Atzinums

1.Iebildums
Atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam, tiesu praksei un tiesību zinātnes atziņām apzināmies un respektējam, ka nodokļu noteikšana ir likumdevēja ekskluzīva tiesība un valstij ir plaša rīcības brīvība minētajā jautājumā. Vienlaikus, citastarp, arī no Satversmes izriet prasība nodrošināt valsts tautsaimniecības ilgtspējīgu izaugsmi un attīstību. Likumsakarīgs attiecīgi arī secinājums, ka nodokļu regulējumam jābūt pamatotam ar objektīviem un racionāliem apsvērumiem, kas sekmētu šāda mērķa sasniegšanu. Attiecīgi būtu tikai likumsakarīgi arī veikt apsvērumus par iecerētā risinājuma ietekmi uz valsts tautsaimniecību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, un kā tas ietekmēs Latvijas valsts konkurētspēju, pievilcību investīcijām un likumsakarīgi veicinās valsts ilgtspējīgu attīstību.
Vēršam uzmanību, ka publiski ir pausti skaidri apsvērumi, ka kredītiestāžu peļņas jautājums, kas publiski sniegts par iemeslu regulējuma gatavošanai, ir īstermiņa parādība (piemēram, skat. “Banku "superpeļņas" gūšanas laiks nesaglabāsies ilgtermiņā”, Santa Purgaile (Latvijas banka), Db.lv, 07.08.2023, https://www.db.lv/zinas/banku-superpelnas-gusanas-laiks-nesaglabasies-ilgtermina-512681).
Būtiski uzsvērt, ka arī piedāvātā likumprojekta anotācijā ir nepārprotama likumsakarīga norāde uz iepriekšminēto īstermiņa aspektu, piemēram, lietots jēdziens “netipisks likvīdo līdzekļu pārpalikums”. Tādējādi secināms, ka likumprojekta autori arī pilnībā apzinās jautājuma īstermiņa raksturu.
Eiropas Centrālā banka ir paudusi apsvērumus, ka ieviešot dažāda veida nodokļu risinājumus valstīm būtu saprātīgi ievērot zināmu piesardzību, lai nodrošinātu, ka attiecīgais nodoklis neietekmē kredītiestāžu spēju veidot atbilstošus kapitāla uzkrājumus zaudējumiem ievērojot ekonomikas ciklisko attīstību, iecerētā risinājuma ietekmi uz nosacīti mazākiem tirgus dalībniekiem, kā arī vērtēt izvēlēto risinājumu negatīvo ietekmi uz reālo ekonomisko izaugsmi (skat., piemēram, 12.09.2023. Opinion of the European Central Bank of On the imposition of an extraordinary tax on credit institutions (CON/2023/26) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52023AB0026&qid=1695271187705).
Vēršam uzmanību, ka iepriekšminētās ekonomikas likumsakarības ietvarā skatāms un monetāri (fiskāli) novērtējams arī tas, ka personām par  naudas turēšanu bankā, bankas maksā arvien pieaugošas procentu (noguldījumu) likmes. Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” prasībām, izmaksājot depozītu procentus, kredītiestādes ietur ienākuma nodokli 20 % apmērā un pārskaita to valsts budžetā. Tādējādi valsts budžets tiek papildināts ar ienākumiem, kas iepriekšējos gados, kad par noguldījumiem procentu maksājumi bija mazāki vai pat vispār netika maksāti, nebija. Šī situācija notācijā nav analizēta, piemēram, vērtējot ekonomiskās kopsakarības.
Izstrādājot vai grozot tiesisko regulējumu, kas cita starpā ir vērsts vai piemērojams arī kredītiestādēm, ir jāņem arī vērā, ka regulējuma ietekmi nedrīkst vērtēt šauri tikai konkrētu finanšu iestāžu tvērumā, piemēram, tikai pēc aktīvu lieluma lielākajām kredītiestādēm Latvijā, tādēļ ietekme ir jāvērtē attiecībā uz visu finanšu sektoru – “Kredītiestādes uzņēmuma darbība vienmēr tiek vērtēta kopsakarā ar iespējamo iespaidu uz visu finanšu sektoru un tautsaimniecību kopumā.” (skat. Satversmes tiesas 2011. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 22.punktu). Attiecīgais apsvērums izriet no vairākiem Satversmes tiesas skaidrojumiem: “Kredītiestādes darbība vienmēr tiek vērtēta kopsakarā ar tās iespējamo ietekmi uz visu finanšu sektoru un tautsaimniecību, nodrošinātu finanšu sektora stabilitāti un noguldītāju interešu aizsardzību.” (skat. Satversmes tiesas 2013. gada 1. marta sprieduma lietā Nr. 2012-07-01 15.2.punktu).
Uzticamības radīšana kā investīcijām draudzīga valsts ekonomikā ir lēns, taču auglīgs process. Straujas un pēkšņas izmaiņas, turklāt bez pamatotas analīzes par izmaiņu ietekmi, ir signāls jau esošiem un potenciālajiem jaunajiem tirgus dalībniekiem, ka Latvija nav īstā vieta investīcijām, tai skaitā kredītiestāžu pakalpojumu sniegšanai (skat., piemēram, Par bankām, lielveikaliem un tirgus ekonomiku. M.Hansens, 18.09.2023. IR.LV, https://ir.lv/2023/09/18/par-bankam-lielveikaliem-un-tirgus-ekonomiku/).
Līdz ar to ir pamatots jautājums (uz kuru nav sniegti nekādi skaidrojumi ne pašā likumprojektā ne pavadošajos materiālos) par to, kāpēc, ņemot vērā uz īslaicīga rakstura jautājumu, ir paredzēts risinājums ar ilgtermiņa ietekmi (likumprojekts neparedz, ka piedāvātais regulējuma risinājums būtu uz pārskatāmu terminētu periodu) un vienlaikus nav sniegti nekādi apsvērumu anotācijā par to, kā iecerētais risinājums attiecīgi pārskatāmā periodā (gan īstermiņā, gan ilgtermiņā) ietekmēs visu finanšu sektoru, valsts konkurētspēju (tai skaitā vismaz Baltijas valstu griezumā), pievilcību investīcijām un veicinās valsts ilgtspējīgu attīstību. Tāpat nav arī apsvērumu par to, kā izvēlētais risinājums veicinās kredītiestāžu aktivitāti dažādu pakalpojumu piedāvāšanā, jaunu tirgus dalībnieku parādīšanos, esošo tirgus dalībnieku finanšu stabilitātes un noturības veicināšanu ievērojot tirgus ekonomikas ciklisko attīstības dabu.


