Atzinums

Informatīvā ziņojuma projekta 3.3.2. apakšnodaļā “Aktīvās pretdarbības virziens” sākot ar ceturto rindkopu līdz pašas apakšnodaļas beigām ir aprakstīts un paredzēts, ka aktīvi darbojošas ražotnes pēc pasīvā aizsardzības virziena īstenošanas uzsākšanas (Informatīvā ziņojama 3.3.1. apakšnodaļa), proti, sadarbības ar Valsts policiju ieviešanas, attālināti vadāmu sistēmu detekcijas risinājumu ieviešanas un tiesiskā ietvara radīšanas ražotņu piekļuvei Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēmai, t.sk. ar tiesībām izveidot ģeogrāfiskās zonas ap ražotni, pakāpeniski pāries tālāk aktīvās pretdarbības virzienā.
        Aktīvās pretdarbības virziens jau paredz plašākus un riskantākus pasākumus, ka aktīvi darbojošas ražotnes iekšējās drošības dienestu vai apsardzes komersantu darbiniekiem noteiktos gadījumos būs tiesības pārtraukt attālināti vadāmu ierīču pārvietošanos, piešķirot ražotnēm speciālo radiolīdzekļu izmantošanas tiesības, funkcionāli to tiesības un pienākumus pielīdzinot A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras objektu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem noteiktajām tiesībām un pienākumiem. Attiecīgi, tālākajos pasākumos paredzot arī grozījumu veikšanu saistītajos normatīvajos aktos – Nacionālajā drošības likumā, Elektronisko sakaru likumā, Apsardzes darbības likumā un Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra noteikumos Nr. 628 “Speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtība”.
        Norādām, ka Ekonomikas ministrija 2026. gada 8. jūnijā saskaņošanai Vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk – TAP) ievietoja likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā” (TAP ID 26-TA-1273), par ko Iekšlietu ministrija un Aizsardzības ministrija, kā arī citas institūcijas, sniedza iebildumus un šo tiesību akta projektu nesasakņoja. Šajā likumprojektā jau bija plānots noteikt, ka aktīvi darbojošas ražotnes varētu pielīdzināt C kategorijas kritiskās infrastruktūras objektiem. Par minēto likumprojektu 2026. gada 18. jūnijā notika saskaņošanas sanāksme, kur par kritiskās infrastruktūras nozari atbildīgās ministrijas un iestādes paskaidroja Ekonomikas ministrijai iebildumu par likumprojektu pamatojumu un notika dažādu argumentu, viedokļu un ideju apmaiņa.
        Šīs sanāksmes gaitā Ekonomikas ministrijai tika norādīts, ka pirmkārt, šādā veidā un kārtībā ražotni pielīdzināt kritiskās infrastruktūras objektam un pēc būtības piešķirt tai kritiskās infrastruktūras statusu, to tai vienkārši pielīdzinot, ir pretrunā ar Nacionālās drošības likumā noteikto. Tostarp arī faktiski tiek apieti Eiropas Savienības un nacionālo tiesību akti un principi par kārtību, kādā identificē un nosaka kritisko infrastruktūru. Otrkārt, balsoties uz Ekonomikas ministrijas pausto, ka šī tiesiskā regulējuma mērķis ir plānot ražotņu aizsardzību pret attālināti vadāmām ierīcēm, t.sk. pret kaujas bezpilota gaisa kuģiem, no kompetentajām iestādēm tika norādīts, ka netiek rekomendēts ražotnēm (komersantiem) vispār piešķirt tiesības pielietot speciālos radiolīdzekļus jebkurā gadījumā, to pielietošanas augstā riska dēļ (skatīt arī institūciju atzinumus grozījumu Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra noteikumos Nr. 628 “Speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtība” izstrādes gaitā; TAP ID 25-TA-236). Vienlaikus, sanāksmē institūcijas pauda atbalstu, dažādu preventīvu un pasīvu pasākumu ieviešanai, kā arī ražotņu sadarbības ar institūcijām stiprināšanai.
        Tomēr, ņemot vērā jau institūciju atzinumos par likumprojektu TAP ID 26-TA-1273 pausto, kā arī saskaņošanas sanāksmē izrunāto, informatīvajā ziņojumā ietverti pēc būtības tie paši risinājumi, ko kompetentās institūcijas jau noraidīja un neatzina par atbilstošiem. Turklāt, šobrīd plānots ražotnes pielīdzināt ne tikai C kategorijas kritiskās infrastruktūras objektiem, bet arī A un B kategorijas objektiem. Iekšlietu ministrijas un Valsts drošības dienesta ieskatā, šāda pieeja kategoriski nav atbalstāma.
          Aicinām Ekonomikas ministriju svītrot tekstu no informatīvā ziņojuma 3.3.2. apakšnodaļas “Aktīvās pretdarbības virziens” sākot ar ceturto rindkopu līdz apakšnodaļas beigām, kas paredz iespēju ražotni (komersantu) pielīdzināt vai tam piešķirt kritiskās infrastruktūras objekta tiesības jebkādā formā. Piedāvājam informatīvajā ziņojumā aprakstīt ražotnes, kurām ir piešķirts A, B vai C kategorijas kritiskās infrastruktūras statuss un to paredzētās tiesības pielietot radiolīdzekļus, jo arī tādas ražotnes ir un var būt.
         Attiecīgi, ievērojot veiktos precizējumus informatīvā ziņojuma tekstā, pārskatīt un precizēt arī Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu.

