Atzinums

Lūdzam 6. tabulā ailē "Potenciālie finanšu avoti, nepieciešamie instrumenti/darbības pasākuma realizēšanai" precizēt, no kādiem konkrēti ES fondu finanšu avotiem ir paredzēts finansēts 6.1.sadaļas 3., 4., 6., 7., 9, 10. un 12. pasākumu. VARAM atbildībā nav šāda finansējuma.

-

Lūdzam 6.tabulā pievienot pasākumu "Hidroloģiskā režīma atjaunošana un purvu ekosistēmai atbilstošas veģetācijas veidošana pārslapinātas organiskās augsnēs izstrādātos kūdras laukos" atbilstoši iepriekš iebildumā sniegtajam skaidrojumam.

-

Lūdzam precizēt sadaļā "5.1.4. Mitrāji", kādēļ zem apakškategorijas "kūdras ieguves vietas" tiek iekļautas renaturalizētas un appludinātas platības un netiek izmantota izdalītā apakškategorija "appludināta zeme".

-

Lūdzam sadaļā "Enerģētika" pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā: "6.nodaļā apskatītā ZIZIMM mērķa ietekme uz enerģētikas sektoru nav vērtēta, vienlaikus Latvija ir apņēmusies atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā atbilstoši TPTP".

-

Lūdzam precizēt informāciju sadaļā "Lauksaimniecības zeme" par lauksaimniecības produktu ražošanu un norādīt konkrētus produktus, jo arī pārmitrās lauksaimniecības zemēs var ražot dažādus lauksaimniecības produktus, piemēram, pakaišus, dažādus ilggadīgos stādījumus (ogas, enerģētiskās kultūras).

-

Lūdzam precizēt informāciju sadaļā "Lauksaimniecības zeme", jo Dabas atjaunošanas regula paredz arī citus pasākumus organiskajām augsnēm.

-

Lūdzam sadaļā "Kūdras resurss un nozare" precizēt norādīto informāciju par saimniecisko darbību un to, kad tā tiek ieskaitīta SEG emisiju uzskaitē. Ir būtiski izprast, vai iekļaušana uzskaitē attiecināma tikai uz tādu saimniecisko darbību, kur tiek izmantots kūdras resurss vai tas attiecas arī uz tādu, kad purvs tiek izmantots saimnieciskai darbībai, vienlaikus neskarot kūdras resursu, piemēram, paludikultūras, AER, ekotūrisms, meža audzēšana u.c.

-

Lūdzam 3.1. sadaļā par TPTP pasākumiem tesktu "pētniecības attīstība dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai vides un klimata mērķu kontekstā kā papildinoša aktivitāte" aizstāt ar tekstu "pētniecības attīstība dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai vides un klimata mērķu kontekstā".

-

Lūdzam 3.1. sadaļā par TPTP pasākumiem tekstu "ES nozīmes biotopu atjaunošana vai purvu ekosistēmu atjaunošana kā papildinoša aktivitāte" aizstāt ar tekstu "ES nozīmes biotopu atjaunošana vai purvu ekosistēmu atjaunošana".

-

Lūdzam 3.1. sadaļā par TPTP pasākumiem tekstu "degradēto kūdras purvu rekultivācija" aizsāt ar tekstu "degradēto vēsturisko kūdras purvu rekultivācija".

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma projekta 3.1.sadaļas otrās rindkopas tekstam "apņemšanās atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā – pakāpeniski, laikā līdz 2030. gadam" vai 4.2.sadaļas apakšrindkopai "Kūdras izmantošana enerģētikā" rindkopas tekstam "apņēmusies atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā – pakāpeniski, laikā līdz 2030.gadam" papildināt ar atsauci šādā redakcijā: "Minētā mērķa sasniegšanai ir nepieciešams veikt grozījumus Enerģētikas likumā vai normatīvajos aktos enerģētikas jomā."

-

Lūdzam 3.1. sadaļā precizēt TPF finansējumu Latvijai - 184,23 milj. euro.

-

Lūdzam 3.sadaļas trešo un ceturto rindkopu precizēt, ka norādītā informācija attiecas tikai uz Regulu Nr. 2021/1060 un neietver visus augstāk minētos fondus. Vienlaikus norādām, ka minētā interpretācija par reģionu kategorijām ir neprecīza un vēl ietilpst mazāk attīstīto reģionu kategorijā, līdz ar to var nodrošināt maksimālo atbalsta likmi 85% apmērā no attiecīgās prioritātes Kohēzijas politikas programmā. Skaidrojam, ka atbalsta intensitāte projektam vai darbībai ir piemērojama specifiski no tās būtības, veida u.c. nosacījumiem, piemēram, komercdarbības atbalsta regulējuma.

-

Lūdzam dzēst informatīvā ziņojuma 3.sadaļā norādīto informāciju, ka VARAM nodrošina TPF vadību. Norādām, ka TPF investīcijas ir iekļautas ES kohēzijas politikas programmā 2021. - 2027.gadam un tās tiek ieviestas kopējā ES fondu vadības sistēmā. Norādām, ka VARAM bija atbildīga tikai par Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna sagatavošanas koordinēšanu.

Lielākie finanšu instrumenti, kuru ietvaros Latvija saņem finanšu atbalstu, ir Eiropas Savienības Kohēzijas politikas fondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Kohēzijas fonds (KF), kā arī Taisnīgas pārkārtošanās fonds (TPF), Atjaunošanās un noturības mehānisms (ANM) un Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF). Par ERAF, ESF, KF, TPF vadošā iestāde Latvijā ir Finanšu ministrija, t.sk. koordinē arī ANM, bet par ELFLA un ELGF – Zemkopības ministrija."

Lūdzam sadaļā "Tīra enerģija" izvērtēt un papildināt sadaļas noslēguma rindkopas arī ar informāciju par paludikultūru biomasas produktu potenciālu fosilo kurināmo aizvietošanā un ZIZIMM sektora mērķu sasniegšanā. Lūdzam papildināt arī 6.sadaļas pasākumus.

-

Lūdzam sadaļu "Dabas atjaunošanas regulas priekšlikums (NRL)" precizēt atbilstoši aktuālajai regulas trialoga kompromisa versijai (https://www.europarl.europa.eu/news/en/press-room/20231127IPR15440/nature-restoration-law-parliament-council-deal-backed-by-environment-meps). Skatīt, piemēram, Regulas 54. un 55. paragrāfu par pārmitrināšu un aicinām iekļaut plašāku pasākumu klāstu ZIZIMM sektora mērķu sasniegšanai, lai nodrošinātu kompromisu starp vides un klimata politikas mērķiem dažādās ekosistēmās.

-

Ievērojot ka ZIZIMM sektors skar lielāko daļu Latvijas teritorijas un ļoti dažādas ekosistēmas, lūdzam sadaļā "Kopsavilkums" pēdējā rindkopā (un citur tekstā, kur nepieciešams) pievienot norādi, ka katra paredzēta pasākuma rentabilitāte var tik pamatota ar tikai konkrētai vietai paredzēto specifisko pasākumu, izmantojot izmaksu-ieguvumu analīzi vai līdzvērtīgu novērtējumu. Nav iespējams pamatot, ka visi 6.sadaļā vai kopsavilkumā minētie pasākumi ir rentabli visās Latvijas vietās.

-

Lūdzam kā vienu no priekšnosacījumiem klimata mērķu sasniegšanai 2030. un 2050. gadā pievienot arī pasākumu "Hidroloģiskā režīma atjaunošana un purvu ekosistēmai atbilstošas veģetācijas veidošana pārslapinātas organiskās augsnēs izstrādātos kūdras laukos" atbilstoši pētījumiem, ka šādās augsnēs oglekļa piesaiste ir lielāka nekā CH₄ un N₂O emisijas un ilgtermiņā šādas ekosistēmas nodrošina oglekļa uzglabāšanu (https://globalpeatlands.org/node/16). Izstrādāto kūdras lauku pārmitrināšana jeb hidroloģiskā režīma atjaunošana ir izmaksu efektīvs pasākums un kombinācijā ar atbilstošu palidukultūras audzēšanu vai citu saimnieciskās darbības veidu, piemēram, ekotūrismu, AER ražošanu, nodrošina arī plašāku sociālekonomisko labumu.

