Atzinums

Plāna 27.lpp ir norādīts, ka “Likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” un sekojoši arī turpmāko gadu budžeta likumos (līdz 2022.gadam) tika ietverts regulējums, kas noteica alternatīvu kārtību valsts nekustamo īpašumu atsavināšanai, paredzot iespēju ministrijām vai citām centrālajām valsts iestādēm veikt to valdījumā esošo nekustamo īpašumu atsavināšanu ar mērķi apropriācijas rezultātā iegūt līdzekļus kapitālieguldījumiem, neatliekamiem pasākumiem ar pozitīvu sociālekonomisku efektu vai amatpersonu (darbinieku) motivēšanai, ņemot vērā ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā”. Nodrošinājuma valsts aģentūra (turpmāk - Aģentūra) ir izmantojusi šo likuma normu no 2017. – 2022.gadam, kā rezultātā ir pārdoti 11 nekustamie īpašumi par kopējo summu 530 747 eiro un iegūti papildus finanšu līdzekļi, kas tika ieguldīti Iekšlietu ministrijas īpašumā esošo valsts nekustamo īpašumu uzlabošanā un apsaimniekošanā.
Ņemot vērā, ka arī turpmākos gadus, pēc jauno katastrofu pārvaldības centru izbūves pabeigšanas, Aģentūra plāno virzīt atsavināšanai vairākus nekustamos īpašumus, aicinām Finanšu ministriju papildināt plāna projekta 3.5. apakšsadaļu "Valsts nekustamo īpašumu atsavināšana" ar minēto regulējumu, kas nosaka alternatīvu kārtību valsts nekustamo īpašumu atsavināšanai, paredzot iespēju ministrijām vai citām centrālajām valsts iestādēm veikt to valdījumā esošo nekustamo īpašumu atsavināšanu ar mērķi apropriācijas rezultātā iegūt līdzekļus kapitālieguldījumiem, neatliekamiem pasākumiem ar pozitīvu sociālekonomisku efektu.
Papildus Aģentūra ierosina izvērtēt iespēju noteikt, ka VNĪ citas ministrijas īpašumā esoša valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc faktisko atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas novirza tai ministrijai, kuras īpašumā ir atsavinātais nekustamais īpašums.

-

Nodrošinājuma valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas virzīto plāna projektu "Par Valsts nekustamo īpašumu vienotas pārvaldīšanas plānu 2024.-2026.gadam" (turpmāk – Plāns) un izsaka sekojošus iebildumus:

1. Plāna kopējais saturs ir vispārīgs, nekonkrēts un vienlaikus dažādās tā satura daļās sastāv no savstarpēji pretrunīgas informācijas, kā arī vietām uz visām ministrijām vispārinātie apgalvojumi nevar tikt attiecināti uz atsevišķām konkrēti. Kā piemēram, nepiekrītam Plāna 5.lpp minētajam apgalvojumam, ka “…rīkojumā noteikto valsts nekustamo īpašumu pārvaldītāju un apsaimniekotāju centralizācijas termiņu kavējums saistīts ar strukturālo reformu īstenošanas aizkavēšanos, ņemot vērā pēdējo gadu vispārējo ekonomisko situāciju un koncepcijas īstenošanas laikā notikušo iestāžu pārstrukturizāciju, piemēram, Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu, kā arī ar valsts pārvaldes iestāžu vēlmi nodot Finanšu ministrijas valdījumā to funkciju veikšanai nevajadzīgus valsts nekustamos īpašumus, kas atrašanās vietas, sastāva un tehniskā stāvokļa dēļ nav piemēroti arī citu valsts iestāžu funkciju veikšanai vai komercdarbībai, bet savā valdījumā vēlas paturēt peļņu nesošus valsts nekustamos īpašumus, kaut arī tie nav nepieciešami valsts funkciju veikšanai (tiek veikta tā iznomāšana trešajam personām), jo šādā gadījumā valdītāja maiņa paredz attiecīgās valsts pārvaldes iestādes kopējo ieņēmumu samazināšanos.”, un lūdzam to precizēt.
Iekšlietu ministrija izvērtē un savā īpašumā patur tikai tādus īpašumus, kuri nepieciešami tiešo funkciju īstenošanai. Pārējie īpašumi, kas vairs nav nepieciešami iekšlietu iestāžu darbības nodrošināšanai, tiek pakāpeniski nodoti atsavināšanai.

