Atzinums

Vēršam uzmanību, ka personas datu apstrādes gadījumā ir svarīgi ievērot Datu regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto nolūka ierobežojuma principu, kas paredz, ka personas dati tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to apstrāde nenotiek ar nolūku nesavietojamā veidā un  c) apakšpunktā noteikto datu minimizēšanas principu, kas paredz, ka personas datu apstrādei ir jānotiek politikas vai normatīvā regulējuma īstenošanai nepieciešamajā minimālajā apjomā, kas nozīmē, ka nav nepieciešama personas datu apstrāde, ja rezultātu var sasniegt apstrādājot, piemēram, anonimizētus statistikas datus. 
Ņemot vērā 87. panta pirmās daļas trešajā teikumā uzskatītos personas datu apstrāde mērķus, kā arī izvērtējot anotācijā minēto informāciju, var secināt, ka ne visu uzskaitīto personas datu apstrādes mērķu sasniegšanai ir nepieciešami personas dati, proti, dati par konkrētu un identificējumu personu, bet bieži vien ir vajadzīgi dati, kas raksturo šo personu, piemēram, personas dzimums, vecums, izglītības līmenis, slodžu skaits utml. Līdz ar to šie dati var tikt anonimizēti, un izmantoti attiecīgā datu apstrādes mērķa sasniegšanai, piemēram, anotācijā ir norādīts, ka Eiropas Komisijai ir nepieciešams sniegt datus par akadēmiskā personāla dzimumu, taču dati par akadēmiskā personāla dzimumu pēc savas būtības būtu uzskatāmi par statistikas datiem, jo tos var anonimizēt tā, ka vairs nav identificējams konkrētās personas, vienlaikus sasniedzot nepieciešamos datu apstrādes mērķus, piemēram, politikas plānošanas dokumentos noteikto rādītāju izpildei, atskaitei vai finansējuma izlietojuma kontrolei. 
Norādām, ka atbilstoši Datu regulas 89. pantam un preambulas 162. punktam personas datu apstrāde statistikas nolūkos ir pieļaujama, ja tiek ievēroti visi personas datu minimizēšanas un drošības standarti, papildus tam datu apstrāde statikas nolūkiem ir savietojama ar sākotnējo datu apstrādes nolūku (skat. Datu regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu). Jānorāda, ka Datu regulas preambulas 162. punktā ir noteikts, ka statistikas nolūkos apstrādāto datu gala rezultāts vairs nav uzskatāms par personas datiem, bet apkopotiem datiem. 
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, aicinām likumprojektā precīzi noteikt personas datu apstrādes nolūkus, izvērtējot, kādi dati ir nepieciešami likumprojekta normā iekļauto mērķu sasniegšanai, piemēram, politikas plānošanas dokumentu izpildes uzraudzība, finanšu izlietojuma kontrole augstskolā un izglītības kvalitātes kontrole un pilnveide nav uzskatāmi par samērīgiem mērķiem/nolūkiem personas datu apstrādei, jo attiecīgos politikas mērķus var sasniegt neapstrādājot personas datus, bet, piemēram, statistikas datus. Aicinām IZM skaidri un nepārprotami definēt personas datu apstrādes mērķus/nolūkus, jo tā kā personas datu apstrāde ir saistīta ar personu pamattiesību ierobežojumu, kas paredz personas datu apstrādi arī bez personas piekrišanas, tad skaidri saprotamu un precīzu personas datu apstrāde mērķu noteikšana ir svarīga turpmākās personas datu apstrādes samērīguma un leģitimitātes kontroles nodrošināšanai.

-

Lūdzam papildināt anotācijas sadaļu, sniedzot plašāku informāciju par personas datu apstrādes tiesisko pamatu (atbilstoši Datu regulas 6 pantam), nolūku, datu kategorijām un glabāšanas termiņu. Ņemot vērā, ka personas dati tiks apstrādāti Akadēmiskā personāla reģistrā, lūdzam arī sniegt īsu informāciju par to, kas ir datu pārziņi, kā notiek datu apstrāde un kam ir piekļuve šiem datiem.

-