Atzinums

Iebildums
Informatīvajam ziņojumam “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai
izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā”

Latvijas Privātskolu asociācija iebilst pret kvantitatīvajiem rādītājiem ziņojuma “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā” 4. nodaļas 2. paragrāfā, t.sk. 2.3. punktā paustajam viedoklim (4.atsauce 13.lpp.), ka privātajās skolās nosakāms tāds pats kvantitatīvai kritērijs skolēnu skaitam 7.-12. klašu grupās, kāds tas būtu nosakāms valsts skolās..
Vēršam uzmanību, ka kvantitatīvo rādītāju piemērošana privātskolām būtiski ietekmē Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 13.pantā noteiktās vecāku tiesības brīvi izvēlēties saviem bērniem nevien valsts varas orgānu dibinātās skolas, bet arī citas skolas, kas atbilst tam izglītības prasību minimumam, kādu var noteikt vai apstiprināt valsts, un brīvību sekmēt savu bērnu reliģisko un tikumisko audzināšanu saskaņā ar savu pārliecību. Privātskolas izmanto visā pasaulē atzītas alternatīvās mācību metodes, kas nav savienojamas ar kvantitatīvo rādītāju piemērošanu.
Latvijas Republikas uzņemtās starptautiskās saistības, pievienojoties Starptautiskajam paktam par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, ir godprātīgi pildāmas un Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 112.pants, kas paredz ikviena tiesības uz izglītību, iztulkojams, ņemot vērā šīs saistības (sk.: Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 643.-644.lpp.). Tiesības uz izglītību paredz izglītības satura un metožu pielāgošanu izglītojamo vajadzībām un atbilstošas vides radīšanu, lai nodrošinātu bērna spēju pilnīgu un pilnvērtīgu attīstību, respektējot arī viņa vajadzības un apziņas brīvību (turpat, 665.lpp.). Tas izriet arī no Satversmes ievadā noteiktā, ka Latvijas Republika ir sociāli atbildīga valsts. Sociāli atbildīgas valsts princips prasa nodrošināt sociāli vājāko aizsardzību un iespēju vienlīdzību, tostarp arī izglītības pieejamībā, lai tā būtu ne tikai formāli pieejama, bet arī pēc būtības nodrošināta, efektīvi īstenojot to praksē (Latvijas Republikas Satversmes komentāri. Ievads. I nodaļa. Vispārējie noteikumi. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2014, 220.-222.lpp.). Latvijā vēsturiski izveidojies un pastāvošais privāto skolu tīkls (sadarbībā ar valsti un izmantojot arī valsts budžeta finansējumu) ir spējis nodrošināt efektīvu un praktiski īstenotu tiesību uz izglītību pieejamību gadījumos, kad kādu apstākļu dēļ izglītības ieguve valsts skolās ir apgrūtināta vai nepieciešama individualizēta un personiska pieeja bērnam un speciālu metožu izmantošana.
Vērtējot valsts budžeta finansējuma piešķiršanu privātajām skolām, Satversmes tiesa atzinusi, ka Satversmes 112.pants prasa nodrošināt, lai "privātajās mācību iestādēs iegūstamā izglītība būtu līdzvērtīga tai izglītībai, kādu nodrošina valsts skolas” (Satversmes tiesas 2005.gada 14.septembra sprieduma lietā Nr.2005-02-0106 12.punkts). Tāpat valstij ir pienākums nodrošināt, “lai privātajās izglītības iestādēs sniegtā izglītība atbilstu noteiktiem izglītības standartiem, kā arī to, lai šādu izglītības iestādi absolvējušiem būtu iespēja brīvi iekļauties Latvijas sabiedrībā un konkurēt darba tirgū” (turpat, 17.punkts). Satversmes tiesa nav prasījusi privāto skolu vienādošanu ar valsts skolām, tieši pretēji – akceptējot pastāvošās privāto skolu atšķirības no valsts skolām, uzmanība veltīta ne tik daudz kvantitatīviem kritērijiem, cik kvalitatīviem