojuma.

3)   “kodolenerģētikas nozares attīstība, plānojot atomelektrostaciju ar maziem modulārajiem reaktoriem (angl. Small Modular Reactor, turpmāk – SMR) būvniecību un ilgtermiņa izmantošanu.
-     Kodolreaktori ir dažādās attīstības stadijās un var uzskatīt, ka šis tehniskais risinājums eksistē, bet vēl nav zināmas ekonomiskās izmaksas”

Sekojot līdzi kodolenerģijas nozares attīstībai šajā brīdī ir zināmas aptuvenās gatavībai tuvāko SMR izmaksas. Šīs izmaksas ir vairākas reizes precīzāk zināmas nekā hipotētiskās ūdeņraža vai enerģijas ilgtermiņa uzkrāšanas izmaksas.

1.4 Ziņojuma rāmējumā nav skaidri nodefinēts vai AES Latvijā būtu valsts finansēta un īstenota (ar to saprotot Latvenergo vai kādu specializēti šim nolūkam izveidotu kompāniju) vai arī tas būtu privāto investīciju objekts un tiktu pieļauta konkurence starp vairākiem iespējamiem operatoriem.

1.5  Iebilstam pret visu ziņojum sadaļu, kas ir veltīta izlietotajai kodoldegvielai.
Tā satur novecojušu vai nepareizu informāciju. Daudzās valstīs Izlietotās kodoldegvielas uzglabāšana tiek finansēta ar speciālu, apmēram 1% lielu maksājumu no saražotās elektrības (un siltuma cenu) un tas ietilpst saražotās elektrības un siltuma pašizmaksā.
Apskatot izdevumus izlietotās kodoldegvielas apsaimniekošanā ir jāņem vērā “levelized costs”, kas nozīmē, ka kodolatkritumu glabātuve, kas tiek būvēta pēc 50 gadiem šodienas resursu rezervēšanā prasa daudzkārt mazākus resursus.
Tāpat ziņojumā nav veikts pilnīgi nekāds izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas izmaksu salīdzinājums ar citu enerģijas veidu atkritumu apsaimniekošanu. Tātad arī šī sadaļa ir maldinoša.
Attiecībā uz izlietoto kodoldegvielu sadaļa būtu jāpapildina arī ar to, ka sagaidāms, ka nākotnē parādīsies vēl vairākas iespējas – izlietotās kodoldegvielas pārstrāde, transurāna elementu transmutācija ātro neitronu reaktoros, kā arī ļoti ticams, ka būs arī iespēja vairākām valstīm vienojoties izveidot vienu kopīgu kodolatkritumu glabātuvi.

1.6 Ziņojuma daļa par AES uzraudzības izmaksām arī ir maldinoša vairāku iemeslu dēļ. Tieši tāpat AES uzraudzība līdzīgi kā zāļu nozarē vai Latvijas Bankas uzraudzības darbā var tikt finansēta no uzraugāmo subjektu maksājumiem. Tāpat arī AES uzraudzības maksas ir jālīdzina ar pārējo enerģijas ražošanas veidu uzraudzības maksām, kas ziņojuma nav darīts. Ņemot vērā, ka AES aizņem daudz mazāku teritoriju un AES ir daudz mazāk izmešu un mazāks atkritumu apjoms, nav citu kaitīgo faktoru, kas iedarbojas uz vidi u cilvēkiem un būtu jāuzrauga, ir ļoti ticams, ka AES uzraudzība prasa daudz mazāk līdzekļu un resursu nekā citu enerģijas viedu uzraudzība.

1.7 Ekonomiskā izvērtējumā nav ņemt vērā AES būves ilgums. Salīdzinot lielās un mazās (SMR) AES būves ekonomiskos aspektus ir jāņem vērā arī laika faktors, ja SMR var tikt uzbūvēts 4 gadus ātrāk, tad faktiskās izmaksas ir ievērojami mazākas pat, ja nomināli SMR būve uz 1 kw instalētās jaudas būtu dārgāka, jo atdeve no ieguldījuma sāktos ievērojami ātrāk.

1.8 Būtiski nepareizs un maldinošs ir apgalvojums, ka pēc dažādu vēja parku izbūves “elektroenerģijas nodrošinājums pārsniegs 100 %. Līdz tam iztrūkstošo elektroenerģijas apjomu būs nepieciešams importēt pa starpsavienojumiem no kaimiņvalstu elektroenerģijas sistēmām.” Vēja parki ražos elektrību tikai tad kad būs atbilstošs vēja stiprums un tajā laikā tik tiešām būs elektrības pārpalikums. Pārējā laikā, kad nebūs pietiekami saules (naktī vai mākoņainā bezvēja laikā) būs elektrības deficīts, kurš patiesībā vēl padziļināsies, jo būs samazinātas citas ražošanas jaudas – tās, kas nav atkarīgas no laika apstākļiem.

