Atzinums

 

Biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” sniedz priekšlikumus par tiem Valdības rīcības plāna punktiem, kas skar pilsoniskās sabiedrības attīstību, nevalstisko organizāciju kapacitāti, iedzīvotāju līdzdalību, brīvprātīgo darbu, sociālo iekļaušanu, senioru un jauniešu līdzdalību, kopienu attīstību un reģionu sabiedrisko aktivitāti.
Priekšlikumi tiek sniegti konstruktīvā veidā, atbalstot attiecīgo pasākumu mērķus un vienlaikus lūdzot tos papildināt, lai nodrošinātu reģionālo NVO, vietējo kopienu un iedzīvotāju praktisku iesaisti.

 

Pie 24.1. punkta- par KLP 2028.- 2034. gadam un SVVA/LEADER pieejas stiprināšanu
Priekšlikums:
Biedrība atbalsta Latvijas interešu aizstāvēšanu sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2028.- 2034. gadam un nākamā plānošanas perioda Kopējās lauksaimniecības politikas regulējumu. Vienlaikus Biedrība aicina 24.1. punktā skaidri paredzēt sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA/LEADER) pieejas saglabāšanu un stiprināšanu kā būtisku lauku teritoriju, vietējo kopienu, mazo uzņēmēju, NVO un iedzīvotāju līdzdalības instrumentu.

Pamatojums:
SVVA/LEADER pieeja ir praktisks instruments, ar kuru vietējās kopienas pašas identificē savas attīstības vajadzības un īsteno projektus, kas nereti nav sasniedzami ar centralizētiem valsts vai Eiropas Savienības fondu atbalsta mehānismiem.
Šī pieeja ir īpaši nozīmīga lauku teritorijās, kur nepieciešama vietējo pakalpojumu pieejamības uzlabošana, sabiedrisko aktivitāšu veicināšana, iedzīvotāju iesaiste, mazās uzņēmējdarbības attīstība un vietējās identitātes stiprināšana. LEADER/SVVA pieejas saglabāšana un stiprināšana ir būtiska arī reģionu noturībai un sabalansētai teritoriju attīstībai.
 

Biedrība aicina papildināt 24.1. punkta pasākumu un/vai darbības rezultātu ar uzdevumu nākamajā KLP 2028.- 2034. gada periodā nodrošināt LEADER/SVVA pieejas kā atsevišķa, pietiekami finansēta un administratīvi samērīga lauku attīstības instrumenta saglabāšanu un stiprināšanu.
Papildinājumā būtu paredzams atbalsts vietējo rīcības grupu darbībai, vietējo kopienu aktivizēšanai, maza mēroga sabiedriskajai infrastruktūrai, vietējiem pakalpojumiem, mazajai uzņēmējdarbībai un kopienu noturības stiprināšanai.
Biedrība aicina darbības rezultātā paredzēt, ka Latvijas pozīcijā par KLP 2028.- 2034. gada periodu tiek iekļauti priekšlikumi par LEADER/SVVA pieejas finansējuma saglabāšanu vai palielināšanu, administratīvā sloga mazināšanu un vietējo rīcības grupu, reģionālo NVO centru un pašvaldību iesaisti lauku teritoriju attīstības vajadzību noteikšanā.

Pie 27.1. punkta- par reģionālās politikas izvērtējumu un SVVA/LEADER ieguldījumu
Priekšlikums:
Biedrība atbalsta Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.- 2027. gadam starpposma izvērtējuma sagatavošanu. Vienlaikus Biedrība aicina 27.1. punkta darbības rezultātā paredzēt, ka izvērtējumā tiek analizēta arī SVVA/LEADER pieejas ietekme uz lauku teritoriju attīstību, vietējo kopienu līdzdalību, pakalpojumu pieejamību, reģionu noturību un iedzīvotāju iesaisti savas teritorijas attīstībā.

