Atzinums

Likumprojekta 17. pants paredz papildināt Autortiesību likumu ar jaunu 45.1 pantu “Taisnīga atlīdzība par mantisko tiesību atsavināšanu vai darba izmantošanu”.

45.1 panta pirmajā daļā ietverts pienākums noteikt taisnīgu atlīdzību autoram gan līgumā, ar kuru autors atsavina savas mantiskās tiesības, gan arī licences līgumā. Otrā daļa nosaka, kāda atlīdzība ir uzskatāma par taisnīgu, trešā daļa – kādi apstākļi ir jāņem vērā, nosakot taisnīgu atlīdzību. Savukārt šī panta ceturtā daļa nosaka autora tiesības, ja līgumā noteiktā atlīdzība nav taisnīga. Šāda ceturtās daļas redakcija nonāk pretrunā ar panta pirmo daļu. Proti, tās ir savstarpēji izslēdzošas – ja 45.1 panta pirmā daļa nosaka pienākumu noteikt taisnīgu atlīdzību, tad šī panta ceturtā daļa nevar paredzēt šāda pienākuma pārkāpšanas gadījumu.

Lūdzam izvērtēt 45.1 panta ceturtās daļas redakciju, novēršot pretrunu. Iespējamais risinājums būtu izteikt ceturto daļu tādā redakcijā, kas paredz autora tiesības gadījumā, ja starp autoru un tiesību pārņēmēju vai licenciātu rodas strīds par taisnīgas atlīdzības apmēru.
 

-

Lūdzam izvērtēt 45.1 panta piektās daļas redakciju, kas nosaka, ka "darba samaksa, ko autors saņēmis par darbu, ko tas radījis, būdams darba attiecībās ar darba devēju un pildot darba pienākumus, uzskatāma par taisnīgu atlīdzību".

Šāda norma ir pretrunā ar civiltiesībās pastāvošo līgumu brīvības principu, Digitālā vienotā tirgus direktīvas 18. pantā noteikto pienācīgas un samērīgas atlīdzības principu un Digitālā vienotā tirgus direktīvas 20. pantā noteikto līgumu koriģēšanas mehānismu. Anotācijā turklāt norādīts, ka šī taisnīgas atlīdzības prezumpcija var tikt apgāzta, ja konkrētajos apstākļos secināms, ka atlīdzība nav atzīstama par taisnīgu, un saskaņā ar 45.1 panta sesto daļu darba autors ir tiesīgs prasīt papildu atlīdzību. 

Līdz ar to iespējamais risinājums 45.1 panta piektās daļas redakcijai būtu paredzēt, ka darba samaksa, ko autors saņēmis par darbu, ko tas radījis, būdams darba attiecībās ar darba devēju un pildot darba pienākumus, uzskatāma par taisnīgu atlīdzību, ja vien autors un darba devējs nav vienojušies par citu atlīdzības apmēru.

45.1 panta piektā daļa turklāt nonāk pretrunā ar panta pirmo, otro, un trešo daļu, kuras nosaka pienākumu noteikt taisnīgu atlīdzību autoram līgumā un skaidro, kāda atlīdzība ir uzskatāma par taisnīgu un kādi apstākļi ir jāņem vērā, nosakot taisnīgu atlīdzību. Lūdzam izvērtēt šā panta redakciju un anotācijā skaidrot, vai darba samaksa, arī tad, ja tā neatbilst pantā noteiktajiem taisnīgas atlīdzības kritērijiem, ir uzskatāma par taisnīgu. Tāpat lūdzam skaidrot, vai 45.1 panta ceturtā daļa, kas nosaka autora tiesības, ja līgumā noteiktā atlīdzība nav taisnīga, attiecas arī uz 45.1 panta piektajā daļā noteikto darba samaksu.
 