1.9 Ziņojuma 2. tabula Potenciālo elektroenerģijas ražošanas energoresursu LCOE izvērtējums ir izteikti maldinoša.
Pirmām kārtām ir jānorāda, ka kolonās 2 (un laikam arī 3 kolona) ir runa par instalēto jaudu (Kw), bet nevis saražoto jaudu un enerģiju. Otrkārt AES parasti vidēja noslodze ir 86-90%, nevis 80%. Treškārt, Latvija atrodas elektrības tirgū, kur saražotai elektrībai ir cena atkarībā no tirgus piedāvājuma un pieprasījuma. Tabulā un elektrības ražošanas avotu ekonomiskajā salīdzinājumā noteikti ir jānorāda ka Saules un vēja elektrība tiks ražota laikā, kad būs elektrības pārpalikums un cena būs zema, kamēr AES saražotai elektrībai būs liels pieprasījums un patērētāji būs gatavi maksāt ievērojami (domājams, ka 2 līdz 10 reizes) augstāku cenu par elektrību, kas tiek saražota laikā kad nav pieejama Saules un vēja elektrība.
Visbeidzot, ja tiek apskatītas elektroenerģijas ražošanas izmaksas, tad pareizam salīdzinājumam ir jāietver arī enerģijas uzkrāšanas izmaksas, ja tiek izskatīts, ja Saules un vēja enerģija var nodrošināt būtisku daļu no kopīgā enerģijas patēriņa. Tas nav darīts.
Pie noteikta Saules bateriju īpatsvara kopīgā elektroapgādē saulainā laikā iestājas elektrības pārprodukcija.  Tas pats attiecas arī uz vēja parkiem

Ir atbalstāma doma sadarboties ar citām valstīm kodolenerģijas jautājumos, bet tas ir stipri apšaubāmi, vai sadarbība ar vienu valsti – Igauniju būtu jau pašā sākumā jānodefinē kā Latvijas nākotnes stratēģija kodolenerģijas izmantošanā. Jāņem vērā, ka Igaunija ir nākamā vājākā valsts Baltijas jūras reģionā kodolkompetences jomā. (pēc Latvijas).
Ņemot vērā Latvijas būtisko atpalicību kodolenerģijas kompetenču un citos jautājumos (tai skaitā būtisku atpalicību no Igaunijas) nešķiet ticama ziņojumā uzrādītā iespējamā abu valstu sadarbība “vienlaicīgi attīstot atomelektrostaciju projektus Latvijas un Igaunijas teritorijā ar potenciālu piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu (līdzīgi kā ELWIND atkrastes vēja parka projekts);”
Pati doma piesaistīt ES finansējumu ir atbalstāma.


Ņemot vērā Igaunijas situāciju energo apgāde, tai skaitā atkarību shell oil (slānekļa degviela)  termoelektrostacijām Narva Elektrijaamad, nešķiet ticama arī šī ziņojumā paredzētā iespēja ” Latvijai (valsts kapitālsabiedrībai) piedalīties Igaunijas atomelektrostacijas projekta realizācijā, palielinot Igaunijas projektā paredzēto atomelektrostacijas jaudu (300 MW) un stiprinot starpsavienojumu jaudu ar Latviju;”   un tādejādi risināt Latvijas elektroapgādes jautājumu.
SMR ir ar noteiktu jaudu. Igaunijas kompānija Fermi Energia jau ir izvēlējusies un paziņojusi savu AES tehnoloģijas piegādātāju -tas ir GE Hitachi BWRX 300 reaktors ar 300 MWe jaudu. Neko tur vairs nevar palielināt. Igaunija var būvēt vairākus reaktorus, bet tad tas būs Igaunijas lēmums un Latvija varēs pirkt elektrību, ja būs izbūvēti un darbosies vajadzīgie starpsavienojumi. Bet ir arī jāatceras, ka elektrolīnijas izmaksas ir salīdzināmas ar pašas AES izmaksām, ja elektrolīnija ir pietiekami gara un attiecīgi tas sadārdzinās elektrības cenu un mazinās piegāžu drošību.


Ziņojumā nekas nav teikts par iespējamo Latvijas tautsaimniecības piedalīšanos AES piegādes ķēdēs un tautsaimniecības gatavošanu, lai piedalītos AES piegādes ķēdēs – gan Latvijā būvējamām AES gan citās kaimiņvalstīs būvējamām AES. Tam ir nepieciešams kompetences “pools”, lai iespējamie pretendenti varētu labāk sagatavoties dalībai AES piegādes ķēdēs.
AES būves vietas izvēle būs atkarīga no SMR tehnoloģijas – tai skaitā AES pielietošanas mērķiem, AES lieluma un ārkārtas evakuācijas zonas lieluma. Nav izslēdzama arī SMR būve pašā Rīgas pilsētā, TEC vietās vai industriālajos rajonos.

