Atzinums

Saistībā ar Informatīvo ziņojumu LDDK ieskatā ir skatāms arī MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā nodod lietošanā vai apgrūtina valstij piederošo vai piekrītošo zemi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā” (22-TA-3386) (turpmāk – Noteikumu projekts)

Vēršam uzmanību uz Klimata un enerģētikas ministrijas  21.03.2024. vēstuli Satiksmes ministrijai, kurā tā nav saskaņojusi Noteikumu projektu ar sekojošu iebildumu:

“Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – Ministrija) ir saņēmusi Satiksmes ministrijas 2024. gada 7. marta vēstuli Nr. 09-02/922, kurā attiecībā uz ilgstošā saskaņošanā esošo Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā nodod lietošanā vai apgrūtina valstij piederošo vai piekrītošo zemi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā” (22-TA-3386) (turpmāk – Projekts) norādīs, ka Satiksmes ministrija pēc tiešsaistes starpinstitūciju sanāksmēm 2024. gada 17. janvārī un 2024. gada 14. februārī ir precizējusi Projekta 9. punktu, bet nav mainījusi Projekta 12. un 16. punkta redakcija, par kuriem Ministrija izteica iebildumu.
Ministrija piekrīt, ka dzelzceļa infrastruktūras objekti ir uzskatāmi par kritiskās infrastruktūras objektiem Nacionālas drošības likuma 22.2 panta pirmās daļas izpratnē, un attiecīgi tie ir būtiski svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanu. Vienlaikus Ministrija vēlas vērst uzmanību, ka atbilstoši minētā likuma 37. pantam elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas sistēmas operatori ir noteikti par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām.
Ievērojot minēto, Ministrijas ieskatā Projekta normām būtu jānodrošina valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, kura īpašumā atrodas dzelzceļa infrastruktūra un kurš nodrošina tās attīstību, un enerģētikas infrastruktūras īpašnieku interešu aizstāvība, nepiešķirot kādam no tiem prioritāti. Tādēļ Ministrija atbalsta Projekta virzīšanu atkārtotai izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē. Vienlaikus saredzam risku, ka konceptuālu risinājumu nebūs iespējams rast ierēdniecības līmenī un šis jautājums būtu pārrunājams politiskā līmenī, tādēļ rekomendējam Satiksmes ministriju šo jautājumu virzīt izskatīšanai Ministru kabineta komitejā."
 

-

LDDK atbalsta Informatīvā ziņojuma tālāko virzību, vienlaikus izsakot šādus priekšlikumus.
Izziņas 3.punktā Satiksmes ministrija norāda: “Papildus vēršam uzmanību, ka valsts un pašvaldību institūciju nodevas par elektronisko sakaru tīklu projektēšanu, ierīkošanu, pārbūvi un būvniecību, kā arī kārtība par atlīdzību par zemes lietošanas tiesību aprobežojumu ir noteikta tāpat kā citiem inženiertīkliem (piemēram, energoapgādei)”.

LDDK norāda, Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumos Nr. 480 "Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas" (turpmāk - MK noteikumi Nr.480)  tiek noteikts, kuras personas tiek atbrīvotas no nodevu maksas:
“16. No nodevu samaksas atbrīvo šādas personas:
16.7. no nodevas par būvatļaujas izdošanu vai būvniecības ieceres akceptu – elektroenerģijas energoapgādes komersanti, kas ir licencēti vai atbilst noteikumiem par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem, ja plānotā būve (būvniecības ieceres objekts) būs energoapgādes komersanta īpašumā vai lietošanā un tiks tieši izmantota elektroenerģijas ražošanai vai pārvadei”.

Elektronisko sakaru komersantiem elektronisko sakaru tīklu izbūvē un pārbūvē nosacījumiem jābūt līdzvērtīgiem kā citiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem (energoapgādes komersantiem – elektroenerģijas, siltumenerģijas, dabasgāzes).
Elektronisko sakaru komersanti izvēloties investēt attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā elektronisko sakaru tīkla attīstībā, ar savām investīcijām uzlabo pašvaldības iedzīvotājiem un uzņēmējiem elektronisko sakaru  pakalpojuma kvalitāti, pieejamību un drošumu, veicina uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās vides attīstību un pašvaldības konkurētspēju.
Elektronisko sakaru komersanti savu elektronisko sakaru tīklu  objektu izbūves un pārbūves projektus īsteno piesaistot ārējus būvkomersantus gan būvprojektēšanas, gan būvniecības darbu veikšanai. Pašvaldību noteiktās būvniecības nodevas apmaksā piesaistītie būvkomersanti, ietverot šīs izmaksas savā pakalpojuma tāmē. Elektronisko sakaru tīkla izbūves/pārbūves izmaksas ietekmē pašvaldības iedzīvotājiem un uzņēmējiem  elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību pašvaldības administratīvajā teritorijā.

 

MK noteikumi Nr.480 būtu papildināmi ar 16.8.punktu šādā redakcijā:
“16.8. no nodevas par būvatļaujas izdošanu vai būvniecības ieceres akceptu – elektronisko sakaru komersanti,  ja plānotā būve (būvniecības ieceres objekts) būs elektronisko sakaru komersanta īpašumā vai lietošanā un tiks tieši izmantots elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai”.