-

Likumprojekta 19. pants paredz papildināt Autortiesību likumu ar jaunu 45.3 pantu “Līguma izbeigšanas tiesības”, kura sestā daļa nosaka, ka šā panta noteikumi neattiecas uz darbiem, ko autors radījis, būdams darba attiecībās ar darba devēju un pildot darba pienākumus. Lūdzam anotācijā ietvert pamatojumu šādam līguma izbeigšanas tiesību ierobežojumam. Vēršam uzmanību, ka šāda ierobežojuma nepieciešamība neizriet no Digitālā vienotā tirgus direktīvas 22. panta 2. punkta.

-

Likumprojekta 32. pants paredz papildināt Autortiesību likumu ar jaunu VIII1 nodaļu “Darba vai blakustiesību objekta izmantošana, ko veic tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējs”. Minētās nodaļas 56.4 pants paredz pienākumu tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējam ieviest ātru lietotāju sūdzību izskatīšanas mehānismu par piekļuves atspējošanu augšupielādētiem darbiem vai blakustiesību objektiem vai to izņemšanu. Šī panta otrās daļas 3. punkts nosaka, ka, izskatot saskaņā ar šī panta pirmo daļu iesniegtās sūdzības, tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka lēmumu par piekļuves atspējošanu augšupielādētam darbam vai blakustiesību objektam vai tā izņemšanu pārbauda fiziska persona.

Ar šo pantu tiek pārņemts Digitālā vienotā tirgus direktīvas 17. panta 9. punkts, kurš nosaka, ka saskaņā ar pirmajā daļā paredzēto mehānismu iesniegtas sūdzības apstrādā bez nevajadzīgas kavēšanās, un lēmumus par piekļuves atspējošanu augšupielādētam saturam vai tā izņemšanu pārbauda cilvēki.

No direktīvas teksta angļu valodā (complaints submitted under the mechanism provided for in the first subparagraph shall be processed without undue delay, and decisions to disable access to or remove uploaded content shall be subject to human review) var secināt, ka šī regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka šādus lēmumus pārbauda cilvēki (pretstatā mākslīgajam intelektam, programmatūrai). Lūdzam minēto skaidrot anotācijā un izvērtēt, vai 56.4. panta otrās daļas 3. punkta redakcija būtu precizējama vai izslēdzama. Proti, ir jāizvērtē, vai ir nepieciešams pārņemt regulējumu, kas nosaka, ka lēmumus pārbauda cilvēki, jo Latvijas tiesību sistēmā nav paredzēta iespēja, ka iesniegumus izskata mākslīgais intelekts.

Šajā pantā tiek arī lietoti divi dažādi termini – “sūdzība” un “iesniegums”. Lūdzam izvērtēt terminu lietojumu šajā pantā un skaidrības nodrošināšanai izmantot vienu no terminiem.

-

Likumprojekta 19. pants paredz papildināt Autortiesību likumu ar jaunu 45.3 pantu “Līguma izbeigšanas tiesības”, kurš nosaka autora tiesības izbeigt mantisko tiesību atsavināšanas vai licences līgumu (izņēmuma licenci), ja divu gadu laikā kopš līguma noslēgšanas vai darba nodošanas pasūtītājam, ja šī nodošana notikusi pēc līguma noslēgšanas, nav uzsākta darba izmantošana, izņemot gadījumus, kad autors varēja pats novērst apstākļus, kuru dēļ izmantošana nenotika.

Digitālā vienotā tirgus direktīvas 22. pants paredz iespēju izbeigt līgumu, ja pēc zināma laika perioda darba vai izpildījuma izmantošana vēl nav uzsākta. Attiecībā uz konkrēta laika perioda noteikšanu dalībvalstīm ir piešķirta rīcības brīvība. Vienlaikus minētās direktīvas 22. pants nosaka, ka dalībvalstis var paredzēt, ka atsaukšanas mehānismu var piemērot tikai konkrētā termiņā, ja šāds ierobežojums ir pienācīgi pamatots ar nozares specifiku vai ar attiecīgā darba vai blakustiesību objekta veidu.