Cilvēkresursu attīstības daļā nav pieminēta cilvēkresursu attīstība apmācību sistēmas izveidei un regulatoriem un tehniskajiem atbalsta dienestiem vajadzīgo cilvēkresursu attīstība un cilvēkresursu attīstība lai vispār varētu pieņemt kvalitatīvus lēmumus par kodolenerģiju Latvijā un/vai kaimiņvalstīs. Respektīvi nav apskatīti jautājumi par to, kas ir jādara tagad, lai nodrošinātu iespēju attīstīt un iegūt vajadzīgos speciālistus un kompetences nākotnē kad tie varētu būt vajadzīgi.

Ieteikumi

Sadaļā 10 Turpmākie soļi izveidot šādus punktus:

1.         Sadaļā 10 Turpmākie soļi izveidot šādu  punktu. Pārstrādāt ziņojumu piesaistot ārējos nozares ekspertus. Novērst daudzās būtiskās faktu kļūdas un nepareizos secinājumu.
2.         Ieteikums Sadaļā 10 Turpmākie soļi 2. punktu izstrādāt šādā redakcijā: Klimata un enerģētikas ministrijai uzsākt sarunas ar Igaunijas Klimata ministriju, kas atbild par enerģētiku, lai padziļināti sekotu līdzi Igaunijas pieredzei atomelektrostacijas plānošanā,  būvniecībā un ekspluatācijā. Uzsākt sarunas ar attiecīgo Polijas ministriju, lai padziļināti sekotu līdzi Polijas progresam AES būves plānošanā un īstenošanā.
Iebilstam pret 2. punktu “Klimata un enerģētikas ministrijai uzsākt sarunas ar Igaunijas Klimata ministriju, kas atbild par enerģētiku, lai padziļināti izvērtētu sadarbības iespējas ar Igauniju atomelektrostacijas būvniecībā un ekspluatācijā, šāda sadarbības projekta ieguvumus no tehniskā un ekonomiskā viedokļa, potenciālās izmaksas un to finansēšanas avotus.”
3.         Ņemot vērā ārkārtīgi nekvalitatīvo un faktu un secinājumu kļūdas saturošo jau sagatavoto ziņojumu, uzskatām par nepieciešanu papildināt 10 sadaļas Turpmākie soļi 4. punktu ar nepieciešamību vispirms pirms iepirkuma piesaistīt ārējos ekspertus, lai sagatavotu kvalitatīvu iepirkuma priekšmetu un saņemt ārējo ekspertu viedokli par šāda iespējamā iepirkuma saturu.
4.         Papildināt 10 sadaļu Turpmākie soļi ar punktu par nepieciešamību bez kavēšanās uzsākt sabiedrības izglītošanas pasākumus un uzsākt sabiedrības diskusiju par veidiem kā Latviju nodrošināt ar elektrību un siltumu. Piešķirt akadēmiskām iestādēm un sabiedrības interešu grupām līdzekļus sabiedrības izglītošanai un kvalitatīvas uz faktiem balstītas sabiedriskās diskusijas uzsākšanai.
5.         Papildināt 10 sadaļu Turpmākie soļi ar punktu par nepieciešamību Bez kavēšanās uzsākt pasākumus lai akadēmiskās iestādes kurām ir sākotnējā kapacitāte spētu kāpināt sava kompetences un kapacitātes visos kodolenerģijas aspektos – juridiskajā un tiesiskajā regulējumā, tehnoloģiskajā tvērumā, cilvēkresursu sagatavošanas iespējošanā, ekonomiskos un finanšu novērtējumos un aprēķinos, tirgus izpētē.
6. Ziņojumā pareizi norādīts, ka SMR tehnoloģijas vēl ir attīstības stadijā un tāpēc šobrīd vēl nav zināmi precīzie SMR parametri un precīzās izmaksas kā arī tieši kuras tehnoloģijas būs tās kuras būs visveiksmīgākās.
Papildināt 10 sadaļu Turpmākie soļi ar punktu par nepieciešamību Latvijai šobrīd strauji attīstīt kompetences un zināšanas kodolenerģijas un kodoltehnoloģiju jomā, lai pēc apmēram 4-5 gadiem, kad būs jau zināms kuras tieši SMR tehnoloģijas Pasaulē, Eiropā un kaimiņvalstīs ir visveiksmīgāk attīstījušās, varētu izdarīt zināšanās un kompetencēs pamatotu viedokli par Latvijai piemērotāko enerģētikas sistēmas attīstības ceļu un AES tehnoloģijas izvēli
Ziņojuma secinājumu daļā būtu, pirmām kārtām, jākonstatē Latvijas būtiska atpalicība kodolenerģijas zināšanu un kompetences jomā salīdzinot ar VISĀM citām mūsu apkaimes valstīm (Baltijas jūras valstis, Austrumeiropa).
Šī atpalicība un kompetences trūkums cita starpā arī ir acīmredzot traucējis sagatavot kvalitatīvu ziņojumu par kodolenerģijas izmantošanas iespējām Latvijā.