2. Iebildums
Lūdzam sniegt pamatotu skaidrojumu atbilstoši normatīvo aktu projektu sagatavošanas prasībām un tiesu prakses atziņām par to, kāda alternatīva iespējama rīcība vai risinājumi vispār tika izvērtēti gatavojot piedāvāto regulējuma projektu, tai skaitā, kas notiktu, ja likums šādi netiktu grozīts, kā arī vai tika, piemēram, analizēta citu Eiropas Savienības valstu, vai kā minimums tuvāko kaimiņvalstu - Igaunijas (piemēram, skat. – “Igaunijas bankas piekrīt divu gadu laikā valsts budžetā ienākuma nodoklī iemaksāt 480 miljonus eiro” Leta/LSM.LV, 20.09.2023., https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.09.2023-igaunijas-bankas-piekrit-divu-gadu-laika-valsts-budzeta-ienakuma-nodokli-iemaksat-480-miljonus-eiro.a524698/) un Lietuvas (skat., piemēram, 04.04.2023. Opinion Of The European Central Bank On the imposition of a temporary solidarity contribution  (CON/2023/9) - https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52023AB0009) rīcības modeļi un eventuālie rezultāti un ietekme uz tautsaimniecību un finanšu sektoru. Vēršam uzmanību, ka arī Eiropas Centrālā banka savos viedokļos vairākkārt uzsvērusi, ka valstīm būtu jāveic analīze pēc būtības par ietekmi un apsvērumiem, kas ir izvēlētās rīcības pamatā.


3. Iebildums
Vēršam uzmanību, ka nedz likumprojektā, nedz tā pavadošajos materiālos nav sniegti nekādi apsvērumi un analīze par to, kā iecerētais regulējums ietekmēs mazāk nozīmīgus  tirgus dalībniekus. Uz minēto aspektu kā būtisku savos viedokļos norādījusi ar Eiropas Centrāla banka (skat., piemēram, 12.09.2023. Opinion of the European Central Bank of On the imposition of an extraordinary tax on credit institutions (CON/2023/26) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52023AB0026&qid=1695271187705, 5.2.punkts). Lūdzam attiecīgi sniegt pamatotu skaidrojumu atbilstoši normatīvo aktu projektu sagatavošanas prasībām.

