Atzinums

Ekonomikas ministrija ierosina svītrot likuma Par ietekmes uz vidi novērtējumu 3².panta pirmās.daļas 5. punktu. Rekomendācijās, uz kurām atsaucas Klimata un enerģētikas ministrija, ir ietverta argumentācija nepieciešamībai mainīt šādu "atvērtu" regulējumu. Citā starpā ir norādīts, ka saskaņā ar šo punktu sākotnējais izvērtējums var būt nepieciešams arī tādām darbībām, kas nav iekļautas likuma 2. pielikumā, bet var radīt būtisku ietekmi uz vidi. Privātpersonām (arī institūcijām, kas pilda būvvaldes funkcijas) ne vienmēr var būt skaidri saprotams, ka, ņemot vērā likuma 11. pantā minētos kritērijus, paredzētā darbība varētu radīt būtisku ietekmi uz vidi. Piemēram, ņemot vērā  likuma 11. panta otrās daļas 2. punktu un 3. punkta d) apakšpunktu, pastāv iespēja, kā arī salīdzinoši vienkāršas savrupmājas būvniecībai ir nepieciešams sākotnējais izvērtējums, ja tuvumā atrodas biotopa vai īpaši aizsargājamas sugas mikrolieguma teritorija, vai pastāv citi apstākļi, kas, kopā ņemot, varētu būt par pamatu sākotnējā izvērtējuma veikšanai.
Gadījumos, ja nedz privātpersona, nedz institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, nav pareizi noteikusi vai pamanījusi sākotnējā izvērtējuma nepieciešamību, un būvniecības iecerei ir izsniegta būvatļauja, var rasties situācija, ka, vēlāk atklājot sākotnējā izvērtējuma nepieciešamību, būvatļauja tiek atcelta. Tas var būt īpaši nepatīkami būvniecības ierosinātājam gadījumos, kad jau ir uzsākti būvdarbi. Šādā gadījumā būvatļaujas atcelšana un iepriekš neparedzēti nosacījumi Valsts vides dienesta izdotos tehniskajos noteikumos (pieņemtu, ka sākotnējā izvērtējuma rezultātā IVN nav nepieciešams) būvniecības ierosinātājam var radīt būtiskus zaudējumus. Tāpat nesavlaicīga sākotnējā izvērtējuma veikšana var radīt negatīvu ietekmi uz vides aizsardzības interesēm un mērķiem. 
Saskaņā ar tiesu praksi, šaubīgos gadījumos, kad pietiekami skaidri nevar noteikt sākotnējā izvērtējuma nepieciešamību, paredzētās darbības ierosinātājam būtu jāvēršas ar iesniegumu Valsts vides dienestā, lai noskaidrotu, vai sākotnējais izvērtējums ir nepieciešams. Tomēr likumā nav noregulēta privātpersonu rīcība strīdīgos gadījumos, kad pastāv šaubas par sākotnējā izvērtējuma, IVN vai tehnisko noteikumu nepieciešamību. 
Attiecīgi atbilstoši pašreiz spēkā esošajai kārtībai atbildība noteikt, vai iecerei ir piemērojams sākotnējais izvērtējums, gulstas uz ierosinātāju, jo likums nesniedz nepārprotamu indikāciju, kurām paredzētajām darbībām sākotnējais izvērtējums ir piemērojams. 
Eiropas Savienības valstu praksē lielākoties pieņemts, ka tad, ja paredzētā darbība nav iekļauta ne 1., ne 2.  pielikumā vai līdzvērtīgā nacionālā sarakstā, tad ietekmes uz vidi procedūra uz šādām darbībām neattiecas (proti, tiek izmantota “slēgta” saraksta pieeja). Novērtējuma likuma 3.2 panta (1) daļas 5. punkta izslēgšana būtiski samazinātu nenoteiktību sākotnējā izvērtējuma piemērošanā un vairotu tiesisko paļāvību. 
Būtu jānorāda, ka Latvijai ir tiesības papildināt 1. vai 2.pielikuma tvērumu, iekļaujot kādas darbības, kas Latvijas gadījumā ir būtiskas no vides aizsardzības viedokļa. Attiecīgi Ekonomikas ministrija uzskata, ka šāds "atvērtais" regulējums būtu izslēdzams, vienlaicīgi nepieciešamības gadījumā regulāri būtu jāpārvērtē 1. un 2. pielikuma tvērums ir nepieciešamības gadījumā, jāveic tajos uzmaiņas. 

-

Likumprojekta redakcija, gramatiski to tulkojot, paredz pienākumu ierosinātājam vienmēr konsultēties ar pašvaldību par plānotās darbības atbilstību teritorijas plānojumam. Ekonomikas ministrijas prāt, šāda pienākuma noteikšana visos gadījumos nav samērīga un var veidot lieku birokrātisko slogu. Ekonomikas ministrijas prāt, konsultācijas ar pašvaldību būtu nosakāmas kā ierosinātāja tiesības, nevis pienākums. Vienlaicīgi Ekonomikas ministrija piekrīt, ka gadījumā, ja Vides pārraudzības valsts birojam ir bažas par plānotās darbības atbilstību teritorijas plānojumam, tam tiesības prasīt, lai ierosinātājs iesniedz pašvaldības izziņu, kas apliecina atbilstību teritorijas plānojumam vai lēmuma pieņemšanu par grozījumu vai lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu. 