Ziņojuma secinājumu un kopsavilkuma daļa būtu papildināma ar vajadzību bez kavēšanās uzsākt akadēmiskās un izglītības programmas zināšanu un kompetences veidošanai kodolenerģijas un kodoltehnoloģiju jomā. Šādas zināšanas un speciālisti ir kritiski svarīgi veidojot nozares un enerģētikas stratēģiju un arī izvērtējot kaimiņvalstu darbību kodolenerģijas jomā.
Vispiemērotākais būtu uz Latvijas Universitātes esošo iestrādņu un kompetences bāzes izveidot multidisciplināru kodoltehnoloģiju pētniecības centru, kas apvienotu gan tehniskās un tehnoloģiskās nozares, gan arī sociālās, ekonomiskas un juridiskās zinātnes un vēlams piesaistītu arī citas universitātes un pētniecības organizācijas.




 

-

Biedrība “Progresīvo tehnoloģiju institūts”

Reģistrācijas numurs 40008146452
Rīgā, Čiekurkalna 1.līnija 33, LV-1026
e-pasts a@aa.lv

Klimata un enerģētikas ministrijai
Maskavas iela 165, Rīga, LV-1019
pasts@kem.gov.lv

Atzinums par Klimata un Enerģijas ministrijas INFORMATĪVO ZIŅOJUMU “KODOLENERĢĒTIKAS ATTĪSTĪBAS IESPĒJAS LATVIJĀ”
Projekta ID 23-TA-3327

Rīgā, 2024. gada 03. aprīlī

Atzinumu sagatavoja
Dr. Agris Auce,
Biedrība “Progresīvo tehnoloģiju institūts”
mob. 29242066

Pirmkārt Biedrība “Progresīvo tehnoloģiju institūts” (turpmāk tekstā- PTI) ļoti kritiski vērtē veidu kā tika sagatavots šis ziņojums – pašu ziņojuma sagatavošanas procesu. Ziņojums ir ticis gatavots neiesaistoties nekādā dialogā ar sabiedrību, bez tautsaimniecības un enerģijas patērētāju viedokļu  noskaidrošanas, neiesaistot nozares speciālistus un/vai ekspertus un akadēmisko vidi. No plašākas sabiedrības šāda ziņojuma gatavošana faktiski tika paturēta noslēpumā, kas no sabiedrības labas pārvaldes viedokļa ir pilnīgi nepieņemami un arī neapšaubāmi ir negatīvā veidā ietekmējis ziņojuma kvalitāti.
Apzināti vai neapzināti ziņojums ignorē ļoti būtisku jautājumi – nākotnes kodolenerģijas objekti Latvijā būtu privāti, valsts būvēti un valsts pārvaldījumā (ar Latvenergo vai speciāli veidota uzņēmuma starpniecību) vai arī valsts un privātās partnerības objekti. Pat, ja ziņojumā šobrīd nevar sniegt atbildi uz šo jautājumu, šis jautājums ir jāpiemin ziņojumā.

PTI ieskatā šis ziņojums būtu būtiski uzlabojams un vismaz daļēji maināma tā secinājumu daļa. Tāpat būtu kritiski izvērtējami un maināmi vairāki pieņēmumi ar kuriem ir ticis pamatots ziņojums un tā secinājumi.
Iebildumi:
Ziņojuma kopīgais ietvars.
1.1 ziņojumā izmantotie pieņēmumi
Ziņojums ir sagatavots izmantojot vairākus pieņēmumus, kuri ir nepatiesi vai ļoti apšaubāmi:
Konkrēti:
Bez tam pastāv arī viedoklis, ka izlietotās kodoldegvielas apglabāšanas starptautiskais regulējums gan ES līmenī, gan arī globālākā līmenī nākamajos 20-30 gados var būtiski mainīties, lai pieļautu starptautisku sadarbību un izlietotās kodoldegvielas pārstrādi.

