Atzinums

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācijā nav sniegts skaidrojums par nepieciešamību veikt izmaiņas termina "būtiska darbības izmaiņa" skaidrojumā. Norādām, ka iepriekš skaidrojumā bija norāde uz izmaiņām objekta īpašībās vai darbības veidā, kas precīzi atbilda Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (turpmāk - direktīva Nr. 2010/75/ES) prasībām. Savukārt, veicot izmaiņas attiecīgajā skaidrojumā, bez atbilstoša skaidrojuma likumprojekta anotācijā nav gūstama pārliecība par pienācīgu attiecīgās direktīvas prasību pārņemšanu. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 1. panta 3. punktu vai sniegt pamatotu skaidrojumu likumprojekta anotācijā. Tāpat līdzīgi lūdzam:
pirmkārt, sniegt likumprojekta anotācijā pamatojumu likumprojektā termina "objekts" skaidrojumā norādīt uz būtisko pazīmi, ka objektā var tikt darbinātas viena vai vairākas iekārtas, kā pamatojumu likumprojektā skaidrot terminu "iekārta". Ja atbilstošu skaidrojumu nav iespējams sniegt, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 1. panta 11. punktu, nodrošinot precīzu direktīvas Nr. 2010/75/ES 3. panta 3. punkta pārņemšanu;
otrkārt,  līdzīgi kā likuma "Par piesārņojumu" 2. panta 3. punktā likumprojekta 2. pantā norādīt uz mērķi samazināt atkritumu rašanos, ja to nav iespējams novērst;
treškārt, līdzīgi kā likuma "Par piesārņojumu" 14. panta pirmajā daļā likumprojekta 9. pantā izslēgt norādi  "izņemot, ja darbība nepieciešama valsts aizsardzības uzdevumu izpildes nodrošināšanai un to paredzēts veikt militārā objektā" vai sniegt atbilstošu pamatojumu attiecīgajam izņēmumam likumprojekta anotācijā.
 

-

Uzturam izziņas 7. punktā minēto iebildumu. Ņemot vēra, ka atbilstoši likumprojekta anotācijā minētajam termins “iekārta” likumprojektā tiek pārsaukts par terminu “objekts”, lūdzam pārskatīt un nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojektu, nodrošinot konsekventu un vienveidīgu terminoloģijas lietojumu, vai skaidrot atšķirības terminoloģijas lietojumā likumprojekta anotācijā. Norādām, ka, piemēram, likumprojekta 1. panta 3. punktā un 12. panta otrajā daļā ietvertā termina skaidrojumā līdztekus terminam "objekts" tiek norādīts arī termins "iekārta", padarot termina "objekts" tvērumu un saturu neskaidru. Uzsveram, ka viena jēdziena izteikšanai jāizmanto vieni un tie paši termini. Iekšējā terminoloģiskā konsekvence veicina normatīvā akta skaidrību, novēršot pretrunīgus viedokļus vai šaubas par dažādu terminu saturu.

-

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta 4. panta otrās daļas nav viennozīmīgi saprotams, ko ietver tajā noteiktais pilnvarojums Ministru kabinetam. Norādām, ka normatīvā akta tekstam jābūt skaidram, nepārprotamam un viennozīmīgam. Veidojot normatīvā akta tekstu, ne tikai jācenšas skaidri un precīzi identificēt tiesību subjektu un darbību, bet arī jāizvērtē, vai tiesību normu adresāts, lasot un interpretējot normatīvā akta tekstu, sapratīs tā mērķi (Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu sagatavošanas rokasgrāmata, 2016. 17. lpp.).
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 4. panta otrās daļas redakciju.

-

Uzturam izziņas 21. punktā ietverto iebildumu. Uzsveram, ka piemēram, visus jautājumu saistībā ar kontroles īstenošanu noteikšanu nevar deleģēt Ministru kabinetam, bet noteikti būtiskie jautājumi, piemēram, saistībā ar piesārņojošo darbību objektu inspicēšanas plānu, regulējami pašā likumprojektā, kas arī šobrīd ietverts likumā "Par piesārņojumu". Skaidrojam, ka likumdevējam likumdošanas procesā jāizlemj svarīgākie jautājumi, bet vienīgi detalizētāku noteikumu un likuma ieviešanai dzīvē nepieciešamo tehnisko normu izstrādāšana var tikt deleģēta Ministru kabinetam vai citām valsts institūcijām. Likumdevējs nevar pilnīgi vai daļēji atteikties no savām funkcijām, nododot tās izpildvarai nekonkrētu vai nesamērīgi plašu deleģējumu ceļā.

-

Likumprojekta 5. panta pirmās daļas 1. punkts cita starpā noteic, ka operatoram ir pienākums ievērot atļaujā vai C reģistrācijā iekļautās prasības. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 1. panta trešās daļas pirmajam teikumam administratīvais akts ir tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju. Tādējādi administratīvais akts adresātam jebkurā gadījumā rada tiesiskas sekas, proti, piešķir tiesības un uzliek pienākumus, kas savukārt nozīmē, ka tas ir adresātam juridiski saistošs un tātad ir jāievēro. Turklāt pienākums ievērot atļaujā un C reģistrācijā noteiktās prasības tieši izriet arī no vairākām likumprojektā ietvertajām tiesību normām (sk., piemēram, likumprojekta 5. panta pirmās daļas 3. punktu, 10. panta pirmo daļu u.c.).
Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 5. panta pirmās daļas pirmajā punktā vārdus ", kā arī ievērot A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā ietvertos nosacījumus vai C reģistrā iekļautās prasības".

