Atzinums

LDDK vērš uzmanību uz precizējumu izdarīšanas nepieciešamību Likumprojekta 1.pantā paredzētajā Enerģētikas likuma 1.panta pirmās daļas 29.1 punkta redakcijā. Norādām, ka termina “pārvades sistēmas lietotājs” un termina “sadales sistēmas lietotājs” saturs būtiski atšķirās. No Enerģētikas likuma 45.2 panta piektās daļas izriet, ka pārvades sistēmas lietotājs ir dabasgāzes tirgotājs. Savukārt no Ministru kabineta 2017.gada 7.februāra noteikumiem Nr.78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” izriet, ka sadales sistēmas lietotājs ir galalietotājs Enerģētikas likuma 1.panta pirmās daļas 18.punkta izpratnē. Lai novērstu pārpratumus normatīvā regulējuma piemērošanā Likumprojektā paredzētajā Enerģētikas likuma pirmās daļas 29.1 punktā ir nepieciešams aizstāt vārdus “kurā dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas lietotāji” ar vārdiem “kurā balansa atbildīgie dabasgāzes tirgotāji”.

“291) nacionālā dabasgāzes ieejas-izejas sistēma – savstarpēji savienotas Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmas un dabasgāzes sadales sistēmas specifisku ievades punktu kopums ar vienu virtuālo tirdzniecības punktu – fiziski nenoteiktu vietu starp nacionālās dabasgāzes ieejas-izejas sistēmas ieejas punktiem un izejas punktiem, kurā balansa atbildīgie dabasgāzes Tirgotāji savstarpēji nodod viens otram nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā ievadīto dabasgāzi – un vienotu balansēšanas režīmu, kurā dabasgāzes komerciālās plūsmas nav piesaistītas konkrētam dabasgāzes fiziskās plūsmas maršrutam;”.
 

Precizējums nepieciešams arī ar Likumprojekta 3.pantu, kas papildina Enerģētikas likuma 110.pantu ar septīto daļu, kas paredz, ka nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā ievadamai gāzei piemērojami dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas un balansēšanas noteikumi un dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram saskaņā ar šā likuma 15.panta 1.1 daļu noteiktie tarifi. Atbilstoši Enerģētikas likuma 15.panta 1.1 daļi pārvades pakalpojumu tarifi noteikti jau šobrīd. Ņemot vērā, ka dabasgāzes (biometāna) ievadīšanai nacionālaja ieejas-izejas punktā ir dažādi varianti, kas ietekmē tarifam attiecināmas izmaksas, tiem būtu nosakāmi atsevišķi, specifiskie tarifi. Tas būtu īpaši izceļams normatīvajā regulējumā.

Nepieciešamas precizēt arī 110. panta (8) daļu.Ņemot vērā, ka vairāki potenciālie biometāna ražotāji plāno vai pat jau ir parakstījuši līgumus par biometāna ražošanu ar piegāžu uzsākšanu tuvākā gada laikā, likumā vajag noteikt skaidri, ka ieejas punktus dabas gāzes sistēmā var izbūvēt arī paši biometāna ražotāji, ne tikai vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un dabasgāzes pārvades sistēmas operators. Protams, izbūvē, ievērojot vienotas tehniskās prasības, lai ieejas punkts spētu pildīt tā funkcijas atbilstoši normatīvajiem tiesību aktiem.
 

Enerģētikas likuma 110.panta ar septīto daļu būtu jāizsaka šādā redakcijā:

“(7) Neatkarīgi no tā, vai dabasgāzi ievada dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmā, uzskatāms, ka dabasgāze ir ievadīta nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā, un dabasgāzes ievadīšanai un transportēšanai ir piemērojami dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas un balansēšanas noteikumi un dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram saskaņā ar šā likuma 15.panta 1.1 daļu noteiktie tarifi un atsevišķi noteiktie tarifi ievadei 291 pantā minētajos sadales sistēmas specifiskos ievades punktos.”.

Kā arī lūdzam papildināt 110. panta (7) daļu ar sekojošu tekstu anotācijā: “Biometāna ražotājiem  pirmos 6 biometāna ražošanas gadus šā likuma 15.panta 1.1 daļā noteiktais tarifs aprēķināms 30% apmērā”.

