Atzinums

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 20.punktu Ministru kabineta rīkojumā par pamatnostādnēm norāda:
1. institūciju, kas atbildīga par pamatnostādņu īstenošanu, un līdzatbildīgās institūcijas;
2. termiņu, līdz kuram iesniedzams starpposma ietekmes izvērtējums;
3. ja nepieciešams, politikas plānošanas dokumentus, kuri atzīstami par spēku zaudējušiem;
4. uzdevumu par plāna izstrādi attiecīgo pamatnostādņu īstenošanai, ja plāns Ministru kabinetā nav iesniegts vienlaikus ar pamatnostādnēm vai kā to sastāvdaļa.
Lūdzam nodrošināt atbilstību.

-

Lūdzam svītrot rīkojuma projekta 2.punktā Tieslietu ministriju kā līdzatbildīgo institūciju Mājokļu pieejamības pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam minēto uzdevumu īstenošanā. Neviens no uzdevumiem nav saistīts ar Tieslietu ministrijas kompetencē esošo politikas izstrādi, organizēšanu vai koordinēšanu. Mājokļu pārvaldīšanas politika, pārvaldnieka tiesības, pienākumi un atbildība, patērētāju tiesiskais regulējums, dzīvokļa īpašuma īpašnieka un to dzīvojamo māju kopīpašnieku tiesības, pienākumi un atbildība, un dzīvokļu īpašnieku kopības tiesības, pienākumi un atbildība nav joma, kurā Tieslietu ministrija izstrādā reglamentējošos tiesību aktus atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumiem Nr. 474 "Tieslietu ministrijas nolikums".
 

-

Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 52.2.2.apakšpunktu paredz, ka atzinumu (projekta saskaņojumu) nepieciešams saņemt no Pārresoru koordinācijas centra par jebkuru plānošanas dokumenta projektu un informatīvā ziņojuma projektu par plānošanas dokumentu izpildi, kā arī par tādu projektu, kas attiecas uz nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām un kas skar publiskas personas kapitāla daļu pārvaldes jautājumus. Turklāt atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 4. marta rīkojuma Nr. 95 "Par nozaru politiku pamatnostādnēm 2021.–2027. gada plānošanas periodam" pielikuma 3.punktu līdzatbildīgās institūcijas ir Labklājības ministrija un Pārresoru koordinācijas centrs (sadarbības platforma "Demogrāfisko lietu centrs"). Pārresoru koordinācijas centram (sadarbības platforma "Demogrāfisko lietu centrs") atzinuma sniegšanai projekts nav nodots. Lūdzam projektu saskaņot ar minētajām institūcijām.

-

Pamatnostādņu 7.nodaļas “Ārpus stratēģijas dokumenta - Pielikumi” 7.1 apakšnodaļā  “Rīcības virzieni un uzdevumi” 4. punktā Rīcības virziens: Atbalsts esošā dzīvojamā fonda uzlabošanai 4.6. apakšpunkts paredz uzdevumu “izvērtēt nepieciešamību precizēt tiesisko regulējumu saistībā ar pārvaldnieka kā pakalpojuma sniedzēja sniegtajiem pakalpojumiem un dzīvokļu īpašnieku kā patērētāju tiesībām vērsties PTAC”. Kā līdzatbildīgā ministrija par uzdevuma izpildi ir norādīta Tieslietu ministrija. Lūdzam svītrot Tieslietu ministriju kā līdzatbildīgo institūciju. Pamatnostādnēs attiecībā uz minēto norādīts, ka tas saistīts ar nepieciešamību “apsvērt ārpustiesas strīdu risināšanas mehānisma izveidi saistībā ar pārvaldnieka sniegtā pakalpojuma kvalitāti”. Ņemot vērā, ka risinājums ir rodams speciālajā regulējumā (mājokļa nozares un patērētāju tiesību tiesiskajā regulējumā), kas nav Tieslietu ministrijas kompetencē, Tieslietu ministrija nevar būt līdzatbildīga uzdevuma izpildē.

4.8. apakšpunkts paredz uzdevumu “izvērtēt un pārskatīt atsevišķā dzīvokļa īpašnieka vai dzīvojamās mājas kopīpašnieka tiesības prasīt un rīkoties ar dzīvojamo māju, paredzot aizsardzību pret vairākuma bezdarbību”. Kā līdzatbildīgā ministrija par uzdevuma izpildi ir norādīta Tieslietu ministrija. Lūdzam svītrot Tieslietu ministriju kā līdzatbildīgo institūciju. Pamatnostādnēs attiecībā uz minēto norādīts, ka tas saistīts ar nepieciešamību paredzēt “tiesību normas, kas aizsargā atsevišķu dzīvokļa īpašnieku pret vairākuma bezdarbību”.

