Atzinums

Valsts SIA “Daugavpils Psihoneiroloģiskas slimnīcās”
Ārstu viedoklis par Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu.
Mēs, VSIA “Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca” darbinieki, izvērtējot Veselības ministrijas plānotās pārvaldības struktūras izmaiņas valsts psihiatriskajās ārstniecības iestādēs, vēlamies sniegt savu viedokli par Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu.
Komentāri Veselības ministrijas sniegtajiem argumentiem par slimnīcu struktūras izmaiņām:
Katra slimnīca kā atsevišķa juridiska persona spēj nodrošināt konkurenci Latvijā gan pacientu, gan darbinieku vidū. Apvienojot psihiatriskās slimnīcas NPVC vadībā, faktiski tiks izskausta konkurence psihiatrijas valsts sektorā, tādejādi pacientiem tiks liegta ārstēšanas izvēles iespēja, bet speciālistiem - veicināta attece uz privāto sektoru vai ārzemēs.
Informatīvajā ziņojumā nav sniegti dati un fakti, reālas situācijas apraksts, kurš faktiski liecinātu par atšķirīgo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību. Nav norādīts, cik speciālistu pašlaik ir NPVC un kāda ir kadru situācija, ir minētas tikai reģionu slimnīcas.
Informatīvajā ziņojumā nav sniegti dati un fakti, kuros atspoguļots noslogotības salīdzinājums, kas parādītu cik lielā mērā noslogotība starp slimnīcām ir nevienmērīga. Kā tieši tiek plānots ieviest vienotu pacientu plūsmas vadību, ņemot vērā, ka pacientam likuma ietvaros ir iespēja izvelēties, kur saņemt plānveida veselības aprūpes pakalpojumus.
Informatīvais ziņojums nesniedz datus, kas liecinātu par to, kādas tieši funkcijas slimnīcās ir dublētas un cik lielā mērā atšķiras iepirkumu un atlīdzības sistēmas, ņemot vērā, ka līdz šim viss iepriekšminētais notika likuma ietvaros.
Informatīvajā ziņojumā nav izklāstīts, kādā veidā slimnīcu apvienošana veicinās deinstitucionalizāciju. Nav ņemta vērā Latvijas reālā socioekonomiskā situācija, nav ņemts vērā, ka efektīvai deinstitucionalizācijai ir nepieciešams spēcīgs sociālais atbalsts, kurš uz doto brīdi Latvijā nav izstrādāts un nerada iespēju kvalitatīvi un pēctecīgi pāriet uz plašākiem sabiedrībā balstītiem ambulatoriem pakalpojumiem. Uzspiests rīkojums bez reāla plāna un uzticības veidošanas starp veselības nozari un speciālistiem turpinās veicināt speciālistu atteci, tā rezultātā – psihiatrisko pakalpojumu pieejamības mazināšanos, kā rezultātā cietīs pacients.
Vēlamies arī saņemt skaidrojumu, kādi tieši dati liecina par NPVC kā labākās prakses piemēru. Informatīvajā ziņojumā minētas tikai slimnīcas darbības jomas, kuras, lielākoties, var piemērot arī reģionālām slimnīcām, taču nav norādīti fakti un ieguvumi, kuri varētu dot apvienošanās NPVC vadībā.
Komentējot informatīvajā ziņojumā minētos apvienošanas ieguvumus, akcentējam to, ka:
Vienota aprūpes kvalitāte
VSIA DPNS praksē tiek pielietoti SPKC algoritmi un NPVC Metodiskā centra izstrādātās rekomendācijas.
VSIA DPNS ikdienā izmanto valstī noteiktos e-resursus, tādus kā eveseliba.gov.lv un uz tās balstītas sistēmas.
Uzlabota pakalpojumu pieejamība
Jau ir veicināta vienlīdzīga piekļuve pakalpojumiem visos reģionos. Faktiski katrā novadā un Rīgā ir psihiatriskās slimnīcas, kuras nodrošina psihiatriskā profila pakalpojumus.
Lai veicinātu ambulatoro pakalpojumu paplašinājumu, ir nepieciešama lielāka speciālistu piesaiste, neizprotam, kā to veicinās apvienošanās.
Jau ikdienā strādājam multidisciplinārās komandās.
Personāla attīstība un noturība
Ir minēta vienota atlīdzības un motivācijas sistēma, kas veicina darbinieku mobilitāti un noturību, taču nav paskaidrota šīs sistēmas būtība, t.sk. kas tiek domāts ar “mobilitāti”.
Šie punkti var ievērojami ietekmēt darbinieku privāto dzīvi un labbūtību, līdz šim nav skaidrs, ko konkrēti nozīmē šie izteicieni un kā tie tiks īstenoti. Ir sniegta informācija par darba samaksas saglabāšanu, taču nav sniegta informācija par piemaksām par risku, strādājot ar psihiatriskā profila pacientiem un saīsināto darba laiku, iespējām strādāt virsstundas.