2. Neatbalstām Plāna 9.lpp minēto pieeju par pilnīgu visu valsts īpašumu pārvaldīšanas standartizāciju, tajā skaitā standartizētiem nosacījumiem telpu izmantošanai un attiecīgas funkcijas izvietošanas plānošanai: “Pēc lietošanas veida vienveidīgus valsts nekustamos īpašumus nododot viena pārvaldītāja pārziņā, iespējama pārvaldīšanas procesa pilnīga standartizācija, kas arī ļautu nodrošināt vienotus kritērijus valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanā, apsaimniekošanā un centralizēt atbalsta funkcijas (valsts iepirkumu procedūra, administratīvo resursu samazināšana u.c.), kā arī nodrošināt efektīvāku telpu izmantošanas un attiecīgas funkcijas izvietošanas plānošanu visā valsts pārvaldē, līdz ar to gūstot līdzekļu ekonomiju.”
Vēlamies norādīt, ka iekšlietu nozares specifika, kura izriet no tās iestāžu, piemēram, Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts drošības dienests, u.c., darbības un dažādiem ar drošības un valsts noslēpuma glabāšanu saistītiem aspektiem, nepieļauj nekustamo īpašumu pārvaldīšanas  procesa standartizēšanu kopējā valsts pārvaldes izpratnē. Kā piemēram, Valsts policijai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ir katram atšķirīgi izstrādātas telpu izmantošanas un plānošanas vadlīnijas, kuras nosaka telpu lietošanas mērķi un nepieciešamo platību. Ņemot vērā to, ka iekšlietu iestāžu telpās nevar izvietot citu valsts pārvaldes institūciju struktūrvienības, efektīvāka telpu izmantošanas un attiecīgās funkcijas izvietošanas plānošana visā valsts pārvaldē, kā tas norādīts Plānā, netiks sasniegta.  Papildus vēlamies norādīt, ka virkne Iekšlietu ministrijas īpašumu ir kritiskās infrastruktūras objekti, kuriem standartizēta pārvaldīšana nav pieļaujama.

3. Ņemot vērā minēto iekšlietu nozares specifiku, uz kuru Plāna 7.lpp tiek vērsta arī pamatota uzmanība, nevaram piekrist Plāna 10.tabulā dotajiem uzdevumiem Nr.2 un Nr.8.
Vēlamies norādīt, ka Iekšlietu ministrijas īpašumā nav klasiskas biroja ēkas, kādas ir norādītas Valsts zemes dienesta klasifikācijā. Šīs ēkas un telpas ir pielāgotas specifiski iekšlietu resora vajadzībām un lielākoties nav publiski pieejamas. Līdz ar to tās nav attiecināmas uz klasifikāciju “biroja ēka” pēc būtības.
Attiecībā uz būvniecības komponentes iespējamo nodošanu, vēršam uzmanību uz iekšlietu nozares specifiku un esošo praksi nozares nekustamo īpašumu būvniecībā (tipveida projekti, vadlīnijas, Nodrošinājuma valsts aģentūras prakse būvniecības projektu īstenošanā). Pirms šā uzdevuma paredzēšanas nepieciešams veikt vispusīgu analīzi par tā nepieciešamību un lietderību, kā arī iespējamo ietekmi uz budžetu un iestāžu pamatfunkciju īstenošanu.

4. Ņemot vērā plānā neiekļauto ekonomisko aprēķinu, kā arī datos balstītu ieguvumu un zaudējumu analīzes trūkumu papildus centralizācijas modelim, balstoties esošajā pieredzē ar jau nodotajiem īpašumiem Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā, neatbalstām Plāna ietvaros plānoto Iekšlietu ministrijas īpašumā esošo nekustamo īpašumu (biroja ēku) nodošanu VNĪ pārvaldīšanā. Izdevumi par jau VNĪ pārvaldīšanā un apsaimniekošanā esošajām ēkām, nemainoties ēkas tehniskajam stāvoklim, kuras izmanto iekšlietu iestādes, vairākkārt pārsniedz izdevumus, kas radās Aģentūrai pašai apsaimniekojot minēto objektu. Piemēram, par VNĪ objektu Vaļņu ielā 27, Daugavpilī 2019.gadā Aģentūrai un VNĪ bija noslēgts patapinājuma līgums un Aģentūra tajā veica apsaimniekošanu pilnā apmērā, t.i., uz noslēgto līgumu pamata veica objektu uzkopšanu, inženierkomunikāciju apkopi, remontu, iekārtu apkopi remontu, u.tt.. Ar 2020.gadu VNĪ ir pārņēmusi objekta apsaimniekošanu un nodrošina telpu uzkopšanu, inženierkomunikāciju apkopi, remontu, iekārtu apkopi remontu. NVA šajā objektā (līdz šim brīdim), pamatojoties uz noslēgtiem līgumiem, nodrošina un veic maksājumus par elektroenerģijas, ūdens, siltuma piegādi un sadzīves atkritumu izvešanu. Aģentūras izmaksas 2019.gadā par objekta uzturēšanu, iekārtu remontiem, apkopēm, telpu un teritoriju uzkopšanu sastādīja 29 785 EUR, bet 2020.gadā, maksājot VNĪ par to pašu, sastāda 74 520 EUR, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk, nekā tās bija laikā, kad objektu apsaimniekoja Aģentūra.

-

           Plāna projektā "Par Valsts nekustamo īpašumu vienotas pārvaldīšanas plānu 2024.-2026.gadam" (turpmāk - Plāns) ir ietverta atsauce uz “Valsts   nekustamā   īpašuma   vienotas   pārvaldīšanas   un  apsaimniekošanas koncepciju” (turpmāk – Koncepcija), kas apstiprināta ar Ministru kabineta   2006.gada   9.maija   rīkojumu   Nr.319   “Par   Valsts   nekustamā   īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju” (turpmāk – Rīkojums), un kas ir zaudējusi spēku ar 2021. gada 1. janvāri, pamatojot Plāna izstrādes nepieciešamību. Plāna projektā "Par Valsts nekustamo īpašumu vienotas pārvaldīšanas plānu 2024.-2026.gadam" (turpmāk - Plāns) ir ietverta atsauce uz “Valsts   nekustamā   īpašuma   vienotas   pārvaldīšanas   un  apsaimniekošanas koncepciju” (turpmāk – Koncepcija), kas apstiprināta ar Ministru kabineta   2006.gada   9.maija   rīkojumu   Nr.319   “Par   Valsts   nekustamā   īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju” (turpmāk – Rīkojums), un kas ir zaudējusi spēku ar 2021. gada 1. janvāri, pamatojot Plāna izstrādes nepieciešamību. Plāna projektā "Par Valsts nekustamo īpašumu vienotas pārvaldīšanas plānu 2024.-2026.gadam" (turpmāk - Plāns) ir ietverta atsauce uz “Valsts   nekustamā   īpašuma   vienotas   pārvaldīšanas   un  apsaimniekošanas koncepciju” (turpmāk – Koncepcija), kas apstiprināta ar Ministru kabineta   2006.gada   9.maija   rīkojumu   Nr.319   “Par   Valsts   nekustamā   īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju” (turpmāk – Rīkojums), un kas ir zaudējusi spēku ar 2021. gada 1. janvāri, pamatojot Plāna izstrādes nepieciešamību.
Vēršam uzmanību, ka Rīkojums paredzēja uzdevumus Iekšlietu ministrijai:
-  līdz 2007.gada 1.janvārim izstrādāt tās valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju, un Nodrošinājuma valsts aģentūrai:
 - līdz 2012.gada 2.janvārim pārņemt bilancē nekustamos īpašumus Rīgā un nodrošināt to pārvaldīšanu un apsaimniekošanu;
-  līdz 2015.gada 2.janvārim pārņemt bilancē visus nekustamos īpašu­mus no Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm un nodrošināt to pārvaldīšanu un apsaimniekošanu;
paredzot, ka iekšlietu resora nekustamo īpašumu pārvaldīšana tiek organizēta pēc nozaru principa, tai skaitā īstenojot vienotu pieeju valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.
            Iekšlietu ministrija, nodrošinot tai noteikto uzdevumu izpildi, ir deleģējusi tās padotībā esošajai iestādei – Nodrošinājuma valsts aģentūrai – nodrošināt tās valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.
            Vēršam uzmanību, ka lēmums par nekustamā īpašuma pārvaldīšanas modeļa maiņu var tikt vērtēts:
- ja ir skaidri definēts pārvaldīšanas pakalpojuma “grozs”, ko valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) nodrošinās, tajā skaitā skaidri identificējot ieguvumus salīdzinājumā ar esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanas modeli, kā arī nekustamo īpašumu loku, uz kuru centralizācijas modelis varētu tikt attiecināts (atbilstoši pašreizējai klasifikācijai vairākas biroja ēkas vai administratīvās ēkas faktiski ir nozarei specifiskās ēkas);
- ja ir skaidri noteikts un atbalstīts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas modeļa maiņai nepieciešamā finansējuma apmērs. Neskaidrību rada Plāna 40.lpp norādītais Plāna īstenošanai nepieciešamā papildu finansējuma apmērs Iekšlietu ministrijai (73 369 euro). Atbilstoši VNĪ iepriekš sniegtajai informācijai, pārvaldīšanas modeļa maiņai nepieciešami papildu līdzekļi vismaz 7 milj euro pie nosacījuma, ka iekšlietu nozares nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas nodrošināšanai VNĪ piemēro “lietošanas maksu”, savukārt, Plānā tiek lietots termins “nomas maksa”, kas pirmšķietami liecina vēl par lielāku pakalpojuma sadārdzinājumu un attiecīgi nepieciešamā finansējuma apmēru.

-

Plāna projekta IV sadaļā "Pasākumi plāna mērķa sasniegšanai" (33.lpp.) iekļauta informācija, ka "sekojoši būtu izvērtējama centralizētas pārvaldības iespējas ieviešana un pēc tam valsts īpašumā esošās biroja ēkas nodot Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā, savukārt tos valsts nekustamos īpašumus, kas nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju veikšanai, virzīt VNĪ atsavināšanai".
Ņemot vērā plāna projekta II sadaļas 2. nodaļā "Valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas centralizācijas process" minēto nozaru principu, kas pieļauj atsevišķos gadījumos nodot valsts nekustamos īpašumus citu specializēto kapitālsabiedrību vai valsts pārvaldes iestāžu pārvaldīšanā, ierosinām plāna projekta IV sadaļā papildināt informāciju par centralizētas pārvaldības iespējas ieviešanas izvērtējumu ar atsauci uz nozaru specifikas ievērošanu.

-