Atzinums

Likumprojektā ietvertajā tiesību normā ir noteiks, ka Fiziskajai personai ir tiesības noteikt sev liegumu Latvijas Republikā un citās valstīs, kurām ar Latvijas Republiku ir noslēgta starpvalstu vienošanās, spēlēt azartspēles, tai skaitā interaktīvās azartspēles, un piedalīties interaktīvajās izlozēs un tikt iekļautai attiecīgās valsts pašatteikušos personu reģistrā. Ņemot vērā, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 5. panta 1. punkta “a” apakšpunkts nosaka, ka personas dati tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā, tad fiziskai personai, kura ir iekļauta pašatteikušos personu reģistrā, ir tiesības zināt, kur var iepazīties ar sarakstu, kurā ir noteiktas valstis ar kurām ir noslēgta starpvalstu vienošanās.
Ņemot vērā minēto,Datu valsts inspekcija (turpmāk – Inspekcija) lūdz papildināt Likumprojektu ar attiecīga satura grozījumiem un papildināt Anotāciju, norādot kā un vai persona tiks informēta, ja valstu loks, attiecībā uz kurām noteikts liegums spēlēt, paplašināsies.
Tāpat šādā situācijā, kad valstu loks, uz kurām ir attiecināts spēlēšanas liegums laika gaitā paplašinās, persona ir īpaši jāinformē par tiesībām iebilst pret konkrēto personas datu apstrādi. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt Anotāciju, skaidrojot, kā šādas tiesības tiks nodrošinātas.

-

Likumprojekta grozījumu 5¹. pants paredz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai nodrošināt autorizētu attālinātu piekļuvi Latvijas Republikas pašatteikušos personu reģistra datiem, lai arī Anotācijā netiek minēta iespēja, ka tiek plānota personas datu nosūtīšana uz trešajām valstīm vai starptautiskajām organizācijām, tomēr šāda iespēja nav arī izslēgta. Inspekcija norāda, ka saskaņā ar Datu regulas V nodaļu, ja tiek plānota vai apsvērta iespēja noslēgt vienošanos ar trešajām valstīm, tad jāievēro Datu reglas V nodaļas noteikumi.
Ievērojot minēto, ja plānots slēgt vienošanos tikai ar Eiropas Savienības valstīm, tad ir nepieciešams to norādīt attiecīgajā Likumprojekta pantā, savukārt, ja arī vienošanās ir iespējama arī ar trešajām valstīm, tad lūgums papildināt Anotāciju, norādot, kā tiek plānots nodrošināt atbilstību Datu regulas V nodaļai.
Inspekcijas ieskatā šāda personas datu nodošana būtu pieļaujama tikai Eiropas Savienības ietvaros vai uz valstīm, kas nodrošina atbilstību saskaņā ar Datu regulas 45.pantu.

-

Inspekcija norāda, ka Likoprojektā ietvertais Azartspēļu un izložu likuma 51. pants, kurš nosaka Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai nodrošināt autorizētu attālinātu piekļuvi Latvijas Republikas pašatteikušos personu reģistra datiem ir neskaidra un nav saprotams tās mērķis. Ja ar minēto tiesību normu ir plānots noteikt datu apstrādes nolūku, lai ievērotu Datu regulas 5. panta 1. punkta "b" apakšpunktā iekļauto “nolūka ierobežojuma” principu, tad tā ir jāprecizē, jo nolūks ir pārāk vispārīgs un nesniedz priekšstatu, kādas darbības ar personas datiem tiks veiktas. 
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt Likumprojektu.