Ziņojumā kā pieņēmums  uz kā balstīti vairāki secinājumi ir neliels Latvijas elektrības patēriņa pieaugums – 9% 10 gados. PTI uzskatā, ka šāds pieņēmums nav īsti savienojams ar Latvijas politikas nostādni tuvoties vidējam ES dzīves līmenim un samazināt fosilā kurināmā apjomu un tāpēc pieprasījums pēc elektrības patēriņa visticamākais, ka pieaugs straujāk un attiecīgi arī būs vajadzīgas lielākas ģenerējošās jaudas.

Ziņojumā nav minēts un izvērtēts būtisks Latvijas enerģijas sistēmas risks – ūdens daudzums Daugavā, kur ir gadiem ar zemu ūdens daudzumu (un tādi vēsturiski ir bijuši diezgan daudz) un šajos gados tas rada Latvijā elektrības deficītu.

Ziņojumā nav nekādu datu un diskusijas par siltuma patēriņu un ražošanu Latvijā  - gan industriālām gan iedzīvotāju vajadzībām. Ziņojumā gan ir pieminēts, ka attīstoties Saules un vēja elektrības ražošanai koģenerācijas stacijas varētu kļūt nerentablas un tikt slēgtas, nav apskatīts kādas konsekvences tas radītu siltumapgādē. Jautājums ir ļoti būtisks, jo kā zināms AES ražo ļoti daudz siltuma.


Enerģijas sistēmas tvērums.
Ziņojumā ir praktiski pilnībā ignorēts tāds enerģētikas aspekts kā siltuma ražošana un patēriņš.
Šobrīd industriālo siltumu lielā mērā ražo ar gāzi un Rīgā mājokļus apsilda izmantojot ar gāzes darbināmu centralizētu centrālapkuri.
Ir zināms, ka šobrīd izstrādē ir vairāki SMR modeļi, kas paredzēti darba koģenerācijas režīmā vai par tādi kodolreaktori, kas paredzēti tikai centrālapkures vajadzībām.  Sagaidāms, ka centrālapkures vajadzībām paredzēts kodolreaktors būtu ievērojami lētāks nekā elektrības ģenerēšanai paredzēts kodolreaktors.

Kopsavilkumā  ir uzskaitīti 3 iespējamie Latvijas elektroapgādes risinājumi atsakoties no fosilā kurināmā:
“1) atjaunīgo energoresursu (saules, sauszemes vēja un atkrastes vēja) parku mērķtiecīga attīstība, nodrošinot tos ar elektroenerģijas ilgtermiņa uzkrātuvēm”;

 Ir jāatzīst un tas jāmin ziņojumā, ka šobrīd nepastāv ekonomiski pamatoti tehniskie risinājumi ilgtermiņa enerģijas uzkrāšanai.  ziņojumā ir skaidri jānorāda, ka šim variantam šobrīd NAV ekonomiski pamatotu tehnisko risinājumu.

“2) ūdeņraža nozares attīstība ar ūdeņraža ražošanas, pārvades un izmantošanas stratēģisku attīstību, nākotnē plānojot pilnībā aizstāt dabasgāzi ar ūdeņradi; “

Ir jāatzīst un tas jāmin ziņojumā, ka arī šim variantam pagaidām NAV ekonomiski pamatotu tehnisko risinājumu un ekonomiskā pamatojuma.

3)   “kodolenerģētikas nozares attīstība, plānojot atomelektrostaciju ar maziem modulārajiem reaktoriem (angl. Small Modular Reactor, turpmāk – SMR) būvniecību un ilgtermiņa izmantošanu.
-     Kodolreaktori ir dažādās attīstības stadijās un var uzskatīt, ka šis tehniskais risinājums eksistē, bet vēl nav zināmas ekonomiskās izmaksas”

Sekojot līdzi kodolenerģijas nozares attīstībai šajā brīdī ir zināmas aptuvenās gatavībai tuvāko SMR izmaksas. Šīs izmaksas ir vairākas reizes precīzāk zināmas nekā hipotētiskās ūdeņraža vai enerģijas ilgtermiņa uzkrāšanas izmaksas.

1.4 Ziņojuma rāmējumā nav skaidri nodefinēts vai AES Latvijā būtu valsts finansēta un īstenota (ar to saprotot Latvenergo vai kādu specializēti šim nolūkam izveidotu kompāniju) vai arī tas būtu privāto investīciju objekts un tiktu pieļauta konkurence starp vairākiem iespējamiem operatoriem.

