Atzinums

Likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" (turpmāk – projekts) papildināts ar jaunu grozījumu, kas paredz aizstāt visā Revīzijas pakalpojumu likumā (turpmāk – likums) skaitli un vārdus "30 dienu laikā" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "viena mēneša laikā" (attiecīgā locījumā).
Projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) par šo grozījumu norādīts, ka attiecīgie lēmumi ir atzīstami par administratīviem aktiem Administratīva procesa likuma 1. panta trešās daļas izpratnē. Atbilstoši Administratīva procesa likuma 64. pantam vispārīgais termiņš administratīvā akta izdošanai ir viens mēnesis, līdz ar ko likumā atbilstoši Administratīvā procesa likumam, kas nosaka termiņu, kādā iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu (viens mēnesis), ir jādefinē termiņi, kā arī nosacījumi, kad minēto termiņu iespējams pagarināt.
Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Līdz ar to, ja likumā tiek noteikts, ka attiecīgo lēmumu pieņem mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas, tiek dublēts Administratīva procesa likuma 64. panta pirmajā daļā paredzētais regulējums. Tāpat likumā nav nepieciešams noteikt nosacījumus, kad attiecīgo lēmumu var pagarināt, jo vispārīgs regulējums par lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu jau izriet no Administratīva procesa likuma 64. pantā paredzētā regulējuma.

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka, piemēram, likuma 23. panta pirmajā daļā un 29. panta 3.⁴ daļā noteiktais 30 dienu termiņš neattiecas uz lēmumu pieņemšanu.

Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projekta 3. pantā paredzēto regulējumu un attiecīgi precizēt projektu.
 

-

Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 14. pantā ir noteikta atļaujas izsniegšanas kārtība un nosacījumi. Tā, piemēram, atbilstoši Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 14. panta sestajā daļā noteiktajam uzskatāms, ka atļauja ir izsniegta ar noklusējumu, ja normatīvajā aktā noteiktajā termiņā atbildīgā iestāde nepieņem un nepaziņo savu lēmumu par atļaujas piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Savukārt Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 14. panta astotā daļa noteic, ka, piemērojot normatīvajā aktā noteikto noklusējumu, lēmuma par atļaujas izsniegšanu pieņemšanas termiņš tiek skaitīts no dienas, kad par atļaujas izsniegšanu atbildīgā iestāde no atļaujas pieteicēja ir saņēmusi visu normatīvajos aktos noteikto informāciju (dokumentāciju) lēmuma pieņemšanai.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzētajā likuma 17. panta septītajā un astotajā daļā, 22. panta trešajā un ceturtajā daļā, kā arī 23. panta 4.² un 4.³ daļā ietverto regulējumu.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likumā tiek lietots termins "iesniegums", nevis termins "pieteikums". Savukārt projektā un likumā tiek lietots gan termins "iesniegums", gan termins "pieteikums".
Administratīvā procesa likuma 3. panta pirmā daļa noteic, ka šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. Līdz ar to, ja speciālajās tiesību normās ir nepieciešams noteikt citādāku regulējumu, nekā to paredz Administratīvā procesa likums, anotācijā jānorāda attiecīgs pamatojums.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā un likumā lietoto terminu "pieteikums" un "iesniegums" vai papildināt anotāciju ar atbilstošu informāciju.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 62. punkts noteic, ka likumprojektā neietver atsauces uz zemāka juridiskā spēka normatīvo aktu, kā arī uz normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā. Atsauce var norādīt uz normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā, ja tas stāsies spēkā pirms likumprojekta stāšanās spēkā vai vienlaikus ar to. Turklāt Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 61. un 63. punkts noteic, kā likumprojektos raksta atsauces uz citiem normatīvajiem aktiem.
Savukārt projektā paredzētajā likuma 17. panta sestajā daļā, 22. panta pirmajā un otrajā daļā, kā arī 23. panta 4.¹ daļā ir ietverta atsauce uz Ministru kabineta noteikumiem.