-

Likumprojekta 5. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka operatoram ir pienākums saņemt atļauju vai veikt C reģistrāciju, kā arī ievērot atļaujā ietvertos nosacījumus vai C reģistrācijā iekļautās prasības. Vienlaikus likumprojekta 15. panta pirmā daļa noteic, ka, lai uzsāktu A vai B kategorijas piesārņojošo darbību, kā arī būtisku darbības izmaiņu gadījumā, operatoram ir pienākums saņemt atļauju un ievērot tajā noteiktos  nosacījumus piesārņojošas darbības veikšanai. Likumprojekta 15. panta trešā daļa noteic, ka, lai uzsāktu C kategorijas piesārņojošu darbību, kā arī būtisku darbības izmaiņu gadījumā, operatoram ir pienākums veikt piesārņojošas darbības reģistrāciju un ievērot prasības, kas noteiktas C reģistrācijā vai vides aizsardzības normatīvajos aktos. Norādām, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 108) 3.3. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojektu atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.3. apakšpunktā noteiktajam.

-

Likumprojekta 1. panta 4. punkts noteic, ka likumprojekta tekstā ar terminu "C reģistrācija" saprot Valsts vides dienesta veiktu ierakstu C kategorijas piesārņojošo darbību reģistrā, kas atļauj operatoram veikt piesārņojošo darbību saskaņā ar šajā reģistrā norādītajām prasībām un vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām. No minētā izriet arī, ka ar vārdkopu "C reģistrs" saprot C kategorijas piesārņojošo darbību reģistru. Tādējādi secināms, ka operatoram ir pienākums ievērot C reģistrācijā iekļautās prasības. Proti, operatoram jāievēro tās prasības, kas attiecībā uz operatoru noteiktas C reģistrā iekļautajā C reģistrācijā.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 5. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu,  8. panta pirmās daļas 1. punktu, 10. panta pirmo daļu u.c. likumprojekta vienības atbilstoši likumprojekta 1. panta 4. punktā noteiktajam.

-

Ņemot vērā likumprojekta 1. panta 4. punktā noteikto, lūdzam aizstāt likumprojekta 5. panta pirmās daļas 1.  punktā vārdus "reģistrēties C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai" ar vārdiem "veikt C reģistrāciju".

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši likumprojekta 1. panta 2. punktam likumprojekta tekstā Valsts vides dienesta izdota administratīvā akta, kas atļauj operatoram veikt A vai B kategorijas piesārņojošu darbību objektā, nodrošinot objekta  darbības atbilstību vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos un šajā administratīvajā aktā noteiktajiem nosacījumiem, tiek lietots termins "atļauja".
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 5. panta pirmās daļas 1. punkta, 12. panta otrās daļas, 15. panta otrās daļas u.c. likumprojekta vienību redakciju atbilstoši likumprojekta 1. panta 2. punktā noteiktajam.

-

Lūdzam salāgot likumprojekta 5. panta pirmās daļas 5. punktu ar direktīvas Nr. 2010/75/ES 11. panta "d" apakšpunktu. Izziņā norādīts, ka attiecīgā prasība par atkritumu samazināšanu izriet no minētās direktīvas, tomēr no likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulas neizriet atsauce uz konkrētām minētās direktīvas vienībām, kas to paredzētu, savukārt 11. panta "d" apakšpunktā norādīts vienīgi uz atkritumu rašanās novēršanu.

-

Lūdzam sniegt pamatotu skaidrojumu, kādēļ pienākums izvērtēt galvenās paredzēto tehnoloģiju, metožu un pasākumu alternatīvas tiek attiecināts vienīgi uz A kategorijas piesārņojošo darbību veicējiem. Norādām, ka atbilstoši direktīvas direktīvas Nr. 2010/75/ES 12. panta 1. punkta "k" apakšpunktam attiecīgs pienākums ir visiem pieteikuma atļaujas saņemšanai iesniedzējiem. Ja atbilstošu skaidrojumu nav iespējams sniegt, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu, nodrošinot pienācīgu attiecīgās direktīvas prasības pārņemšanu.