1.5  Iebilstam pret visu ziņojum sadaļu, kas ir veltīta izlietotajai kodoldegvielai.
Tā satur novecojušu vai nepareizu informāciju. Daudzās valstīs Izlietotās kodoldegvielas uzglabāšana tiek finansēta ar speciālu, apmēram 1% lielu maksājumu no saražotās elektrības (un siltuma cenu) un tas ietilpst saražotās elektrības un siltuma pašizmaksā.
Apskatot izdevumus izlietotās kodoldegvielas apsaimniekošanā ir jāņem vērā “levelized costs”, kas nozīmē, ka kodolatkritumu glabātuve, kas tiek būvēta pēc 50 gadiem šodienas resursu rezervēšanā prasa daudzkārt mazākus resursus.
Tāpat ziņojumā nav veikts pilnīgi nekāds izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas izmaksu salīdzinājums ar citu enerģijas veidu atkritumu apsaimniekošanu. Tātad arī šī sadaļa ir maldinoša.
Attiecībā uz izlietoto kodoldegvielu sadaļa būtu jāpapildina arī ar to, ka sagaidāms, ka nākotnē parādīsies vēl vairākas iespējas – izlietotās kodoldegvielas pārstrāde, transurāna elementu transmutācija ātro neitronu reaktoros, kā arī ļoti ticams, ka būs arī iespēja vairākām valstīm vienojoties izveidot vienu kopīgu kodolatkritumu glabātuvi.

1.6 Ziņojuma daļa par AES uzraudzības izmaksām arī ir maldinoša vairāku iemeslu dēļ. Tieši tāpat AES uzraudzība līdzīgi kā zāļu nozarē vai Latvijas Bankas uzraudzības darbā var tikt finansēta no uzraugāmo subjektu maksājumiem. Tāpat arī AES uzraudzības maksas ir jālīdzina ar pārējo enerģijas ražošanas veidu uzraudzības maksām, kas ziņojuma nav darīts. Ņemot vērā, ka AES aizņem daudz mazāku teritoriju un AES ir daudz mazāk izmešu un mazāks atkritumu apjoms, nav citu kaitīgo faktoru, kas iedarbojas uz vidi u cilvēkiem un būtu jāuzrauga, ir ļoti ticams, ka AES uzraudzība prasa daudz mazāk līdzekļu un resursu nekā citu enerģijas viedu uzraudzība.

1.7 Ekonomiskā izvērtējumā nav ņemt vērā AES būves ilgums. Salīdzinot lielās un mazās (SMR) AES būves ekonomiskos aspektus ir jāņem vērā arī laika faktors, ja SMR var tikt uzbūvēts 4 gadus ātrāk, tad faktiskās izmaksas ir ievērojami mazākas pat, ja nomināli SMR būve uz 1 kw instalētās jaudas būtu dārgāka, jo atdeve no ieguldījuma sāktos ievērojami ātrāk.

1.8 Būtiski nepareizs un maldinošs ir apgalvojums, ka pēc dažādu vēja parku izbūves “elektroenerģijas nodrošinājums pārsniegs 100 %. Līdz tam iztrūkstošo elektroenerģijas apjomu būs nepieciešams importēt pa starpsavienojumiem no kaimiņvalstu elektroenerģijas sistēmām.” Vēja parki ražos elektrību tikai tad kad būs atbilstošs vēja stiprums un tajā laikā tik tiešām būs elektrības pārpalikums. Pārējā laikā, kad nebūs pietiekami saules (naktī vai mākoņainā bezvēja laikā) būs elektrības deficīts, kurš patiesībā vēl padziļināsies, jo būs samazinātas citas ražošanas jaudas – tās, kas nav atkarīgas no laika apstākļiem.

1.9 Ziņojuma 2. tabula Potenciālo elektroenerģijas ražošanas energoresursu LCOE izvērtējums ir izteikti maldinoša.
Pirmām kārtām ir jānorāda, ka kolonās 2 (un laikam arī 3 kolona) ir runa par instalēto jaudu (Kw), bet nevis saražoto jaudu un enerģiju. Otrkārt AES parasti vidēja noslodze ir 86-90%, nevis 80%. Treškārt, Latvija atrodas elektrības tirgū, kur saražotai elektrībai ir cena atkarībā no tirgus piedāvājuma un pieprasījuma. Tabulā un elektrības ražošanas avotu ekonomiskajā salīdzinājumā noteikti ir jānorāda ka Saules un vēja elektrība tiks ražota laikā, kad būs elektrības pārpalikums un cena būs zema, kamēr AES saražotai elektrībai būs liels pieprasījums un patērētāji būs gatavi maksāt ievērojami (domājams, ka 2 līdz 10 reizes) augstāku cenu par elektrību, kas tiek saražota laikā kad nav pieejama Saules un vēja elektrība.
Visbeidzot, ja tiek apskatītas elektroenerģijas ražošanas izmaksas, tad pareizam salīdzinājumam ir jāietver arī enerģijas uzkrāšanas izmaksas, ja tiek izskatīts, ja Saules un vēja enerģija var nodrošināt būtisku daļu no kopīgā enerģijas patēriņa. Tas nav darīts.
Pie noteikta Saules bateriju īpatsvara kopīgā elektroapgādē saulainā laikā iestājas elektrības pārprodukcija.  Tas pats attiecas arī uz vēja parkiem