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma 6.sadaļā vai jaunā sadaļā katram minētajam pasākumam pievienot atsauci uz pētījumu vai izvērtējumu, lai pamatotu iekļauto pasākumu ZIZIMM mērķu sasniegšanai.

-

Informatīvā ziņojuma 6.,7,.9.,10,.11. un 12. secinājumā iekļautajiem secinājumiem Informatīvajā ziņojumā nav sniegts apraksts par šajos secinājumu punktos norādīto ietekmi uz ZIZIMM mērķu sasniegšanu, nav iezīmētas problēmas, kā arī sniegti priekšlikumi konstatēto problēmu risināšanai. Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar informāciju un analīzi, kas ļautu novērtēt katrā norādītajā secinājumā ierosināto.

-

2.secinājumā ir teikts, ka Latvija 2026.-2030.gada periodā neizpildīs indikatīvo ZIZIMM ziņošanas kategoriju mērķi un arī 2050.gadā nespēs nodrošināt klimatneitralitātes sasniegšanu – lūdzam sniegt skaidrojumu, kāpēc tiek plānoti pasākumi, kuri nespēs nodrošināt mērķu sasniegšanu. Attiecīgi, kamēr netiek pētījumos pierādīts, ka konkrēto darbību kopums būs ZIZIMM mērķi sasniedzošs, nedrīkst pieļaut rīcības, kas neatgriezeniski izmaina vidi un dabu un atstāj ilgtermiņa sekas.  

-

Nepieciešams precizēt 1.2. nodaļas un tās apakšnodaļu numerāciju, kā arī papildināt nodaļā uzskaitītā stratēģiskā dokumenta saistību ar ZIZIMM mērķu sasniegšanu un pasākumu izpildi, definējot  iespējamās sinerģijas vai pretrunas.
 

-

Informatīvajā ziņojumā ir minēts, ka “2023.gada sākumā Norvēģu projekta ietvaros tika uzsākts darbs pie “Matemātiska modeļa izstrāde dažādu tautsaimniecības nozaru siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošu pasākumu un oglekļa dioksīda piesaisti veicinošu pasākumu identificēšanai un analīzei reģionālā līmenī”.” Lūgums norādīt projekta pilno nosaukumu.

-

Lūgums sniegt skaidrojumu par 6.tabulas pasākuma “Kokaugu stādījumi gar  meliorācijas sistēmām” sadaļas - “Iespējas” punktu: “nodarbības veicināšana lauku reģionos” – kas tās par nodarbībām lauku reģionos. Un sadaļā “Draudi”: “zemes īpašnieku ieinteresētība šos pasākumus veikt” – lūdzam skaidrot, kāpēc īpašnieku ieinteresētība veikt piedāvātos pasākumus tiek uzskatīta par “draudiem”.
Kā arī sniegt skaidrojumu, kā hidroloģiskā režīma uzlabošana slaipjaiņos (minerālaugsnēs) var samazināt degvielas patēriņu uz saražoto vienību, veicot mežizstrādi.

-

Lūdzam dzēst punktu “•Dabas atjaunošanas regulas prasības;” 6.tabulas pasākuma “Organisko augšņu apmežošana” sadaļā “Draudi”, jo NRL nenosaka aizliegumu organisko augšņu apmežošanai.

-

54.lpp ir minēts, ka “Ilggadīgajos zālājos nav paredzēti saimnieciskās darbības ierobežojumi, jo šīs ekosistēmas saglabāšana Latvijā iespējama tikai antropogēnas iedarbības rezultātā, aizkavējot šo platību apmežošanos ar regulāru pļaušanu. Visticamāk, ka zālāju platība samazināsies vēl vairāk, jo notiek aktīva zālāju transformācija par aramzemēm.” Lūdzam izvērtēt iespēju ilggadīgajos zālājos (ar augstvērtīgāku novērtējumu/klasi) tomēr paredzēt ierobežojumu – uzaršanas aizliegumu, ar ko tiktu mazināta zālāju platības sarukšana.

-

Lūgums papildināt teikumu “Meža platība, kur aizliegta mežsaimnieciskā darbība, saskaņā ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā iekļautajām prasībām, pēc 2023. gada pieaug no 251 tūkst. ha līdz 400 tūkst. ha (vismaz 10% no meža zemēm), bet meža platības, kur nav atļauta galvenā cirte ar kailcirtes metodi, pēc 2023. gada pieaugs no 205 tūkst. ha līdz 800 tūkst. ha (ne mazāk kā 20% no meža zemju kopplatības).” ar atsauci uz pētījumu, kurā ir veikti šie aprēķini.
 

-

Informatīvajā ziņojumā ir teikts: “Papildus vērtējama meža apsaimniekošanas paņēmienu maiņa – kailciršu vietā izvēloties izlases cirtes un veicot lapu koku sugu nomaiņu uz skuju koku mežaudzēm.” Lūdzam sniegt pamatojošu informāciju un atsauci uz pētījumiem, kādēļ būtu jāveic lapu koku sugu nomaiņa uz skuju koku mežaudzēm. Ņemot vērā šī brīža situāciju skujkoku audzēs ar mizgrauža masveida savairošanos, kā arī egļu monoaudžu nenoturību pret sakņu trupi un vējlauzēm/vējgāzēm, nav pamata šādam meža apsaimniekošanas paņēmienam. Turklāt iepriekš ziņojumā ir teikts, ka lapu koku audzes, kā arī mistrotas audzes palīdzēs un veicinās sabalansēt ZIZIMM un ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķus, kā arī ir zinātniski pierādīts, ka tieši mistraudzēm ir labāka klimata noturība.

-

Lūdzam informatīvajā ziņojumā lietot likumdošanā apstiprinātu terminoloģiju vai arī sniegt skaidrojumu, kas ir “starpcirte”.

-

50.lpp ir minēts, ka “Papildus pasākums, kas ir iekļauts ZIZIMM mērķa scenārija projektā, ir neproduktīvu mežaudžu nomaiņa. Pasākuma īstenošanai piemērotas platības, kas atbilst neproduktīvu audžu statusam atbilstoši Meža likumam.” Lūdzam šo atkāpi papildināt ar informāciju, ka, lai arī audze, kas atbilst neproduktīvas audzes statusam atbilstoši Meža likumam, vienlaicīgi var būt arī ES nozīmes biotops un tas tiks saglabāts.

-

Informatīvajā ziņojumā ir teikts, ka “Vērtējot mazāk vērtīgo lauksaimniecībā izmantojamo zemju apmežošanas ietekmi, egle minēta kā piemērs, kas ļauj salīdzināt dažādu pasākumu ietekmi, salīdzinot dažādus klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus.” Lūdzam sniegt informāciju/atsauci, kurā pētījumā ir pieejami šie secinājumi.

-

Informatīvajā ziņojumā ir minēts, ka “ZIZIMM mērķa scenārija projektā ir pieņemts, ka meža apsaimniekošana tiek veikta atbilstoši zinātnieku izstrādātām labas prakses rekomendācijām, ņemot vērā meža nozarē saskaņotās un valdībai piedāvātās galvenās cirtes (GC) caurmēra izmaiņas un mērķtiecīgi veidotu mežaudžu atjaunošanas nosacījumus”. Lūdzam precizēt un sniegt plašāku informāciju kādas galvenās cirtes caurmēra izmaiņas šobrīd ir meža nozarē saskaņotas un piedāvātas valdībai.