-

Aicinām izvērtēt iespēju informatīvā ziņojuma 3.3.2. apakšnodaļā “Aktīvās pretdarbības virzienā” paredzēt, ka ražotnes uzsāk aktīvi ieviest pasīvās aizsardzības virziena pasākumus un aprakstīt priekšnosacījumus to ieviešanai, jo to ieviešana vien var sniegt atbalstu kompetentajām iestādēm, tādejādi veicinot ražotņu drošību.

-

Aicinām pārskatīt informatīvajā ziņojumā lietotos terminus attiecībā uz attālināti vadāmām ierīcēm. Informatīvajā ziņojumā tiek lietots termins “bezpilota līdzekļi”, bet citos normatīvajos aktos jau ir nostiprināts termins – “attālināti vadāmas ierīces”. Lai veicinātu normatīvo aktu vienveidību lūdzam lietot terminu – “attālināti vadāmas ierīces”.

-

Informatīvā ziņojuma 3.3. apakšnodaļā noteikts, ka divi savstarpēji papildinoši virzieni – pasīvās un aktīvās pretdarbības tiek īstenoti paralēli, bet 3.2. apakšpunktā noteikts, ka minētie virzieni tiek ieviesti pakāpeniski. Aicinām ievērot konsekvenci un salāgot risinājuma aprakstu nodrošinot, ka virzieni tiek ieviesti secīgi viens pēc otra, nevis paralēli.

-

Informatīvajā ziņojumā ir vairākkārt norādīts, ka par attālināti vadāmas ierīces radītu incidentu paredzēts ziņot arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (turpmāk – NBS). Norādām, ka miera laikā šādu incidentu risināšana ir Valsts policijas kompetencē. NBS iesaiste šeit būtu, iespējams, nepieciešama tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, ja ražotne atrodas blakus militārajam objektam vai pati ražotne ir piederīga aizsardzības nozarei. Attiecīgi Informatīvajā ziņojumā var atsaukties uz ražotņu sadarbību ar NBS, kad tas ir lietderīgi un saskaņots ar Aizsardzības ministriju.

-

Informatīvā ziņojuma 3.3.1. apakšnodaļā “Pasīvās aizsardzības virziens” ir aprakstīts, ka pirms attālināti vadāmu ierīču detekcijas sistēmu iegādes vai iznomāšanas būtu rekomendējams komersantiem savlaicīgi konsultēties ar Valsts policiju. Aicinām aizstāt vārdu “rekomendējams” ar vārdu “nepieciešams”, jo bez Valsts policijas iesaistes šāds pasākums nebūs efektīvs. Piemēram, bez konsultācijām komersants var iegādāties sistēmu, ko Valsts policija nevarēs lietot vai savietot ar citām valstī jau lietotajām sistēmām.

-

Aicinām izvērtēt iespēju iekļaut Informatīvajā ziņojumā arī sadaļu par komersantu sadarbības modeli ar Autonomo sistēmu kompetences centru.

-