Ir atbalstāma doma sadarboties ar citām valstīm kodolenerģijas jautājumos, bet tas ir stipri apšaubāmi, vai sadarbība ar vienu valsti – Igauniju būtu jau pašā sākumā jānodefinē kā Latvijas nākotnes stratēģija kodolenerģijas izmantošanā. Jāņem vērā, ka Igaunija ir nākamā vājākā valsts Baltijas jūras reģionā kodolkompetences jomā. (pēc Latvijas).
Ņemot vērā Latvijas būtisko atpalicību kodolenerģijas kompetenču un citos jautājumos (tai skaitā būtisku atpalicību no Igaunijas) nešķiet ticama ziņojumā uzrādītā iespējamā abu valstu sadarbība “vienlaicīgi attīstot atomelektrostaciju projektus Latvijas un Igaunijas teritorijā ar potenciālu piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu (līdzīgi kā ELWIND atkrastes vēja parka projekts);”
Pati doma piesaistīt ES finansējumu ir atbalstāma.


Ņemot vērā Igaunijas situāciju energo apgāde, tai skaitā atkarību shell oil (slānekļa degviela)  termoelektrostacijām Narva Elektrijaamad, nešķiet ticama arī šī ziņojumā paredzētā iespēja ” Latvijai (valsts kapitālsabiedrībai) piedalīties Igaunijas atomelektrostacijas projekta realizācijā, palielinot Igaunijas projektā paredzēto atomelektrostacijas jaudu (300 MW) un stiprinot starpsavienojumu jaudu ar Latviju;”   un tādejādi risināt Latvijas elektroapgādes jautājumu.
SMR ir ar noteiktu jaudu. Igaunijas kompānija Fermi Energia jau ir izvēlējusies un paziņojusi savu AES tehnoloģijas piegādātāju -tas ir GE Hitachi BWRX 300 reaktors ar 300 MWe jaudu. Neko tur vairs nevar palielināt. Igaunija var būvēt vairākus reaktorus, bet tad tas būs Igaunijas lēmums un Latvija varēs pirkt elektrību, ja būs izbūvēti un darbosies vajadzīgie starpsavienojumi. Bet ir arī jāatceras, ka elektrolīnijas izmaksas ir salīdzināmas ar pašas AES izmaksām, ja elektrolīnija ir pietiekami gara un attiecīgi tas sadārdzinās elektrības cenu un mazinās piegāžu drošību.


Ziņojumā nekas nav teikts par iespējamo Latvijas tautsaimniecības piedalīšanos AES piegādes ķēdēs un tautsaimniecības gatavošanu, lai piedalītos AES piegādes ķēdēs – gan Latvijā būvējamām AES gan citās kaimiņvalstīs būvējamām AES. Tam ir nepieciešams kompetences “pools”, lai iespējamie pretendenti varētu labāk sagatavoties dalībai AES piegādes ķēdēs.
AES būves vietas izvēle būs atkarīga no SMR tehnoloģijas – tai skaitā AES pielietošanas mērķiem, AES lieluma un ārkārtas evakuācijas zonas lieluma. Nav izslēdzama arī SMR būve pašā Rīgas pilsētā, TEC vietās vai industriālajos rajonos.

Cilvēkresursu attīstības daļā nav pieminēta cilvēkresursu attīstība apmācību sistēmas izveidei un regulatoriem un tehniskajiem atbalsta dienestiem vajadzīgo cilvēkresursu attīstība un cilvēkresursu attīstība lai vispār varētu pieņemt kvalitatīvus lēmumus par kodolenerģiju Latvijā un/vai kaimiņvalstīs. Respektīvi nav apskatīti jautājumi par to, kas ir jādara tagad, lai nodrošinātu iespēju attīstīt un iegūt vajadzīgos speciālistus un kompetences nākotnē kad tie varētu būt vajadzīgi.