-

Ekonomikas ministrija izsaka priekšlikumu pilnveidot punkta regulējumu, atstājot uzsvaru, ka persona vēršas Valsts vides dienesta, vienlaicīgi norādot, ka iesniegums iesniedzams, izmantojot Valsts informācijas sistēmu. Papildus norādām, ka šobrīd būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāte nodrošina elektronisko vidi būvniecības administratīvajam procesam, tai skaitā tehnisko noteikumu saņemšanai un būvprojekta saskaņošanai. Šajā pantā piedāvātais regulējums attiecas uz nekustamā īpašuma attīstīšanas posmu, kas norisinās pirms ir iniciēts būvniecības process. Atbilstoši Būvniecības valsts kontroles biroja sniegtai informācijai šobrīd nav izveidota IVN procesa norisi atbalstoša funkcionalitāte. Attiecīgi lūdzam precizēt regulējumu un izslēgt iespēju ierosināt sākotnējo izvērtējumu, izmantojot BIS. 

 Paredzēto darbību, kas minēta šā likuma 3.2 panta pirmajā daļā, ierosinātājs piesaka Valsts vides dienestam, iesniegumu iesniedzot Valsts vides dienesta informācijas sistēmā. Iesniegumā norāda vismaz divus dažādus risinājumus attiecībā uz šīs darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem.

Ekonomikas ministrija atbalsta pirmās sabiedriskās apspriešanas aizvietošanu ar sabiedrības informēšanas sanāksmi, ņemot vērā, ka sākotnējā posmā sabiedrībai nav pieejamā pietiekama objektīva informācija, kas varētu būt apspriešanas objekts. Šāda pieeja arī atbalstīta darba grupās administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā. Vienlaicīgi darba grupa ir norādījusi, ka ir būtisku normatīvajā regulējuma noteikt sabiedrības informēšanas un sabiedrības līdzdalības mērķus un tvērumu. Ņemot vērā, ka piedāvātā 15 panta pirmās daļas redakcija paredz tiesības ikvienai personai 20 dienu laikā pēc paziņojuma publicēšanas pašvaldības tīmekļvietnē sniegt rakstiskus priekšlikumus, lai neveidotos pārpratumu, piedāvājam papildināt normu nosakot, ka priekšlikumi ir iesniedzami par aspektiem, kas ir iekļaujami programmā vai ņemami vērā ietekmes novērtējuma procesā. Proti, lai šajā posmā netiktu sniegts subjektīvs novērtējums par paredzēto darbību vai noraidoša attieksme pirms vēl ir veikts šīs darbības iespējamais ietekmes novērtējums, bet jēgpilni priekšlikumi par sabiedrības bažām vai raizēm attiecībā uz iespējami ietekmētiem vides aspektiem, būtu skaidri jānosaka, kas tiek sagaidīts no sabiedrības. Lūdzam attiecīgi papildināt daļas regulējumu. 

(1) Ja Valsts vides dienests vai kompetentā institūcija pieņem lēmumu, ka veicams paredzētās darbības ietekmes novērtējums, ierosinātājs elektroniski iesniedz kompetentajai institūcijai un attiecīgajai pašvaldībai paziņojumu par paredzēto darbību un tās sākotnējo sabiedrības informēšanu. Paziņojumu ierosinātājs publicē vismaz vienā vietējā laikrakstā. Kompetentā institūcija ievieto paziņojumu savā tīmekļvietnē. Pašvaldība triju darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas ievieto paziņojumu savā tīmekļvietnē un informē par to kompetento institūciju un paredzētās darbības ierosinātāju, nosūtot saiti uz publicēto paziņojumu. Ikviena persona 20 dienu laikā pēc paziņojuma publicēšanas pašvaldības tīmekļvietnē ir tiesīga sniegt rakstiskus priekšlikumus par programmā iekļaujamiem uzdevumiem vai aspektiem, kas jāņem vērā novērtējuma procesā. Ja 20 dienu laikā pēc paziņojuma publicēšanas pašvaldības tīmekļvietnē pašvaldība izdod laikrakstu vai informatīvu izdevumu, pašvaldība publicē paziņojumu arī šajā laikrakstā vai informatīvajā izdevumā.";

Ierosinām šajā pantā ietverto grozījumu attiecībā uz panta papildināšanu ar 12.daļu pārcelt uz likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 7.pantu, izsakot to kā 7.panta 1¹. daļu. Līdzīga pieeja šajā likumprojektā ir piemērota sākotnējā izvērtējuma veikšanai. 
Uzskatām, ka tas idejiski labāk atbilst 7.panta regulējumam, proti, jānosaka, ka paredzēto darbību var pieteikt kompetentajā institūcijā tikai, ja darbība atbilst teritorijas plānojumam, izņemot, ja ir iesniegta izziņa, kas apliecina, ka ir pieņemts lēmumus par grozījumu veikšanu teritorijas plānojumā vai lokālplānojuma izstrādi. 
Papildus norādām, ka sākotnējo izvērtējumu veic tikai tām darbībām, kas atbilst teritorijas plānojumam vai ir pieņemts lēmums par grozījumu izstrādes uzsākšanu, nevar izveidoties situācija, ka sākotnējā izvērtējuma rezultātā tiek pieņemts lēmums par IVN procedūras nepieciešamību teritorijas plānojumam neatbilstošai darbībai.  
Ja netiek atbalstīta regulējuma ietveršana 7.pantā, lūdzu izvētēt, vai regulējums nebūtu svītrojums, jo faktiski dublē piedāvātos grozījumus šā panta 4.daļas pirmajā punktā. 

Papildināt likuma 7.pantu ar 1¹.daļu šādā redakcijā:
"(1¹) Kompetentajai institūcijai var pieteikt darbību, kas atbilst teritorijas plānojumam, izņemot transporta un elektronisko sakaru tīklu un enerģijas pārvades būvju būvniecību, kā arī nacionālo interešu objektu būvniecību, vai, ja ir iesniegts šā likuma 6.² pantā minētais pašvaldības lēmums"