Atzinums

37. lpp
Institucionālā finansējuma ieviešanas tabula neiekļauj Ventspils Augstskolu, lūdzam to iekļaut aprēķinā. 
 

-

33. lpp
Nav skaidrs kāpēc vērtējot pilotprojekta dalībnieku rezultātus pret citām augstākās izglītības iestādēm tiks vērtēts tikai STEM studējošo absolventu skaits, atbirums. Vai iestādes, kurās netiek īstenotas STEM jomas studiju programmas netiks apskatītas pie šiem kritērijiem? LSA uzskatā reformas mērķim būtu jābūt visu jomu studējošo absolvēšanas rādītāju celšana.

Rādītājs: absolventu skaita pieaugums; studējošo atbirums
Kā tiks mērīts: absolventu skaita izmaiņa pret iepriekšējo gadu; studējošo īpatsvars, kas turpina studijas no gada uz gadu

28. lpp
Aicinām jau šobrīd iekļaut atrunu par sadarbības partneru iekļaušanu komisijas sastāvā.

[...]Finansējuma piešķiršanai būtu veidojams projektu konkurss, kura ietvaros iestādes sagatavotu savus piedāvājumus un valsts izveidotā komisija, kuras sastāvā ir arī LSA, LDDK un citu sadarbības partneru pārstāvji, tos izvērtētu.

25. lpp
Ieviešot papildu kritēriju “absolvents”, būtiski izstrādāt mehānismu, kas spētu izvērtēt arī absolventu kvalitāti, novēršot situācijas, kur AII mākslīgi palielina absolventu skaitu, tādējādi pretendējot uz lielāku finansējumu. IZM piedāvājums izvērtēt absolventu kvalitāti pēc kvalificētās jomās strādājošajiem neizskauž gadījumus, kad topošie absolventi jau strādā paralēli studijām un atbilstu absolventu kvalitātes rādītājam, bet realitātē nav spējīgi pabeigt studijas nepieciešamajā laikā. Turklāt eksistē jomas, kuras absolvējot uzreiz ir iespēja strādāt kvalificētā profesijā, nepieprasot papildu kompetenci, piemēram, “skolotājs” vai “arhitekts”. ISCO 0-3 jomu noteikšana kā atlases kritērijs LSA uzskatā nenorāda uz absolventu kvalitāti un atbilstību darba tirgum. Tāpat ir jāapsver situācijas, kad absolvents turpina studijas nākamajā līmenī vai dodas strādāt uz ārvalstīm. 
 

-

LSA uzskata, ka ar mazāku studējošo skaita uzņemšanu tiktu samazināta izglītības pieejamība, īpaši ņemot vērā, ka netiek paredzēti mehānismi, kā novērst risku, ka augstskolas uzņem tādu pašu skaitu studējošo, tomēr samazina atbirumu ar akadēmisko prasību un tādējādi studiju kvalitātes pazemināšanu. 

[...] veicināt studējošo atbiruma samazināšanos un absolventa skaita palielināšanos, īpaši Valdības deklarētā mērķa kontekstā - STEM nozarē.

20. lpp
LSA uzskata, ka sniedzot iespēju augstskolām pilnīgi brīvi noteikt stipendiju apmēru pastāv nopietns risks, ka stipendiju segums dažādās studiju jomās un līmeņos varētu būt nesamērīgi dažāds, līdz ar to aicinām paredzēt, ka minimālais stipendijas apmērs nedrīkst būt zemāks kā līdz šim noteikti 140€, kā arī pārskatot nepieciešamību pēc stipendiju griestiem.

Būtiska atšķirība būtu tajā, ka, līdzīgi kā ar bloka dotāciju, augstākās izglītības iestādes varētu brīvi noteikt stipendiju skaitu un summu, kamēr tā nav zemāka par 140€, [...]

20. lpp.
Paredzot minimālo procentiālo skaitu stipendijām kas tiek piešķirtas pēc sociālajiem kritērijiem pastāv risks, ka netiktu sasniegts vēlamais mērķis - augstākās izglītības pieejamības celšana, pie situācijas, kad šo stipendiju naudiskais apmērs tiek noteikts nozīmīgi zemāks kā to stipendiju, kurus piešķir tikai pēc akadēmiskajiem kritērijiem.
Līdz ar to, lai garantētu līdzvērtīgu finansējuma sadalījumu sociālajām un akadēmiskajām stipendijām LSA piedāvāt noteikt, ka 20% no sitpendijām paredzētā finasējuma tiek paredzēts šāda veida stipendijām.
Papildus tam, ļaujot augstskolām noteikt minimālo akadēmisko sasniegumu slieksni pašām, pastāv risks, ka šīs stipendijas kļūtu par akadēmsiko sasniegumu stipendijām ar papildus kritērijiem, tādējādi faktiski neveicinot augstākās izglītības pieejamību. Tajā pāšā brīdī saprotam, ka ir nepieciešamas kaut kādas minimālās prasībās, līdz ar to piedāvājam noteikt, ka studējošajam ir jāizpilda akadēmiskās saistības pret augstskolu.

