Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Valsts aģentūras “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” maksas pakalpojumu cenrādis” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus.  
Projekta 1. punktu saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 100.2. apakšpunktu nepieciešams izteikt atbilstoši Publisko aģentūru likuma 5. panta pirmajā daļā noteiktajām, ka noteikumi nosaka maksas pakalpojumu cenrādi, maksāšanas kārtību, likmes un atvieglojumus, nevis cenrāža piemērošanas kārtību.  
 

-

Projekta 2. punktā paredzēto regulējumu nepieciešams papildus izvērtēt un precizēt. Vēršam uzmanību, ka šajā normā nav lietderīgi veidot saīsinājumu apzīmējumam “testēšanas laboratorijas, kas darbojas medicīnas jomā”, jo projekta turpmākajā tekstā regulējums par tām nav iekļauts, proti, projekta 2. punktā nepieciešams svītrot iekavās esošos vārdus “turpmāk – medicīnas laboratorijas”.  
 

-

Projekta 4. punkta apakšpunktus nepieciešams izvērtēt un precizēt, jo šajos apakšpunktos paredzēto regulējumu var saistīt ar projekta 3. punktā esošo normu, nevis projekta 4. punktā noteikto, kas ir atšķirīgs uzvedības noteikums. Papildus piedāvājam redakcionāli precizēt projekta 3. punktā (normas ievaddaļā) un projekta 4.1. apakšpunktā paredzēto regulējumu, jo latviešu literārās valodas prasības ir attiecināmas arī uz normatīvajiem aktiem, tāpēc piedāvājam neizmantot normās vārdus “Atkarībā no …”.  
 

-

Projekta 7. punktā paredzēto maksas pakalpojuma samaksas kārtību nepieciešams izvērtēt un precizēt atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra noteikumu Nr.673 “Atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanas, akreditācijas un uzraudzības noteikumi” 13.2. apakšpunktā paredzētajam regulējumam, ka aģentūra neuzsāk novērtēšanas procesu, ja institūcija nav veikusi samaksu par attiecīgo novērtēšanas procedūru. Šādu normu var interpretēt, ka samaksa jāveic pilnā apmērā līdz procedūras uzsākšanai. Ievērojot minēto, piedāvājam precizēt projekta 7. punktu, kā arī projekta anotācijā sniegt izvērstu skaidrojumu par paredzēto samaksas kārtību, lai regulējums būtu nepārprotams. Līdzīgi piedāvājam izvērtēt un precizēt projekta 8. punktu.  
 

-

Projekta 9. punktu nepieciešams izvērtēt un precizēt vai svītrot, jo šajā punktā esošais regulējums par neatbilstību konstatēšanu institūcijas darbībā vai to ārpuskārtas uzraudzību faktiski norāda uz administratīvo procesu uzraugošā valsts pārvaldes iestādē un ar šādiem procesiem saistītiem maksājumiem – valsts nodevām. Vēršam uzmanību, ka valsts pārvaldes institūcijas sniegtie maksas pakalpojumi ir brīvprātīgi un jebkurā gadījumā tos apmaksā pakalpojumu pasūtītājs. Tādējādi šajā projektā nav pamats veidot regulējumu maksas pakalpojumu apmaksātāju.  
 

-

Projekta 11. punktu nepieciešams svītrot, jo ikgadēju maksājumu veikšanas pienākuma paredzēšana akreditētai institūcijai par tās akreditācijas statusa uzturēšanu nav šajā projektā regulējams jautājums. Vēršam uzmanību, ka šādā veidā var izteikt regulējumu par periodiskas valsts nodevas samaksu, nevis publiskas aģentūras maksas pakalpojumiem. Projekta pielikuma 6. punktā paredzētais maksas pakalpojums – viena gada akreditācijas uzturēšanas maksa kā pakalpojums ir pietiekams regulējums iestādes maksas pakalpojumu cenrādī. 
 

-

Projekta 13. punktu nepieciešams izvērtēt un precizēt vai svītrot, jo tajā esošais regulējums neatbilst iestādes maksas pakalpojumu cenrāžu veidošanas nosacījumiem. Iestādes maksas pakalpojumi ir tādi pakalpojumi, kurus sniedz iestādes darbinieki vai arī pieaicināti eksperti saskaņā ar iestādes noteiktiem izcenojumiem. Dažādu darbu izpildes līgumiskas attiecības nav šajā projektā regulējumi jautājumi. Turklāt normatīvajā aktā nav pieļaujama nepamatotu un diskriminējošu nosacījumu iekļaušana, piemēram, kritērijs “ārvalstu eksperts” ir informācija par pilsonību vai dzīves vietu, nevis darba izpildei nepieciešamo zināšanu un prasmju novērtējums. Eksperta darba samaksai svarīgi var būt zinātniski grādi vai citi ar darba izpildi saistīti nosacījumi, nevis valstiskā piederība. Turklāt maksas pakalpojumu sniedzēja administratīvās izmaksas ir jāiekļauj maksas pakalpojumu izcenojumos, nosakot kopējo summu.  
 

-

Projekta pielikuma 5.1. apakšpunktu un 9. punktu nepieciešams svītrot vai arī izteikt ar maksas pakalpojumu skaitliskiem lielumiem (vērtībām), jo atbilstoši pilnvarojumam ar šo projektu (noteikumiem) Ministru kabinetam ir jānosaka maksas pakalpojumu cenrādis, nevis gadījumi, kad iestāde pakalpojumus nodrošina pamatojoties uz līgumcenu.  
 

-

Projekta anotācijā nepieciešams sniegt informāciju par maksas pakalpojumu izcenojumu aprēķiniem, kā to paredz Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumi Nr.333 “Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība” 17. punkts. Vēršam uzmanību, ka publiskām aģentūrām šis regulējums ir saistošs.  
 

-