Atzinums

Latvijs Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrība LAKRS (turpmāk – arodbiedrība LAKRS) kopā ar transporta nozares pārstāvjiem izvērtējot Satiksmes ministrijās sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, sniedz šādu viedokli:

1. Klaja nevienlīdzība un godīgas konkurences kropļošana nozarē

Kamēr valsts iestādes un likumdevējs mikroskopiskā līmenī regulē un auditē legālos pārvadātājus, nozarē ir izveidojusies absurda trīspakāpju nevienlīdzība:

• Tradicionālie taksometri: lai legāli strādātu valsts mērogā, joprojām ir spiesti iegādāties licences 5 plānošanas reģionos, iziet tehnisko apskati ik pēc 6 mēnešiem, maksāt nesamērīgi dārgo komerciālo OCTA apdrošināšanu un uzturēt verificētus taksometru skaitītājus.

• Platformu komercpārvadātāji (baltie numuri): darbojas ar vienotu valsts mēroga licenci un atvieglotiem nosacījumiem, kurus ar šo likumprojektu plānots vēl vairāk paplašināt.

• Nekontrolētais pelēkais sektors (“kopbraukšanas” aizsegs): tirgū nekontrolēti ienāk jaunas platformas (piemēram, Shurp un līdzīgi risinājumi), kas zem “izmaksu dalīšanas” un nekomerciālu braucienu izkārtnes organizē regulārus pasažieru pārvadājumus visā Latvijā. Šie vadītāji nemaksā nodokļus, nesaņem licences, netiek pārbaudīti Sodu reģistrā (tostarp attiecībā uz smagiem noziegumiem), nemaksā komercapdrošināšanu un nepilda valsts valodas prasības.

Uzskatām, ka valsts politika, kas uzliek milzīgu administratīvo slogu godīgajiem nodokļu maksātājiem, bet piever acis uz faktisku nereģistrētu pasažieru pārvadāšanu “kopbraukšanas” vārdā, grauj uzticību tiesiskumam un kropļo tirgu.

2. Pārvadājumu drošības un pasažieru aizsardzības riski

Atbalstot vieglo automobiļu iesaisti platformu darbā, nedrīkst aizmirst par drošības standartiem. Autopārvadājumu likuma mērķis ir garantēt drošus un kvalitatīvus pakalpojumus. Prasību mīkstināšana tikai atsevišķiem komersantu segmentiem bez vienotas pieejas un bez reālas cīņas pret nelegālajiem un nereģistrētajiem pārvadātājiem rada tiešus draudus pasažieru drošībai un atbildības sadalījumam ceļu satiksmes negadījumu gadījumā.

3. Birokrātiskais slogs un UVTN piemērošanas riski

Vēršam uzmanību uz Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iebildumiem izziņā par Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN). Pastāv būtisks risks, ka prasība pēc līzinga devēja rakstveida saskaņojuma praksē radīs jaunu finanšu slogu (līzinga kompāniju komisijas maksas par saskaņojumu izsniegšanu) un administratīvos strīdus ar VID par to, vai IK ir tiesīgs slēgt nomas līgumu “pats ar sevi kā fizisku personu”. Šie jautājumi likumprojektā joprojām nav atrisināti pēc būtības un radīs neskaidrības praksē.

VID un Finanšu ministrijas konstatētie nodokļu riski (UVTN un UIN): Kā izriet no likumprojekta saskaņošanas izziņas, Finanšu ministrija un VID ir izteikušas būtiskus iebildumus, norādot, ka atļauja fiziskajām personām nodot transportlīdzekļus komercpārvadājumiem bez skaidra juridiskā statusa rada tiešu risku Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) apiešanai un kropļo konkurenci pret komersantiem, kuri transportlīdzekļus reģistrē uzņēmuma īpašumā vai turējumā. Turklāt VID jau ir konstatējis, ka ārvalstu platforma Bolt Operations OÜ faktiski veic saimniecisko darbību Latvijā kā pastāvīgā iestāde un ir piemērojis tai 1,4 miljonu eiro nodokļu uzrēķinu un sodu par Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) nemaksāšanu. Piedāvātie grozījumi tikai padziļinās šo nodokļu apiešanas praksi.

