Atzinums

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) neatbalsta likumprojekta tālāku virzību.

Ministru kabineta kārtības ruļļa 52. punktā ir noteikts, ka atzinumu (projekta saskaņojumu) nepieciešams saņemt:
52.2.7. Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes dalībpušu organizācijām – biedrības "Latvijas Darba devēju konfederācija" un arodbiedrību apvienības "Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība" –, ja projekts skar darba devēju un darbinieku intereses.

LBAS konstatē, ka attiecīgais likumprojekts ļoti būtiski skar plaša darbinieku loka intereses un skar to darba tiesiskās attiecības.

Saskaņā ar Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes (Darba lietu apakšpadome) nolikumu, tā nodrošina un veicina valsts, darba devēju organizāciju un to apvienību un darbinieku arodbiedrību sadarbību un līdzdalību tiesiskā regulējuma pilnveidošanā darba tiesisko attiecību jomā.

Saskaņā ar Darba lietu apakšpadomes nolikuma 3.2. punktu, viena no Darba lietu apakšpadomes funkcijām ir sniegt priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos darba tiesisko attiecību jomā.

Iepazīstoties ar daudzajiem citu institūciju sniegtajiem atzinumiem - iebildumiem, konstatējam, ka likumprojekts tā izstrādē nav bijis pietiekami izdiskutēts, daudzas normas nav atbalstāmas, nav saprotamas un raisa neskaidrības.

Šādos apstākļos LBAS rosina apturēt likumprojekta tālāku virzību un aicina vispirms to pienācīgi izskatīt Darba lietu apakšpadomē.

-

LBAS informē par šādu tās dalīborganizācijas Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) iebildumu:
LVSADA atbalsta likumprojekta mērķi veicināt godprātību publiskajā pārvaldē, novērst interešu konfliktus un stiprināt sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.
Vienlaikus LVSADA norāda, ka likumprojekts un tā anotācija pašreizējā redakcijā nepietiekami izvērtē plānotā regulējuma ietekmi uz veselības aprūpes nozari, veselības aprūpē nodarbināto dažādajām profesionālajām grupām, profesionālām organizācijām un sertifikācijas institūcijām, sociālo dialogu, arodbiedrību darbību un darbinieku pārstāvības tiesību īstenošanu.
LVSADA ieskatā likumprojekta pilnveidošanā ir jāievēro Latvijas Republikas Satversmes 1. pantā ietvertais tiesiskas valsts princips, Satversmes 91. pantā nostiprinātais vienlīdzības princips, Satversmes 102. pantā garantētā biedrošanās brīvība, Satversmes 108. pantā nostiprinātās tiesības uz arodbiedrībām.
 

-

LBAS informē par šādu tās dalīborganizācijas Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) iebildumu:

Likumprojekta 1. panta 11. punkts nosaka, ka šķietams interešu konflikts ir situācija, kurā rodas šaubas par valsts pārvaldē nodarbinātā objektivitāti un neitralitāti, pildot amata pienākumus.
LVSADA ieskatā šāda definīcija ir pārāk vispārīga un nenodrošina pietiekamu tiesisko noteiktību, jo likumprojektā nav skaidri noteikts kam šādām šaubām ir jārodas, kādi objektīvi apstākļi pamato šķietama interešu konflikta konstatēšanu, kādas tiesiskās sekas iestājas, ja tiek konstatēts šķietams interešu konflikts, vai šķietams interešu konflikts var būt pamats disciplināratbildībai vai administratīvajai atbildībai. 
Šis jautājums ir īpaši būtisks, ņemot vērā, ka likumprojekta 21. pants paredz administratīvo atbildību un atsevišķos gadījumos arī tiesību izmantošanas aizliegumu līdz diviem gadiem. Tādēļ nepieciešams skaidri nodalīt faktiskas interešu konflikta situācijas no preventīvi identificējamiem riskiem vai šķietamiem apstākļiem. Veselības aprūpes nozarē profesionālā sadarbība ar augstskolām, zinātniskajām institūcijām, profesionālajām organizācijām, farmācijas nozari un medicīnas tehnoloģiju ražotājiem ir neatņemama profesionālās darbības sastāvdaļa. Piemēram, ārstniecības persona var uzstāties profesionālās izglītības pasākumos, farmaceits var piedalīties zāļu izvērtēšanā, laboratorijas speciālists var piedalīties medicīnisko tehnoloģiju validācijā, bet profesionālās organizācijas pārstāvis var darboties Veselības ministrijas darba grupā vai konsultatīvajā padomē. Šādas profesionālās aktivitātes pašas par sevi nav uzskatāmas par interešu konfliktu vai šķietamu interešu konfliktu. LVSADA uzskata, ka šķietams interešu konflikts nedrīkst būt patstāvīgs pamats administratīvajam sodam vai disciplinārsodam, ja nav konstatēts faktisks normatīvajos aktos noteikta pienākuma, ierobežojuma vai aizlieguma pārkāpums. Šķietama interešu konflikta institūtam jābūt preventīvam iekšējās kontroles un risku vadības instrumentam, kura mērķis ir savlaicīgi identificēt un novērst iespējamos reputācijas, objektivitātes vai neitralitātes riskus.

 

-

LBAS informē par šādu tās dalīborganizācijas Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) iebildumu:
Likumprojekta 1. panta 12. punkts paredz, ka par valsts pārvaldē nodarbināto uzskatāma arī fiziska persona, kura pilda likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai deleģētos vai ar pilnvarojumu nodotos valsts pārvaldes uzdevumus.
Vienlaikus likumprojektā nav pietiekami skaidri noteikts, no kura brīža un kādā apjomā šā likuma prasības piemērojamas personām, kuras deleģēto funkciju izpildē piedalās epizodiski vai papildus savai pamatprofesionālajai darbībai.
Veselības aprūpes nozarē šis jautājums ir īpaši būtisks, jo ārstniecības personu sertifikācijas un resertifikācijas procesos piedalās profesionālo organizāciju izvirzīti eksperti un sertifikācijas komisiju locekļi, kuri ikdienā vienlaikus ir praktizējoši ārsti, māsas, farmaceiti, biomedicīnas laboranti vai citi veselības nozares speciālisti un iesaistītie darbinieki. Likumprojekts un anotācija nesniedz pietiekami skaidru atbildi, vai šādas personas uzskatāmas par likuma subjektiem tikai konkrētās deleģētās funkcijas izpildes laikā, piemēram, piedaloties sertifikācijas komisijas sēdē, dokumentu izvērtēšanā vai eksaminācijā, vai arī visā pilnvaru laikā.
Šāda nenoteiktība var radīt atšķirīgu likuma piemērošanu, nesamērīgu administratīvo slogu profesionālajām organizācijām, kā arī apgrūtināt ārstniecības personu, ārstniecības atbalsta personu sertifikācijas un resertifikācijas procesu nepārtrauktu norisi.
 

LVSADA aicina precizēt likumprojekta 1. panta 12. punktu vai papildināt anotāciju, skaidri nosakot, ka personas, kuras pilda privātpersonai deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, šā likuma izpratnē ir uzskatāmas par valsts pārvaldē nodarbinātajiem tikai konkrētās deleģētās funkcijas izpildes laikā un tikai attiecībā uz darbībām, kas tieši saistītas ar šīs funkcijas īstenošanu.
LVSADA priekšlikums likumprojekta 1. panta 12. punkta precizēšanai "valsts pārvaldē nodarbinātais – publiskas personas institūcijā nodarbināta fiziska persona vai fiziska persona, kura pilda likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai deleģētos vai ar pilnvarojumu nodotos valsts pārvaldes uzdevumus. Persona, kura pilda privātpersonai deleģētu vai ar pilnvarojumu nodotu valsts pārvaldes uzdevumu, ir šā likuma subjekts tikai attiecīgā uzdevuma izpildes laikā un tikai tiktāl, ciktāl tās darbība ir tieši saistīta ar deleģētā vai pilnvarojumā nodotā valsts pārvaldes uzdevuma izpildi."
 