-

Vēršam uzmanību, ka normatīvā akta tekstam jābūt skaidram, nepārprotamam un viennozīmīgam. Veidojot normatīvā akta tekstu, ne tikai jācenšas skaidri un precīzi identificēt tiesību subjektu un darbību, bet arī jāizvērtē, vai tiesību normu adresāts, lasot un interpretējot normatīvā akta tekstu, sapratīs tā mērķi (Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu sagatavošanas rokasgrāmata, 2016. 17. lpp.).
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 6. panta 5. punktu, nodrošinot skaidru un nepārprotamu tiesisko regulējumu.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka no likumprojekta 8. panta pirmās daļas 3. punkta nav viennozīmīgi secināms, par kādiem gadījumiem operatoram ir pienākums nekavējoties ziņot Valsts vides dienestam. Norādām, ka normatīvā akta tekstam jābūt skaidram, nepārprotamam un viennozīmīgam. Veidojot normatīvā akta tekstu, ne tikai jācenšas skaidri un precīzi identificēt subjektu un darbību, bet arī jāizvērtē, vai tiesību normu adresāts, lasot un interpretējot normatīvā akta tekstu, sapratīs tā mērķi (sk. Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, 2016. 17. lpp.).
Ievērojot minēto, kā arī tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 8. panta pirmās daļas 3. punktu.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 8. panta otrās daļas redakciju atbilstoši Noteikumu Nr. 108 60. punktā noteiktajam.

-

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta 11. panta trešās daļas otrā teikuma nav viennozīmīgi saprotams, kāda satura pilnvarojumu Ministru kabinetam ar šo normu iecerēts noteikt. Norādām, ka normatīvā akta tekstam jābūt skaidram, nepārprotamam un viennozīmīgam. Veidojot normatīvā akta tekstu, ne tikai jācenšas skaidri un precīzi identificēt tiesību subjektu un darbību, bet arī jāizvērtē, vai tiesību normu adresāts, lasot un interpretējot normatīvā akta tekstu, sapratīs tā mērķi (Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu sagatavošanas rokasgrāmata, 2016. 17. lpp.).
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 11. panta trešās daļas otro teikumu, nodrošinot skaidru un nepārprotamu tiesisko regulējumu.

-

Lūdzam izvērtēt un papildināt likumprojekta 12. panta septītās daļas 1. punktu aiz vārda "veidlapas" ar vārdu "paraugu".

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā skaidrot, kā paredzēts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru uzturēt tīmekļvietnē (ņemot vērā datubāzes un tīmekļa vietnes atšķirīgo funkciju), tai skaitā skaidrojot attiecīgā risinājuma atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. janvāra Regulas Nr. 166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (turpmāk - regula Nr. 166/2006) prasībām. Alternatīvi lūdzam redakcionāli precizēt likumprojekta 13. panta otro daļu.
Papildus lūdzam likumprojekta 13. panta otrajā daļā norādīt konkrētas regulas Nr.166/2006 vienības, kuros ietvertas attiecīgās regulas prasības, tādējādi atvieglojot likumprojekta piemērošanu praksē, kā arī lūdzam informāciju par attiecīgo vienību ieviešanu ietvert likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā.

-

APL 80. panta pirmā daļa noteic, ka iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, izņemot APL 80. panta pirmajā daļā un 360. panta otrajā un trešajā daļā noteiktos gadījumus. Likumprojekta 15. panta otrās daļas pēdējais teikums noteic, ka, ja atļaujas darbības apturēšana var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, Vides pārraudzības valsts birojs var pieņemt lēmumu neapturēt atļaujas darbību. Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta 15. panta otrās daļas nav viennozīmīgi saprotams, pēc kādiem kritērijiem un kādos gadījumos Vides pārraudzības valsts birojs noteiks, vai konkrētajā gadījumā atļaujas darbības apturēšana var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojektu vai papildināt tā anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

APL 80. panta pirmā daļa noteic, ka iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, izņemot APL 80. panta pirmajā daļā un 360. panta otrajā un trešajā daļā noteiktos gadījumus. Noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša  spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.
Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 15. panta otrās daļas trešo teikumu.

-

Paziņošanas likuma 1. pants noteic, ka šā likuma mērķis ir nodrošināt iestādes un privātpersonas publiski tiesiskajās attiecībās savlaicīgu, kvalitatīvu un privātpersonas tiesībām un likumiskajām interesēm atbilstošu dokumentu un informācijas paziņošanu adresātam. Paziņošanas likuma 11. panta pirmā daļa noteic, ka dokumentu publiski paziņo, ja:
1) tas ir lietderīgi resursu izlietojuma vai steidzamības dēļ un dokuments skar individuāli nenoteiktu adresātu loku;
2) ja adresāta dzīvesvieta nav deklarēta, atrašanās vieta nav zināma un nav iespējams dokumentu paziņot adresāta pilnvarotajam pārstāvim;
3) ārējā normatīvajā aktā noteiktajos gadījumos.
Tādējādi secināms, ka visos citos gadījumos dokumentu paziņo adresātam individuāli, izmantojot kādu no Paziņošanas likumā noteiktajiem dokumenta paziņošanas veidiem. Norādām, ka, lai arī atbilstoši Paziņošanas likuma 11. panta pirmās daļas 3. punktam ir pieļaujams ar ārējo normatīvo aktu noteikt, ka dokuments (administratīvais akts) adresātam paziņojams publiski, no likumprojekta un likumprojekta anotācijas neizriet nepieciešamība šādu regulējumu likumprojektā noteikt.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojektu atbilstoši Paziņošanas likumā noteiktajam vai papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu par nepieciešamību likumprojekta 15. panta otrajā daļā noteikt, ka lēmumu par atļaujas piešķiršanu vai C reģistrāciju adresātam paziņo publiski, Valsts vides dienesta tīmekļvietnē.  
 