Pamatojums:
Reģionālā politika nevar balstīties tikai uz lieliem infrastruktūras un investīciju projektiem. Lauku teritorijās būtiska nozīme ir mazām, vietējās vajadzībās balstītām iniciatīvām, kuras īsteno NVO, vietējās rīcības grupas, iedzīvotāju kopienas un mazie uzņēmēji.
SVVA/LEADER pieejas izvērtēšana reģionālās politikas kontekstā ļautu precīzāk novērtēt tās ieguldījumu teritoriju līdzsvarotā attīstībā un sagatavot pamatotus priekšlikumus nākamajam plānošanas periodam.
 

Biedrība aicina papildināt 27.1. punkta darbības rezultātu, paredzot, ka Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.- 2027. gadam starpposma novērtējumā tiek iekļauts SVVA/LEADER pieejas ieguldījuma izvērtējums reģionu sabalansētā attīstībā, vietējo kopienu līdzdalībā, lauku teritoriju dzīvotspējā un vietējo pakalpojumu pieejamībā, kā arī sagatavoti priekšlikumi šīs pieejas stiprināšanai nākamajā plānošanas periodā.

Pie 41.6. punkta- par pašvaldību un vietējo kopienu vajadzību praktisku apzināšanu
Priekšlikums:
Biedrība atbalsta nepieciešamību praktiski apzināt pašvaldību vajadzības uz vietām, lai turpmākie ministriju lēmumi par reģionālo attīstību, pašvaldību jautājumiem un valsts atbalsta instrumentiem balstītos konkrētās vietējās vajadzībās.
Vienlaikus Biedrība aicina precizēt 41.6. punktu, paredzot, ka vajadzību apzināšanā līdztekus pašvaldībām tiek iesaistītas arī vietējās nevalstiskās organizācijas, reģionu uzņēmēji, vietējās rīcības grupas un iedzīvotāju kopienas.

Pamatojums:
Reģionālās vajadzības nav pilnvērtīgi nosakāmas tikai no pašvaldību institucionālā skatpunkta. Vietējie uzņēmēji, NVO un iedzīvotāji ikdienā redz praktiskās problēmas un vajadzības, kas saistītas ar pakalpojumu pieejamību, dzīves kvalitāti, nodarbinātību, mobilitāti, uzņēmējdarbību un sabiedrisko līdzdalību.
Plašāka vietējo kopienu iesaiste nodrošinātu kvalitatīvāku informāciju lēmumu pieņemšanai un veicinātu tādu reģionālās attīstības risinājumu izstrādi, kas atbilst konkrētu teritoriju faktiskajām vajadzībām.
 

Biedrība piedāvā šādu papildinājuma redakciju: “Praktiski apzināt pašvaldību, vietējo kopienu, reģionu uzņēmēju, nevalstisko organizāciju un iedzīvotāju vajadzības uz vietām, lai ministriju turpmākie lēmumi par reģionālo attīstību, pašvaldību jautājumiem un valsts atbalsta instrumentiem balstītos nevis pieņēmumos, bet konkrētās vietējās vajadzībās, ņemot vērā arī vietējo kopienu, pilsoniskās sabiedrības un uzņēmējdarbības vides skatījumu.”

Pie 51.8. punkta- par NVO un Ministru kabineta sadarbību
Priekšlikums:
Biedrība atbalsta pilsoniskā dialoga stiprināšanu un Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes lomas nostiprināšanu. Vienlaikus Biedrība aicina Valdības rīcības plānā skaidrāk paredzēt reģionālo NVO centru, vietējo kopienu organizāciju un lauku teritoriju NVO iesaisti pilsoniskā dialoga īstenošanā.

Pamatojums:
Pilsoniskajam dialogam jābūt pieejamam ne tikai nacionāla līmeņa organizācijām, bet arī reģionu un vietējo kopienu organizācijām, kuras ikdienā strādā ar iedzīvotāju līdzdalību, sociālo iekļaušanu, brīvprātīgo darbu, kopienu attīstību un sabiedrības saliedētību.
Reģionālo NVO centru iesaiste pilsoniskā dialoga īstenošanā veicinātu līdzsvarotāku dažādu teritoriju un iedzīvotāju grupu pārstāvību, kā arī palīdzētu nodrošināt, ka valsts līmeņa lēmumu pieņemšanā tiek ņemta vērā vietējo kopienu pieredze un vajadzības.
 