 

-

4.Iebildums
Vēršam uzmanību, ka publiski vairākkārt, lai raksturotu piedāvāto regulējumu, sniegta informācija, ka regulējumā ietverts risinājums ar avansa maksājumu, īpaši atsaucoties uz Igaunijas piemēru (skat., piemēram, Latvijas Banka atbalsta obligāto UIN avansa maksājumu bankām, Leta/Db.lv, 14.08.2023, https://www.db.lv/zinas/latvijas-banka-atbalsta-obligato-uin-avansa-maksajumu-bankam-512786; kā arī - Finanšu ministrija virza ieceri par ienākuma nodokļa avansa maksājumu bankām, LSM.LV, 13.09.2023., https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.09.2023-finansu-ministrija-virza-ieceri-par-ienakuma-nodokla-avansa-maksajumu-bankam.a523752/). Risinājums par avansa maksājumu minēts arī Ministru kabineta dokumentu apritē – Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.–2027. gadam izstrādes virzību” (ziņojumu plānots izskatīt Ministru kabineta 26.09.2023. sēdē, skat., reģ.nr. 23-TA-2027 https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/14378840-4469-4c8f-8d4d-4c513c891d76, 28.lpp.).
Vienlaikus likumprojekts pēc būtības nesatur risinājumu, ko varētu raksturot kā avansa maksājumu (piemēram -  nodokļa norēķina gala korekcija pret faktisko situāciju perioda beigās, u.c. elementi). Risinājuma detalizēts skaidrojums nav sniegts arī anotācijā. Tātad, kāds īsti ir piedāvātā regulējuma mērķis un risinājums? Ja mērķis, atbilstoši publiski paustajam, ir veidot risinājumu ar nodokļa avansa maksājumu kā pastāvīgu regulējumu, tai skaitā vērtējot citu valstu pieredzi (skat., piemēram, 19.09.2023. https://www.err.ee/1609104578/reinaas-pangamaksu-ei-tule - kopsavilkums sniegts -   "Neatņemsim pēdējo": igauņi atsakās no virspeļņas nodokļa bankām, ko darīt Latvijai?”,21.09.2023. TV3.lv, https://zinas.tv3.lv/ekonomika/neatnemsim-pedejo-igauni-atsakas-no-virspelnas-nodokla-bankam-ko-darit-latvijai/), tad piedāvātais regulējuma projekts būtiski jāpilnveido, jo pašlaik tas neatbilst publiski izskanējušajam avansa risinājumam. Attiecīgi lūdzam veikt precizējumus likumprojektā un iekļaut atbilstošu, detalizētu skaidrojumu anotācijā.


5.Iebildums
Lūdzam skaidrot un attiecīgi papildināt regulējumu un anotāciju par to vai 2023.gada kredītiestāde peļņas sadale tiek aplikta ar nodokli vai nē? Proti, pat, ja piedāvātais regulējums stājas spēkā 01.01.2024., bet pēc būtības peļņa, kura tiek aplikta ar nodokli ir par 2023 gadu - pēc Starptautisko finanšu pārskatu standartu (IFRS) prasībām nodokļa izdevumi būtu jāatzīst jau 2023 gadā (jo tiek aplikta 2023 gada peļņa). Vēršam uzmanību, ka, ja 2023 gada peļņa pie sadales tiks aplikta ar nodokli, tad var izveidoties situācija, ka par vienu un to pašu objektu nodoklis tiks piemērots dubultā. Attiecīgi lūdzam veikt precizējumus likumprojekta tekstā un iekļaut atbilstošu skaidrojumu anotācijā.