-

Lūdzam precizēt informāciju 39.lpp attiecībā uz mežizstrādes apjomu, jo pašreiz teksts “CO2 piesaistes samazināšanās prognoze pēc 2020.gada lielā mērā saistīta ar neto piesaistes samazināšanos koksnes produktos un nedzīvajā koksnē, jo, saglabājoties nemainīgam vai nedaudz samazinoties mežizstrādes apjomam un koksnes produktu ražošanai, neto CO2 piesaiste šajās krātuvēs tiecas uz nulli, jo piesaisti kompensē emisijas, mineralizējoties organiskajām vielām.” neatbilst patiesībai. Gan VMD statistikas dati, gan arī iepriekš minētā informācija un arī šī gada 19.decembrī Ministru kabinetā pieņemtais Informatīvais ziņojums Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu paredz intensificēt un palielināt ciršanas apjomu.

-

Informatīvajā ziņojumā ir teikts, ka “Paredzams, ka līdz 2050.gadam galvenās izmantošanas cirtē vidēji izmantos 4,2% no pieejamajiem resursiem, bet kopšanas cirtēs – 1,7% no pieejamajiem resursiem, bet, palielinoties veco mežaudžu īpatsvaram, pieaugs sanitārajās cirtēs nozāģētais apjoms.” Lūdzam sniegt skaidrojumu, uz kāda pamata “palielinoties veco  mežaudžu īpatsvaram, pieaugs sanitārajās cirtēs nozāģētais apjoms. Tas, ka mežaudzes sasniedz vai pārsniedz ciršanas vecumu, neliedz to cirst galvenajā cirtē. Turklāt vecas mežaudzes ar lielu varbūtību ir ES nozīmes biotopi (t.sk., potenciālie), kuriem labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanā ņem vērā ne tikai platību, bet arī kvalitāti (kas ietver sevī tādus meža elementus kā kritalas, lielu dimensiju veci koki, dobumaini koki), kuru savukārt ietekmē sanitārās cirtes veikšana.

-

Lūdzam sniegt papildu skaidrojumu, par 11.attēlu, sniedzot informāciju, kāpēc 2014.gadā  tik būtiski ir kritusies CO2 piesaiste Meža zemēs.

-

31.lpp ir teikts: “Mežizstrādes intensitāte (iegūtais koksnes apjoms pret pieejamo) kopš 2000. gada nav būtiski izmainījusies.” Lūdzam papildināt ar informāciju, ka, lai arī mežistrādes intensitāte nav būtiski mainījusies, tā ar katru gadu ir tikai palielinājusies, ko apliecina arī informācija tālāk tekstā (32.lpp – “Neskatoties uz mežizstrādes apjoma pieaugumu, arī cirsmu fonds turpina palielināties, kas saistīts ar mežaudžu vidējā vecuma pieaugumu. Arī meža resursu izmantošanas intensitāte ir palielinājusies kopš 2000. gada, atbilstoši Meža references līmeņa noteikšanā izmantotajai aprēķinu metodei”).

-

Informatīvajā ziņojumā ir minēts: “Īstermiņā resursu pieejamības samazinājumu var kompensēt kārklu plantācijas, taču šo koksni var izmantot kā piejaukumu kurināmajā” Lūdzam sniegt skaidrojumu, kas tieši radīs šo īstermiņa resursu pieejamības samazinājumu  un kurā laika posmā tas tiek prognozēts.

-

29.lpp ir teikts: “Īstermiņā mežizstrādes samazinājums negatīvi ietekmēs enerģētiskās koksnes pieejamību, taču prognozē nav iestrādāts mehānisms, kādā veidā galvenā cirte tiks samazināta, tāpēc šis pieņēmums ir vērtēts teorētiski, bez piesaistes konkrētiem pasākumiem. Visticamāk to kompensēs ar lielāku kopšanas un sanitārajās cirtēs iegūto koksni, tāpēc ietekme kopumā varētu būt neitrāla, bet samazinot mežizstrādi valsts mežos, tos kompensēs izstrādes pieaugums privātajos mežos.” Lūdzam sniegt skaidrojumu, uz kāda pamata veidosies sanitārās cirtes, kuras kompensēs koksnes pieejamību. Pie tam, viens no pasākuma mērķiem ir veidot veselīgas, “noturīgas” audzes (kas samazina sanitāro ciršu nepieciešamību). Vēršam uzmanību, ka sanitārajās cirtēs tiek izņemti arī bioloģiskajai daudzveidībai būtiskie meža elementi (dobumaini koki, stāvoši kalstoši koki (dzeņiem, sūnām, ķērpjiem u.c.), kritalas u.c.).

-

Informatīvajā ziņojumā ir teikts: “Īstermiņā mežizstrādes samazinājums negatīvi ietekmēs enerģētiskās koksnes pieejamību, taču prognozē nav iestrādāts mehānisms, kādā veidā galvenā cirte tiks samazināta, tāpēc šis pieņēmums ir vērtēts teorētiski, bez piesaistes konkrētiem pasākumiem” Lūdzam precizēt, cik ilgs laika posms ir “īstermiņa” un kāds ir “ilgtermiņa” un uz kuru laika periodu ZIZIMM prognozēs tas ir attiecināms.

-

Informatīvajā ziņojumā ir teikts, ka “6.nodaļā apskatītais ZIZIMM mērķa ietekme uz enerģētikas sektoru nav vērtēta.”  Lūdzu sniegt skaidrojumu, kādēļ šāds izvērtējums nav veikts, jo tam ir būtiska ietekme tieši uz enerģētikas sektoru! Arī tālāk Informatīvajā ziņojumā ir teikts, ka “Iekļaujot ZIZIMM mērķa scenārija projektā pasākumus, kas veicina meža platību palielināšanos jeb apmežošanu, kā arī mežaudžu kopšanu, nākotnē ir iespēja iegūt lielāku lietkoksnes apjomu. Papildus lietkoksnei, kas izmantojama dažādu ilglaicīgu koksnes produktu ražošanā un celtniecībā, veicot apmežošanu un meža kopšanu palielinās arī mežizstrādes atlieku apjoms. Palielinoties mežizstrādes atlikumu apjomam un pieņemot, ka visas mežistrādes atliekas nav iespējams izmantot ilgtermiņa koksnes produktu ražošanā, tiek nodrošināta arī biomasa enerģētiskajām vajadzībām.” Tā piem., 2022.gada 21.jūnijā tika pieņemti grozījumi 2012.gada 18.decembra Ministru kabineta noteikumos Nr.935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā” paredzot būtiski samazināt galvenās cirtes caurmēru, lai kompensētu biomasas straujo importa samazinājumu no Krievijas un Baltkrievijas.

-

Lūdzam papildināt teikumu “Informācija par to kā 2016. gadā tika izmantotas šīs platības pieejama Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (turpmāk - LBTU) zinātniskajā pētījumā “Zemes izmantošanas optimizācijas iespēju novērtējums Latvijas klimata politikas kontekstā”.” ar saiti uz minēto pētījumu.

-

Lūdzam precizēt teikumu “Lai ZIZIMM sektorā noteikto mērķu sasniegšanai, ir izvērtējama dabas resursu nodokļu likmju pārskatīšana.”, jo šī brīža redakcijā tas nav saprotams.

