Atzinums

Tieslietu ministrija iepriekšējā atzinumā vērsa uzmanību uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 10. panta pirmo daļu, lūdzot skaidrot, vai no šā brīža būves īpašnieka ir saņemts lūgums par zemesgabala privatizācijas procesa turpināšanu, savukārt, ja šāds iesniegums nav saņemts, lūdzam skaidrot, vai tas nav uzskatāms par šķērsli privatizācijas procesa turpināšanai.
Izziņā sniegts skaidrojums, ka pašreizējais būves īpašnieks  veica urbumu pārbaudi un par saviem līdzekļiem veica zemesgabala robežu, situācijas un apgrūtinājumu plāna aktualizāciju, tādējādi sakārtojot dokumentus un  apliecinot vēlmi zemesgabalu privatizēt.
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 10. panta pirmā daļa noteic, ja pēc apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājuma saņemšanas mainījies uz zemesgabala esošās ēkas (būves) īpašnieks, privatizāciju veicošā institūcija drīkst pieņemt lēmumu par apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai tikai tad, ja ēkas (būves) jaunais īpašnieks iesniedz lūgumu turpināt zemesgabala privatizāciju.
Tieslietu ministrijas ieskatā no minētās tiesību normas neizriet jaunā būves īpašnieka rīcības kā gribas izpauduma izvērtēšanas iespējamība, bet gan prasa konkrētu rīcību – lūguma turpināt zemesgabala privatizāciju iesniegšanu privatizāciju veicošajai institūcijai.
Ņemot vērā, ka šobrīd no anotācijas vai paskaidrojošajiem dokumentiem neizriet, ka šāds lūgums no pašreizējā būves īpašnieka būtu saņemts, Tieslietu ministrijas ieskatā nav izpildījies Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 10. panta pirmajā daļā norādītais kritērijs privatizācijas procesa turpināšanai.
 

-

Tieslietu ministrija sākotnējā atzinumā lūdza sniegt skaidrojumu par apstākļiem, kādēļ vairāk kā 20 gadu laikā privatizācijas process nav ticis virzīts, tajā skaitā, vai atbilstoši tobrīd spēkā esošajai Meža likuma redakcijai nebija jāpieņem lēmums par atteikumu nodot meža zemi privatizācijai, kādēļ tas netika darīts utml.
Ekonomikas ministrija sniegusi skaidrojumu, ka dažādos dokumentos tika konstatēta atšķirīga informācija par būvju sastāvu, piederību un izvietojumu dabā. Līdz ar to, lai varētu objektīvi izvērtēt informāciju par privatizētajām būvēm, bija nepieciešams pārliecināties, vai Possessor rīcībā ir patiesa informācija, un, konstatējot kadastra datu neatbilstību faktiskajai situācijai dabā, īpašniekam būtu jāveic kadastra datu aktualizācija.
Meža likuma (redakcijā, kas bija spēkā no 17.03.2000. līdz 26.03.2003.) 44. panta ceturtā daļa noteica, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes pārdošana vai citāda veida atsavināšana atļauta ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu šādos gadījumos:
1) privatizējot zemi zem dzīvojamām ēkām un tām piekritīgajām saimniecības ēkām un būvēm;
2) precizējot vai optimizējot valsts mežā zemes nogabalu ārējās robežas;
3) transformējot meža zemi, ja tās turpmākā izmantošana nav saistīta ar meža apsaimniekošanu.
Ņemot vērā Ekonomikas ministrijas sniegto skaidrojumu par nepieciešamību aktualizēt būvju sastāvu, piederību un izvietojumu dabā, lūdzam skaidrot, vai varēja pastāvēt šaubas, ka pēc minēto datu aktualizācijas (par sūkņa atrašanos dabā utml) varētu iestāties kāds no minētajiem Meža likumā ietvertajiem gadījumiem, kad meža zeme varētu tikt atsavināta. Proti, lūdzam precizēt, vai  atbilstoši tobrīd spēkā esošajai Meža likuma redakcijai nebija jāpieņem lēmums par atteikumu nodot meža zemi privatizācijai un, vai būves (nedzīvojamās ēkas) kadastra datu aktualizācijas nepieciešamība varēja būt šķērslis šāda lēmuma pieņemšanai.

-