-

APL 70. panta pirmā daļa noteic, ka, ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kas tas paziņots adresātam. Veids, kādā administratīvo aktu paziņo adresātam – rakstveidā, mutvārdos vai citādi –, neietekmē tā stāšanos spēkā. APL 70. panta otrā daļa noteic, ka administratīvo aktu paziņo adresātam atbilstoši Paziņošanas likumam. No likumprojekta 15. panta otrās daļas otrā teikuma secināms, ka Valsts vides dienests paziņo par lēmumu piešķirt operatoram atļauju publiski, savā mājaslapā. Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ka Paziņošanas likuma 11. panta trešā daļa noteic, ka dokuments uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc tā publiskas paziņošanas. Tādējādi Paziņošanas likums paredz, ka dokumenta publiskas paziņošanas gadījumā dokuments uzskatāms par paziņotu nevis ar paziņošanas brīdi, bet nākamajā dienā pēc paziņošanas. Papildus vēršam uzmanību, ka nav saprotams, kas likumprojekta 15. panta otrās daļas otrajā teikumā saprotams ar vārdiem "attiecībā uz privātpersonu", ņemot vērā, ka administratīvais akts (atļauja) stājas spēkā un ir saistošs vienlaikus gan tā izdevējam, gan tā adresātam, gan trešajām personām. Tādējādi nav pieļaujams, ka attiecībā uz atļaujas spēkā stāšanos tiek piemēroti atšķirīgi nosacījumi atļaujas izdevējam un, piemēram, adresātam. 
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 15. panta otrās daļas otro teikumu, vienlaikus papildinot likumprojekta anotāciju ar izvērstu skaidrojumu par nepieciešamību likumprojektā noteikt speciālu regulējumu par administratīvā akta (atļaujas) spēkā stāšanos.

-

APL 70. panta pirmā daļa noteic, ka, ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kas tas paziņots adresātam. Veids, kādā administratīvo aktu paziņo adresātam – rakstveidā, mutvārdos vai citādi –, neietekmē tā stāšanos spēkā. APL 70. panta otrā daļa noteic, ka administratīvo aktu paziņo adresātam atbilstoši Paziņošanas likumam. Paziņošanas likuma 9. panta trešā daļa noteic, ka dokuments, kas paziņots, izmantojot iestādes pārziņā esošo tiešsaistes formu, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas.
Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 15. panta trešo daļu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu par nepieciešamību likumprojektā noteikt speciālu regulējumu par administratīvā akta (C reģistrācijas) spēkā stāšanos.

-

Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. pants noteic, ka oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais uzdevums, un tajā publicētā informācija ir oficiālā publikācija. Oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša. Neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu. Tādējādi norādām, ka nav pieļaujams noteikt likumprojekta 15. panta trešās daļas pirmajā teikumā, ka operatoram ir pienākums ievērot prasības, kas noteiktas C reģistrā vai vides aizsardzības normatīvajos aktos.
Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 15. panta trešās daļas pirmo teikumu.

-

Likumprojekta 1. panta 4. punkts noteic, ka turpmāk likumprojekta tekstā vārdkopu "C kategorijas piesārņojošo darbību reģistrs" saīsina ar vārdiem "C reģistrs". Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 15. panta trešo daļu u.c. likumprojekta vienības atbilstoši likumprojekta 1. panta 4. punktā noteiktajam.

-

APL 80. panta pirmā daļa noteic, ka iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, izņemot APL 80. panta pirmajā daļā un 360. panta otrajā un trešajā daļā noteiktos gadījumus. Likumprojekta 15. panta astotās daļas pēdējais teikums noteic, ka, ja atļaujas grozījumu darbības apturēšana var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, Vides pārraudzības valsts birojs var pieņemt lēmumu neapturēt atļaujas grozījumu darbību. Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta 15. panta astotās daļas nav viennozīmīgi saprotams, pēc kādiem kritērijiem un kādos gadījumos Vides pārraudzības valsts birojs noteiks, vai konkrētajā gadījumā atļaujas grozījumu darbības apturēšana var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi.
Ievērojot minēto, lūdzam papildināt likumprojektu ar atbilstošu normatīvo regulējumu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu par likumprojekta 15. panta astotajā daļā ietverto regulējumu.

-

Lūdzam izvērtēt un papildināt likumprojekta 15. panta astoto daļu ar kārtību, kādā tiek apstrīdēts Valsts vides dienesta lēmums par grozījumiem C reģistrācijā.

-

Noteikumu Nr. 108 2.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektu raksta, cita starpā ievērojot juridisko terminoloģiju. Ievērojot minēto, lūdzam aizstāt likumprojekta 15. panta astotās daļas otrajā teikumā vārdus "precizē atļauju vai C reģistrā iekļauto informāciju" ar vārdiem "groza atļauju vai C reģistrāciju".