rezultātiem, kas sasniegti izglītības pieejamības nodrošināšanas procesā. Satversmes tiesa, sekojot Eiropas Savienības Tiesas sniegtajām atbildēm uz uzdoto prejudiciālo jautājumu, arī ir atzinusi, ka privātpersonu dibinātas izglītības iestādes atšķiras no publisku personu dibinātām izglītības iestādēm un iejaukšanās to autonomijā un darbībā pieļaujama tikai gadījumā, ja tam ir leģitīms mērķis un ievērots samērīguma princips, kā arī attiecīgais ierobežojums noteikts pienācīgā likumdošanas procesā, ievērojot labas likumdošanas principu (Satversmes tiesas 2023.gada 9.februāra spriedums lietā Nr.2020-33-01 un 2023.gada 28.jūnija spriedums lietā Nr.2021-45-01). Šie apsvērumi ievērojami arī šā informatīvā ziņojuma īstenošanā, izvairoties no privāto skolu tiesību aizskāruma, kas nav nepieciešams un piemērots līdzeklis informatīvā ziņojuma mērķu sasniegšanai. Tāpat nav identificēts leģitīms mērķis, kāpēc tieši šāds risinājums ir vajadzīgs, un izvērtēts samērīgums, jo īpaši apsverot potenciālo kaitējumu izglītības pieejamībā bērniem, kuriem objektīvi ir nepieciešama tieši privātajās skolās nodrošinātā pieeja. Nav veiktas pienācīgas konsultācijas ar normas adresātiem, kā arī nav veikts izvērsts un zinātniskā analīzē balstīts izvērtējums, kāpēc līdzšinējā sistēma ir maināma, kādi riski ir tās maiņā un kādā veidā jaunais piedāvājums ļaus saglabāt un nodrošināt izglītības pieejamību tādā pašā līmenī un kvalitātē. Apšaubāms, vai šāda pieeja ir atbilstoša sociāli atbildīgas valsts principam un Satversmes 112.pantam, kā to iztulkojusi Satversmes tiesa savos spriedumos, kuri ir vispārsaistoši un obligāti izpildāmi.  
Tāpat kvantitatīvo rādītāju piemērošana nevar tikt īstenota saistībā ar iekļaujošas izglītības veicināšanu. Latvijā ir tikai deviņi speciālās izglītības kodi, ko var piešķirt bērnam, savukārt pietiekami lielai daļai bērnu, kam šāds kods netiek piešķirts, arī ir mācīšanās grūtības. OECD ar tā saucamo C grupu raksturo grūtības, kuru cēlonis ir sociālekonomisks, kultūras un/vai lingvistiskie faktori; dažas nepilnības vai netipiska traucējuma izcelšanās, par kurām tiek domāts, kā kompensēt tās izglītības sistēmā. Arī Latvijā vēlami mērķtiecīgi atbalsta pasākumi tiem bērniem, kuri neatbilst SSK-10 traucējumu klasificēšanas kritērijiem, bet kuriem kādā mācību posmā iepriekš minēto iemeslu dēļ ir nepieciešams šāds atbalsts. (Latvijas Universitātes Pētījums par bērniem ar speciālām vajadzībām sniedzamo atbalsta pakalpojumu izmaksu modeli iekļaujošas izglītības īstenošanas kontekstā, 23. lpp) Pašlaik Latvijas izaicinājumi, lai pieejamo atbalsta sistēmu palielinātu, ir specifisku mācību palīglīdzekļu nodrošināšana, iespējas bērniem ar speciālām vajadzībām mācīties mazākās grupās vispārizglītojošajās skolās (turpat 30.lpp) Šādiem bērniem rekomendētās mācības mazākās klasēs var īstenot vienīgi privātskolas.
Uzsveram, ka informatīvajā ziņojumā piedāvātais līdzfinansējuma modelis pedagogu darba apmaksai darbosies pēc principa “nauda seko skolēnam programmā”, kas būtiski nepalielinās Izglītības un zinātnes ministrijas izdevumus pedagogu darba samaksai privātskolās, turklāt privātskolu infrastuktūra tiek uzturēta no dibinātāja un izglītojamo vecāku līdzekļiem, kas atvieglo Valsts izmaksas skolu infrastruktūras uzturēšanā.
Lūdzam ņemt vērā kvalitatīvos rādītājus, kā, piemēram, Valsts centralizēto eksāmenu vērtējumus virs vidējā valstī, akreditāciju rādītājus (ļoti labi un izcili), u.c. rādītājus, kas attiecināmi uz konkrētās izglītības iestādes darba kvalitāti.