Papildus vēršam uzmanību uz to, ka šobrīd spēkā esošajā likuma 22. panta pirmajā daļā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus. Savukārt projektā paredzētajā likuma 22. panta pirmajā daļā nav paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus (skat. Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 47. punktu), kaut arī no anotācijas 4.1.1. apakšsadaļā ietvertās informācijas izriet, ka projektā paredzētajā likuma 22. panta pirmajā daļā ir paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus. Turklāt anotācijā nav arī informācijas par to, vai attiecīgie Ministru kabineta noteikumu stāsies spēkā vienlaikus ar projektā paredzētajiem grozījumiem.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzētajā likuma 17. panta sestajā daļā, 22. panta pirmajā un otrajā daļā, kā arī 23. panta 4.¹ daļā ietverto regulējumu, kā arī anotācijā ietverto informāciju.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 67. panta otrajā daļā ir noteiktas rakstveidā izdota administratīvā akta sastāvdaļas, kas cita starpā paredz, ka administratīvajā aktā ietver administratīvā akta pamatojumu, it sevišķi ietverot lietderības apsvērumus (Administratīvā procesa likuma 65. un 66. pants). Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt projektā paredzētajā likuma 22. panta trešajā daļā minēto vārdu "motivētu".
 

-

Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 18. panta pirmā daļa noteic, ka administratīvais process iestādē privātpersonai ir bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43.¹ panta otrā daļa noteic, ka Latvijas Republikas valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros privātpersonu sniegto pakalpojumu maksas apmēru vai tā noteikšanas un apstiprināšanas kārtību, kā arī atbrīvojumus nosaka Ministru kabinets.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzēto likuma 22. panta septīto daļu, kā arī papildināt anotāciju ar atbilstošu informāciju.
 

-

Ievērojot, ka precizētais projekts neparedz papildināt likuma 25. pantu ar 3.¹ daļu, lūdzam precizēt projektā paredzētos grozījumus likuma 25. pantā.
 

-

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 121. panta 5.¹ daļu pirmstiesas procesā pieprasīt no zvērinātiem revidentiem viņu rīcībā esošās ziņas par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, sniedzot profesionālos pakalpojumus, vai par tiem pratināt, vai veikt tādu dokumentu apskati vai izņemšanu, kuri atrodas zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības rīcībā, izņemot šā panta piektajā daļā minētās ziņas, drīkst izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokurors.

Likumprojekta 19. pantā ir paredzēts papildināt Revīzijas pakalpojumu likuma 25. panta otrās daļas 3. punktu pēc vārdiem "korespondenci un dokumentus" ar vārdiem un skaitļiem "izņemot, ja šīs darbības tiek veiktas Kriminālprocesa likuma 121. panta 5.¹ daļā noteiktajā kārtībā, lai iegūtu korespondenci un dokumentus no zvērināta revidenta par klientu, kas saistīts ar izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu".

Tieslietu ministrijas ieskatā, likumprojekta 19. pantā lietotie vārdi "lai iegūtu korespondenci un dokumentus no zvērināta revidenta par klientu, kas saistīts ar izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu" neprecīzi un nepilnīgi atklāj Kriminālprocesa likuma 121. panta 5.¹ daļas saturu un var radīt neskaidrības tiesību normas piemērotājiem. Tā, piemēram, Kriminālprocesa likuma 121. panta 5.¹ daļā ir paredzēta tādu dokumentu apskate vai izņemšana, kuri atrodas ne vien zvērināta revidenta, bet arī zvērinātu revidentu komercsabiedrības rīcībā, tādējādi Likumprojekta 19. pantā iekļautā Revīzijas pakalpojumu likuma 25. panta otrās daļas 3. punkta redakcija sašaurina Kriminālprocesa likuma 121. panta 5.¹ daļā noteikto.