Biedrība aicina papildināt 51.8. punktu ar pasākumu, kas paredz regulāras reģionālās konsultācijas sadarbībā ar NVO centriem, pašvaldībām un vietējām kopienām, kā arī metodisko un finansiālo atbalstu reģionālo NVO kapacitātes stiprināšanai.

Pie 51.9. punkta- par Latvijas dialogu ciklu pašvaldībās un reģionālo NVO iesaisti
Priekšlikums:
Biedrība atbalsta Latvijas dialogu cikla īstenošanu pašvaldībās, lai stiprinātu iedzīvotāju piederību Latvijai, sabiedrības saliedētību, pilsoniskās prasmes un sarunāšanās kultūru. Vienlaikus Biedrība aicina 51.9. punktā skaidri paredzēt, ka dialogu cikla īstenošanā tiek iesaistīti reģionālie NVO centri, vietējās nevalstiskās organizācijas, vietējās rīcības grupas un iedzīvotāju kopienas.

Pamatojums:
Reģionālajiem NVO centriem un vietējām NVO ir tiešs kontakts ar vietējām kopienām, biedrībām, aktīvajiem iedzīvotājiem, senioriem, jauniešiem un pašvaldībām. Tādēļ to iesaiste Latvijas dialogu ciklā palīdzētu nodrošināt, ka dialogi nav tikai vienreizēji pasākumi, bet sniedz praktiski izmantojamus priekšlikumus valsts un pašvaldību politikas uzlabošanai.
Šāda pieeja veicinātu dialogu procesa pēctecību, stiprinātu iedzīvotāju uzticēšanos valsts un pašvaldību institūcijām un nodrošinātu, ka dialogu rezultāti tiek izmantoti turpmākajā politikas plānošanā.
 

Biedrība aicina papildināt 51.9. punkta darbības rezultātu ar nosacījumu, ka dialogu cikla īstenošanā tiek nodrošināta reģionālo NVO centru, vietējo NVO, vietējo rīcības grupu un iedzīvotāju kopienu iesaiste, kā arī pēc dialogu norises tiek sagatavots pašvaldību un vietējo kopienu priekšlikumu apkopojums turpmākai izmantošanai valsts un pašvaldību lēmumu pieņemšanā.

Pie 51.11. punkta- par Nacionālo jaunatnes dialogu
Priekšlikums:
Biedrība atbalsta Nacionālā jaunatnes dialoga turpināšanu. Vienlaikus Biedrība aicina nodrošināt, ka dialoga īstenošanā mērķtiecīgi tiek iesaistīti arī reģionu jaunieši, lauku teritoriju jaunieši un mazāk aktīvi jaunieši, kuri ikdienā nepiedalās formālās jaunatnes organizācijās vai nacionāla līmeņa līdzdalības procesos.

Pamatojums:
Jauniešu līdzdalībai jābūt sasniedzamai arī ārpus lielajām pilsētām. Tieši reģionos un lauku teritorijās jauniešu iesaiste, piederības sajūta un iespēja ietekmēt lēmumus ir būtiska kopienu ilgtspējai, jauniešu palikšanai vai atgriešanās motivācijai un vietējās pilsoniskās aktivitātes stiprināšanai.
Reģionāla pieeja Nacionālajam jaunatnes dialogam ļautu iegūt plašāku un daudzveidīgāku jauniešu skatījumu, īpaši no tām jauniešu grupām, kuras līdzdalības procesos līdz šim ir bijušas mazāk pārstāvētas.
 

Biedrība aicina papildināt 51.11. punktu, paredzot reģionālas jauniešu konsultācijas sadarbībā ar vietējām NVO, jauniešu centriem, izglītības iestādēm, pašvaldībām un kopienu organizācijām, kā arī nodrošinot, ka konsultāciju rezultāti tiek apkopoti un izmantoti jaunatnes politikas plānošanā.