Ieteikumi

Sadaļā 10 Turpmākie soļi izveidot šādus punktus:

1.         Sadaļā 10 Turpmākie soļi izveidot šādu  punktu. Pārstrādāt ziņojumu piesaistot ārējos nozares ekspertus. Novērst daudzās būtiskās faktu kļūdas un nepareizos secinājumu.
2.         Ieteikums Sadaļā 10 Turpmākie soļi 2. punktu izstrādāt šādā redakcijā: Klimata un enerģētikas ministrijai uzsākt sarunas ar Igaunijas Klimata ministriju, kas atbild par enerģētiku, lai padziļināti sekotu līdzi Igaunijas pieredzei atomelektrostacijas plānošanā,  būvniecībā un ekspluatācijā. Uzsākt sarunas ar attiecīgo Polijas ministriju, lai padziļināti sekotu līdzi Polijas progresam AES būves plānošanā un īstenošanā.
Iebilstam pret 2. punktu “Klimata un enerģētikas ministrijai uzsākt sarunas ar Igaunijas Klimata ministriju, kas atbild par enerģētiku, lai padziļināti izvērtētu sadarbības iespējas ar Igauniju atomelektrostacijas būvniecībā un ekspluatācijā, šāda sadarbības projekta ieguvumus no tehniskā un ekonomiskā viedokļa, potenciālās izmaksas un to finansēšanas avotus.”
3.         Ņemot vērā ārkārtīgi nekvalitatīvo un faktu un secinājumu kļūdas saturošo jau sagatavoto ziņojumu, uzskatām par nepieciešanu papildināt 10 sadaļas Turpmākie soļi 4. punktu ar nepieciešamību vispirms pirms iepirkuma piesaistīt ārējos ekspertus, lai sagatavotu kvalitatīvu iepirkuma priekšmetu un saņemt ārējo ekspertu viedokli par šāda iespējamā iepirkuma saturu.
4.         Papildināt 10 sadaļu Turpmākie soļi ar punktu par nepieciešamību bez kavēšanās uzsākt sabiedrības izglītošanas pasākumus un uzsākt sabiedrības diskusiju par veidiem kā Latviju nodrošināt ar elektrību un siltumu. Piešķirt akadēmiskām iestādēm un sabiedrības interešu grupām līdzekļus sabiedrības izglītošanai un kvalitatīvas uz faktiem balstītas sabiedriskās diskusijas uzsākšanai.
5.         Papildināt 10 sadaļu Turpmākie soļi ar punktu par nepieciešamību Bez kavēšanās uzsākt pasākumus lai akadēmiskās iestādes kurām ir sākotnējā kapacitāte spētu kāpināt sava kompetences un kapacitātes visos kodolenerģijas aspektos – juridiskajā un tiesiskajā regulējumā, tehnoloģiskajā tvērumā, cilvēkresursu sagatavošanas iespējošanā, ekonomiskos un finanšu novērtējumos un aprēķinos, tirgus izpētē.
6. Ziņojumā pareizi norādīts, ka SMR tehnoloģijas vēl ir attīstības stadijā un tāpēc šobrīd vēl nav zināmi precīzie SMR parametri un precīzās izmaksas kā arī tieši kuras tehnoloģijas būs tās kuras būs visveiksmīgākās.
Papildināt 10 sadaļu Turpmākie soļi ar punktu par nepieciešamību Latvijai šobrīd strauji attīstīt kompetences un zināšanas kodolenerģijas un kodoltehnoloģiju jomā, lai pēc apmēram 4-5 gadiem, kad būs jau zināms kuras tieši SMR tehnoloģijas Pasaulē, Eiropā un kaimiņvalstīs ir visveiksmīgāk attīstījušās, varētu izdarīt zināšanās un kompetencēs pamatotu viedokli par Latvijai piemērotāko enerģētikas sistēmas attīstības ceļu un AES tehnoloģijas izvēli
Ziņojuma secinājumu daļā būtu, pirmām kārtām, jākonstatē Latvijas būtiska atpalicība kodolenerģijas zināšanu un kompetences jomā salīdzinot ar VISĀM citām mūsu apkaimes valstīm (Baltijas jūras valstis, Austrumeiropa).
Šī atpalicība un kompetences trūkums cita starpā arī ir acīmredzot traucējis sagatavot kvalitatīvu ziņojumu par kodolenerģijas izmantošanas iespējām Latvijā.

Ziņojuma secinājumu un kopsavilkuma daļa būtu papildināma ar vajadzību bez kavēšanās uzsākt akadēmiskās un izglītības programmas zināšanu un kompetences veidošanai kodolenerģijas un kodoltehnoloģiju jomā. Šādas zināšanas un speciālisti ir kritiski svarīgi veidojot nozares un enerģētikas stratēģiju un arī izvērtējot kaimiņvalstu darbību kodolenerģijas jomā.
Vispiemērotākais būtu uz Latvijas Universitātes esošo iestrādņu un kompetences bāzes izveidot multidisciplināru kodoltehnoloģiju pētniecības centru, kas apvienotu gan tehniskās un tehnoloģiskās nozares, gan arī sociālās, ekonomiskas un juridiskās zinātnes un vēlams piesaistītu arī citas universitātes un pētniecības organizācijas.




 

-