-

Kā noprotams no Likumprojekta grozījumu 4.² panta, un lasot to kopsakarā ar Anotācijā ietverto informāciju, ar Likumprojektu paredzēts pienākums azartspēļu organizētājiem veikt personu profilēšanu, balstoties uz tā spēlēšanas paradumiem. Vienlaikus nav saprotams, cik liela rīcības brīvība būs pieļaujama no azartspēļu organizētāja puses, un kādas sekas iestāsies spēlētājiem. Tāpat nav skaidrs, vai šāda profilēšana varētu ietvert arī īpašu kategoriju personas datu apstrādi atbilstoši Datu regulas 9. pantam. Proti, gadījumā, ja kritēriji ir tādi, kas saprātīgi ļauj pieņemt, ka personai varētu būt mentālā saslimšana (atkarība), šādu profilēšanu varētu uzskatīt par īpašu kategoriju personas datu apstrādi, kam nepieciešams īpašs tiesiskais pamats un samērīguma izvērtējums.
Nav arī skaidrs, vai šo tiesību normas mērķi var sasniegt, ja azartspēļu organizētāji savā starpā neapmainās ar informāciju, jo persona var apmeklēt dažādas spēļu vietas. Tāpat, ņemot vērā to, ka automatizēta personas datu apstrāde rada augstu risku personas pamattiesībām, pirms šāda regulējuma ietveršanas likumprojektā ir nepieciešams veikt novērtējumu par ietekmi uz personas datu aizsardzību, ievērojot Datu regulas 35. pantu.
Ievērojot minēto, Inspekcija šādu normu varētu atbalstīt tikai pie nosacījuma, ka ir veikts novērtējumu par ietekmi uz personas datu aizsardzību (NIDA), kurā apskatīti visi datu apstrādes aspekti un kura rezultātā konstatēts, ka datu apstrāde ir vajadzīga un samērīga.
Papildus informācijai - https://www.dvi.gov.lv/lv/novertejums-par-ietekmi-uz-datu-aizsardzibu-nida 

-

No Likumprojektā ietvertās tiesību normas, kura nosaka, ka azartspēļu organizētājam ir pienākums nodrošināt, lai spēlētājs nevar uzsākt spēli bez personalizētās viedkartes, nav izsecināms nolūks, kādā tiek izmantota viedkarte. Saskaņā ar Datu regulas 5. panta 1. punkta "b" apakšpunktā iekļauto “nolūka ierobežojuma” principu ir nepieciešams nodrošināt, ka personu dati tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā.
Ja šāda personalizētas viedkartes izmantošana ir saistīta ar personas profilēšanu un risku monitorēšanu, atbilstoši iepriekš Inspekcijas paustajam iebildumam saistībā par Likumprojekta grozījumu 4.² pantu, tad ir nepieciešams veikt novērtējumu par ietekmi uz personas datu aizsardzību, saskaņā ar Datu regulas 35. pantu, pirms šāda regulējuma ieviešanas.
Papildus informācijai - https://www.dvi.gov.lv/lv/novertejums-par-ietekmi-uz-datu-aizsardzibu-nida 

-

Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Likumprojektā ietverto Azartspēļu un izložu likuma 36.¹ pantu ir plānots monitorēt personas uzvedību, lai izdarītu secinājumus par apmeklētāju spēles biežumu un identificētu personas risku pārmērīgai tieksmei uz spēlēšanu veidošanos, šādas personas datu apstrādes gadījumā, lai noteiktu personas datu apstrādes samērīgumu, būtiska loma ir personas datu glabāšanas termiņiem. Ievērojot minēto, termiņi būtu nosakāmi jau likuma līmenī. Norādām, ka saskaņā ar Datu regulas 5. panta 1. daļas "e" apakšpunktā noteikto “glabāšanas ierobežojuma” principu, personas datus nav pieļaujams glabāt ilgāk kā nepieciešams nolūkam, kādos attiecīgos personas datus apstrādā. 
Piemēram, ir būtiska atšķirība, vai personas uzvedībai tiek sekots līdzi 10 gadu garumā, tādējādi izveidojot detalizētu personas profilu vai īstermiņā, kas ļauj noteikt risku pastāvēšanu konkrētā spēlēšanas reizē.
Ņemot vērā minēto, lūgums papildināt Likumprojektu un attiecīgi arī Anotāciju.