Jānorāda, ka atbilstoši Valsts kancelejas izstrādātajai Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatai normatīvā akta projektā nepārraksta normas, kas atkārto citos vispārējos un speciālajos tiesību aktos ietverto normatīvo regulējumu (ārējā atkārtošanās). (..) Minēto normu ietveršana būtu arī pretrunā ar lietderības un efektivitātes prasībām. (..) No tiesību normu pārrakstīšanas ir jāvairās, jo tas var radīt pārpratumu par tiesību normas juridisko rangu. Ja viens no normatīvajiem aktiem tiek grozīts un otrajā grozījumi kaut kādu iemeslu dēļ netiek izdarīti, radīsies pretrunas starp piemērojamām normām un adresāts var kļūdaini atsaukties uz nepareizo tiesību normu. Normatīvā akta tekstam jābūt skaidram, nepārprotamam un viennozīmīgam (Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, 2016. g., pieejama  https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/80, 17., 18. lpp.).

Līdz ar to vārdi "lai iegūtu korespondenci un dokumentus no zvērināta revidenta par klientu, kas saistīts ar izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu" būtu izslēdzami no likumprojekta 19. panta, attiecīgi precizējot likumprojekta anotāciju.

Papildināt otrās daļas 3. punktu pēc vārdiem "korespondenci un dokumentus"  ar vārdiem un skaitļiem "izņemot, ja šīs darbības tiek veiktas Kriminālprocesa likuma 121. panta 5.¹ daļā noteiktajā kārtībā".

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 121. panta 5.¹ daļu pirmstiesas procesā pieprasīt no zvērinātiem revidentiem viņu rīcībā esošās ziņas par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, sniedzot profesionālos pakalpojumus, vai par tiem pratināt, vai veikt tādu dokumentu apskati vai izņemšanu, kuri atrodas zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības rīcībā, izņemot šā panta piektajā daļā minētās ziņas, drīkst izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokurors.

Likumprojekta 21. pantā ir paredzēts izteikt Revīzijas pakalpojumu likuma 27. panta pirmo daļu jaunā redakcijā, t.sk. paredzot, ka zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai aizliegts izmantot vai atklāt bez klienta rakstveida piekrišanas komercnoslēpumu saturošu informāciju, izņemot gadījumu, kad zvērinātam revidentam ir tiesības vai pienākums to darīt pēc procesa virzītāja pieprasījuma Kriminālprocesa likuma 121.panta 5.¹ daļā noteiktajā kārtībā ziņu un paskaidrojumu sniegšanai par zvērināta revidenta klientu, kas saistīts ar izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu.

Tieslietu ministrijas ieskatā, likumprojekta 21. pantā lietotie vārdi "ziņu un paskaidrojumu sniegšanai par zvērināta revidenta klientu, kas saistīts ar izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu" neprecīzi atklāj Kriminālprocesa likuma 121. panta 5.¹ daļas saturu un var radīt neskaidrības tiesību normas piemērotājiem. 

Jānorāda, ka atbilstoši Valsts kancelejas izstrādātajai Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatai normatīvā akta projektā nepārraksta normas, kas atkārto citos vispārējos un speciālajos tiesību aktos ietverto normatīvo regulējumu (ārējā atkārtošanās). (..) Minēto normu ietveršana būtu arī pretrunā ar lietderības un efektivitātes prasībām. (..) No tiesību normu pārrakstīšanas ir jāvairās, jo tas var radīt pārpratumu par tiesību normas juridisko rangu. Ja viens no normatīvajiem aktiem tiek grozīts un otrajā grozījumi kaut kādu iemeslu dēļ netiek izdarīti, radīsies pretrunas starp piemērojamām normām un adresāts var kļūdaini atsaukties uz nepareizo tiesību normu. Normatīvā akta tekstam jābūt skaidram, nepārprotamam un viennozīmīgam (Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, 2016. g., pieejama  https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/80, 17., 18. lpp.).

