Atzinums

PRIEKŠLIKUMS Par klīniskās barošanas aprūpes sistēmas uzlabošanu pacientiem ar onkoloģiskām saslimšanām
Biedrība “Latvijas Klīniskās barošanas un metabolisma asociācija” (turpmāk – Asociācija) ir izskatījusi publicēto “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2025.-2027.gadam”. Asociācija aicina papildināt plānu tādējādi, lai tas paredzētu onkoloģijas pacientiem nepieciešamo klīniskās barošanas aprūpi. Asociācija aicina veikt klīniskās barošanas pakalpojumu sistēmas reformu Latvijā, kas ietvertu decentralizētas pieejas ieviešanu un reģionālās pieejamības uzlabošanu.
 

Asociācijas aicina ar šeit izteikto priekšlikums papildināt plāna 3.1.7. uzdevumu par onkoloģijas veselības aprūpes uzlabošanu un papildināt tos plānā norādītos mērķus, kas saistīti ar personalizētu pieeju un pakalpojumu pieejamības paplašināšanu.


Asociācija aicina papildināt plānu sekojoši:
Mērķis: nodrošināt visaptverošu, savlaicīgu un personalizētu klīniskās barošanas aprūpi pacientiem ar onkoloģiskām saslimšanām visos reģionos, integrējot barošanas atbalstu onkoloģijas aprūpes sistēmā.
Priekšlikums: onkoloģisko pacientu ārstēšanas centros izveidot klīniskās barošanas kabinetu tīklu, konkrēti, VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (PSKUS), SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (RAKUS), reģionālajās slimnīcās (piemēram, Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, ). Klīniskās barošanas kabinets nepieciešams arī NRC "Vaivari", kur tiek īstenotas valsts apmaksātas rehabilitācijas programmas onkoloģiskajiem pacientiem, kas darbojas pēc "viena loga" principa.
Klīniskās barošanas kabinets nepieciešams, lai nodrošinātu pacientiem visus klīniskās barošanas kā ārstniecības procesam svarīgas aprūpes daļas posmus, tie ir:
2.1. Malnutrīcijas skrīnings uzņemšanas nodaļā (onkoloģisko pacientu skrīnings). Vispārējs pacientu skrīnings pacientiem uzreiz pēc onkoloģiskās diagnozes noteikšanas vai uzņemšanas slimnīcā ļauj ne tikai agrīni identificēt pacientus ar barošanas riskiem, bet arī sniedz vērtīgus datus onkoloģisko pacientu populācijas barošanas statusa epidemioloģiskajai analīzei, finansiālo resursu plānošanai un klīniskās barošanas efektivitātes novērtēšanai.
Skrīningu jāveic medicīnas personālam kas strādā ar onkoloģiskiem pacientiem. Skriningu var veikt jebkura persona, kas apmācīta veikt šo vienkāršu procedūru.   
2.2. Uztures ( Barošanas)  stāvokļa novērtējums stacionārā vai ambulatori, kas obligāti jāintegrē onkoloģisko pacientu ārstēšanas procesā kā neatņemama sastāvdaļa, lai plānotu klīniskās barošanas aprūpi un tā uzlabotu pacientu dzīves kvalitāti un onkoloģiskās terapijas efektivitāti.
Vērtējumu jāveic uztura speciālistam ar specializāciju klīniskajā barošanā vai ārstniecības personām, kurām piemīt zināšanas, prasmes un kompetences klīniskās barošanas jomā. Asociācija drīzumā plāno uzsākt ārstniecības personu apmācību un metodiskās vadības īstenošanu saskaņā ar Eiropas klīniskās barošanas un metabolisma biedrības (angl. the European Society of Clinical Nutrition and Metabolism (ESPEN)) izdotajām vadlīnijām un zinātnes atziņām klīniskās barošanas jomā
 Vērtējot  pacientus  plāno izmantot standartizētus protokolus, kurus Asociācija sadarbībā ar ESPEN izglītības centriem citās Eiropas valstīs izstrādās un ieviesīs praksē Latvijā. Vērtēšanā uzsverama agrīna barošanas traucējumu atklāšana un laikus veikta korekcija. 