-

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta 15. panta vienpadsmitās daļas 2. punkta otrā teikuma nav viennozīmīgi saprotams, kāda satura pilnvarojumu Ministru kabinetam ar šo normu iecerēts noteikt. Norādām, ka normatīvā akta tekstam jābūt skaidram, nepārprotamam un viennozīmīgam. Veidojot normatīvā akta tekstu, ne tikai jācenšas skaidri un precīzi identificēt tiesību subjektu un darbību, bet arī jāizvērtē, vai tiesību normu adresāts, lasot un interpretējot normatīvā akta tekstu, sapratīs tā mērķi (Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu sagatavošanas rokasgrāmata, 2016. 17. lpp.).
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 15. panta vienpadsmitās daļas 2. punkta otro teikumu, nodrošinot skaidru un nepārprotamu tiesisko regulējumu.

-

APL 80. panta pirmā daļa noteic, ka iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, izņemot APL 80. panta pirmajā daļā un 360. panta otrajā un trešajā daļā noteiktos gadījumus. Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 15. panta divpadsmitās daļas pēdējo teikumu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu par nepieciešamību likumprojekta 15. panta divpadsmitajā daļā noteikt speciālu regulējumu attiecībā uz apstrīdēta administratīvā akta darbības apturēšanu.

-

APL 79. panta pirmā daļa noteic, ka administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, - viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas. APL 76. panta pirmā daļa noteic, ka administratīvo aktu var apstrīdēt adresāts, trešā persona, APL 29. pantā minētais tiesību subjekts, kā arī privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts ierobežo un kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona. Atbilstoši APL 3. panta pirmajai daļai šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība.
Ievērojot visu iepriekš minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 15. panta divpadsmito daļu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu par nepieciešamību likumprojekta 15. panta divpadsmitajā daļā  noteikt speciālo regulējumu attiecībā uz personu loku, kurām ir tiesības iesniegt administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegumu, un termiņu, kādā šādu iesniegumu ir tiesības iesniegt. Norādām, ka administratīvā akta apstrīdēšanas termiņš nodrošina tiesiskās noteiktības un drošības principu ievērošanu. Proti, pēc administratīvā akta apstrīdēšanas termiņa beigām persona var paļauties uz administratīvā akta pastāvīgu spēkā esību.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas vispārīgās prasības attiecībā uz iesniegumu, kas iesniegts, lai ierosinātu administratīvo procesu iestādē, noteic APL 56. pants. Attiecīgi likumprojekta 15. panta trīspadsmitās daļas 1. punktā ietvertais pilnvarojums Ministru kabinetam ir pieļaujams, ja uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos tiek precizēta iesniegumā iekļaujamā informācija un iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas kārtība, kas nedublē APL noteikto un nav pretrunā ar APL ietverto regulējumu.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un atbilstoši precizēt vai izslēgt likumprojekta 15. panta trīspadsmitās daļas 1. punktu.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas vispārīgās prasības attiecībā uz iesniegumu, kas iesniegts, lai ierosinātu administratīvo procesu iestādē, noteic APL 56. pants. Attiecīgi likumprojekta 15. panta četrpadsmitajā daļā ietvertais pilnvarojums Ministru kabinetam ir pieļaujams, ja uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos tiek precizēta iesniegumā iekļaujamā informācija un iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas kārtība, kas nedublē APL noteikto un nav pretrunā ar APL ietverto regulējumu.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un atbilstoši precizēt vai izslēgt likumprojekta 15. panta četrpadsmito daļu.

-

Norādām, ka atbilstoši APL 64. panta pirmajai daļai iesnieguma izskatīšanas termiņu sāk skaitīt no iesnieguma saņemšanas dienas, nevis no dienas, kad tiek saņemta visa lēmuma pieņemšanai nepieciešamā informācija. Proti, to, vai ir saņemti visi nepieciešamie dokumenti un informācija, iestāde vērtē pēc tam, kad ir saņemts privātpersonas iesniegums ar lūgumu ierosināt administratīvo procesu.  
Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 16. panta pirmo daļu, vienlaikus precizējot likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā minēto.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši APL 64. panta pirmajai daļai iesnieguma izskatīšanas termiņu sāk skaitīt no iesnieguma saņemšanas dienas, nevis no dienas, kad tiek saņemta visa lēmuma pieņemšanai nepieciešamā informācija. Proti, to, vai ir saņemti visi nepieciešamie dokumenti un informācija, iestāde vērtē pēc tam, kad ir saņemts privātpersonas iesniegums ar lūgumu ierosināt administratīvo procesu.  
Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 16. pantu.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši APL 64. panta pirmajai daļai, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā - īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai.
Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 16. panta trešajā daļā vārdus "no brīža, kad saņemta visa reģistrācijai nepieciešamā informācija" vai papildināt likumprojekta anotāciju ar izvērstu skaidrojumu par nepieciešamību likumprojekta 16. panta trešajā daļā noteikt speciālu regulējumu attiecībā uz procesuālā termiņa lēmuma pieņemšanai skaitīšanu.

-

Vēršam uzmanību, ka Noteikumu Nr. 108 2.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektu raksta, cita starpā ievērojot juridisko terminoloģiju. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 17. panta otro teikumu, 18. panta pirmās daļas pirmo teikumu, 18. panta piekto daļu u.c. likumprojekta vienības atbilstoši APL lietotajai terminoloģijai (piemēram, aizstājot vārdus "atļaujas sagatavošanas procesā" un "atļaujas izsniegšanas procesā" ar vārdiem "pieņemot lēmumu par atļaujas izsniegšanu").

