Atzinums

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.19. apakšpunktu, lūdzam precizēt anotācijas 5. sadaļu:
pirmkārt, anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā skaidrojot, kuras konkrēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvas 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīvas 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīvas 2013/33/ES, ar ko nosaka standartu starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai, prasības ir pārņemtas kādā nacionālo tiesību aktu regulējumā, tai skaitā kuras minēto direktīvu prasības ir pārņemtas projektā (norādot arī konkrētu projekta vienību vai vienības);
otrkārt, skaidrojot anotācijas 5.5. sadaļas 2. tabulā, kādu rīkojuma projekta (arī kopsakarā ar grozīto attiecīgo Ministru kabineta rīkojumu) vienību (prasību) atbilstība tiek izvērtēta iepretim anotācijas 5.2. sadaļā ietvertajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām;
treškārt, anotācijas 5.5. sadaļas 2. tabulā skaidrojot, kā atbilstoši minētajā tabulā norādītajam Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2020. gada 13. februāra spriedumam lietā, pieteikuma Nr. 8675/15 un 8679/15, N.D. and N.T. v. Spain un Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2022. gada 5. aprīļa spriedumam lietā, pieteikuma Nr. 55798/16 A.A. and others v. North Macedonia tiek nodrošināts tas, ka ārzemnieks, tostarp potenciālais patvēruma meklētājs, var pamatot, ka prasība pēc likumīgas ieceļošanas robežšķērsošanas vietās nebija izpildīta dēļ nepārvaramiem iemesliem, tai skaitā, vai paredzēts izvērtēt arī samērīguma principu, ja ar lēmumu (piemēram, rīkojumu personai nekavējoties atgriezties valstī, no kuras persona šķērsoja robežu) tiek ierobežotas personas pamattiesības.
 

-

Ākārtējā situācija uz Latvijas – Baltkrievijas robežas tika izsludināta 2021. gada augustā, tādējādi secināms, ka uz šo brīdi ārkārtējā situācija uz Latvijas – Baltkrievijas robežas pastāv 20 mēnešus. Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojuma projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" (turpmāk – projekts) 1.1. apakšpunktu ārkārtējo situāciju uz Latvijas – Baltkrievijas robežas ir plānots pagarināt vēl uz trīs mēnešiem. Projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) minēts, ka "projekts paredz pagarināt ārkārtējo situāciju atsevišķās administratīvajās teritorijās, ņemot vērā joprojām esošo situāciju saistībā ar Krievijas Federācijas uzsākto karu Ukrainā, ko atbilstoši publiski izskanējušai informācijai atbalsta arī Baltkrievijas Republika. Tāpat ārkārtējā situācija atsevišķās administratīvajās teritorijās ir pagarināma, jo turpinās nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumi, vienlaikus situācija reģionā rada risku, ka to skaits var būtiski pieaugt." No anotācijā ietvertās informācijas izriet, ka no nelikumīgas robežas šķērsošanas 2023. gada februāra mēnesī atturētas personas 377 gadījumos (tas ir, aptuveni 13 gadījumi dienā), marta mēnesī – 559 gadījumos (tas ir, aptuveni 18 gadījumi dienā), bet aprīļa mēnesī (līdz 12. aprīlim) – 234 gadījumos (tas ir, aptuveni 19 gadījumi dienā). Vienlaikus anotācijā norādīts, ka "gadījumā, ja ārkārtējā situācija netiktu pagarināta, pastāv riski, ka strauji var palielināties personu, kuras nelikumīgi šķērso Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu, skaits, jo netiktu nodrošināta līdzvērtīga reģiona apsardzība gar Baltkrievijas Republikas robežu". Ņemot vērā minēto, nav skaidrs, vai gadījumā, ja ārkārtējā situācija uz Latvijas – Baltkrievijas robežas nebūtu izsludināta, Valsts robežsardzei atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam nebūtu pienākums novērst nelikumīgas robežas šķērsošanas gadījumus. Vienlaikus nav skaidrs, vai personas, kas nelikumīgi šķērso Latvijas – Baltkrievijas robežu, zina, ka Latvijas attiecīgajās administratīvajās teritorijās ir izsludināta ārkārtējā situācija un tāpēc nelikumīgi robežu šķērso retāk. Valsts robežsardzes likuma 4. pants paredz, ka robežsardzes funkcijas ir nodrošināt valsts robežas neaizskaramību un novērst nelegālo migrāciju. Savukārt Valsts robežsardzes likuma 5. panta pirmā daļa uzskaita robežsardzes uzdevumus, lai nodrošinātu robežsardzes funkciju, piemēram, robežsardze veic robežkontroli, nodrošina un kontrolē valsts robežas, valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas, robežzīmju uzraudzības joslas, pierobežas, pierobežas joslas un robežšķērsošanas vietu režīma ievērošanu, sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pierobežā novērš Latvijas Republikas teritorijas apdraudējumu, nodrošina, ka tiek izpildītas Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos noteiktās saistības valsts robežas režīma jautājumos. Minētie uzdevumi robežsardzei jāpilda arī tad, ja nav izsludināta ārkārtējā situācija. Vienlaikus Valsts pārvaldes iekārtas likuma VII nodaļa paredz kārtību, kādā notiek sadarbība valsts pārvaldē. Tādējādi robežsardze var īstenot sadarbību ar citām valsts iestādēm, lai efektīvāk veiktu savus uzdevumus, arī bez ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Savukārt kārtību, kādā amatpersonām tiek noteiktas piemaksas, nosaka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, un kārtību, kādā amatpersonām nosakāms dienesta pienākumu izpildes laiks, nosaka attiecīgie dienestu regulējošie normatīvie akti.
Ārkārtējās situācijas izsludināšanas mērķis ir ātri reaģēt uz izveidojušos situāciju, dodot iespēju paredzēt īpašu kārtību konkrētās ārkārtējās situācijas risināšanai. Vienlaikus secināms, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana ļauj reaģēt uz tādām situācijām, kas līdz tās notikšanai nebija apzinātas, tāpēc attiecīgi valsts iestādes nebija tām gatavas, kā arī normatīvais regulējums nebija tām piemērots. Tomēr apstāklis, ka ārkārtējā situācija ir izsludināta jau 20 mēnešus, liecina, ka situācija ir kļuvusi pastāvīga, nevis ārkārtēja.
Papildus no anotācijā ietvertās informācijas secināms, ka no nelikumīgas robežas šķērsošanas 2021. gadā kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas dienas atturētas personas 4045 gadījumos (tas ir, aptuveni 28 gadījumi dienā), 2022. gadā – 5286 gadījumos (tas ir, aptuveni 14 gadījumi dienā), 2023. gadā – 1514 gadījumos (tas ir aptuveni, 14 gadījumi dienā). No minētā izriet, ka nelikumīgu robežas šķērsošanas gadījumu skaits ir samazinājies uz pusi kopš tā brīža, kad ārkārtējā situācija tika izsludināta. Savukārt Krievijas uzsāktais karš Ukrainā nelikumīgas robežas šķērsošanas gadījumu skaitu nav palielinājis.
Ņemot vērā minēto, nav skaidri apstākļi turpmākas ārkārtējās situācijas pastāvēšanai, ja netiek veikts padziļināts izvērtējums tam, kas liegtu novērst nelikumīgu robežas šķērsošanu, ja ārkārtējā situācija konkrētajās Latvijas administratīvajās teritorijās netiktu pagarināta. Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija neatbalsta projekta virzību, ja anotācijā netiek ietverts vērtējums par to, kas kavēs nelikumīgas robežas šķērsošanas novēršanu, ja ārkārtējā situācija netiks pagarināta.

-