 

Iebildums
Informatīvajam ziņojumam “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai
izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā”

Latvijas Privātskolu asociācija iebilst pret kvantitatīvajiem rādītājiem ziņojuma “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā” 4. nodaļas 2. paragrāfā, t.sk. 2.3. punktā paustajam viedoklim (4.atsauce 13.lpp.), ka privātajās skolās nosakāms tāds pats kvantitatīvai kritērijs skolēnu skaitam 7.-12. klašu grupās, kāds tas būtu nosakāms valsts skolās..
Vēršam uzmanību, ka kvantitatīvo rādītāju piemērošana privātskolām būtiski ietekmē Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 13.pantā noteiktās vecāku tiesības brīvi izvēlēties saviem bērniem nevien valsts varas orgānu dibinātās skolas, bet arī citas skolas, kas atbilst tam izglītības prasību minimumam, kādu var noteikt vai apstiprināt valsts, un brīvību sekmēt savu bērnu reliģisko un tikumisko audzināšanu saskaņā ar savu pārliecību. Privātskolas izmanto visā pasaulē atzītas alternatīvās mācību metodes, kas nav savienojamas ar kvantitatīvo rādītāju piemērošanu.
Latvijas Republikas uzņemtās starptautiskās saistības, pievienojoties Starptautiskajam paktam par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, ir godprātīgi pildāmas un Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 112.pants, kas paredz ikviena tiesības uz izglītību, iztulkojams, ņemot vērā šīs saistības (sk.: Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 643.-644.lpp.). Tiesības uz izglītību paredz izglītības satura un metožu pielāgošanu izglītojamo vajadzībām un atbilstošas vides radīšanu, lai nodrošinātu bērna spēju pilnīgu un pilnvērtīgu attīstību, respektējot arī viņa vajadzības un apziņas brīvību (turpat, 665.lpp.). Tas izriet arī no Satversmes ievadā noteiktā, ka Latvijas Republika ir sociāli atbildīga valsts. Sociāli atbildīgas valsts princips prasa nodrošināt sociāli vājāko aizsardzību un iespēju vienlīdzību, tostarp arī izglītības pieejamībā, lai tā būtu ne tikai formāli pieejama, bet arī pēc būtības nodrošināta, efektīvi īstenojot to praksē (Latvijas Republikas Satversmes komentāri. Ievads. I nodaļa. Vispārējie noteikumi. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2014, 220.-222.lpp.). Latvijā vēsturiski izveidojies un pastāvošais privāto skolu tīkls (sadarbībā ar valsti un izmantojot arī valsts budžeta finansējumu) ir spējis nodrošināt efektīvu un praktiski īstenotu tiesību uz izglītību pieejamību gadījumos, kad kādu apstākļu dēļ izglītības ieguve valsts skolās ir apgrūtināta vai nepieciešama individualizēta un personiska pieeja bērnam un speciālu metožu izmantošana.
Vērtējot valsts budžeta finansējuma piešķiršanu privātajām skolām, Satversmes tiesa atzinusi, ka Satversmes 112.pants prasa nodrošināt, lai "privātajās mācību iestādēs iegūstamā izglītība būtu līdzvērtīga tai izglītībai, kādu nodrošina valsts skolas” (Satversmes tiesas 2005.gada 14.septembra sprieduma lietā Nr.2005-02-0106 12.punkts). Tāpat valstij ir pienākums nodrošināt, “lai privātajās izglītības iestādēs sniegtā izglītība atbilstu noteiktiem izglītības standartiem, kā arī to, lai šādu izglītības iestādi absolvējušiem būtu iespēja brīvi iekļauties Latvijas sabiedrībā un konkurēt darba tirgū” (turpat, 17.punkts). Satversmes tiesa nav prasījusi privāto skolu vienādošanu ar valsts skolām, tieši pretēji – akceptējot pastāvošās privāto skolu atšķirības no valsts skolām, uzmanība veltīta ne tik daudz kvantitatīviem kritērijiem, cik kvalitatīviem