-

Informatīvajā ziņojumā ir minēts, ka “Nākotnē īstenojamie pasākumi un tiem paredzētais finansējums ir plānots iekš KLP SP, kur pasākumi tiek definēti, kā intervences. Šie pasākumi sniedz ievērojamu ieguldījumu un atbalstu klimata politikas īstenošanai, jo tieši meža zemēs īstenotie pasākumi, galvenokārt nodrošina SEG piesaistes palielināšanos ZIZIMM sektorā. Līdz 2023.gadam, un ieskaitot, 2023.gadu mežsaimniecības atbalsta pasākumi tika īstenoti un uzsākto projektu īstenošana tika pabeigta, izmantojot LAP 2014.-2020.gadam un tās pārejas periodā pieejamo finansējumu (1.tabula), bet 2023.gada nogalē plānota pirmo projektu pieteikumu iesniegšana jaunā KLP SP atbalsta pasākumiem (2.tabula). Jaunajā KLP SP 2023.-2027.gadam ir saglabāts atbalsts mežsaimniecībai, t.i. paredzēts atbalsts ieguldījumiem, lai veicinātu emisiju piesaistes mežos, paaugstinot meža produktivitāti.” Lūdzam šo tekstu izteikt šādā redakcijā: 

Nākotnē īstenojamie pasākumi un tiem paredzētais finansējums ir plānots KLP SP, kur pasākumi tiek definēti kā intervences. Šie pasākumi sniedz ievērojamu ieguldījumu un atbalstu klimata politikas īstenošanai, jo tieši meža zemēs īstenotie pasākumi, galvenokārt nodrošina SEG piesaistes palielināšanos ZIZIMM sektorā. Līdz 2023.gadam, ieskaitot, mežsaimniecības atbalsta pasākumi tika īstenoti un uzsākto projektu īstenošana tika pabeigta, izmantojot LAP 2014.-2020.gadam un tās pārejas periodā pieejamo finansējumu (1.tabula), bet 2023.gada nogalē plānota pirmo projektu pieteikumu iesniegšana jaunā KLP SP atbalsta pasākumiem (2.tabula). Jaunajā KLP SP 2023.-2027.gadam ir saglabāts atbalsts mežsaimniecībai, t.i. paredzēts atbalsts ieguldījumiem, lai veicinātu emisiju piesaistes mežos, paaugstinot meža produktivitāti.

Informatīvajā ziņojumā ir minēts, ka “Atkarībā no reģiona atbilstības attīstīto, pārejas vai mazāk attīstīto reģionu kategorijām fondi var nodrošināt no 50 līdz 85% no kopējā projekta finansējuma.”. Lūdzam precizēt uz kuriem tieši fondiem tas ir attiecināms, kā arī sniegt informāciju kāds ir reģionālais dalījums, ja visa Latvijas teritorija nav vienots reģions.

-

2.1.5.sadaļā ir minēts, ka “ES Padome 9.oktobrī pieņēma lēmumu atbalstīt jauno saistošo 2030.gada mērķi. RED III ir oficiāli pieņemta un publicēta 31.oktobrī ES oficiālajā vēstnesī”. Lūdzam norādīt arī gadu, kurā tika pieņemts šis lēmums.

-

Lūdzam precizēt informāciju par Atmežošanas un mežu degradācijas regulas šī brīža statusu, kā arī pirmoreiz pieminot kādu regulu izmantot pilnos regulu nosaukumus pirms to saīsināšanas.

-

Informatīvā ziņojuma tekstā ir minēts, ka “Latvijā, lai sasniegtu abu regulu mērķus ir jāveicina un jāuztur SEG piesaistei un bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai labvēlīga meža vecumstruktūra un apsaimniekošana, jāpiekopj dabai draudzīgas lauksamniecības prakses t.i. jāveicina bioloģiskā lauksaimniecība un agromežsaimniecība, kā arī jāveic organisko augšņu ilgtspējīga apsaimniekošana un atjaunošana. ” Lūdzam papildināt, ka vienmēr to praktiski realizēt vienā teritorijā nav iespējams, jo biotopa vērtība ar katru gadu tikai pieaug, bet mežaudzes vērtība no koksnes ieguves skatupunkta tikai krīt. Tā piem., ļoti veci koki, atmirusi koksne, kritalas ir ļoti vērtīgi bioloģiskajai daudzveidība, bet mazāk vērtīgi koksnes saimnieciskajai izmantošanai un negatīvi CO2 piesaistei – šie faktori ir jāņem vērā sabalansējot ZIZIMM sektora mērķu izpildi.

-

Sadaļā Dabas atjaunošanas regulas priekšlikums (NRL) ir sniegta neprecīza informācija par Dabas atjaunošanas regulas šī brīža statusu. Kā arī lūdzam otrās atkāpes pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā: “Dabas atjaunošanas regulas priekšlikuma mērķis ir līdz 2030.gadam īstenot dabas atjaunošanas pasākumus vismaz 20% ES sauszemes un jūras platībās, kā arī līdz 2050. gadam atjaunot 90% noplicināto Eiropas dzīvotņu platību.”

Dabas atjaunošanas regulas priekšlikuma mērķis ir līdz 2030.gadam īstenot dabas atjaunošanas pasākumus vismaz 20% ES sauszemes un jūras platībās, kā arī līdz 2050. gadam atjaunot 90% noplicināto Eiropas dzīvotņu platību.

Lūdzam sniegt precīzu informāciju, vai visas 2.attēlā uzskaitītās SEG emisijas tiek ziņotas pēc IPPC kategorijas. Kā arī papildināt ar informāciju kā tas ietekmē ziņošanu un vai tam ir būtiska nozīme pieņemot lēmumus par zemes izmantošanu vai zemes lietojuma maiņu.

-

Informatīvajā ziņojuma ir teikts: “Priekšnosacījums klimata mērķu sasniegšanai 2030  un 2050. gadā ir šādu pasākumu īstenošana: (tālāk seko uzskaite)” lūdzam precizēt tālāk uzskaitīto mērķu prognozējamo izpildes laiku, apjomu un potenciālās vietas – valsts vai privātīpašumos.

-

Kā viens no pasākumiem, lai sasniegtu klimata mērķus tiek norādīts: “Hidroloģiskā režīmā atjaunošana – dabiskā apmežošanās pārslapinātās organiskās augsnēs lauksaimniecībā izmantojamās zemēs” – lūdzam precizēt pasākumu, jo šī brīža redakcijā nav saprotama darbību secība un ieguvums no tā. Savukārt pasākumā “Hidroloģiskā režīmā atjaunošana un mērķtiecīga meža ieaudzēšana pārslapinātās organiskās augsnēs izstrādātajos kūdras laukos (veidojoties III un IV bonitātes purvaiņiem; M, Ba un B audzes) lūdzam norādīt pilnos koku sugu nosaukumus.

-

Lūdzam sniegt skaidrojumu, kā tiks nodrošināta klimata mērķu sasniegšana ZIZIMM sektorā 2030. un 2050.gadā, ja Informatīvā ziņojuma 2.secinājums skaidri pasaka, ka “Balstoties uz 2023. gada ziņojuma par politikām, pasākumiem un SEG prognozēm, pēc scenārijiem ar esošajiem un papildus pasākumiem ir secināms, ka Latvija 2026. - 2030. gada periodā neizpildīs indikatīvo ZIZIMM ziņošanas kategoriju mērķi, un nevarēs nodrošināt arī klimatneitralitātes sasniegšanu 2050.gadā” . Vēršam uzmanību, ka Informatīvā ziņojuma tekstā iekļauti pretrunīgi apgalvojumi par ZIZIMM mērķu sasniegšanu. Lūdzam novērst pretrunas.

-

Informatīvā ziņojuma kopsavilkumā ir minēts, ka “Mērķtiecīga meža apsaimniekošana un ZIZIMM mērķa scenārija projektā identificēto potenciālo papildus pasākumu īstenošana, var nodrošināt klimata mērķu sasniegšanu ZIZIMM sektorā 2030. un 2050. gadā, tomēr papildus mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi apgrūtina iespējamo mērķu sasniegšanu pēc 2050. gada.”  Lūdzam precizēt, kāda veida, kur un kādā apjomā papildu mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi apgrūtinās iespējamo mērķu sasniegšanu pēc 2050.gada.