2.3. Multidisciplināras klīniskas barošanas komandas darbība stacionārā un dinamiskā novērošana ambulatori:
Klīniskās barošanas speciālists ( uztura speciālists ar speciālizāciju klīniskā barošanā) : barošanas plānošana, uztura  terapija, klīniskas barošanas plāna korekcija un  pacienta dinamiskā novērošana ;
Māsa ar specializāciju klīniskajā barošanā: zondes, gastrostomas aprūpe, pacientu apmācība;
Audiologopēds: rīšanas funkcijas novērtējums pacientiem ar galvas/kakla vēzi un  rīšanas traucējumiem ;
Ārsts ar specializāciju klīniska barošanā ( ārsts reanimatologs ) vai ārstējošais ārsts, kuram nepieciešama konsultācija par klīnisko barošanu. Ārsts ar specializāciju klīniskajā barošanā vada apspriedes, kuri jāorganizē 1–2 reizes nedēļā,  lai nodrošinātu pacientu stāvokļa uzraudzību, izvērtējumu un barošanas terapijas pielāgošanu.
Pacientu, kuriem ir stomas, fistulas  integrēta klīniskā aprūpe.   
Šādu pacientu aprūpe klīniskās barošanas kabineta darbības ietvarā ļautu ne tikai nodrošināt visaptverošu pacientu atbalstu vienuviet, bet arī efektīvāk izmantot finanšu resursus. Tāpēc ieteicams izvērtēt stomas aprūpes kabinetu finansējumu un sasniegtos darbības rezultātus 2023.–2024. gadā, un secīgi vērtēt iespēju reorganizēt pastāvošo kārtību, kurā tiktu ieviests integrēts stomas aprūpes modelis klīniskās barošanas kabinetos. Tas ļautu saglabāt, bet pārvirzīt valsts apmaksātās manipulācijas mērķtiecīgāk un paplašināt pakalpojumu pieejamību pacientiem ar stomām. Klīniskās barošanas un stomas aprūpes integratīva pieeja būtiski uzlabotu dzīves kvalitāti pacientiem ar stomām, jo viņi saņemtu ne tikai informāciju par stomas maisiņu lietošanu, bet arī individuālu klīniskās barošanas plānu ar speciālista paskaidrojumiem un atbalstu. Turklāt gadījumos, kad rodas elektrolītu disbalanss vai citas komplikācijas, pacients varētu saņemt nepieciešamo infūzijas terapiju tieši klīniskās barošanas kabinetā.
Dienas stacionāra pieejamība onkoloģijas pacientiem.
Katra onkoloģiskās ārstēšanas centra ietvaros jāparedz 1–2 dienas stacionāra vietas pacientiem, kuriem nepieciešama īslaicīga uzraudzība vai klīniskās barošanas korekcija. Šajās vietās jānodrošina iespēja veikt nepieciešamos izmeklējumus un procedūras, kas saistītas ar barošanas terapiju: elektrolītu līdzsvara novērtēšana un korekcija, parenterālās barošanas uzsākšana, ultrasonogrāfiski izmeklējumi, kā arī citas valsts apmaksātas manipulācijas, kas nepieciešamas pacienta uztura stāvokļa uzlabošanai. Šāds risinājums nodrošinās savlaicīgu ārstēšanu, efektīvāku terapijas pielāgošanu un uzlabos pacienta vispārējo veselības stāvokli.
Vienota informācijas sistēmas un "Barošanas pase" izveidošana. Asociācija iesaka izveidot medicīnisku dokumentu, arī digitāli,  "Klīniskās barošanas pasi (vai karti)", kurā tiek reģistrēta informācija par onkoloģiska  pacienta klīniskas  barošanas aprūpi, tiek ietverti skrīninga dati, barošanas plāns, ierīču dati (zondes, katetri). Ir svarīgi nodrošināt šī dokumenta pieejamību citu ārstniecības iestāžu ārstiem un aprūpes speciālistiem. Šādas kartes palīdz pacientiem ar kognitīvām grūtībām, arī tādām, kuras rada terapija.
Klīniskās barošanas komandas pārstāvja iekļaušana onkoloģiskajos konsīlijos. Asociācija iesaka iekļaut klīniskās barošanas speciālistu (ārstu ar specializāciju klīniskajā barošanā, sertificētu klīniskās barošanas speciālistu vai specializēto māsu) onkoloģisko pacientu konsīliju sastāvā. Šāda iesaiste ir būtiska, lai objektīvi novērtētu pacienta barošanas stāvokli, izvērtētu ārstēšanas perspektīvas un nodrošinātu efektīvu onkoloģiskās terapijas pielietojumu.
Rezultāti, kurus varētu sasniegt, ja Asociācijas priekšlikumus iekļautu plānā un īsteno onkoloģisko pacientu aprūpē:
Samazinātos hospitalizācijas laiks un komplikācijas;
Uzlabotos izdzīvošanas un dzīves kvalitātes rādītāji;
Mazinātos reģionālā nevienlīdzība aprūpes jomā;
Varētu efektīvāk izmantot veselības aprūpes resursus.