Atzinums

Papildināt 12. panta 1 daļu ar jaunu punktu
9) piešķirt finansējumu akreditētām privātām sporta izglītības iestādēm savā administratīvajā teritorijā pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā apmērā un kārtībā.

9) piešķirt finansējumu akreditētām privātām sporta izglītības iestādēm savā administratīvajā teritorijā pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā apmērā un kārtībā.

Šobrīd spēkā esošā Sporta likuma 7.panta pirmās daļas 6.punktā ir noteikts, ka "Pašvaldības, veicinot veselīgu dzīvesveidu un sporta attīstību savā administratīvajā teritorijā, ir tiesīgas finansēt licencētas sporta izglītības programmas un sporta pasākumus, ko īsteno to administratīvajā teritorijā esošie sporta klubi".
Jaunā Sporta likuma 12.panta otro daļu: 
"Pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka kārtību un kritērijus pašvaldības finansējuma piešķiršanai akreditētām privātām sporta izglītības iestādēm savā administratīvajā teritorijā."
var interpretēt kā obligātu pašvaldības pienākumu izstrādāt saistošos noteikumus par finansējuma piešķiršanu privātām sporta izglītības iestādēm.
Likumprojekta 12. panta otrās daļas otrajā teikumā noteiktais ir pretrunā
- Pašvaldību likuma 4. pantā noteiktajai kompetencei izglītības un sporta jomā, kur 6) un 7) punktos, kas attiecas uz pašvaldības darbību sporta jomā, nav noteikts šāds pienākums;
- Izglītības likuma 12.panta 2¹ daļā noteiktajam, ka pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt daļēju maksu kā līdzfinansējumu par izglītības ieguvi pašvaldības dibinātajās profesionālās ievirzes izglītības iestādēs.
- Izglītības likuma 59. panta otrās daļas pirmajā teikumā noteiktajam, ka privātās izglītības iestādes finansē to dibinātāji.

Nosakot pašvaldībām kā obligātu pienākumu finansēt trešo personu dibinātas akreditētas sporta skolas, tai tiek radīti jauni, neprognozējami finanšu izdevumi, kas ierobežo iespējas ilgtermiņā plānot budžeta izdevumu dinamiku.
Līdz ar to likumprojekta anotācijā būtu norādāmi atspoguļojami IZM veiktie aprēķini par šādas jaunas funkcijas ietekmi uz pašvaldību budžetiem, kā arī jānorāda finansējuma avoti.

Nepieciešams svītrot 12. panta otrās daļas otro teikumu un papildināt 12.panta pirmo daļu ar 9) punktu, nosakot pašvaldībām tiesības līdzfinansēt privātās sporta izglītības iestādes.

Atsauces:
Pašvaldību likums
4.pants. Autonomās funkcijas
6) gādāt par iedzīvotāju veselību — īstenot veselīga dzīvesveida veicināšanas pasākumus un organizēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību;
7) veicināt sporta attīstību, tostarp uzturēt un attīstīt pašvaldības sporta bāzes, atbalstīt sportistu un sporta klubu, arī profesionālo sporta klubu, darbību un sniegt atbalstu sporta pasākumu organizēšanai;

Izglītības likums
12.pants. Maksa par izglītības ieguvi
(21) Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt daļēju maksu kā līdzfinansējumu par izglītības ieguvi pašvaldības dibinātajās profesionālās ievirzes izglītības iestādēs.

59.pants. Izglītības sistēmas finansēšanas avoti
(2) Privātās izglītības iestādes finansē to dibinātāji. Valsts piedalās privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja šajās izglītības iestādēs tiek īstenotas licencētas pirmsskolas izglītības programmas bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai, licencētas pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības programmas, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas. Valsts piedalās akreditētajās privātajās profesionālās ievirzes izglītības iestādēs īstenotajās profesionālās ievirzes izglītības programmās nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā. Pašvaldības var piedalīties privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā.

(2) Pašvaldība finansē akreditētās pašvaldības sporta izglītības iestādēs licencēto sporta izglītības programmu īstenošanu. 

Iebilstam pret to, ka federāciju izstrādātās paraugprogrammas būtu saistošas interešu izglītībā.
Saskaņā ar Izglītības likuma 17.pants. Pašvaldību kompetence izglītībā. (3) daļas 16) punktu pašvaldības
16) izsniedz licences interešu izglītības un atļaujas neformālās izglītības programmu īstenošanai;
Līdz ar to šo programmu apstiprināšana ir pašvaldību kompetence.
Atkarībā no situācijas izglītības iestādēs interešu izglītībā iesaistītie var izvēlēties interešu izglītību konkrētajā sporta veidā apgūt, piemēram, 1 gadu, pēc tam to nomainot ar kādu citu.
Arī dalībnieku vecums var būt dažāds.
Tas neizslēdz iespēju izglītības iestādēs, sporta klubos un sporta organizācijās īstenot federāciju izstrādātās interešu izglītības paraugprogrammas.
 