-

Nepieciešamas papildināt Informatīvo ziņojumu ar visu saīsinājumu atšifrējumu sadaļu, kā arī salikt lapām numerāciju un veikt ortogrāfijas kļūdu labojumu un precizēt mērvienības. Tāpat nodrošināt, ka, iekļaujot atsauces uz starptautiskiem dokumentiem, konvencijām, Latvijas vai Eiropas Savienības stratēģiskajiem vai normatīvajiem aktiem, finanšu instrumentiem u.tml. visā Informatīvā ziņojuma tekstā tiek nodrošināts un konsekventi izmantots viens saīsinātais nosaukums.  Atzīstot klimata politikas jomas komplicētību, tomēr iesakāms iespēju robežās izvairīties no regulu tekstu citēšanas, jo tas var būtiski palielināt definējamo terminu sarakstu, kā arī apgrūtina teksta uztveršanu

-

Informatīvā ziņojuma 6.5. nodaļas “6.tabula. Papildu pasākumu SVID analīze”:
Pasākums “Organisko augšņu apmežošana”: papildināt “Draudi” ar – ietekme uz bioloģisko daudzveidību un ainavu.
Pasākums “Hidroloģiskā režīma uzlabošana slapjaiņos (minerālaugsnēs)”: papildināt “Draudi” ar – ietekme uz bioloģisko daudzveidību.
Pasākums “Meža mēslošana (minerālmēslojums)”: papildināt “Draudi” ar – ietekme uz bioloģisko daudzveidību.
Pasākums “Pārslapināšana – dabiskā apmežošanās pārslapinātās, organiskās augsnēs LIZ”: papildināt “Draudi” ar – iespējama neliela ietekme uz bioloģisko daudzveidību un ainavu.

-

Informatīvā ziņojuma 6.2. nodaļā norādīts, ka:
“ZIZIMM mērķa scenārija projekts veidots ievērojot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķus”.  Nepiekrītam šim apgalvojumam, jo kā norādīts iepriekš, bioloģiskās daudzveidības mērķi nav ievēroti.
Turpat tālāk minēts, ka “Apmežošana nav plānota bioloģiski vērtīgos zālājos un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās”. Iepriekš informatīvajā ziņojumā minēts, ka tiks apmežotas arī aizsargājamās dabas teritorijas. Līdz ar to lūdzam novērst pretrunas un norādīt, ka apmežošana aizsargājamās dabas teritorijas iespējama tur, kur tas nav pretrunā ar konkrētās teritorijas izveidošanas un aizsardzības mērķiem.

-

Informatīvā ziņojuma 6.2. nodaļā minēts, ka “Apbūves teritorijās SEG emisijas samazināsies sakarā ar iepriekšējos gados veiktās atmežošanas efekta mazināšanos un organisko augšņu platības samazināšanos apbūves teritorijās”.
Lūdzam skaidrot, vai prognozēs ir ietvertas plānotās būvniecības – RailBaltica, autoceļu un AS “Latvijas valsts meži” ceļu būves, VES parku un valsts robežas atmežošana, kas var ietekmēt prognozes.

-

Informatīvā ziņojuma 6.2. nodaļā norādīts, ka “CO2 piesaistes samazinājumu ilgtermiņā veicina arī mežaudžu novecošana un papildus saimnieciskās darbības ierobežojumi meža zemēs”. Lūdzam skaidrot un pamatot, vai SEG aprēķinos ir ietvertas aizsargājamās dabas teritorijās esošās vecās mežaudzes ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, un no kāda Eiropas Savienības normatīvā regulējuma tas izriet, ja tās tiek ietvertas SEG aprēķinos.

-

Informatīvā ziņojuma 6.2. nodaļā minēts, ka “Veicinot pakāpenisku mežistrādes veikšanu audzēs, kas sasniegušas saimnieciskās izmantošanas vecumu, ir iespējams novērst krasu piesaistes samazināšanos, kas radusies mežizstrādes veikšanas un meža atjaunošanas dēļ”.
Nevaram piekrist šim apgalvojumam, jo drīzāk problēma ir tā, ka kailciršu platība ir pārāk liela, nevis, ka veco mežu ir pārāk daudz. Attiecīgi kā viens no pasākumiem būtu paredzams – izlīdzināt un regulēt mežistrādes tempus un apjomus.

-

Informatīvā ziņojuma 6.1. nodaļā norādīts, ka “Īstermiņā rezultātu dotu arī dabas aizsardzības platību palielinājums un mežizstrādes samazinājums tādās mežaudzēs, kuras neapdraud ar kokaudžu novecošanos saistītās problēmas (kaitēkļi, trupe, pieauguma strauja samazināšanās)”. 
Lūdzam skaidrot šo secinājumu. Mežaudzes, kuras neapdraud ar kokaudžu novecošanos saistītās problēmas faktiski ir jaunaudzes vai kopšanas vecuma audzes – kāds pienesums sagaidāms bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai no šādu mežaudžu iekļaušanas aizsargājamās dabas teritorijās.

-

Informatīvā ziņojuma 6.1. nodaļā minēts, ka, “lai saglabātu un palielinātu hidroloģiskā režīma uzlabošanas efektu, savlaicīgi jāveic kopšanas un galvenā cirte. Svarīgs priekšnosacījums papildus piesaistes nodrošināšanai ir meliorācijas sistēmu uzturēšana un atjaunošana pēc galvenās cirtes”.
Lūdzam sniegt pamatojumu un plašāku skaidrojumu šādiem secinājumiem.

-

Informatīvā ziņojuma 6.1. nodaļā minēts, ka “Organisko augšņu LIZ hidroloģiskā režīma atjaunošana un apmežošana jāveic [..] arī aizsargājamās dabas teritorijas nemeža zemēs ar pārmitrām augsnēm, kur atļauta apmežošana”.
Lūdzam precizēt, ka tas ir attiecināms vienīgi uz tām aizsargājamām dabas teritorijām, kur tas nav pretrunā ar konkrētās teritorijas izveidošanas un aizsardzības mērķiem.

-

Informatīvā ziņojuma 6.1. nodaļas 6.tabula:
Kategoriski iebilstam pasākumam Nr. 1., kurš ir pretrunā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un citiem vides aizsardzības mērķiem, skat. iebildumos par informatīvā ziņojuma Kopsavilkumu.
Iebilstam pasākumiem Nr. 3., 4., 6., 7. – skat. iebildumos par informatīvā ziņojuma Kopsavilkumu.

-

Informatīvā ziņojuma 6. nodaļā minēts, ka “ZIZIMM mērķa scenārija projektā ir pieņemts, ka meža apsaimniekošana tiek veikta [..], ņemot vērā meža nozarē saskaņotās un valdībai piedāvātās galvenās cirtes (GC) caurmēra izmaiņas [..]”. Norādām, ka galvenās cirtes caurmēra izmaiņas intensificēs mežizstrādi, kas ir pretrunā ar informatīvajā ziņojumā secināto, ka mežizstrādes apjoma pieaugums samazina CO2 piesaisti.

-

Informatīvā ziņojuma 5.2. nodaļas sadaļas “ZIZIMM sektora pasākumi scenārijā ar esošiem pasākumiem un politikām (WEM)” beigās minēts, ka “Pieaugot veco mežu īpatsvaram, būtiski pieaugs arī dabiskais atmirums un ar to saistītās CO2 emisijas”.
Lūdzam norādīt pamatojumu un informācijas avotu, uz kā tiek balstīts šis apgalvojums.

-

Informatīvā ziņojuma 5.1. nodaļas apakšnodaļā “5.1.5. Apbūve” minēts, ka “Iemesls pieauguma svārstībām ir pastiprināta mežizstrāde ceļmalās un citās apbūves zemēs”. Vēršam uzmanību, ka plānotā RailBaltica izbūve, plānotā VES izbūvei nepieciešamā atmežošana u.c. apjomīgi būvniecības darbi radīs ietekmi nākotnē, bet informatīvajā ziņojumā nav ietverti pasākumi, lai šīs nākotnes sekas mīkstinātu.