4. PVN "caurums" un vietējo komersantu diskriminācija: Ārvalstu platformas izmanto shēmu, kurā pasažieru maksājumi no Latvijas kartēm tiek novirzīti tieši uz Igaunijas banku kontiem. Izrakstot informatīvus pārskatus ar 0% PVN likmi trešo personu vārdā, platforma atbrīvo sevi no 21% PVN nomaksas Latvijā, gūstot mākslīgu 29–31% cenu priekšrocību pār licencētajiem Latvijas taksofirmu autoparkiem. Tā rezultātā valsts budžets ik gadu zaudē 8–12 miljonus eiro, savukārt Igaunijas budžetā minētā platforma 2024. gadā iemaksāja aptuveni 39 miljonus eiro. Latvijas uzņēmēji-klienti šīs shēmas dēļ nespēj atgūt PVN priekšnodokli.

5. Neatbilstība Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūrai un ES Direktīvai 2024/2831: EST spriedumā lietā C-434/15 (Elite Taxi) skaidri atzīts: ja platforma vienpusēji nosaka brauciena cenu un pakalpojuma būtiskos nosacījumus, tā nav vis "neitrāls IT starpnieks", bet gan transporta pakalpojuma sniedzējs (pārvadātājs). Savukārt lietā C-62/19 (Star Taxi App) norādīts, ka tieši cenas kontrole nošķir starpnieku no faktiskā pārvadātāja. Tāpat Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmusi Direktīvu (ES) 2024/2831 par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā, kas uzliek par pienākumu novērst slēpto pašnodarbinātību un nodrošināt platformu darba veicēju aizsardzību. Piedāvātais likumprojekts virzās pretēji ES tiesību attīstībai, veicinot neregulētu un neatskaitāmu sektoru.

6. Tirgus dominances ļaunprātīga izmantošana: Kontrolējot ap 85% līdz 98% no digitālo pārvadājumu tirgus, platforma vienpersoniski maina tarifus (palielinot minimālās cenas par 12,5%–33,3%), piemēro algoritmisko diskrimināciju pret licencētajiem taksometriem ("dzeltenajiem numuriem") un diktē ekonomiskās pakļautības noteikumus vietējiem vadītājiem. Pasažieru komercpārvadātāju skaits Latvijā pēdējos gados jau ir samazinājies divas reizes.

7. Priekšlikumi tālākajām sarunām ar Satiksmes un Ekonomikas ministrijām:

Ievest principu: Viena pakalpojuma būtība — vienādi noteikumi un atbildība. Nepieļaut regulējumu, kas ļauj veikt komercpārvadājumus uz vienkāršas "rakstveida piekrišanas" pamata, apejot pilnu pārvadātāja licenci un nodokļu saistības (t.sk. UVTN un PVN).

Ieviest Autopārvadājumu likuma 35.³–35.⁷ pantos GROZĪJUMUS, kas paredz:

1. Skaidru līgumiskā pārvadātāja (līgumiskais pārvadātājs) un faktiskā pārvadātāja (faktiskais pārvadātājs) atbildības sadalījumu, par galveno kritēriju nosakot cenu kontroli.
2. Automātisku licenču pārbaudi CSDD/ATD sistēmās pirms pasūtījuma nodošanas vadītājam.           
3. Reālu operatīvo kontroli transporta mezglos (tostarp Lidostā "Rīga").           
4. Pieprasīt pāreju uz vienotu nacionālo taksometru licenci, atceļot prasību taksometriem pirkt atsevišķas licences 5 plānošanas reģionos, tādējādi izlīdzinot konkurenci ar vieglajiem automobiļiem.
 

-