-

Likumprojektā ietvertais Azartspēļu un izložu likuma 36.¹ pants nosaka, ka azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju reģistrācijas mērķis ir noteikt visu azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju identitāti, lai novērstu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītus riskus, vienlaikus, lai monitorētu apmeklētāju spēles biežumu un identificētu personas risku pārmērīgai tieksmei uz azartspēlēm spēlēšanu veidošanos. Inspekcija norāda, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma nolūks un personas profilēšana (lai, piemēram, monitorētu apmeklētāju spēles biežumu)  ir divi dažādi, savstarpēji nesavietojami nolūki, kam nepieciešams atsevišķs, savstarpēji nodalīts regulējums, ievērojot Datu regulas 5. panta 1. punkta "b" apakšpunktā iekļauto “nolūka ierobežojuma” principu.
Ievērojot minēto, attiecībā uz nolūku  - novērstu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītus riskus, lūdzam Likumprojekta grozījumos to nodalīt no nolūka - profilēt personu. Savukārt attiecībā uz nolūku veikt personas profilēšanu, atbilstoši, kā iepriekš Inspekcijas iebildumos norādīja, atbilstoši Datu regulas 35. pantam, pirms šāda regulējuma ieviešanas veikt novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību.

-

Likumprojektā ietvertā tiesību norma nosaka, ka Azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju reģistrācijas kārtību, reģistrā iekļaujamo informāciju, informācijas uzglabāšanas kārtību un termiņus, informācijas apkopošanas un tālāknodošanas kārtību, informācijas saņēmēju kategorijas un citus ar azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju reģistru saistītus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, kas nodrošina personas datu aizsardzību, nosaka Ministru kabinets. 
Lai būtu iespējams veikt apstrādāto datu apjoma samērīguma vērtēšanu, likumā būtu nosakāmas vismaz apstrādājamo datu kategorijas, kuras tiks apstrādātas konkrētajā reģistrā, piemēram, personu identificējoši dati. Šāda datu kategorijas noteikšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu Datu regulas 6. panta trešās daļas ievērošanu.
Ievērojot minēnto, Inspekcija lūdz papildināt Likumprojektu, ietverot tajā attiecīgās datu kategorijas.

-

Likumprojekts nosaka, ka videoierakstus turpmāk būs jāglabā 30 dienas un saskaņā ar Anotācijā iekļauto informāciju šādu glabāšanas termiņu nosaka, jo "praksē konstatēts, ka no notikuma brīža līdz iesnieguma saņemšanai vai informācijas saņemšanai par iespējamo pārkāpumu paiet ilgāks laiks. Līdz ar to videoieraksta neesamība apgrūtina iesnieguma izskatīšanu, lietas izvērtēšanu un iespējami objektīvāko lēmumu pieņemšanu." Saskaņā ar Datu regulas 5.panta 1.punkta “e” apakšpunktā ietverto glabāšanas ierobežojuma principu, personas dati netiek glabāti,  ilgāk kā nepieciešams nolūkam, kādos attiecīgos personas datus apstrādā. Minētais izriet no apstākļa, ka nav pieļaujama pamattiesību ierobežošana ilgāk kā tas patiesi ir nepieciešams. Termiņam ir jābūt minimāli nepieciešamajam, lai sasniegtu likumdevēja noteikto personas datu apstrādes nolūku. Nav pieļaujama formāla atsaukšanās, ka "praksē paiet ilgāks laiks", šādam termiņam ir jābūt pamatot ar konkrētiem argumentiem, kāpēc 30 dienas būs pietiekams datu apstrādes termiņš.
Ņemot vērā minēto, Inspekcija lūdz papildināt Anotāciju ar izvērtējumu šādai ilgāka termiņa noteikšanai.