-

Informatīvā ziņojuma 5.1. nodaļas  apakšnodaļā “5.1.1. Meža zeme” minēti patreiz galvenie riski un problēmjautājumi, kas ir saistīti ar meža zemju SEG emisiju samazināšanu un CO2 piesaistes nodrošināšanu, kur vien no tiem ir minēts “4. meža vecumstruktūra (liels pieaugušo un pāraugušo audžu īpatsvars ar pazeminātu CO2 piesaistes kapacitāti)”.
Lūdzam to pamatot ar konkrētiem datiem un aprēķiniem, norādot informācijas avotu.

-

Informatīvā ziņojuma 5.1. nodaļas  apakšnodaļā “5.1.1. Meža zeme” minēts, ka CO2 piesaistes samazinājums ir saistīts ar mežizstrādes apjoma pakāpenisku pieaugumu un meža resursu izmantošanas intensitātes palielināšanos kopš 2000. gada. Norādām, ka šeit minētais nonāk pretrunā ar informatīvajā ziņojumā paredzētajiem pasākumiem, kas ir vērsti uz mežizstrādes intensificēšanu, nevis mežizstrādes apjomu samazināšanu.

-

Lūdzam pamatot vai precizēt informatīvā ziņojuma 5.1. nodaļā minēto, ka "CO2 piesaistes samazinājums ZIZIMM sektorā saistāms ar pieaugušu un pāraugušu mežu īpatsvara pieaugumu, kas saistīts ar mežizstrādes apjoma un dabiskā atmiruma pieaugumu". Nav skaidri saprotams, vai CO2 piesaistes samazinājums ZIZIMM sektorā saistīts ar pieaugušu un pāraugušu mežu pieaugumu jeb ar mežistrādes apjoma un dabiskā atmiruma pieaugumu. Lūdzam sniegt atsauci uz informācijas avotu, kas šo izteikumu pamato.
 

-

Iebilstam informatīvā ziņojuma 4.2. nodaļas apakšnodaļā “Enerģētika” minētajam, ka, iegūstot koksni sanitārajās cirtēs ietekme kopumā varētu būt neitrāla, jo prakse liecina, ka sanitārajām cirtēm ir pieaugoša tendence un vienlaidus sanitārajām cirtēm ir tāda pati negatīva ietekme kā kailcirtēm.
 

-

Ņemot vērā iebildumos par informatīvā ziņojuma Kopsavilkumu minēto par hidroloģiskā režīma uzlabošana slapjaiņos, iebilstam informatīvā ziņojuma 4.2. nodaļas apakšnodaļā “Koksnes resursi un mežsaimniecības nozare” minētajam, ka kā risinājums CO2 piesaistei mežā tiek paredzēta mērķtiecīga meža meliorācija, izstrādājot meliorācijas infrastruktūras plānu un paredzot tam mērķtiecīgu finansējumu.
 

-

Ņemot vērā iebildumos par informatīvā ziņojuma Kopsavilkumu minēto par mežaudžu mēslošanu, iebilstam informatīvā ziņojuma 4.2. nodaļas apakšnodaļā “Koksnes resursi un mežsaimniecības nozare” minētajam, ka tiek veicināta audžu mēslošana. 

-

Informatīvā ziņojuma Kopsavilkumā norādītie zemāk minētie pasākumi kā priekšnosacījumi klimata mērķu sasniegšanai 2030.  un 2050. gadā ir pretrunā ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķu sasniegšanu un ne tikai:

Meža augšņu ielabošana (minerālmēslojuma pielietošana sausieņos un āreņos);
Šis pasākums ir pretrunā arī ar augsnes veselības saglabāšanu un mērķi samazināt minerālmēslu lietojumu:
1) Ministru kabineta 23.12.2014. noteikumi Nr.834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" nosaka prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī amonjaka emisiju ierobežošanai, kā arī nosaka īpaši jutīgās teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, to robežas un noteikšanas kritērijus; īpaši jutīgo teritoriju apsaimniekošanas kārtību. Ievērojot to, ka lauksaimniekiem ir jāievēro prasības, lai samazinātu minerālmēslojuma radīto ietekmi uz ūdensobjektiem, nesaskatām pamatotu izvērtējamu, ka mežos būtu pieļaujama mēslošanas līdzekļu lietošana, tostarp jutīgajās teritorijās.
2) Ņemot vērā klimata pārmaiņas, ekstrēmi laikapstākļi un klimatiski apdraudējumi pastiprinās un paredzams, ka līdz ar klimata pārmaiņām pastiprināsies apstākļi, kas palielina arī ugunsgrēku un plūdu risku. Veselīga augsne ar pietiekamu ūdens aiztures spēju palīdz uzturēt veselīgas meža ekosistēmas, kas ir noturīgākas pret mežu ugunsgrēkiem. Savukārt nabadzīgo augšņu meži, kas eitroficējas (un mēslošana pastiprina eitroficēšanos) palielinās ugunsgrēku riskus, līdz ar to šis pasākums nekādā veidā nav saistāms ar pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tikai paplašinot zināšanu bāzi par augsni un veicot attiecīgus augsnes veselības stiprināšanas pasākumus, var veidot noturību pret izmaiņām, ko rada klimata pārmaiņas.

Hidroloģiskā režīmā atjaunošana – dabiskā apmežošanās pārslapinātās organiskās augsnēs lauksaimniecībā izmantojamās zemēs;
Šis pasākums kopumā veicinās palieņu zālāju aizaugšanu, radot slapjus krūmājus, kam nav ne ekonomiskā pienesuma, ne pienesuma bioloģiskajai daudzveidībai.
Ja šāds pasākums tiks ieviests platībās, kur vēsturiski bijuši aluviāli meži un tiek veicināta aluviālu mežu atjaunošanās, tad pasākumam ir pienesums gan klimata, gan bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanā.

Mērķtiecīga organisko augšņu apmežošana lauksaimniecībā izmantojamās zemēs;
Ar šo pasākumu tiek apdraudētas palieņu pļavas. Attiecībā uz šī pasākuma ieviešanu Natura 2000 teritorijās, jāveic katras konkrētās vietas izvērtējums, lai netiktu apmežoti zāļu purvi vai palienes.
Šim pasākumam saskatām risku arī attiecībā uz ainavas izmaiņām, ja šādas atklātās lauksaimniecības zemes mērķtiecīgi visas tiks apmežotas.

Mazāk vērtīgo lauksaimniecībā izmantojamo zemju mērķtiecīga apmežošana;
Šis pasākums var būtiski ietekmēt bioloģisko daudzveidību, jo riskam tiek pakļauti dabiskie zālāji uz nabadzīgām augsnēm, kā arī ainavu, kā arī, samazinoties lauksaimniecībā izmantojamo zemju platībai, intensificēsies lauksaimnieciskā darbība citās platībās.

Hidroloģiskā režīma uzlabošana slapjaiņos;
Ņemot vērā  informatīvajā ziņojumā minēto secināms, ka ar hidroloģiskā režīma uzlabošanu slapjaiņos tiek saprasta meliorācijas sistēmu izveide. Mitro mežu mērķtiecīga nosusināšana ir pretrunā dabas aizsardzības mērķiem.

Lūdzam pārskatīt informatīvā ziņojuma Kopsavilkumā norādītos pasākumus, lai tie nebūtu pretrunā dabas, ūdeņu un augsnes aizsardzības mērķiem.