Līdz ar to vārdi "ziņu un paskaidrojumu sniegšanai par zvērināta revidenta klientu, kas saistīts ar izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu" būtu izslēdzami no likumprojekta 21. panta, attiecīgi precizējot likumprojekta anotāciju.
 

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Zvērinātam revidentam aizliegts izpaust komercnoslēpumu, kuru viņš uzzinājis, pildot profesionālos pienākumus. Zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai aizliegts izmantot vai atklāt bez klienta rakstveida piekrišanas komercnoslēpumu saturošu informāciju, izņemot šā panta otrajā daļā, šā likuma 33. pantā un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kā arī likumā "Par nodokļiem un nodevām" un regulā Nr. 537/2014 minētos gadījumus vai, kad zvērinātam revidentam ir tiesības vai pienākums to darīt pēc procesa virzītāja pieprasījuma Kriminālprocesa likuma 121.panta 5.¹ daļā noteiktajā kārtībā, vai gadījumus, kad zvērinātam revidentam ir tiesības vai pienākums to darīt saskaņā ar tiesas nolēmumu". 

Ar 2020. gada 19. novembra likumu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kas stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī, Kriminālprocesa likuma 121. panta tika papildināts ar 5.¹ daļu, nosakot, ka pirmstiesas procesā pieprasīt no zvērinātiem revidentiem viņu rīcībā esošās ziņas par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, sniedzot profesionālos pakalpojumus, vai par tiem pratināt, vai veikt tādu dokumentu apskati vai izņemšanu, kuri atrodas zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības rīcībā, izņemot šā panta piektajā daļā minētās ziņas, drīkst izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokurors.

Ievērojot minēto, Tieslietu ministrijas ieskatā ir nepieciešams Revīzijas pakalpojumu likuma 33. panta 3.² daļu paplašināt un attiecināt gan uz ziņošanas pienākumu par noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas iestādei vai prokuratūrai, gan uz informācijas sniegšanu procesa virzītājam (kriminālprocesa ietvaros). 

Izteikt 33. panta 3.² daļu šādā redakcijā: "(3²) Zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai ir pienākums iesniegt rakstveida ziņojumu izmeklēšanas iestādei vai prokuratūrai par faktiem, kuri atklāti revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā un varētu būt saistīti ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Ziņojumu zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība iesniedz ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc faktu atklāšanas. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija nosaka kārtību, kurā ir iekļauts pasākumu kopums, kas jāveic zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, lai izpildītu šīs daļas prasības."

Lūdzam projektā definēt pārkāpumus, vārdiski norādot to pazīmes, nevis izmantot atsauces uz citām tiesību normām vai likumu kopumā. Nekonkrēti pārkāpumu formulējumi neatbilst prasībai, ka pārkāpumam ir jābūt noteiktam likumā. Tāpat sodu tiesībās nav pieņemts izmantot atsauces uz citām normām, lai norādītu pārkāpumu pazīmes. Pat blanketai normai ir jāsatur visas nepieciešamās pazīmes, pat ja tās tiek detalizētas citās tiesību normās. Šādas prasības attiecas uz visiem grozāmajā likumā un projektā minētajiem pārkāpumiem.

1. Izziņā norādīts, ka nav ņemts vērā Tieslietu ministrijas iebildums par nepieciešamību projektā pienācīgi ietvert to pārkāpumu regulējumu, par kuriem piemērojamas sankcijas vai administratīvie pasākumi. Tāpat norādīts, ka nepieciešams precizēt, kādi tieši pilnveidojumi ir vajadzīgi projekta normās.