Lūdzam anotācijā:
1) pamatot 45.3 panta pirmajā daļā noteikto termiņa ierobežojumu (2 gadi), kura laikā autors var izbeigt mantisko tiesību atsavināšanas vai licences līgumu;
2) skaidrot, vai 45.3 panta pirmā daļa paredz personas tiesības vienpusēji atkāpties no līguma Civillikuma 1589. panta izpratnē, un izvērtēt, vai 45.3 panta redakcija būtu precizējama, lietojot Civillikumā nostiprināto jēdzienu "vienpusēja atkāpšanās no līguma";
3) iekļaut pamatojumu 45.3 panta otrajā daļā noteiktajam termiņam, kura laikā tiesību pārņēmējam vai licenciātam jāuzsāk darba izmantošana (ne īsāks par 12 mēnešiem), un šī panta trešajā daļā noteiktajam 3 mēnešu termiņam, kura laikā autoram jāinformē tiesību pārņēmējs vai licenciāts par līguma izbeigšanas tiesību īstenošanu.
 

-

Ar likumprojektu Autortiesību likuma 23. panta otrajā daļā saglabāts spēkā esošais Autortiesību likuma 23. panta otrās daļas regulējums, papildinot to ar nosacījumu, ka viens darbs drīkst būt vienlaicīgi pieejams vienai personai. Vienlaikus anotācijā norādīts, ka “Eiropas Savienības tiesa ir atbalstījusi t.s. “viena kopija, viens lietotājs” modeli attiecībā uz digitālu kopiju patapināšanu, taču šāds modelis neatbilst vispārējai bibliotēku praksei. Turklāt nav skaidrs, kā nodrošināt tādu digitālu kopiju patapinājumu, kas atbilstu spriedumā noteiktajiem nosacījumiem un vienlaikus nebūtu tehniski viegli apejams”.

Līdz ar to lūdzam anotācijā ietvert pamatojumu grozījumiem 23. panta otrajā daļā, skaidrojot, kā faktiski ir iespējama šāda nosacījuma izpilde.

-

Ar likumprojektu 1. pants ir papildināts ar 12.2 punktu, kurā ir sniegta kultūras mantojuma institūcijas definīcija – bibliotēka, muzejs, arhīvs, kā arī filmu vai skaņu ierakstu mantojuma saglabāšanas institūcija. 

Digitālā vienotā tirgus direktīvas preambulas 13. apsvērumā noteikts, ka par kultūras mantojuma iestādēm ir uzskatāmas arī izglītības iestādes, pētniecības organizācijas un sabiedriskās raidorganizācijas, ciktāl runa ir par to arhīviem un publiski pieejamām bibliotēkām. Līdz ar to lūdzam attiecīgi papildināt 12.2 punktu. 

-

Ar 46.2 pantu tiek pārņemts Raidorganizāciju direktīvas 2. panta 4. punkts, definējot tehnisku procesu, ar kura starpniecību raidorganizācija pārraida savus programmas saturošus signālus organizācijai, kas nav raidorganizācija, tādā veidā, ka programmas saturošos signālus to pārraidīšanas laikā sabiedrība nevar uztvert.

46.2 pantā šis process tiek definēts kā "tiešā ievade", savukārt Raidorganizāciju direktīvas 2. panta 4. punktā tas ir definēts kā "tieša signālu pievadīšana". Lūdzam izvērtēt terminu lietojumu 46.2 pantā vai anotācijā pamatot izvēlētā termina lietojumu. 

 

-

Lūdzam anotācijā ietvert pamatojumu 20. panta pirmās daļas 1. punkta grozījumiem (aizstāt 20. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus “reproducēt publiskotus un publicētus darbus” ar vārdiem “reproducēt un publiskot izziņotus darbus”). 
 

-