6.Iebildums
Vēršam uzmanību, ka no piedāvātā regulējuma un arī anotācijas nav skaidrs par paredzētā regulējuma ietekmi dažādu tirgus dalībnieku pārrobežu darbību – piemēram, uz kredītiestāžu ārvalstu filiālēm (tai skaitā Igaunijā un Lietuvā). Minētais jautājums tāpat attiecas uz gadījumu, ja kredītiestādes grupā ir arī patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs (piemēram, līzinga sabiedrība). Tāpat arī nav sniegts skaidrojums par otru sevišķi būtisku pārrobežu darbības aspektu un nodokļa nomaksu – par ārvalstu kredītiestāžu un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju  filiālēm Latvijā.
Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem ( piem. līzinga uzņēmumi) var būt filiāles ārpus Latvijas. Gada pārskatos gan kredītiestāžu, gan kredītiestāžu meitas sabiedrību, piemēram, līzinga peļņā tiek iekļauta arī šo uzņēmumu filiāļu peļņa, jo juridiski tas ir viens uzņēmums. No nodokļu viedokļa reģistrētās filiāles ārpus Latvijas ir atsevišķi nodokļu maksātāji, kuri maksā nodokļus savā rezidences valstī, piemēram,  Lietuvā (UIN) 15%, papildus (UIN) 5% un solidaritātes nodokli 60%, Igaunijā 20% , patreiz (UIN) ceturkšņa avansa maksājums 14%. Samaksājot par filiālēm, kas reģistrētas ārpus Latvijas, nodokli Latvijā veidosies situācija, kad pelņas nodoklis tiek samaksāts dubultā.
Lūdzam veikt precizējumu un ietvert arī attiecīgu skaidrojumu anotācijā, lai tiktu nodrošināts, ka nodoklis netiek piemērots dubultā. Vēršam uzmanību, ka uz šādu risku pamatoti norādījusi arī Eiropas Centrālā banka (skat., piemēram, (skat., piemēram, 04.04.2023. Opinion Of The European Central Bank On the imposition of a temporary solidarity contribution  (CON/2023/9) - https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52023AB0009, 4.5.punktu).


7. Iebildums
Lūdzam skaidrot un precizēt piedāvāto regulējumu un anotāciju attiecībā uz finanšu pārvaldītājsabiedrībām. No piedāvātā regulējum projekta nav nepārprotami secināms,  ka nodoklis uz tām netiks attiecināts. Tādējādi ir reāls risks, ka nodokli par vienu un to pašu objektu piemēros ne tikai divas, bet pat vairāk reižu. Līdzšinējā kredītiestāžu darbības uzraudzība gan no Valsts ieņēmumu dienesta, gan Latvijas Bankas tiek virzīta sub-konsolidācijas (pārvaldītājsabiedrības) līmenī pat, ja pati pārvaldītājsabiedrība  nesniedz finanšu pakalpojumus. Piemēram, praksē Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagaidīja, lai gada pārskats finanšu pārvaldītājsabiedrībai tiktu sagatavots pēc kredītiestādēm izvirzītajām prasībām. Latvijas Banka šādu VID interpretāciju atbalstīja, pamatojoties uz Kredītiestāžu likuma 4.¹ pantu.  
Lai izslēgtu strīdīgu interpretāciju veidošanās iespēju ar finansiāli būtiskām un ietilpīgām sekām, lūdzam veikt attiecīgu precizējumu, ka pārvaldītājsabiedrība nav UIN likuma subjekts, un ietvert arī attiecīgu skaidrojumu anotācijā.

 

-

8.Iebildums
Attiecībā uz likumprojektā piedāvāto 17.panta 7.¹ daļu vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Kredītiestāžu likumu kredītiestādēm ir jāsaskaņo jebkura dividenžu izmaksa ar Latvijas Banku, jo ir obligāta prasība saglabāt kapitāla pietiekamības rādītājus likumā noteiktā apjomā. Piemēram, šobrīd pie esošajām kapitāla pietiekamības prasībām, banka var izmaksāt dividendēs tikai daļu no gada pārskatā uzrādītās peļņas. Tādejādi pastāv pamatots risks, ka samaksājot 20% nodokli no visas pārskata gada peļņas veidosies šī nodokļa pārmaksa, kuru praktiski nekad nevarēs izmantot maksājamā dividenžu nodokļa samazināšanai.
Būtisks aspekts, kam arī pievēršam uzmanību, saistībā ar dividendēm – par faktiski iespējamu dubultu nodokļa samaksu – piemēram, tiek izmaksātas dividendes (t.sk. veikta nodokļu samaksa), marta mēnesī. Pēc tam, atbilstoši likumprojektā piedāvātajam, aprīļa mēnesī iestājas pienākums veikt likumprojektā piedāvāto nodokļa/“avansa” maksājumu. Likumprojektā nav paredzēti risinājumi, lai nodrošinātu, ka nodokļu samaksa netiek veikta dubultā. Lūdzam veikt nepieciešamos precizējumus un ietvert arī attiecīgu detalizētu skaidrojumu anotācijā.

 

-