Neatkārtojot Tieslietu ministrijas 2023. gada 21. aprīļa atzinumā ietverto argumentāciju, konkretizējam, ka nav pieļaujamas tādas norādes uz pārkāpumiem kā, piemēram, "nav ievērojusi šā likuma noteikumus", " nav ievērojusi šā likuma 37.⁹ panta pirmās vai trešās daļas prasības" vai "nav ievērojusi regulas Nr. 537/2014 16. panta noteikumus". Ja grozāmais likums vai projekts paredz atbildību par pārkāpumiem, tad šie pārkāpumi ir precīzi jānorāda atbilstoši sodu tiesībās vispārpieņemtajām pārkāpumu definēšanas prasībām. Tas vienlīdz attiecas uz visu grozāmo likumu un projektu, kur tiek noteikta vai paredzēta administratīvi tiesiska reakcija (sankcijas) uz pārkāpumiem.

2. Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta otrais teikums nosaka: "Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu." Satversmes tiesa ir atzinusi, ka šī norma citstarp aptver principu nullum crimen, nulla poena sine lege, proti, principu, ka personu var atzīt par vainīgu un sodīt tikai par tādu rīcību, kas ir atzīta par noziedzīgu saskaņā ar likumu (Satversmes tiesas 2008. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-09-0106 4.2. punkts). Minētā prasība ir cieši saistīta ar Satversmes 90. pantu un tajā noteiktajiem tiesību normu kvalitātes kritērijiem (normas skaidrība un paredzamība). Šo normu tvērumu un sistēmisku izpratni ietekmē vairāki vispārējie tiesību principi, piemēram, tiesiskās drošības, tiesiskās noteiktības un likumības principi, kas nodrošina to, ka personas tiesības netiek ierobežotas patvaļīgi. Attiecībā uz krimināltiesību jomu šie principi un līdz ar to arī Satversmes 90. pantā un 92. panta otrajā teikumā ietvertās tiesības prasa, lai likumdevējs skaidri definētu noziedzīgu nodarījumu sastāvu un attiecīgos sodus (Satversmes tiesas tiesnešu Inetas Ziemeles un Sanitas Osipovas atsevišķās domas lietā Nr. 2018-10-0103, 3.3. punkts). Līdzīgi secinājumi attiecināmi arī uz krimināltiesiska (sodoša) rakstura administratīvajām sankcijām.

Atbildība par "šā likuma noteikumu neievērošanu" vai tamlīdzīgs regulējums acīmredzami neatbilst minētajām prasībām. Persona nevar paredzēt, kuros tieši gadījumos tai varētu piemērot sodu. Likumā ir regulētas daudzveidīgas tiesiskās attiecības (noteiktas dažādas tiesības un pienākumi).

Personas viedoklis par tiesību normas skaidrību var veidoties, izzinot tās piemērošanas praksi un izmantojot arī juridisko palīdzību normas satura noskaidrošanā. Personas "pārsteigums" par saukšanu pie atbildības, proti, tas, ka persona nav sapratusi, ka par zināmu rīcību var tikt saukta pie atbildības, var radīt jautājumus par tiesību normas kvalitāti, tas ir, skaidrību un paredzamību. Tāpat šādā gadījumā demokrātiskā tiesiskā valstī rodas šaubas par to, vai tiesību normas, kas paredz konkrētu pārkāpumu, atbilst principam, ka ikviens zina savas tiesības un pienākumus. Valsts pieļauti pārkāpumi šajā jomā var graut personas uzticību tiesiskumam (sal. Satversmes tiesas tiesnešu Inetas Ziemeles un Sanitas Osipovas atsevišķās domas lietā Nr. 2018-10-0103, 3.3. punkts).

3. Arī tiešas iekšējās atsauces uz citām likuma vienībām vai atsauces uz regulas vienībām nepietiekami atklāj iespējamo pārkāpumu. Piemēram, grozāmā likuma 37.⁹ panta otrā daļa paredz pienākumu izveidot revīzijas komiteju vai tai līdzvērtīgu struktūru un nodrošināt tās darbību atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma D sadaļas II¹ nodaļā noteiktās revīzijas komitejas izveidošanas un darbības prasībām. Ja vēl pienākums izveidot revīzijas komiteju ir pietiekami saprotams (vienīgi šādu pārkāpumu tipiskā gadījumā varētu novērst nevis ar sankciju, bet citu nesodoša rakstura pasākumu palīdzību), tad vairākkārtējā atsauce uz revīzijas komitejas "izveidošanas un darbības prasībām" pārkāpumu jau padara samērā neskaidru un atkarīgu no cita tiesību akta regulējuma (nemaz nerunājot, ka atsaucē norādītajā nodaļā arīdzan ir atsauces uz vēl citām tiesību normām). Neizslēdzot, ka šajā jomā regulējums kopumā varētu būt visai sarežģīts, attiecībā uz pašu pārkāpumu formulējumu ievērojamas vispārīgās prasības par sodoša rakstura normu skaidrību un paredzamību.

