Atzinums

Lai nodrošinātu likumprojektā paredzētās prasības, tajā skaitā attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmas izveidi, risku analīzes un ētikas normu izstrādi u.c., publisko personu institūcijai būs jāuzņemas papildu administratīvais slogs. Tāpat  pastāv risks, ka regulējuma ieviešana dažādās institūcijās notiks atšķirīgi, kas valsts pārvaldes sistēmā nav uzskatāms par vēlamu.
Turklāt norādām, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.panta 1.daļas 8.punkts noteic, ka  Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir tas, kurš izstrādā metodiku korupcijas novēršanai un apkarošanai valsts un pašvaldību iestādēs un privātajā sektorā.

 

-

Spēkā esošā likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 14. pants nosaka ziedojumu pieņemšanas kārtību, savukārt likumprojektā šāds regulējums nav ietverts. Ņemot vērā, ka ik gadu ir personas, kuras vēlas sniegt ziedojumus Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs, šādas normas neesamība var radīt tiesisko nenoteiktību un praktiskas problēmsituācijas attiecībā uz ziedojumu pieņemšanu.

Lūdzam papildināt likumprojektu ar normu kas noteic ziedojumu pieņemšanas ierobežojumus un, tai skaitā noteikt, ka Diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs, pieņemot ziedojumus no fiziskām un juridiskām personām, ir tiesīgas publiski atzīmēt ziedotāja atbalstu, tai skaitā norādot ziedotāja nosaukumu, preču zīmi vai sniegtos pakalpojumus, paredzot, ka šāda informācijas sniegšana nav uzskatāma par interešu konflikta situāciju šā likuma izpratnē, ja tā neietekmē pārstāvniecības funkciju izpildi, tā nav saistīta ar  pretpakalpojumu un informācija par ziedojumu ir pilnībā atklāta un publiski pieejama.

-

Ārlietu ministrija, atšķirībā no citām valsts pārvaldes iestādēm, īsteno specifiskus uzdevumus, tostarp nodrošina Valsts protokola funkciju izpildi. Šī funkcija ietver ārvalstu delegāciju oficiālo vizīšu organizēšanu Latvijā, kas nereti saistīta ar diplomātisko dāvanu pieņemšanu. Ārvalstu delegācijas pasniedz dāvanas Latvijas amatpersonām, un nereti tās ir individuāli piemeklētas un personiskas, adresētas ne tikai amatpersonas statusā, bet arī kā fiziskai personai. Likumprojektā paredzētais regulējums attiecībā uz dāvanu pieņemšanu ir ļoti strikts un nepieļauj dāvanu pieņemšanu vispār, kas var radīt praktiskas problēmas Valsts protokola funkcijas īstenošanā. Ministrijas ieskatā būtu saglabājams spēkā esošais Interešu konflikta novēršanas likuma 13.¹ pants.



 

-

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka iespēja samazināt noteikto divu gadu termiņu līdz vienam gadam nav attiecināma uz ministriem un pašvaldības domes priekšsēdētāju. Attiecīgi lūdzam precizēt šo apakšpunktu.
 

-

Neskatoties uz to, ka anotācijā ir sniegts skaidrojums, lūdzam papildināt šo panta daļu norādot informāciju, kad sākas 10 darba dienu atskaites termiņš

-

Likumprojektā nav 7. panta devītās daļas. Lūdzam precizēt Likumprojektu.

-

Aicinām izvērtēt iespēju papildināt anotāciju ar norādi, ka likumprojekta 6.panta pirmajā daļā, kā arī 7.panta otrās daļas 3.punktā un trešās daļas 8.punktā minētajām uzvedības (ētikas) normām, standartiem un principiem jābūt skaidriem un paredzamiem, lai nepieļautu to patvaļīgu piemērošanu. Ir būtiski šī likumprojekta anotācijā uzsvērt labas pārvaldības un samērīguma prasības. Sistēmiski iztulkojot likumprojekta 7.panta otrās daļas 3.punktu un trešās daļas 8.punktu un likumprojekta 20.panta otro daļu, secināms, ka likumprojektā minētās uzvedības (ētikas) normas veido daļu no institūcijas iekšējās kontroles sistēmas un ka par to neievērošanu valsts pārvaldē nodarbināto sauc pie disciplināratbildības. Lūdzam anotācijā norādīt šo uzvedības (ētikas) normu pārkāpumu kā disciplinārpārkāpumu iespējamās sekas (disciplinārsodu veidus), piemēram, norādot konkrētu Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma, Darba likuma vai cita normatīvā tiesību akta normu, kas būtu piemērojama ētikas normu pārkāpumu gadījumā un kas regulē par ētikas normu pārkāpumiem piemērojamo disciplinārsodu veidus.

 

-

Aicinām izvērtēt iespēju papildināt anotāciju ar skaidrojumu par likumprojekta 12. un 13.pantā paredzētajiem izņēmumiem no vispārīgajiem amata savienošanas ierobežojumiem likumprojekta speciālajiem subjektiem, ņemot vērā Satversmes tiesas 2019.gada 17.decembra spriedumā lietā Nr.2019-03-01 izdarītos secinājumus.
 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 5.sadaļā atzīmi par iespējamo ietekmi uz Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā. Anotācijas 1.3.sadaļā ietverts skaidrojums, ka piedāvātais regulējums varētu radīt ietekmi uz personas datu aizsardzību, kas ietilpst Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECK) 8.pantā garantēto tiesību tvērumā. Anotācijas 5.sadaļā būtu precīzi jānorāda, ka projekts varētu skart ECK garantētās tiesības.

-

Lūdzam pievienot terminu "koleģiāla institūcija” un tā skaidrojumu.

-