-

Lūdzam izvērtēt un papildināt likumprojekta 17. pantu ar termiņu, kādā Valsts vides dienests nosūta operatora iesniegumu attiecīgajai pašvaldībai un Veselības inspekcijai priekšlikumu sniegšanai par atļaujā ietveramajiem nosacījumiem, tādējādi nodrošinot nepārprotamu minētās normas izteiksmi.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 18. panta piekto daļu atbilstoši Noteikumu Nr. 108 61., 62. un 63. punktā noteiktajam.

-

Likumprojekta 20. panta otrajā daļā paredzēts, ka Valsts vides dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu izdot atļauju arī tad, ja:
1) operatoram pēdējo trīs gadu laikā atkārtoti piemērots administratīvais sods par pārkāpumu vides aizsardzības jomā;
2) komersanta amatpersona ir vai pēdējo trīs gadu laikā ir bijusi tāda komersanta amatpersona, kuram šīs amatpersonas vadībā atkārtoti  ir piemērots administratīvais sods par pārkāpumu vides aizsardzības jomā. Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ka:
pirmkārt, saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 24. panta trešo daļu, persona atzīstama par administratīvi nesodītu gadu pēc soda izpildes. Attiecīgi atkārtoti norādām, ka paredzētais termiņš – 3 gadi – neatbilst administratīvās sodāmības institūtam. Šajā nozares likumā ir paredzēts noteikt izņēmumu sodāmības regulējumam. No skaidrojuma anotācijā nav saprotams, kādēļ ir nepieciešams paredzēt šādu izņēmumu un nav pietiekami izvērtēts samērīgums šādam noteikumam. Uzsveram, ka, konstatējot ierobežojuma leģitīmo mērķi, nepieciešams izvērtēt tā atbilstību samērīguma principam. Lai noskaidrotu, vai attiecīgais ierobežojums ir samērīgs, Satversmes tiesa savā praksē ir vērtējusi: pirmkārt, vai izmantotie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai; otrkārt, vai mērķi nevar sasniegt ar citiem, indivīda tiesības un likumīgās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem; treškārt, vai labums, ko gūst sabiedrība, ir lielāks par indivīdam nodarītajiem zaudējumiem. Ja, izvērtējot tiesību normu, tiek atzīts, ka tā neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, tā neatbilst arī samērīguma principam un ir prettiesiska (sk. Satversmes tiesas 2014.  gada 9.  janvāra sprieduma lietā Nr. 2013-08-01 "Par Civilprocesa likuma 483. un 484. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam" 12.punktu);
otrkārt, nav skaidrs, kas attiecīgajā normā ir domāts ar "piemērošanu". Norādām, ka ar administratīvo atbildību saistītas tiesiskas sekas var rasties tikai no attiecīgā nolēmuma spēkā stāšanās, nevis, piemēram, no lēmuma par administratīvo sodu pieņemšanas brīža.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt likumprojektu vai papildināt tā anotāciju ar argumentētu un visaptverošu likumprojekta 20. panta otrajā daļā paredzēto ierobežojumu attaisnojamības izvērtējumu (mērķis, līdzekļu piemērotība mērķa sasniegšanai, to nepieciešamība un samērīgums).

 

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam noteikumu projektā vai tā anotācijā (nepieciešamības gadījumā - piemērveidā), skaidrot, kas saprotami ar būtiskiem operatora noteiktiem pienākumiem.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam precizēt likumprojekta 20. panta trešo daļu, norādot, uz kādu Valsts vides dienesta pieņemto lēmumu minētais regulējums attiecināms.

-

Norādām, ka no likumprojekta 21. panta 1. punkta redakcijas nav viennozīmīgi secināms, kas tiek saprasts ar vārdiem "objekta darbības vieta ir atbilstoši sakārtota". Norādām, ka, veidojot normatīvā akta tekstu, ne tikai jācenšas skaidri un precīzi identificēt subjektu un darbību, bet arī jāizvērtē, vai tiesību normu adresāts, lasot un interpretējot normatīvā akta tekstu, sapratīs tā mērķi (sk. Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, 2016. 17. lpp.).
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 21. panta 1. punkta redakciju.
 

-

Lūdzam likumprojekta 21. panta trešajā punktā paredzēt atkaites punktu triju gadu termiņa aprēķināšanai (piemēram, "triju gadu laikā no atļaujas vai C reģistrācijas spēkā stāšanās dienas"), tādējādi nodrošinot nepārprotamu attiecīgās normas izteiksmi.