4. Salīdzinājumam var izmantot citus jaunākus likumu finanšu jomā. Piemēram, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 73. pantā ir formulēti pārkāpumi ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības jomā. Savukārt Vērtspapīrošanas likuma 24. pantā un Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likuma 12. pantā ir norādīti dažādi regulu pārkāpumi. Šajā gadījumā pārkāpumam vajadzētu būt saprotamam arī tad, ja izņemtu informatīvo atsauci uz regulas vienībām. Tāpat kā pārkāpuma formulējumu paraugu var izmantot dažādos likumos ietverto administratīvās atbildības regulējumu. Šie un citi minētie piemēri izmantojami vienīgi kā informatīvs līdzeklis, kādā veidā tipiski tiek definēti pārkāpumi. Nav izslēgts, ka projektā ir iespējams noteikt daudz konkrētākas pārkāpuma pazīmes.

5. Grozāmā likuma 37.¹⁰ panta pirmajā daļā ir paredzēts, ka attiecīgu pārkāpumu gadījumā Latvijas Banka ir tiesīga piemērot Finanšu instrumentu tirgus likuma 148. panta astoņpadsmitajā daļā noteiktās sankcijas vai Finanšu instrumentu tirgus likuma 148. panta 18.¹ daļā noteiktos administratīvos pasākumus. Nav pilnībā saprotams, vai šī ir tikai informatīva (un būtībā lieka) atsauce uz citu likumu regulējumu, vai arī šādā veidā tiek noteikta sankciju un administratīvo pasākumu piemērošana par šiem pārkāpumiem. Pēdējā gadījumā šāda pieeja nav atbalstāma. Pienākumam (tā pārkāpumam) un iespējamām sekām vajadzētu būt noteiktām vienā likumā.
 

-

Lūdzam projektā un grozāmajā likumā kopumā precīzi normatīvi nošķirt sodus (sankcijas) no citiem nesodoša rakstura pasākumiem (administratīvajiem un uzraudzības pasākumiem). Projekta anotācijā iekļaujams skaidrojums, kāda ir atšķirība starp administratīvajiem un uzraudzības pasākumiem, ja tiek saglabāti šie divi institūti.

Tieslietu ministrijas 2023. gada 21. aprīļa atzinumā ir ietverts lūgums izvērtēt grozāmā likuma IX nodaļas regulējumu un, ja tiek saglabāti uzraudzības pasākumi, raksturot šo pasākumu būtību un to atšķirību no administratīvajiem pasākumiem. Tāpat nodalāmas sankcijas (jeb sodi) un nesodoša rakstura pasākumi (uzraudzības, administratīvie pasākumi).

Izziņā ir norādīts, ka attiecībā uz uzraudzības un administratīvajiem pasākumiem skatīt Finanšu ministrijas komentāru pie izziņas 11. punkta (šobrīd izziņas 11. punkts ir saistīts ar iebildumu par mantojuma lietu kārtošanu vai, ja skatās tikai Tieslietu ministrijas iebildumus un priekšlikumus, – ar noilguma jautājumiem). Taču izziņā nav atrodams minētais skaidrojums, kā arī tam vajadzētu būt ietvertam projekta anotācijā, ja abi šie institūti tiek saglabāti. Atšķirība vērtējama šo pasākumu būtisko pazīmju līmenī, nevis piemērošanas gadījumos vai tamlīdzīgās praktiskās izpausmēs. Citiem vārdiem sakot, ir jāsaprot, kāpēc viens pasākums ir apzīmēts ar terminu "uzraudzības pasākums", bet cits – ar terminu "administratīvais pasākums".

