Atzinums

Krimināllikuma 115. pants paredz ļoti smagas sankcijas par darbībām, kas saistītas ar īpaši aizsargājamo sugu indivīdiem, to dzīvotnēm un biotopiem. LATMA uzskata, ka šī panta piemērošana pašreizējā redakcijā rada būtiskas tiesiskās neskaidrības un risku kriminālatbildības piemērošanai gadījumos, kas nav nedz apzināti, nedz smagi. 
Panta 1. daļā teikts, ka kriminālatbildība iestājas tikai tad, ja radīts “būtisks kaitējums”, taču:
likumā nav definīcijas,
nav vērtēšanas kritēriju,
nav noteikti sliekšņi vai objektīvi kritēriji.
Tādējādi arī nejauša, nenozīmīga vai neapzināta  (piem., viena sūnas vai ķērpja sabradāšana saimnieciskā darbībā) var tikt interpretēta kā krimināls nodarījums. Attiecībā uz īpaši aizsargājamām dzīvnieku sugām jāuzsver, ka nejauša indivīda bojāšana realitātē ir ļoti iespējama — piemēram, nenojaušot iznīcināt šķūnītī mītošu aizsargājamu sikspārņu sugu vai nejauši sabradāt aizsargājamu ķērpi. Ņemot vērā, ka īpaši aizsargājamo sugu saraksts ir ļoti plašs un lielākā daļa sabiedrības šo sugu atpazīšanu objektīvi nespēj nodrošināt, pastāv augsts risks, ka persona bez nodoma un pat iespējas paredzēt sekas var nonākt kriminālatbildībā. 
Lūdzam redakcijā precizēt un diferencēt, uz ko tieši ir attiecināms nodarījums — vai uz viena indivīda netīšu bojāšanu, vairāku indivīdu iznīcināšanu, vai uz būtisku ietekmi populācijas līmenī. Bez šādas diferenciācijas pastāv risks, ka vienlīdz smags kriminālsods var tikt piemērots gan par vienas sikspārņa, ķērpja vai citas grūti identificējamas sugas nejaušu bojāšanu, gan par apzinātu un būtisku populācijas vai biotopa iznīcināšanu, kas nav samērīgi un neatbilst nodarījuma kaitīgumam. 
Attiecībā uz apzinātu aizsargājamo sugu indivīdu nogalināšanu norādām, ka jau šobrīd par šādiem nodarījumiem ir paredzēti ļoti nopietni un smagi sodi — gan ievērojami naudas sodi, gan citi būtiski ierobežojumi. Līdz ar to neredzam objektīvu nepieciešamību šobrīd šos sodus vēl vairāk palielināt. Drīzāk būtu jāstrādā pie tādiem apstākļiem un risinājumiem, kas samazina motivāciju un vajadzību valsts iedzīvotājiem vispār apzināti nodarīt kaitējumu aizsargājamām sugām — piemēram, uzlabojot informētību, izlītošanu, skaidru marķējumu dabā, atbildību un kontrolētus konfliktu novēršanas mehānismus.

-