Šie mehānismi var radīt destabilizāciju, veicināt pakalpojumu centralizāciju un pasliktināt piekļuvi pakalpojumiem reģionos.
Nav skaidri parādīts, kā tieši tiks izmantoti šie mehānismi, jo nav apzināts personāla skaits slimnīcās, tai skaitā NPVC, kas rada bažas par personāla atteci no reģioniem, veicinot rindu pagarināšanos.
Rotācijas iespējas starp struktūrvienībām – nav skaidrs pēc kādiem kritērijiem tiks izvēlēti darbinieki rotācijai, kāda būs rotāciju struktūra un apmaksa, vai tā būs brīvprātīga vai obligāta.
Efektīvāka pārvaldība
Nav skaidrs, vai centralizēta pārvaldība ļaus ātri risināt akūtas situācijas un spēs nodrošināt nepieciešamo administratīvo iesaisti.
Bijām jau iepriekš “par” vienotas IT sistēmas “Tvaiks” lietošanu. Vēršam uzmanību, ka iepriekš tas bija iespējams arī bez slimnīcu apvienošanas.
Informatīvajā ziņojumā nav sniegti konkrētie dati un fakti, kuri uzrādītu, ka vienotais iepirkumu mehānisms samazinās izmaksas un uzlabos kvalitāti. Paužam bažas arī par to, ka centralizācijas rezultātā lielākā iepirkumu kapacitāte var radīt situāciju, kad notiek finansēšanas attece no reģioniem, radot nestabilu finanšu situāciju. 
Samazināts birokrātiskais slogs valsts pārvaldē – ņemot vērā, ka faktiski slimnīcu skaits nesamazinās, pieaugs slimnīcu iekšējie birokrātiskie procesi, kas var veicināt medicīnisko pakalpojumu veikšanas kavējumu, kā rezultātā cietīs pacienti un darbinieki.
Izmaksu optimizācija
Konsolidētas administratīvas funkcijas. Lūdzam paskaidrot, vai un kā notiks štata samazināšana, vai būs darbinieku atlaišanas.
Efektīvāka infrastruktūras izmantošana. Lūdzam paskaidrot, kādas tieši ēkas uz doto brīdi skaitās neefektīvas, vai kurām ēkām nepieciešama pārprofilēšana, arī lūdzam paskaidrot, pēc kādiem kritērijiem tas tiks vērtēts. Vai šis punkts ietvers, piemēram, slimnīcu nodaļu slēgšanu vai apvienošanu, vai tas ietekmēs personāla noslogotību, nodaļu struktūru?
Investīciju koncentrācija prioritāros attīstības virzienos. Informatīvajā ziņojumā nav norādīti konkrēti, izmērāmi attīstības virzieni, tikai vispārīgas frāzes.
Caurspīdīgums un kontrole
Jau strādājam atbilstoši valsts likumdošanai, atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Lūdzam informāciju par to, pēc kādiem kritērijiem balstīsies labas pārvaldības prakse un uz rezultātiem balstīta pārvaldība. Uz doto brīdi nav saprotams, kā konkrēti tiks īstenoti šie punkti un ko konkrēti tie nozīmē.
Laika grafiks
Vadoties pēc reālās pieredzes – divu slimnīcu (VSIA DPNS un Aknīstes PNS) apvienošanas laikā mantiskā novērtējuma process ilga sešus mēnešus, lai apvienošanās process saņemtu objektīvu novērtējumu. Pašreizēja plānā tam ir atvelēti trīs mēneši sešu slimnīcu apvienošanai.
Vēlamies uzsvērt, ka līdz šim komunikācijas trūkums un nereālistiskie termiņi nerada uzticību, ka pašreizējais piedāvātājs plāns realizēsies kvalitatīvi, pēctecīgi un sniegs apsolītos ieguvumus.
Uzskatam, ka pirms tik nozīmīga lēmuma pieņemšanas :
Veselības ministrijai sniegt skaidru, uz konkrētiem faktiem balstītu oficiālu atbildi, adresējot slimnīcu izteiktas bažas, piedāvājumus un iebildumus;
Izpētīt citu valstu labās prakses apvienošanas piemērus, uz kuriem tiktu balstīts Latvijas psihiatrisko slimnīcu reorganizācijas plāns;
Jāizveido visaptverošs, konkrēts, pēctecīgs un pārredzams plāns ar iespējamiem ieguvumiem un zaudējumiem, ietverot visas psihiatriskās slimnīcas un dodot tām līdzvērtīgas iesaistīšanas un lēmumu pieņemšanas iespējas;
Mainīt slimnīcu apvienošanas laika grafiku, ņemot vērā laiku, kurš būs nepieciešams augstākminēto punktu izpildei.
Valsts SIA “Daugavpils Psihoneiroloģiskas slimnīcās” ārstu kolektīva vārdā,
ārsts psihiatrs, Latvijas Psihiatru asociācijas valdes loceklis                                  Ņikita Šakels
 

Rūpīgi izvērtēt apvienošanas nepieciešamību un termiņus.