Tāpat nav nodalītas sankcijas un uzraudzības pasākumi (piemēram, grozāma likuma 38.² panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka Finanšu ministrija ir tiesīga piemērot "vienu vai vairākas šādas sankcijas vai uzraudzības pasākumus").

Lūdzam precizēt projektu un tā anotāciju, ievērojot jau iepriekšējā atzinumā izteiktos iebildumus.

 

-

Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.1. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas. Ievērojot minēto, kā arī to, ka likuma 38.² panta pirmās daļas otrais teikums noteic, ka kārtību, kādā Finanšu ministrija izdod administratīvos aktus (lēmumus), nosaka administratīvo aktu izdošanas kārtību reglamentējoši normatīvie akti, atkārtoti lūdzam papildināt projektu ar grozījumu likuma 38.² panta pirmajā daļā, kas paredz izslēgt iepriekš minēto regulējumu.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka anotācijas 1.3. apakšsadaļā minēts, ka tiek izslēgti likuma 38.² panta pirmajā daļā minētie nosacījumi attiecībā uz administratīvo aktu izdošanas kārtību.
 

-

Lūdzam izslēgt projektā paredzētā grozāmā likuma 38.² panta 5.¹ daļu. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai nevar būt tiesības piemērot krimināltiesiska rakstura administratīvas sankcijas (sodus) vai ieteikt konkrētu sankciju piemērošanu.

Tieslietu ministrijas 2023. gada 21. aprīļa atzinumā norādīts, ka saistībā ar projektā iekļautā grozāmā likuma 38.² panta 5.¹ daļas regulējumu nav saprotams, kā šāds regulējums būtu savienojams ar prasību, ka minētā Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija kā privātpersona nevar piemērot krimināltiesiska rakstura administratīvās sankcijas vai veikt citus ar to cieši saistītus uzdevumus. Izziņā skaidrots, ka netiek deleģēts pienākums Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai piemērot krimināltiesiska rakstura administratīvās sankcijas. Tās piemēros Finanšu ministrija pēc Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas ierosinājuma.

Tomēr minētais skaidrojums nav savienojams ar projektā esošo regulējumu. Tur ir tiešā tekstā norādīts, ka Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija "nosakot sankciju vai uzraudzības pasākumu veidu un apmēru, ņem vērā visus būtiskos apstākļus". Vārdi "nosakot" un "sankciju [..] veidu un apmēru" skaidri norāda uz iespēju noteikt sankcijas (citiem vārdiem sakot, sodus jeb krimināltiesiska rakstura administratīvas sankcijas). Pat tādā gadījumā, ja formāli šīs sankcijas piemēro Finanšu ministrija, privātpersona nevar vērtēt minētos jautājumus. Tiesības ierosināt nozīmē iespēju norādīt uz varbūtēju pārkāpumu vai tamlīdzīgu jautājumu, kas ir ārpus šīs asociācijas kompetences. Privātpersona var ierosināt vērtēt šādu jautājumu, nevis pati izvērtēt un piedāvāt jau būtībā gatavu lēmuma projektu.
 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju atbilstoši precizētajā projektā paredzētajiem grozījumiem (piemēram, projekts neparedz precizēt likuma 24. panta sesto daļu, neparedz papildināt likuma 25. pantu ar 3.¹ daļu, neparedz grozījumu likuma 36. pantā, nav pamatojuma par likumā paredzētajā likuma 38.⁴ pantā ietverto regulējumu u.tml.).
 