Ņemot vērā pamatnostādnēs aprakstīto, Tieslietu ministrija nesaskata nepieciešamību vai iespēju veikt izmaiņas Civillikumā saistībā ar Civillikumā ietvertā klasiskā kopīpašuma institūta regulējumu. Minētais pamatojams ar Civillikumā ietvertā kopīpašuma būtību (t.i. īpašuma aprobežojums), kā arī to, ka jau šobrīd Civillikums paredz risinājumu strīdu gadījumā – piemēram, attiecībā uz nepieciešamiem ēkas izlabojumiem ir pieļaujama viena kopīpašnieka atsevišķa rīcība (1068. panta trešā daļa); tāpat ir paredzēts risinājums arī ļaunprātīgā vai nolaidīgā kopīpašnieka gadījumā.
Savukārt, ja minētais uzdevums attiecas uz dzīvojamām mājām, kas sadalītas dzīvokļu īpašumos, regulējums ietverams speciālajā tiesiskajā regulējumā, attiecībā uz kuru nav saskatāma Tieslietu ministrijas kompetence, tādēļ Tieslietu ministrija nevar būt līdzatbildīga uzdevuma izpildē.

4.10. apakšpunkts paredz uzdevumu “pilnveidot tiesisko regulējumu, lai dzīvokļu īpašnieku kopības varētu atvērt kontu kredītiestādē”. Kā līdzatbildīgā ministrija par uzdevuma izpildi ir norādīta Tieslietu ministrija. Lūdzam svītrot Tieslietu ministriju kā līdzatbildīgo institūciju, jo attiecībā uz minēto uzdevumu, iespējamo tiesisko regulējumu un jomu nav saskatāma Tieslietu ministrijas kompetence, tādēļ Tieslietu ministrija nevar būt līdzatbildīga uzdevuma izpildē.
 

-

Pamatnostādņu 6.4.nodaļā “Atbalsts esošā dzīvojamā fonda uzlabošanai” tiek lietots termins “dzīvokļa īpašnieks”. No nodaļas satura noprotams, ka ar to tiek saprasts dzīvokļa īpašuma īpašnieks Dzīvokļa īpašuma likuma kontekstā. Lūdzam minēto precizēt viscaur pamatnostādnēm.

Tāpat nostādņu projekta 33.lpp. ir divi sekojoši teikumi: “Iedzīvotāju zemā maksātspēja kavē iedzīvotāju iespējas pilnvērtīgi uzturēt to kopīpašumā esošās daudzdzīvokļu ēkas, tādēļ, lai veicinātu finanšu pieejamību ēku atjaunošanai un labiekārtojuma pilnveidošanai, 2021.gadā tika izstrādāta atbalsta programma finanšu instrumenta veidā sniedzot atbalstu ieguldījumiem mājokļu tehniskā stāvokļa (t.sk. ēku drošuma) un labiekārtojuma (t.sk. liftu modernizācijai vai nomaiņai) uzlabošanai.
Tai pat laikā dzīvojamo ēku uzturēšanā lielu lomu spēlē iedzīvotāju informētība par viņu pienākumiem kā dzīvokļa īpašniekiem un dzīvojamās mājas kopīpašniekiem.”
 
Ja abos šajos teikumos tiek runāts par dzīvojamām mājām, kuras sadalītas dzīvokļu īpašumos, tad lūdzam lietot precizējošu terminu, ka runa ir tiešai par dzīvokļa īpašuma īpašnieku kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas daļu.
 

-

Atbilstoši Valsts kancelejas norādījumiem, aicinām katru rīkojuma punktu ietvert jaunā TAP portāla laukā, tādējādi izvairoties no kļūdām punktu numerācijā.

-

Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums par izmaiņām rīcībpolitikā 2015. un 2016. gadā (padziļinātās tēmas - nevienlīdzība veselības aprūpē un nevienlīdzība mājokļa pieejamības jomā) (2. un 3.izvērtējums) [1] 3.1.2. sadaļā (240 lpp.) secināts, ka mājoklis ir viena no Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1.panta 11.punktā noteiktajām pamatvajadzībām. Latvijas Republikas Satversmes 96.pants nosaka, ka “(i)kvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību”[1], ar to netieši nosakot tiesības uz mājokli kā vienas no cilvēka pamattiesībām. Aicinām ar šo tekstu papildināt pamatnostādņu 7.2.sadaļu pie Latvijas Republikas Satversmes regulējuma uzskaitījuma.
Tiesības uz mājokli nozīmē, ka valstij ir jānodrošina ikvienam iespēja atrast atbilstošu mājokli. Tai jādara viss, lai būtu iespēja iegādāties vai īrēt mājokli, kādu var atļauties, lai mājoklis tiktu uzturēts atbilstoši drošības un veselības standartiem un lai neviens no tā nevarētu prettiesiski izlikt. Taču tas nenozīmē, ka valstij ir jānodrošina mājvieta bez maksas.[3] 

[1] https://www.lm.gov.lv/lv/projekts/ikgadejs-nabadzibas-un-socialas-atstumtibas-mazinasanas-ricibpolitikas-izvertejums
[2] 05.02.1922. LR Satversme. Latvijas Vēstnesis 43, 01.07.1993. Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=57980 (sk. 30.10.2018.)
[3] https://www.cilvektiesibugids.lv/lv/temas/kas-ir-cilvektiesibas/kadas-tiesibas-pieder-pie-cilvektiesibam/socialas-un-ekonomiskas-tiesibas
 

-

Atbilstoši Valsts kancelejas norādījumiem, aicinām katru protokollēmuma punktu ietvert jaunā TAP portāla laukā, tādējādi izvairoties no kļūdām punktu numerācijā.

-