rezultātiem, kas sasniegti izglītības pieejamības nodrošināšanas procesā. Satversmes tiesa, sekojot Eiropas Savienības Tiesas sniegtajām atbildēm uz uzdoto prejudiciālo jautājumu, arī ir atzinusi, ka privātpersonu dibinātas izglītības iestādes atšķiras no publisku personu dibinātām izglītības iestādēm un iejaukšanās to autonomijā un darbībā pieļaujama tikai gadījumā, ja tam ir leģitīms mērķis un ievērots samērīguma princips, kā arī attiecīgais ierobežojums noteikts pienācīgā likumdošanas procesā, ievērojot labas likumdošanas principu (Satversmes tiesas 2023.gada 9.februāra spriedums lietā Nr.2020-33-01 un 2023.gada 28.jūnija spriedums lietā Nr.2021-45-01). Šie apsvērumi ievērojami arī šā informatīvā ziņojuma īstenošanā, izvairoties no privāto skolu tiesību aizskāruma, kas nav nepieciešams un piemērots līdzeklis informatīvā ziņojuma mērķu sasniegšanai. Tāpat nav identificēts leģitīms mērķis, kāpēc tieši šāds risinājums ir vajadzīgs, un izvērtēts samērīgums, jo īpaši apsverot potenciālo kaitējumu izglītības pieejamībā bērniem, kuriem objektīvi ir nepieciešama tieši privātajās skolās nodrošinātā pieeja. Nav veiktas pienācīgas konsultācijas ar normas adresātiem, kā arī nav veikts izvērsts un zinātniskā analīzē balstīts izvērtējums, kāpēc līdzšinējā sistēma ir maināma, kādi riski ir tās maiņā un kādā veidā jaunais piedāvājums ļaus saglabāt un nodrošināt izglītības pieejamību tādā pašā līmenī un kvalitātē. Apšaubāms, vai šāda pieeja ir atbilstoša sociāli atbildīgas valsts principam un Satversmes 112.pantam, kā to iztulkojusi Satversmes tiesa savos spriedumos, kuri ir vispārsaistoši un obligāti izpildāmi.  
Tāpat kvantitatīvo rādītāju piemērošana nevar tikt īstenota saistībā ar iekļaujošas izglītības veicināšanu. Latvijā ir tikai deviņi speciālās izglītības kodi, ko var piešķirt bērnam, savukārt pietiekami lielai daļai bērnu, kam šāds kods netiek piešķirts, arī ir mācīšanās grūtības. OECD ar tā saucamo C grupu raksturo grūtības, kuru cēlonis ir sociālekonomisks, kultūras un/vai lingvistiskie faktori; dažas nepilnības vai netipiska traucējuma izcelšanās, par kurām tiek domāts, kā kompensēt tās izglītības sistēmā. Arī Latvijā vēlami mērķtiecīgi atbalsta pasākumi tiem bērniem, kuri neatbilst SSK-10 traucējumu klasificēšanas kritērijiem, bet kuriem kādā mācību posmā iepriekš minēto iemeslu dēļ ir nepieciešams šāds atbalsts. (Latvijas Universitātes Pētījums par bērniem ar speciālām vajadzībām sniedzamo atbalsta pakalpojumu izmaksu modeli iekļaujošas izglītības īstenošanas kontekstā, 23. lpp) Pašlaik Latvijas izaicinājumi, lai pieejamo atbalsta sistēmu palielinātu, ir specifisku mācību palīglīdzekļu nodrošināšana, iespējas bērniem ar speciālām vajadzībām mācīties mazākās grupās vispārizglītojošajās skolās (turpat 30.lpp) Šādiem bērniem rekomendētās mācības mazākās klasēs var īstenot vienīgi privātskolas.
Uzsveram, ka informatīvajā ziņojumā piedāvātais līdzfinansējuma modelis pedagogu darba apmaksai darbosies pēc principa “nauda seko skolēnam programmā”, kas būtiski nepalielinās Izglītības un zinātnes ministrijas izdevumus pedagogu darba samaksai privātskolās, turklāt privātskolu infrastuktūra tiek uzturēta no dibinātāja un izglītojamo vecāku līdzekļiem, kas atvieglo Valsts izmaksas skolu infrastruktūras uzturēšanā.
Lūdzam ņemt vērā kvalitatīvos rādītājus, kā, piemēram, Valsts centralizēto eksāmenu vērtējumus virs vidējā valstī, akreditāciju rādītājus (ļoti labi un izcili), u.c. rādītājus, kas attiecināmi uz konkrētās izglītības iestādes darba kvalitāti.