-

Noteikumu Nr. 108 3.1. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas. Par deklaratīviem un nevēlamiem atzīstami ne tikai tādi noteikumi, par kuriem jau iepriekš paredzams, ka tos nebūs iespējams īstenot praktisku, ekonomisku, politisku vai citu iemeslu dēļ, bet arī tādi noteikumi, kuriem nav noteikts īstenošanas mehānisms vai kurus vispār nav paredzēts īstenot, jo tie satur tikai apgalvojumu, paziņojumu vai faktu konstatāciju. Šādas normas ir juridiski nevērtīgas, liekas un nepamatoti palielina normatīvā akta apjomu (sk. Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, 2016. 18. lpp.).
Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 23. panta otrās daļas pēdējo teikumu.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmajai daļai valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. No likumprojekta 23. panta trešās daļas secināms, ka tajā noteiktajos gadījumos Valsts vides dienestam ir tiesības neievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības piesārņojuma novēršanai un kontrolei. Norādām, ka šāda kārtība ir pretrunā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmajā daļā nostiprinātajam tiesiskuma principam un nav pieļaujama.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt vai izslēgt likumprojekta 23. panta trešo daļu.

-

Uzturam izziņas 142. punktā ietverto iebildumu un lūdzam likumprojektā atsaukties uz labākiem pieejamiem tehniskiem paņēmieniem, kuri noteikti normatīvajos aktos, ar kuriem pārņemtas Komisijas īstenošanas lēmumu par secinājumiem par labākajiem tehniskajiem paņēmieniem prasības. Vēršam uzmanību, ja lēmumu adresāts ir dalībvalstis un ir nepieciešams to normas padarīt saistošas privātpersonām, tad lēmumi ir jāpārņem valsts tiesību sistēmā tāpat kā direktīvas. Īstenošanas lēmumi, uz kuriem vispārīgi norādīts likumprojektā, piemēram, Komisijas 2013. gada 26. marta Īstenošanas lēmums, ar ko pieņem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus cementa, kaļķu un magnija oksīda ražošanas nozarē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām, adresēts dalībvalstīm, līdz ar ko tās operatoriem - privātpersonām saistošas var padarīt, vienīgi tās atbilstoši pārņemot neatkarīgi no tā, ka pieejams ir arī Īstenošanas lēmuma tulkojums valsts valodā. Izziņā norādīts, ka, Valsts vides dienests, veicot grozījumus  atļaujā, padara Īstenošanas lēmumus operatoram saistošus, tādējādi nodrošinot Komisijas īstenošanas lēmumu izvirzīto mērķi, tomēr norādām, ka atļauja (administratīvais akts) ir tiesību piemērošanas akts, kas nesatur vispārsaistošus, vairākkārtēji piemērojamus uzvedības priekšrakstus, un attiecīgi ar atļauju nevar ierobežot indivīda tiesības, ciktāl tas neizriet no ārējiem normatīvajiem aktiem, kas indivīdam ir saistoši.

-

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta 25. panta pirmās daļas, saskaņošanas procesā dzēšot normu, kas paredz dienestam reizi gadā izvērtēt piešķirtās atkāpes un to turpmāko pamatotību. nav skaidri saprotams, kā tiek nodrošināta direktīvas Nr. 2010/75/ES 15. panta 4. punkta sestās daļas prasību pārņemšana. Attiecīgi lūdzam atbilstoši papildināt likumprojektu vai sniegt attiecīgu skaidrojumu likumprojekta anotācijā.

-

Noteikumu Nr. 108 2.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektu raksta, cita starpā ievērojot juridisko terminoloģiju. Norādām, ka ar administratīvā procesa tiesībās ar vārdiem "administratīvā akta darbības apturēšana" saprot arī administratīvā akta izpildes apturēšanu. Attiecīgi  lūdzam izslēgt likumprojekta 29. panta trešās daļas pirmajā teikumā vārdus "un izpildi".

-

APL 80. panta pirmā daļa noteic, ka iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, izņemot APL 80. panta pirmajā daļā un 360. panta otrajā un trešajā daļā noteiktos gadījumus. APL 185. panta pirmā daļa noteic, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā.
Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 29. panta trešās daļas pirmo teikumu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar izvērstu skaidrojumu par nepieciešamību likumprojekta 29. panta trešajā daļā noteikt speciālu regulējumu attiecībā uz apstrīdēta vai pārsūdzēta administratīvā akta darbības apturēšanu.

-

Noteikumu Nr. 108 2.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektu raksta, cita starpā ievērojot juridisko terminoloģiju. Norādām, ka ar administratīvā procesa tiesībās ar vārdiem "administratīvā akta darbības apturēšana" saprot arī administratīvā akta izpildes apturēšanu.
Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 30. panta sestās daļas pirmajā teikumā vārdus "un izpildi".

-

APL 80. panta pirmā daļa noteic, ka iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, izņemot APL 80. panta pirmajā daļā un 360. panta otrajā un trešajā daļā noteiktos gadījumus. APL 185. panta pirmā daļa noteic, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā.
Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 30. panta sestās daļas pirmo teikumu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar izvērstu skaidrojumu par nepieciešamību likumprojekta 30. panta sestajā daļā noteikt speciālu regulējumu attiecībā uz apstrīdēta vai pārsūdzēta administratīvā akta darbības apturēšanu.
 