-

Vai attiecībā uz pasākumu par mazāk vērtīgo aramzemju un ilggadīgo zālāju un ganību apmežošanu (53.lpp.) un platībām ir ievērtēta KLP prasība par deklarēto ilggadīgo zālāju īpatsvaru attiecībā pret kopējo deklarēto lauksaimniecības zemi.
Turklāt informatīvā ziņojumā norādīts uz risku, ka "būtisku SEG emisiju pieaugumu var radīt zālāju transformācija par aramzemēm, kas iepriekšējo 5 gadu laikā palielinājusi aramzemju platību (periodiski uzaramu lauksaimniecības zemju platību) par 0,4 milj. ha".
Tai pat laikā neviens no pasākumiem nav vērsts uz šādu risku novēršanu.

-

Lūdzam norādīt atsauci uz pētījumiem, "kuros vērtēta saimnieciski un bioloģiski mazāk vērtīgo lauksaimniecībā izmantojamo zemju kopplatība, nenodalot organiskās augsnes, secināts, ka šādas platības Latvijā ir 320-500 kha." (informatīvā ziņojuma 52.lpp.).
 

-

Lūdzam skaidrot 4.2.apakšsadaļā (26.lpp.), kas domāts zem "ciršu aprites optimizēšana" un "meža apsaimniekošanas principu pārskatīšana teritorijās bez saimnieciskās darbības ierobežojumiem".

-

Informatīvā ziņojuma (22.lpp.) aprakstā par Nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NEKP) nosauktas NEKP projektā paredzētie pasākumi un norādīts, ka "ZIZIMM informatīvajam ziņojumam ir jābūt saskaņā ar atjaunoto NEKP".
Savukārt virzot NEKP projektu, tajā veidota atsauce uz šo ZIZIMM informatīvo ziņojumu kā pamatdokumentu, kurā tad tiks noteikti nepieciešamie pasākumi ZIZIMM sektorā un pēc tam atbilstoši precizēta NEKP attiecīgā sadaļa.
Nav pieļaujams, ka abi dokumenti (NEKP un ZIZIMM) atsaucas viens uz otru kā pamatojumu šo pasākumu virzīšanai (bez izmaiņām vai būtiskas pārskatīšanas).
 

-

Informatīvā ziņojuma (22.lpp.) pie sadaļas par Kopējo lauksaimniecības politiku nobeigumā minēts, ka "Lai ZIZIMM sektorā noteikto mērķu sasniegšanai, ir izvērtējama dabas resursu nodokļu likmju pārskatīšana.". Lūdzam precizēt, kurām nozarēm vai veidiem būtu izvērtējama likmju pārskatīšana (un kurā virzienā - palielināt vai samazināt).
 

-

Informatīvajā ziņojumā (14.lpp.) norādīts, ka Latvijā, lai sasniegtu abu regulu (ZIZIMM un Dabas atjaunošanas regulas priekšlikums) mērķus ir jāveicina un jāuztur SEG piesaistei un bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai labvēlīga meža vecumstruktūra.
Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu, uz kādu meža vecumstruktūru indikatīvi paredzēts virzīties (un kas nebūtu pretrunā ar bioloģiskās daudzveidības uzturēšanas mērķiem).

 

-

Lūdzam precizēt Informatīvā ziņojuma sadaļas 6.3. "ZIZIMM mērķa scenārija projektā iekļauto pasākumu ietekme uz zemes apsaimniekošanu un resursu ieguvi" 53.lpp trešajā rindkopā iepriekš (26.lpp) noteikto saīsinājumu dokumentam "Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam".

... ieguve saglabāsies Kūdras izmantošanas pamatnostādnēs... 

Lūdzam precizēt Informatīvā ziņojuma apakšnodaļas "Kūdras resurss un nozare" (26.lpp) trešajā rindkopā norādīto Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnotādņu Ministru kabineta rīkojuma numuru.

... ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 696... 

Lūdza norādīt Informatīvā ziņojuma apakšnodaļas "Kūdras resurss un nozare" (26.lpp) otrajā rindkopā minēto datu avotu, ka "SEG emisijas no mitrājiem un kūdras ieguves un izmantošanas veido aptuveni 13% no kopējām Latvijas emisijām" un "Enerģētikā izmantojamā kūdra rada 0,05% no Latvijas kopējām emisijām".
 

-

Informatīvajā ziņojumā (40.lpp.) pie prognozēm norādīts, ka "Zālāju apsaimniekošanas gadījumā SEG emisiju pieaugums (nepārsniedzot vidējo bāzes vērtību) saistīts ar kopējās zālāju platības palielināšanos". Tai pat laikā LAD mājaslapā norādīts, ka ilggadīgo zālāju platību īpatsvars rādītāja samazinājums 2023.gadā ir 3,24%.

-

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka mitrzemju sadaļā (kas ietver arī mitrājiem pieguļošās platības) piesaistes samazinājums dzīvajā biomasā saistīts tai skaitā ar apauguma novākšanu no grāvju trasēm. Norādām, ka savulaik vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija krasi iebilda pret virszemes ūdensobjektu (kas vienlaikus ir meliorācijas objekti) un grāvju aizsargjoslās esošo koku neizvērtētu nociršanu kā neilgstpējīgu risinājumu. Līdz ar to pasākums "kokaugu stādījumi ap grāvjiem" būtu veicams bez papildus finansējuma piešķiršanas (izvērtējot, cik publiskais finansējums jau tika piešķirts meliorācijas objektu "apauguma novākšanai").

-

Informatīvajā ziņojumā norādītie ZIZIMM sektora pasākumi lielākoties ir pretēji vai maz saistīti (labākajā gadījumā - ar neitrālu ietekmi) ar bioloģiskās daudzveidības mērķiem (tai skaitā, potenciālo Dabas atjaunošanas regulu). Nav pieļaujams, ka klimatneitralitāte primāri tiek sasniegta uz dabas teritoriju rēķina, kuras turklāt jau negatīvi ietekmē arī citu nozaru (satiksmes, aizsardzības, AER, apbūves u.c.) attīstības ieceres.

-

Saistībā ar pasākumiem lauksaimniecībā izmantojamās zemēs tiek norādīts, ka "ja apmežošanu vai hidroloģiskā režīma atjaunošanu veiktu organiskajās un zemas vērtības minerālajās augsnēs, kurās pašlaik notiek lauksaimnieciskā ražošana, samazinātos lauksaimniecisko produktu saražotais apjoms. Bez precīziem datiem grūti prognozēt, kā tas ietekmētu Latvijas pārtikas nodrošinājumu".
Tai pat laikā lielāko daļu no graudkopības produkcijas eksportē (kuru cenu ietekmē globālā tirgus situācija), līdz ar to ietekme uz pārtikas nodrošinājumu Latvijā ir ļoti relatīva. Tāpat zemas vērtības minerālās augsnēs graudkopībai nepieciešami intensīvāka mēslošanas līdzekļu lietošana.
Turklāt daudzi bioloģiski vērtīgie zālāji šobrīd ir neapsaimniekoti (vai dēļ neapsaimniekošanas zaudējuši savu ekoloģisko vērtību), kur tieši būtu attīstama ekstensīvā lauksaimniecība (lopkopība).

-

Informatīvā ziņojuma 5.1.1.apakšnodaļā (32.lpp.) norādīts, ka viens no problēmjautājumiem meža zemju SEG emisiju samazināšanai un CO2 piesaistes nodrošināšanai ir meža vecumstruktūra (liels pieaugušo un pāraugušo audžu īpatsvars ar pazeminātu CO2 piesaistes kapacitāti). Tai pat laikā iepriekš tekstā norādīts, ka piesaistes samazinājums saistīts ar mežizstrādes apjoma pakāpenisku pieaugumu, palielinoties galvenās cirtes un krājas kopšanas cirtes cirsmu fondam, kā ari meža resursu izmantošanas intensitāte ir palielinājusies kopš 2000. gada.
Bioloģiski vērtīgi ir tieši vecākās mežaudzes, līdz ar to iebilstam, ka bioloģiskās daudzveidības mērķi tiek pretnostatīti klimata mērķiem.