LBAS informē par šādu tās dalīborganizācijas Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) iebildumu:

LVSADA priekšlikums papildināt likumprojekta 6. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: "Šķietama interešu konflikta konstatēšana pati par sevi nav pamats valsts pārvaldē nodarbinātā saukšanai pie disciplināratbildības vai administratīvās atbildības, ja nav konstatēts šajā likumā vai citā normatīvajā aktā noteikta pienākuma, ierobežojuma vai aizlieguma pārkāpums. Šķietams interešu konflikts ir izvērtējams kā preventīvs interešu konflikta riska vadības instruments."
 

-

LBAS informē par šādu tās dalīborganizācijas Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) iebildumu:

LVSADA vērš uzmanību, ka likumprojekta anotācijā nav izvērtēta regulējuma ietekme uz sociālo dialogu, arodbiedrību darbību un darbinieku pārstāvības funkciju īstenošanu. Veselības aprūpes nozarē arodbiedrību pārstāvji bieži vien vienlaikus ir ārstniecības personas, ārstniecības atbalsta personas, farmaceiti, struktūrvienību vadītāji vai citi publiskajā sektorā nodarbinātie. Arodbiedrību un darbinieku pārstāvības funkciju veikšana ietver kolektīvās sarunas, darba samaksas jautājumu risināšanu, darba aizsardzības jautājumu pārstāvību, nodarbināto tiesību aizstāvību un līdzdalību sociālā dialoga procesos. Šo funkciju veikšana izriet no Satversmes 102. un 108. pantā aizsargātajām tiesībām, un pati par sevi nevar tikt uzskatīta par interešu konfliktu.
LVSADA ieskatā nepieciešams skaidri novērst risku, ka publiskas personas institūcijas vadītājs, atsaucoties uz iekšējās kontroles sistēmu vai šķietamu interešu konfliktu, varētu nepamatoti ierobežot darbinieku pārstāvju vai arodbiedrību amatpersonu darbību.

LVSADA priekšlikums papildināt likumprojekta 6. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: "Dalība arodbiedrībā, tās institūcijās vai darbinieku pārstāvības un sociālā dialoga funkciju veikšana pati par sevi nav uzskatāma par interešu konfliktu, tostarp šķietamu interešu konfliktu, un nevar būt par pamatu ierobežojumu noteikšanai nodarbinātajam."

Papildus LVSADA aicina anotāciju papildināt ar atsevišķu izvērtējumu par likumprojekta ietekmi uz sociālo dialogu, arodbiedrību darbību un darbinieku pārstāvības tiesību īstenošanu publiskajā sektorā.
 

-

LBAS informē par šādu tās dalīborganizācijas Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) iebildumu:

Likumprojekta 7. pants paredz plašas publiskas personas institūcijas vadītāja pilnvaras iekšējos normatīvajos aktos noteikt interešu konflikta paziņošanas, izvērtēšanas, dokumentēšanas un amatu savienošanas kārtību.

LVSADA atbalsta riskos balstītu pieeju, tomēr norāda, ka bez vienotiem minimālajiem kritērijiem šāda pieeja var radīt būtiski atšķirīgu likuma piemērošanu dažādās ārstniecības iestādēs. Pastāv risks, ka vienā slimnīcā konkrēta profesionālā darbība, piemēram, darbs citā ārstniecības iestādē, dalība profesionālajā organizācijā, arodbiedrības darbībā vai izglītības pasākumā, tiks uzskatīta par pieļaujamu, savukārt citā slimnīcā tā tiks interpretēta kā interešu konflikts vai šķietams interešu konflikts. Šāda situācija neatbilst tiesiskās noteiktības un vienlīdzīgas attieksmes principam.