-

Likumprojekta 34. panta otrajā daļā paredzēts noteikt administratīvo atbildību par C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu, neievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos vai C kategorijas reģistrā noteiktās prasības.
Vēršam uzmanību, ka administratīvo atbildību var paredzēt tikai par to, kas ir noteikts likumā vai uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos. Nevar paredzēt administratīvo atbildību par reģistrā noteikto prasību neievērošanu. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 15. panta trīspadsmitās daļas 1. punkts neparedz pilnvarojumu Ministru kabinetam atsevišķi (līdztekus kārtībai) noteikt termiņu, kādā operators iesniedz iesniegumu atļaujas un C reģistrācijas saņemšanai. Ievērojot minēto, lūdzam likumprojekta anotācijā skaidrojumā par likumprojekta 15. panta trīspadsmito daļu, kā arī citos līdzīgos gadījumos pilnvarojumu noteikt "termiņu" nenorādīt līdztekus pilnvarojumam noteikt "kārtību", bet skaidrot, vai ar pilnvarojumu noteikt kārtību saprotami termiņi un citi procesuāla rakstura noteikumi (procedūra).
 

-

Atkārtoti lūdzam likumprojekta anotācijā iekļaut soda veida un apmēra izvēles pamatojumu par katru pārkāpumu.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka neskatoties uz to, ka likumprojekts būtībā pārņem likumā "Par piesārņojumu" ietverto administratīvās atbildības regulējumu, likumprojekta anotācijā iekļaujams pilnvērtīgs, sistēmisks un viegli uztverams administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums par katru administratīvo pārkāpumu. Likumprojekta anotācijā lūdzam iekļaut vismaz šādu administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriju izvērtējums atbilstoši pašreizējai situācijai:
1) administratīvā akta (procesa) prioritātes princips;
2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte;
3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām;
4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums;
5) aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.).


 

-

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka  "Administratīvā pārkāpumu procesa vai administratīvā akta piemērošana: ja no lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem izriet, ka par pārkāpumu var piemērot administratīvo sodu un vienlaicīgi arī izdot administratīvo aktu, tad prioritāri ir piemērojams administratīvais process". Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ka nav pieļaujama situācija, ka tiesību normu piemērotājam ir patvaļīga izvēle, kuru procesu izvēlēties. Likumdevējs izvēlas vienu procesa veidu, kā risināt konkrēto situāciju. Attiecīgi lūdzam precizēt likumprojekta anotāciju un attiecīgo skaidrojumu svītrot. 

-

Likumprojekta anotācijas 1.3 sadaļā skaidrojumā par likumprojekta 34. panta trešo daļu ir norāde, ka administratīvā atbildība izriet no tādu prasību neievērošanas, kas noteiktas likumprojektā, uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos un B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujā. Līdzīgas norādes atrodamas arī anotācijā skaidrojumos par likumprojekta 34. panta ceturto daļu. Tāpat anotācijā ir arī norādīts, ka ir svarīgi saglabāt un likumprojekta administratīvo sodu sastāvā ietvert administratīvo atbildību gan par atļaujas nosacījumu neievērošanu, gan arī par darbību bez atļaujas. Saistībā ar minēto, kā jau minēts iepriekš, administratīvo atbildību neparedz par atļaujas nosacījumu pārkāpumiem, bet gan tikai par to prasību neievērošanu, kas ir noteiktas konkrētajā likumā vai uz tā likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos. Attiecīgi lūdzam precizēt likumprojekta anotāciju un svītrot skaidrojumu, ka administratīvo atbildību var paredzēt par atļaujas nosacījumu pārkāpšanu.
 

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.19. apakšpunktu lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu ar informāciju par Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra direktīvas (ES) 2015/2193 par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām 5. panta 4. punktā ietverto prasību pārņemšanu. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu.

-

Lūdzam papildināt likumprojekta 5. panta pirmās daļas 12. punktu aiz vārda "saskaņā" ar vārdu "ar".

-

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmajai daļai valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Tādējādi vēršam uzmanību, ka likumprojekta 15. panta vienpadsmitās daļas 2. punkta otrajā teikumā noteiktais pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt C reģistra saturu neietver pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt, piemēram, kārtību, kādā šis reģistrs tiek papildināts, uzturēts u.tml.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un precizēt likumprojekta 15. panta vienpadsmitās daļas 2. punkta otrajā teikumā ietverto pilnvarojumu Ministru kabinetam atbilstoši iecerētajam normatīvajam regulējumam.
 

-

Ņemot vērā, ka direktīvas Nr. 2010/75/ES 15. panta 4. punkts paredz objekta ģeogrāfisko izvietojumu, vietējos vides apstākļus un tehnisko raksturojumu kā alternatīvus iemeslus, ko pēc būtības var secināt arī no likumprojekta, lūdzam izvērtēt un saikli "un" pirms vārdiem "tehnisko raksturojumu" aizstāt ar saikli "vai". Norādām, ka saiklis „un” ir kumulatīvs nosacījums, kura lietošanas gadījumā ir jāiestājas visiem noteikumu projektā minētajiem priekšnosacījumiem. Savukārt saiklis „vai” ir alternatīvs nosacījums, kura lietošana nosaka tikai viena priekšnosacījuma iestāšanās nepieciešamību.

-

Likumprojekta anotācijā ir skaidrots termins "C kategorijas reģistrācija", savukārt likumprojekta 1. panta 4. punktā ir norādīts termins "C reģistrācija". Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu, nodrošinot vienveidīgu terminoloģiju.

-