“(8)Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un dabasgāzes pārvades sistēmas operators veic tādu dabasgāzes pārvades sistēmas ieejas punktu plānošanu, kuros jebkurš sistēmas lietotājs, izpildot Ministru kabineta noteiktās prasības, var ievadīt biometānu dabasgāzes pārvades sistēmā tālākai transportēšanai nacionālajā ieejas-izejas sistēmā. Sistēmas pieslēgumus izbūvē gan vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators, gan biometāna ražotāji. Minēto sistēmas ieejas punktu plānošanas un izbūves izmaksas iekļauj attiecīgi vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora vai dabasgāzes pārvades sistēmas operatora pārvades pakalpojumu tarifos.”
 

Likumprojekta 4.pants paredz izteikt Enerģētikas likuma 112.panta 19.punktu jaunā redakcijā, uzliekot par pienākumu Vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram veikt nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā ievadāmās dabasgāzes uzskaiti, kvalitātes kontroli, kā arī veikt dabasgāzes odorozāciju gadījumos, kad dabasgāze paredzēta piegādei galalietotājiem, izmantojot nacionālo dabasgāzes ieejas-izejas sistēmu. Līdzīgs pienākums ir ietverts Likumprojekta 5.punktā attiecībā uz dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru.
Vēršam uzmanību, ka definētā norma ir tulkojama, ka pārvades sistēmas operators, saskaņā ar Enerģētikas likuma 111.panta pirmās daļas 1.punktu, var bezatbildīgi pārņemt īpašuma tiesības no dabasgāzes uzskaites, kvalitātes kontroles un odarizācijas iekārtām no biometāna ražotāja, kas par saviem līdzekļiem ir izbūvējis biometāna ražotni un tās pieslēgumu pie nacionāla dabasgāzes ieejas-izejas sistēmas (pārvades vai sadales sistēmas).
Pārvades sistēmas operatora pienākums nodrošināt savstarpēji savienotajā sistēmā ievadāmās gāzes uzskaiti un kvalitātes kontroli nav tieši saistīts ar dabasgāzes pārvades funkciju, jo šis pienākums ir iekļauts Enerģētikas likumā vienlaicīgi ar izcelsmes apliecinājuma administrēšanas funkcijas deleģēšanu pārvades sistēmas operatoram. Minētā funkcija nav saistīta ar pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanu, līdz ar to uz biometāna uzskaites un kvalitātes kontroles iekārtām nevar būt attiecināms Enerģētikas likuma 111.panta pirmās daļas 1.punkta regulējumu. Tas nozīmē, ka īpašuma tiesībām uz biomētāna uzskaites, kvalitātes kontroles un odorizācijas iekārtām jāpaliek tās personas īpašumā, kura šis iekārtas ir iegādājusies.
Lai kvalitatīvi un precīzi nodrošināt sistēmā ievadāmās dabasgāzes uzskaiti un kvalitātes kontroli jau šobrīd pastāv virkne ar drošības pasākumiem, kas nepieļauj nesankcionēto iejaukšanās uzskaites un kvalitātes kontroles iekārtu darbībā, piemēram plombēšana. Ja pārvades sistēmas operatoram tiks nodrošināta netraucēta piekļuve (24/7) pie biometāna uzskaites un kvalitātes kontroles iekārtām, kā arī normatīvajā līmenī tiks radīta iespēja pēc pieprasījuma iepazīties ar attiecīgu iekārtu verifikācijas dokumentāciju, nebūs pamata apšaubīt attiecīgu iekārtu rādījumu precizitāti vienlaikus aizstāvot iekārtu iegādes īpašuma tiesības un iespēju apzināt veikto investīciju.
Ievērojot iepriekš minēto, lai nepieļautu dažādas tiesību normu interpretācijas, kā arī novērst nepamatotus šķēršļus biometāna ražošanas attīstībai Latvijā, LDDK aicina likumprojektā paredzēt nosacījumu, ka biometāna ražotnes pieslēgums pie nacionālas dabasgāzes ieejas-izejas sistēmas līdz pieslēguma punktam netiek uzskatīts par pārvades sistēmas sastāvdaļu, un īpašuma tiesības uz biometāna uzskaites, kvalitātes kontroles un odorizācijas iekārtām pieder personai, kas tos ir izbūvējuši (finansējuši). Būtu pieļaujama norma, kas paredz, ka biometāna uzskaites, kvalitātes kontroles un odorizācijas iekārtas tiek uzzstādītas par pārvades sistēmas operatora līdzekļiem.
 

-

Atgādinām, ka Eiropas Komisija jau ir publicējusi savu Biometāna rīcības plānu (BAP), kas ir daļa no REPowerEU 2022. gada maija paketes un ar ko paredzēts ieviest jaunus instrumentus, to vidū jaunu biometāna industriālo partnerību un finansiālus stimulus ražošanu līdz 2030. gadam palielināt līdz 35 mljrd. m³, arī ar kopējo lauksaimniecības politiku.
Konkrētā situācija, kad esam gandrīz visus biogāzes ražotājus “izslēguši” no OIK un tiem saražotā elektroenerģija ir jāpārdod ar zaudējumiem brīvajā elektroenerģijas tirgū, piespiež veikt neatliekamas darbības: pārtraukt savu darbību vispār vai pārorientēties uz biometāna ražošanu. Šie agrāk pieņemto lēmumu sekas būtu jāizsver izstrādājot šo ministru kabineta noteikumu grozījumus.
Grozījumu anotācijā var lasīt, ka “pirmo dabasgāzes pārvades sistēmas ieejas punktu biometāna ievadei dabasgāzes pārvades sistēmas operators plāno ierīkot Džūkstē, piesaistot RePowerEU ietvaros pieejamo finansējumu. Ieejas punkta ierīkošanu plānots pabeigt un nodot ekspluatācijā līdz 2026.gada augustam “. Tas rosina domāt, ka potenciālajiem biometāna ražotājiem būs jāgaida. Ja kavējam biometāna attīstību un nevēlamies pieļaut biogāzes staciju darbības apturēšanu, tad būtu nepieciešami kompensācijas mehānismi, kas novērstu šo staciju zaudējumus strādājot koģenerācijas režīmā un nepārorientējoties uz biometāna ražošanu.  Taču tā kā, nav pieejama informācija, ka tādi netiks veidoti, tad lūdzam steidzami radīt risinājumus un atbalsta mehānismus biometāna tiešo pieslēgumu punktu izveidei un paātrināt plānoto dabasgāzes pārvades sistēmas ieejas punktu izveidi.
Anotācijā ir minēts: “Biometāna ražošanas un tā ievades dabasgāzes sistēmā veicināšanas darbības ietvaros ir plānots īstenot atbalsta programmu biogāzes attīrīšanas (biometāna ražošanas) iekārtu uzstādīšanai, lai aktivizētu biogāzes pārveidi par biometānu un tādējādi mazinātu fosilo energoresursu izmantošanu, kā arī biometāna transportēšanai vai uzpildei nepieciešamās infrastruktūras izveidi, t.sk., izveidojot pieslēgumus pie dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmas.”  Lūdzam Anotācijā norādīt konkrētus termiņus atbalsta programmas izveidei un attiecīgu MK noteikumu izstrādi.

-

Līdzīgi kā virknē Eiropas valstu, aicinām ievērot īpašumtiesības un investīciju aizsardzības principus, tāpēc pie iekārtu īpašumtiesību pārņemšanas noteikt to atmaksu, kā tas notiek citās Eiropas Savienības valstīs. Tāpēc lūdzam papildināt 110. pantu ar (9) daļu ar sekojošu redakciju:
(9) ja 110.panta (8) daļā minēto dabasgāzes pārvades sistēmas ieejas punktu vai tiešu pieslēgumu dabasgāzes pārvades sistēmai izbūvē biometāna ražotājs, tad, pārņemot šo būvi savā īpašumā, pārvades sistēmas operators trīs gadu laikā kompensē biometāna ražotājam ieejas punkta izbūves izmaksas.
 

(9) ja 110.panta (8) daļā minēto dabasgāzes pārvades sistēmas ieejas punktu vai tiešu pieslēgumu dabasgāzes pārvades sistēmai izbūvē biometāna ražotājs, tad, pārņemot šo būvi savā īpašumā, pārvades sistēmas operators trīs gadu laikā kompensē biometāna ražotājam ieejas punkta izbūves izmaksas.