Būtiska atšķirība būtu tajā, ka, līdzīgi kā ar bloka dotāciju, augstākās izglītības iestādes varētu brīvi noteikt stipendiju skaitu un summu, bet ar nosacījumu, ka vismaz 20% no stipendijām paredzētā finansējuma tiek piešķirtas pēc sociālajiem kritērijiem, kurām augstākās izglītības iestādes var noteikt minimālo akadēmisko sasniegumu slieksni - nokārtotas akadēmiskās saistības pret augstskolu.

20. lpp
Padomei nosakot studiju vietu skaitu, studiju vietas finansēšanas principus no valsts budžeta, augstskolas budžeta un privātpersonu līdzekļiem, kā arī studiju maksas nosacījumus balstoties uz rektora priekšlikumu un Senāta un Studējošo pašpārvaldes atzinumiem studējošajiem netiek garantēta iespēja tieši piedalīties finansējuma sadalīšanā, bet tiek paredzētas tikai konsultatīvas funkcijas. Šādas sistēmas ieviešana būtiski ierobežotu studējošo pašpārvalžu Augstskolu likumā, 53. panta 3. daļas 1. punktā noteikto pienākumu izpildi - aizstāvēt un pārstāvēt studējošo materiālās intereses augstskolā.

LSA uzskata, ka šo pienākumu izpildi studējošo pašpārvaldes spētu pilnvērtīgi nodrošināt paredzot to, ka Senāts, sagatavotu priekšlikumu padomei, kura to varētu vai nu apstiprināt vai atgriezt pārskatīšanai ņemot vērā rektora un studējošo pašpārvaldes atzinumus.

Institucionālā finansējuma sistēmā valsts augstskolas padome pēc senāta priekšlikuma un augstskolas studējošo pašpārvaldes atzinuma apstiprina studiju vietu skaitu, studiju vietas finansēšanas principus no valsts budžeta, augstskolas budžeta un privātpersonu līdzekļiem, kā arī studiju maksas nosacījumus.
 

20. lpp
Paredzot to, ka līguma ietvaros, kuru IZM slēgtu ar augstākās izglītības iestādēm, augstskolas arī norāda arī studiju vietu finansēšanas kārtību (piem. pilnībā, daļēji dotētas, maksas u.tml.) būtu iespējams ilgtermiņā izvērtēt to kā augstskolas pielieto saņemto finansējumu un izvēlēto studiju vietu maksas formas ietekmi uz noteiktu kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju rezultātiem. Šādu datu pieejamība ļautu precīzāk izvērtēt jaunā finansēšanas modeļa ietekmi uz augstākās izglītības pieejamību, kvalitāti, studējošo atbirumu u.tml.

Šī līguma ietvaros tiktu noteikts piešķiramā finansējuma apmērs, iestādes sagatavojamo absolventu skaits valstij prioritārās jomās, kā arī iestāde informētu par plānoto studiju vietu skaitu un to finansēšanas kārtību savās studiju programmās.

Šobrīdējā redakcijā LSA saskata būtisku iztrūkumu vērtēšanas kritērijos - iztrūkst sasaiste ar plānoto institucionālās akreditācijas sistēmas ieviešanu.

-

23. lpp
Aicinām papildināt teikumu ar “vismaz”, lai papildus finansējums nevarētu tikt pārprasts kā papildus finansējuma griesti.

II pīlārā 2023. gadā un turpmāk ministrija piešķirs papildu vismaz 6,7. milj. euro gadā, lai ieviestu jaunus snieguma rādītājus [...]

23. lpp
Aicinām papildināt ziņojumu ar izvērtējumu, potenciālo ieviešanas plānu,  par mērķētu stipendiju ieviešanu rindkopā, kas sākas ar “Vienlaikus, arī katrai stipendiju programmai var būt īpašības no citiem tipiem, piemēram,[..]”

-

20. lpp
Aicinām precizēt cik ilgstošs ir periods kurā bloka dotāciju finansējums nav mazāks par līdzšinējo.

Piemēram:
Institucionālais finansējums tiktu piešķirts kā bloka dotācija augstākās izglītības iestādēm, kas pirmajos piecos gados būtu ne mazāka par esošo finansējuma apmēru, [...]