3) ievērojot valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu sportā, koordinē profesionālās ievirzes sporta veida izglītības un sporta interešu izglītības paraugprogrammas izstrādi, tās apstiprina un publicē attiecīgās sporta federācijas tīmekļvietnē. Minētās paraugprogrammas ir saistošas profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm.

Arī sporta izglītības iestādes, tāpat kā sporta klubus un sporta organizācijas rakstīt daudzskaitļa formā.

(4) Sporta izglītības iestādes, sporta klubi un sporta organizācijas, īstenojot sporta izglītības programmas saturu attiecīgajā sporta veidā, nodrošina Latvijā atzītās sporta federācijas apstiprinātajā sporta veida paraugprogrammā (tostarp sporta interešu izglītībā) noteiktos mērķus, sportiskos sasniegumus un sasniedzamos rezultativitātes kritērijus.

Nav nepieciešams paredzēt Ministru kabinetam kompetenci noteikt kārtību un prasības, kādā piešķir vai anulē nacionālās sporta bāzes statusu, jo attiecīgā kārtība jau ir noteikta likumā “Par nacionālās sporta bāzes statusu”.

Attiecībā uz nacionālajām sporta bāzēm nepieciešams risināt jautājumu par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu nacionālajam sporta bāzēm atbilstoši Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam noteiktajam, kurās kā viens no rīcības virziena Sporta infrastruktūras attīstība uzdevumiem ir norādīts:
2.3. Finansiāli atbalstīt valsts nozīmes sporta bāzu, tai skaitā pakāpeniski arī reģionālo olimpisko centru, uzturēšanu (piešķirot dotācijas no valsts budžeta) saskaņā ar pārskatīto sporta infrastruktūras objektu datu bāzi un darbības novērtējumu, veicinot objektu ilgtspējību un ekonomiski pamatotu darbību, izstrādājot vidēja termiņa atbalsta plānu. Nostiprināt reģionālo olimpisko centru juridisko statusu un noteikt to darbības ilgtermiņa mērķus.
 

10) kārtību, kādā piešķir valsts budžeta līdzekļus nacionālo sporta bāzu uzturēšanai;

Papildināt ar darbību sporta jomā saistīto ministriju uzskaitījumu ar Ekonomikas ministriju. 
Pamatojums:
Ekonomikas ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra" nosaka un piešķir atbalstu lielu, nozīmīgu publisku pasākumu jeb dižpasākumu organizēšanai. Dižpasākums ir ievērojams starptautiska mēroga pasākums, kurš norisinās Latvijā ar mērķi radīt pozitīvu ekonomisko ietekmi un veicināt Latvijas valsts tēla starptautisko atpazīstamību.

(6) Ekonomikas ministrija veicina starptautiska mēroga sporta pasākumu norisi Latvijā, ar mērķi radīt pozitīvu ekonomisko ietekmi un veicināt Latvijas valsts tēla starptautisko atpazīstamību.

Pašvaldību darbību sporta jomā nosaka Pašvaldību likuma 4.panta Autonomās funkcijas (1) daļas 6) un 7) punkti:
6) gādāt par iedzīvotāju veselību — īstenot veselīga dzīvesveida veicināšanas pasākumus un organizēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību;
7) veicināt sporta attīstību, tostarp uzturēt un attīstīt pašvaldības sporta bāzes, atbalstīt sportistu un sporta klubu, arī profesionālo sporta klubu, darbību un sniegt atbalstu sporta pasākumu organizēšanai;

Ierosinām papildināt (1) daļu ar domu, ka pašvaldība ne tikai veicina veselīgu dzīvesveidu, bet arī sporta attīstību.
Tādējādi formulējums atbilstu arī Pašvaldību likuma formulējumam.
 

(1) Pašvaldība savā administratīvajā teritorijā, veicinot veselīgu dzīvesveidu un sporta attīstību, izstrādā sporta attīstības stratēģiju, kā arī ir tiesīga:

Labot gramatisku kļūdu vārdā nodrošināšanu

2) kura nesaņem atlīdzību saskaņā ar līgumu, kas noslēgts par sporta tieneša pakalpojuma nodrošināšanu tajās pašās sacensībās.