-

Lai tiesību normas teksts būtu uztverams un pārskatāms, ierosinām Revīzijas pakalpojumu likuma 27. panta pirmo daļu izteikt jaunā redakcijā, skaidrāk nosakot tās personas, kurām zvērināts revidents bez klienta rakstiskas atļaujas ir tiesīgs izpaust komercnoslēpumu saturošu informāciju. Ar šo priekšlikumu piedāvātās 27. panta pirmās daļas redakcijas 2., 3., 4., 8. un 10. punkts skaidri noteic institūcijas, kuras jau šobrīd ir identificējamas 27. panta pirmās daļas redakcijā, kurā šobrīd ir dota atsauce uz attiecīgajiem likumiem, kuros šīs institūcijas ir minētas. Tomēr vēl ir nepieciešams papildināt 27. panta pirmo daļu ar 1. punktu, nosakot, ka  zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai aizliegts izmantot vai atklāt bez klienta rakstveida piekrišanas komercnoslēpumu saturošu informāciju, izņemot gadījumus, kad šāda informācija tiek sniegta izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai. Ar šādu redakciju un Tieslietu ministrijas piedāvāto grozījumu Revīzijas pakalpojumu likuma 33. panta 3.² daļā tiktu novērsts arī tas, ka esošajā Revīzijas pakalpojuma likuma 27. panta pirmajā daļā ietvertā atsauce uz tiesas nolēmumu, kas tiek saglabāta šajā priekšlikumā grozījumam 27. panta pirmās daļas 8. punktā, tiek attiecināta uz kriminālprocesu. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma normām pirmstiesas procesā šāda tiesas nolēmuma iespējamība nepastāv, līdz ar to 8. punktā ietvertā atsauce uz tiesas nolēmumu neattiecas uz kriminālprocesu. Piedāvātajā 5. punktā ir minēta Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, jo tai ar Revīzijas pakalpojumu likumu ir deleģēts veikt valsts pārvaldes uzdevumus (zvērinātu revidentu uzraudzības ietvaros) un to izpildei varētu būt nepieciešams iegūt attiecīgo informāciju no zvērināta revidenta. Savukārt priekšlikums papildināt 27. panta pirmo daļu ar 6. un 7. punktu ir nepieciešams, lai nodrošinātu pilnvērtīgu revīzijas procesa iekšējo kvalitātes kontroli un informācijas un dokumentu apmaiņu starp komponenta revidentu un grupas  revidentu  koncerna revīzijas ietvaros. 

Izteikt 27. panta pirmo daļu šādā redakcijā: 
"(1) Zvērinātam revidentam ir aizliegts izpaust komercnoslēpumu, kuru viņš uzzinājis, pildot profesionālos pienākumus. Zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai aizliegts izmantot vai atklāt bez klienta rakstveida piekrišanas komercnoslēpumu saturošu informāciju, izņemot:
1) izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai;
2) Finanšu izlūkošanas dienestam Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas  finansēšanas novēršanas likumā minētajos gadījumos;
3) Valsts ieņēmumu dienestam likumā "Par nodokļiem un nodevām" minētajos gadījumos, kad zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir konstatējusi aizdomīgu darījumu nodokļu jomā, kura pazīmes atbilst vismaz vienai no likuma “Par nodokļiem un nodevām” minētajām aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā;
4) Finanšu ministrijai un Latvijas Bankai kā šajā likumā noteiktajām kompetentajām iestādēm to šajā likumā un regulā Nr. 537/2014 minēto uzdevumu izpildei;
5) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai tai šajā likumā deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei;
6) personām, kas sniedz revīzijas pakalpojumus zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības klienta mātes sabiedrībai;
7) zvērinātam revidentam vai galvenajam revīzijas partnerim, kas revidentu komercsabiedrību revīzijas tīkla ietvaros veic revīzijas uzdevuma iekšējo kvalitātes kontroles pārbaudi;
8) gadījumus, kad zvērinātam revidentam ir tiesības vai pienākums to darīt saskaņā ar tiesas nolēmumu;
9) šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos.