Atzinums

Dzīvnieku aizsardzības likuma (turpmāk - Likums) 60. pantā noteikta institūciju kompetence administratīvo pārkāpumu procesā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto, šobrīd ir dalīta kompetence starp Valsts policiju un Pārtikas un veterināro dienestu gadījumos, kad ar Likuma 58. pantā minēto pārkāpumu nodarīts kaitējums cilvēkam vai dzīvniekam.
Likumprojekta 7. pants paredz veikt grozījumus Likuma 60. pantā, sašaurinot Pārtikas un veterinārā dienesta kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā un paplašinot Valsts policijas kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.
Likumprojekta anotācijā norādīts: "Likuma 58. pants paredz administratīvo atbildību par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ar ko citam dzīvniekam nodarīts fizisks kaitējums vai cilvēkam nodarīts fizisks vai materiāls kaitējums. Pēc savas būtības, suņa uzbrukums cilvēkam vai citam dzīvniekam ir sabiedriskās kārtības jautājums un  nav piekritīgs PVD kompetencei. Turklāt, policijas kompetencē jau ietilpst izskatīt un pieņemt lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās par gadījumiem, kad dzīvnieka turēšanas noteikumu pārkāpuma dēļ nodarīts kaitējums cilvēkam. Nereti ir gadījumi, kad kāds suns nodarījis kaitējumu gan dzīvniekam, gan cilvēkam un šādā gadījumā vienu notikumu izmeklē divas iestādes – gan policija, gan PVD, pēc tam pieņemot lēmumus divos administratīvā pārkāpuma procesos. [...] Lai taupītu valsts resursus, kā arī personām (gan pie atbildības saucamajai, gan cietušajam) nebūtu jātērē laiks un līdzekļi piedaloties divos pārkāpuma procesos, nepieciešams mainīt likumā noteikto iestāžu kompetenci.".
Norādāms, ka Iekšlietu ministrija konceptuāli iebilst Valsts policija kompetences paplašināšanai un attiecīgajiem grozījumiem Likuma 60. pantā.
Ministru kabineta 2005. gada 22. februāra noteikumu Nr. 142 "Pārtikas un veterinārā dienesta nolikums"  nosaka, ka Pārtikas un veterinārā dienesta funkcijas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei tostarp ir īstenot valsts uzraudzību un kontroli dzīvnieku veselības un labturības jomā. Savukārt Veterinārmedicīnas likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka Pārtikas un veterinārais dienests, pamatojoties uz valsts uzraudzības programmām un normatīvo aktu prasībām, organizē un nodrošina valsts uzraudzību un kontroli dzīvnieku labturībā. Turklāt Veterinārmedicīnas likuma 8. panta 6. punkts noteic, ka Pārtikas un veterinārā dienesta valsts vecāko inspektoru un valsts inspektoru tiesības atbilstoši viņu kompetencei ir kontrolēt mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, ja ir aizdomas vai sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem un šā likuma 8. panta 8. punktā paredzēts, ka Pārtikas un veterinārā dienesta kompetence ir uzlikt par pienākumu noteiktajā termiņā novērst neatbilstības, ja ir pārkāptas dzīvnieku veselību, labturību regulējošo normatīvo aktu prasības.
Savukārt Valsts policijas uzdevumus, pienākumus un tiesības nosaka likums "Par policiju", proti Valsts policijas uzdevums tostarp ir garantēt personu un sabiedrības drošību; novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus. Gadījums, kad dzīvnieks nodarījis kaitējumu citam dzīvniekam nav attiecināms uz sabiedriskās kārtības jomu, bet gan uz dzīvnieku labturības jomu, kas nav Valsts policijas kompetences jautājums.
Ņemot vērā minēto, normatīvajos aktos noteikto institūciju kompetenci un nepieciešamās profesionālās zināšanas attiecīgo pārkāpumu izvērtēšanā, attiecīgi precizēt likumprojekta 7. pantu un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu, nemainot  šobrīd Likuma 60. pantā noteikto Valsts policijas un Pārtikas un veterinārā dienesta kompetenci.

 

-

Ņemot vērā likumprojektā paredzēto, aizstāt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma 7.1. punktā vārdus "Iekšlietu ministrija" ar vārdiem "Valsts policija".

-