-

Likumprojektā ietvertais Azartspēļu un izložu likuma 54. pants nosaka, ka tiks izveidota spēlētājiem atsevišķs konts ar kura palīdzību tiks noteikts, vai personai ir riskanta azartspēļu izmantošana, jeb tiks veikta uzvedības monitorēšana. Inspekcija atkārtoti norāda, ka, ņemot vērā to, ka šāda automatizēta personas datu apstrāde rada augstu risku personas pamattiesībām, pirms šāda regulējuma ietveršanas likumprojektā ir nepieciešams veikt novērtējumu par ietekmi uz personas datu aizsardzību, ievērojot Datu regulas 35. pantu.
Lūgums veikts novērtējumu par ietekmi uz personas datu aizsardzību (NIDA), kurā apskatīti visi datu apstrādes aspekti un kura rezultātā konstatēts, ka datu apstrāde ir vajadzīga un samērīga.
Papildus informācijai - https://www.dvi.gov.lv/lv/novertejums-par-ietekmi-uz-datu-aizsardzibu-nida 

-

Likumprojektā ietvertā Azartspēļu un izložu likuma 79.¹ panta pirmā daļu nosaka, ka Interaktīvo izložu spēlētāju reģistrā apstrādās personas datus, lai noteiktu, vai personai ir problēmas ar azartspēļu izmantošanu, jeb tiks veikta uzvedības monitorēšana. Ņemot vērā to, ka šāda automatizēta personas datu apstrāde rada augstu risku personas pamattiesībām, pirms šāda regulējuma ietveršanas likumprojektā ir nepieciešams veikt novērtējumu par ietekmi uz personas datu aizsardzību, ievērojot Datu regulas 35. pantu.
Lūgums veikt novērtējumu par ietekmi uz personas datu aizsardzību (NIDA), kurā apskatīti visi datu apstrādes aspekti un kura rezultātā konstatēts, ka datu apstrāde ir vajadzīga un samērīga.
Papildus informācijai - https://www.dvi.gov.lv/lv/novertejums-par-ietekmi-uz-datu-aizsardzibu-nida 

-

No Likumprojektā ietvertā Azartspēļu un izložu likuma 80.panta pirmā daļas 1. punkta izriet, ka tiks veikta uzvedības monitorēšana. Inspekcija atkārtoti norāda, ka šāda automatizēta personas datu apstrāde rada augstu risku personas pamattiesībām, pirms šāda regulējuma ietveršanas likumprojektā ir nepieciešams veikt novērtējumu par ietekmi uz personas datu aizsardzību, ievērojot Datu regulas 35. pantu.
Lūgums veikt novērtējumu par ietekmi uz personas datu aizsardzību (NIDA), kurā apskatīti visi datu apstrādes aspekti un kura rezultātā konstatēts, ka datu apstrāde ir vajadzīga un samērīga.
Papildus informācijai - https://www.dvi.gov.lv/lv/novertejums-par-ietekmi-uz-datu-aizsardzibu-nida 

-

Likumprojekts paredz, ka Interaktīvo izložu organizētājam ir pienākums izveidot iekšējo ar interaktīvo izložu spēlēšanu saistīto risku uzraudzības un kontroles sistēmu, lai arī uzraudzītu un savlaicīgi identificētu un informētu spēlētāju par spēlētājam piemītošiem nekontrolētas un pārmērīgas spēlēšanas riskiem. No Anotācijā minētā nav izsecināms vai īstenojot šo pienākumu tiks organizēts reāllaika monitorings, kas netiek nekur saglabāts, bet, piemēram, būs brīdinājuma zīme, kura parādās uz ekrāna, lai informētu,ka spēlētajam ir jāpārtrauc spēle un pēc noteikta laika spēletājs tiek atbloķēts. Ja tiek veikta uzvedības monitorēšana, tad atbilstoši Inspecijas jau pastajiem iebildumiem, ņemot vērā, ka šāda automatizētai personas datu apstrāde rada augstu risku personas pamattiesībām, pirms šāda regulējuma ietveršanas likumprojektā ir nepieciešams veikt novērtējumu par ietekmi uz personas datu aizsardzību, ievērojot Datu regulas 35. pantu.
Lūgums veikt novērtējumu par ietekmi uz personas datu aizsardzību (NIDA), kurā apskatīti visi datu apstrādes aspekti un kura rezultātā konstatēts, ka datu apstrāde ir vajadzīga un samērīga.
Papildus informācijai - https://www.dvi.gov.lv/lv/novertejums-par-ietekmi-uz-datu-aizsardzibu-nida 