LVSADA aicina likumprojektā paredzēt vienotus minimālos kritērijus interešu konflikta un šķietama interešu konflikta izvērtēšanai, kā arī amatu savienošanas ierobežojumu piemērošanai veselības aprūpes nozarē.


 

-

LBAS informē par šādu tās dalīborganizācijas Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) iebildumu:

LVSADA uzskata, ka likumprojekta piemērošanā jāievēro Satversmes 91. pantā nostiprinātais vienlīdzības princips. Regulējumam jānodrošina vienlīdzīga un nediskriminējoša attieksme pret visām veselības nozares profesionālajām grupām neatkarīgi no amata, profesijas, nodarbinātības formas vai darba tiesisko attiecību veida. Īpaši būtiski ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret ārstniecības personām, ārstniecības atbalsta personām, farmaceitiem, ārstniecības iestāžu administratīvajiem darbiniekiem, iepirkumu speciālistiem, kvalitātes vadītājiem, publisko ārstniecības iestāžu vadītājiem, citiem veselības nozares nodarbinātajiem.
Interešu konflikta risku izvērtējumam jābalstās uz konkrētā amata faktiskajiem pienākumiem, lēmumu pieņemšanas pilnvarām un reālajiem riskiem, nevis tikai personas formālu piederību noteiktai nodarbināto kategorijai.

LVSADA vērš uzmanību, ka likumprojekta 12. panta otrajā un trešajā daļā paredzētais izņēmums attiecībā uz amatu savienošanu pašreizējā redakcijā nepamatoti attiecināts tikai uz ārsta darbu, bet neaptver citas veselības aprūpes nozarē būtiskas reglamentētas profesijas. Veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā būtiska loma ir ne tikai ārstiem, bet arī māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem, radiologa asistentiem, biomedicīnas laborantiem, fizioterapeitiem, ergoterapeitiem, funkcionālajiem speciālistiem, farmaceitiem un citām veselības aprūpes sistēmā nodarbinātām personām. Pašreizējā redakcija, paredzot izņēmumu tikai "ārsta" darbam, var radīt nepamatoti atšķirīgu attieksmi pret citām veselības aprūpes profesionālajām grupām, kuras tāpat kā ārsti cilvēkresursu trūkuma apstākļos bieži vien strādā vairākās ārstniecības iestādēs vai citās publiskas personas institūcijās. Šāda atšķirīga attieksme nav pieļaujama un var radīt Satversmes 91. pantā nostiprinātā vienlīdzības principa pārkāpuma risku.
 

-

LBAS informē par šādu tās dalīborganizācijas Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) iebildumu:
Likumprojekts paredz būtiski paplašināt subjektu loku, attiecinot regulējumu uz visiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem, kā arī personām, kurām deleģēti vai ar pilnvarojumu nodoti valsts pārvaldes uzdevumi.
Tomēr anotācijā nav veikta atsevišķa ietekmes analīze uz veselības aprūpes nozari, kurā nodarbinātības organizācija būtiski atšķiras no citām publiskā sektora jomām.
Veselības nozarē nodarbinātie bieži vien vienlaikus veic akadēmisko darbu, iesaistās zinātniskajos pētījumos, darbojas profesionālajās organizācijās, veic ekspertu darbu, piedalās sertifikācijas un resertifikācijas procesos, darbojas valsts institūciju darba grupās un konsultatīvajās padomēs. Šādas profesionālās aktivitātes ir nepieciešamas veselības aprūpes sistēmas funkcionēšanai un nevar tikt automātiski pielīdzinātas interešu konflikta riskam.
LVSADA aicina papildināt anotāciju ar pilnvērtīgu ietekmes izvērtējumu uz veselības aprūpes nozari, tostarp ārstniecības personām, ārstniecības atbalsta personām, farmaceitiem, iepirkumu speciālistiem, administratīvajiem darbiniekiem un citiem publiskajā sektorā nodarbinātajiem veselības nozares darbiniekiem.
 

-