-

EK stratēģijas "No lauka līdz galdam" viens no mērķiem ir samazināt minerālo mēslojumu izmantošanu par 20%, tai pat laikā viens no ZIZIMM pasākumiem ir ar pretēju rezultātu - mežu mēslošana ar minerālmēsliem.
 

-

Informatīvajā ziņojuma 61.lpp. minēts, ka "Būtiski lai šāds scenārijs arī ņemtu vērā saistīto politiku mērķus un tam būtu veikts sociālekonomiskais izvērtējums".
Norādām, ka saistītā politika ir arī dabas aizsardzība un tai atbilstošie Eiropas Savienības un nacionāli noteiktie mērķi. Informatīvajā ziņojumā neparadās rosināto ZIZIMM sektora pasākumu, scenāriju izvērtējums vai papildus nepieciešamie pētījumi attiecībā uz pasākumu ietekmi uz dabas direktīvu, ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 u.c. mērķiem.

-

Lūdzam sadaļā "Secinājumi" ceturtajā secinājumā izmantot vārdu "sociālekonomisko pamatotu" nevis "rentablu" pasākumu izmantošanu ZIZIMM sektora mērķu sasniegšanā.

-

Lūdzam sadaļā "Enerģētika" papildināt ar paludikultūru biomasas resursu pieejamības palielināšanos, t.sk. enerģētikas vajadzībām, tādējādi dažādojot kurināmā resursus. Papildus aicinām izsvērt AER tehnoloģiju attīstības iespējas uz pārmitrinātām augsnēm, tādejādi radot ietekmi arī uz enerģētikas sektora mērķiem.

-

Tā kā sadaļā "Kūdras resurss un nozare" ir norāde, ka dabīga purva emisijas netiek uzskaitītas SEG emisiju ziņojumā, tad lūdzam 6.sadaļā papildināt ar atbilstošu pasākumu "kūdras ieguves vietu renaturalizācija", tādejādi nodrošinot atjaunoto purvu ekosistēmu izņemšanu no SEG inventarizācijas bilances.

-

Aicinām apsvērt biezāk lietoto un būtiskāko terminu sadaļas pievienošanu informatīvajam ziņojumam, lai visai sabiedrībai būtu skaidri izprotami paredzamie pasākumi ZIZIMM sektora mērķu sasniegšanai.

-

6.tabulā pie 1.pasākuma “Meža augšņu ielabošanas” ailē “Izmaksas, ieņēmumi” ir sniegta informācija, ka “Tiešās izmaksas saskaņā ar somu meža mēslošanas pakalpojumu sniedzēja informāciju ir 350 EUR ha-1” Ņemot vērā, ka AS “Latvijas valsts meži” ir veikuši pasūtījumus pētījumiem par koksnes pelnu uzmantošanu koku augšanas apstākļu uzlabošanai, lūdzam izvērtēt iespējas izmantot šajos pētījumos iegūto informāciju.

-

Lūdzam skaidrot, kāpēc informatīvā ziņojuma 5.1. nodaļas apakšnodaļā “5.1.6. Nocirstās koksnes produkti” nav ietverta šķelda un koksnes granulas. Šie produkti no mežsaimniecības sektora puses tiek norādīti kā produkti ar pievienoto ražošanas vērtību, bet šeit tie nav ietverti.
 

-

Par informatīvā ziņojuma 5.1. nodaļas apakšnodaļā “5.1.4. Mitrāji” minētajām “kūdras ieguves vietām – platības, kurās atjaunots sākotnējais mitruma režīms”, informējam, ka Latvijas Kūdras asociācija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Dabas aizsardzības pārvaldi īsteno Latvijas vides aizsardzības fonda finansētu projektu (Nr. 1 08/55/2022) "Priekšlikumu izstrāde īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidei un biotopu atjaunošanai degradētos kūdrājos". Viens no projekta mērķiem ir noteikt degradētu purvu teritorijas, kurās norit renaturalizācija vai ar samērīgiem ieguldījumiem ir iespējama renaturalizācija, projekts ir noslēguma fāzē. Iesakām informatīvajā ziņojumā izmantot projektā iegūto informāciju, jo pēc inventarizācijas dabā secināts, ka daudzas "degradētās" platības ir veiksmīgi renaturalizējušās un būtu svītrojamas no degradējamām platībām, t.i., faktiskā situācija dabā ļauj secināt, ka šajā sektorā faktiski stāvoklis ir labāks (ir mazākas SEG emisijas), kas ļauj uzlabot SEG emisiju datus.

-

Informatīvā ziņojuma 5.1. nodaļā minēts ka "Pie tam 2021.gadā ziņotas vēsturiski lielākās SEG emisijas no sektora (10.attēls)". Lūdzam sniegt plašāku skaidrojumu / izvērtējumu nekā tas ir norādīts 10. attēlā.

-

Attiecībā uz informatīvā ziņojuma 4.2. nodaļas apakšnodaļas “Kūdras resurss un nozare” pēdējā rindkopā minēto norādāms, ka kūdras substrāta izmantošana kokaudzētavās šobrīd ir videi draudzīgākais risinājums. Līdz ar to, ja mērķis ir veicināt arī meža atjaunošanas materiāla audzēšanu, tad ir jāparedz risinājumi, kas līdz jaunu, alternatīvu risinājumu ienākšanai tirgū kūdras sektoram ļauj ražot kūdras substrātu, bet netiek atļauts veidot jaunas kūdras ieguves vietas neskartos purvos (t.i., purvu biotopos).

-

Informatīvā ziņojuma 4.2. nodaļas apakšnodaļā “Koksnes resursi un mežsaimniecības nozare” minēts, ka jāveicina koksnes produktu izmantošana. Lūdzam papildināt, ka ir jāveicina arī koksnes produktu ar pievienoto vērtību ražošana.

-

Informatīvā ziņojuma sadaļā 2.1.2.  Augšņu stratēģija  rindkopā -Galvenie uzdevumi, kas izklāstīti Augsnes stratēģijā 2030. gadam, no kuriem daži jau ir veikti vai uzsākti. Aicinām konkrēti norādīt kuri uzdevumi ir veikti, un kuri uzsākti, kā arī kādi termiņi stratēģijā šiem uzdevumiem ir paredzēti.
 

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma sadaļā 2.1.2.  Augšņu stratēģija  norādīt kāda ir stratēģijas vīzija, nevis tikai to, ka ir jauna vīzija.
 

-

Aicinām  informatīvā ziņojuma sadaļā 2.1.2.  Augšņu stratēģija lietot korektu stratēģijas nosaukums - ES Augsnes stratēģija 2030. gadam, un ja nepieciešams pēc tam šo nosaukumu saīsināt. Vēršam uzmanību, ka ziņojumā  ievietotā saite(atsauce) uz ES augsnes stratēģiju 2030. gadam nav atverama/nesatur informāciju par stratēģiju.
 

-

Lūdzam Informatīvā ziņojuma tekstā izlabot pārrakstīšanās un pareizrakstības kļūdas (piemēram, bet ne tikai, "klimta pasākumiem" 6.lpp; "klimataneitralitāti" 14.lpp; "palidukultūru audzēšana" 59.lpp; "runtsūdens" 63.lpp).

-

Informatīvā ziņojuma 61.lpp. ir norādīts, ka "Ņemot vērā esošo situāciju ZIZIMM sektorā, ir nepieciešams atrast efektīvākos SEG emisiju mazināšanas CO2 palielināšanas pasākumus un izveidot optimizācijas modeļus, kuri nodrošina zinātniski pamatotu valsts stratēģisko lēmumu pieņemšanas atbalstu".
Iespējams, teikumā ir rakstības kļume un ir lieki vārdi  "CO2 palielināšanas", vai arī domāts "SEG emisiju mazināšanas un C02 piesaistes palielināšanas pasākumi".

-