-

Likumprojekta pārejas noteikumu 34. punkts nosaka, ka fiziskās personas, kuras līdz šā likuma 4.¹ panta pieci prim daļā minētā tehniskā risinājuma ieviešanas dienai ir iekļautas pašatteikušos personu reģistrā, ir tiesīgas lūgt noteikt liegumu piedalīties interaktīvajās azartspēlēs vai interaktīvajās izlozēs un iekļaut sevi arī citu valstu pašatteikušos personu reģistrā. Inspekcija norāda, ka no 34. punkta skaidri neizriet, kas notiks ar tām personām, kas ir šobrīd Latvijas Republikas pašatteikušos personu reģistrā un neiesniegs papildus lūgumu iekļaut sevi arī citu valstu pašatteikušos personu reģistrā.
Lūgums precizēt Likumprojektu, lai būtu saprotams vai fiziskām personām saglabāsies tiesības savu iekļaušanu nodrošināt tikai Latvijas Republikas pašatteikušos personu reģistrā, vai arī tiks izslēgtas pavisam. Anotācijā būtu jānorāda vai tehniskais risinājums paredz opciju, ka liegums saglabājas tikai Latvijas Republikā, ja šāda iespēja pastāv, tad jānorāda Likumprojektā, ka pēc pārejas noteikumiem persona varēs izvēlēties, kurā no iespējamajiem reģistriem vēlas tikt iekļauta.
Ņemot vērā minēto, lūgums papildināt Likumprojektu un atbilstoši nepieciešamībai arī Anotāciju.

-

Inspekcija norāda, ka saskaņā ar Datu regulas 6. panta 1. punktu ir nepieciešams noteikt personas datu apstrādes tiesisko pamatu, norādot Datu regulai atbilstošu apstrādes pamatojumu. Norādīt tiesisko pamatu ir nepieciešams, lai gūtu pārliecību, ka personas datu apstrāde ir likumīga un atbilsts Datu regulas 5. panta 1. punkta “a” apakšpunktā noteiktajam personas datu apstrādes principam.
Inspekcija norāda, ka personu datu apstrāde Likumprojekta grozījumos ir paredzēta dažādos nolūkos, dažādos reģostros - viens no tiem ir personas tiesības iekļaut sevi pašatteikušos personu reģistrā (4.¹ pants). Otrs, ir Azartspēļu pienākums izveidot iekšējo ar azartspēļu vai interaktīvo azartspēļu spēlēšanu saistīto risku uzraudzības un kontroles sistēmu, kas ietver atbildīgas spēles rīkus, lai uzraudzītu un savlaicīgi identificētu un informētu spēlētāju par spēlētājam piemītošiem nekontrolētas un pārmērīgas spēlēšanas riskiem (4.² pants). Trešais, atbilstoši 36.¹ pantam veidot veidot azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju reģistrāciju, lai novērstu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītus riskus, vienlaikus, lai monitorētu apmeklētāju spēles biežumu un identificētu personas risku pārmērīgai tieksmei uz azartspēlēm spēlēšanu veidošanos.
Ievērojot minēto, lūdzam norādīt Anotācijā atbilstošu tiesisko pamatu personas datu apstrādei, katram nolūkam atsevišķi.

-