Atzinums

Latvijas Dabas fonds ir iepazinies ar ierosinātajiem Zemkopības ministrijas “[grozījumiem] Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu" (25-TA-1400) (turpmāk –Projekts) un ir pret tiem esošajā redakcijā šādu iebildumu dēļ:

Grozījumi neatbilst norādītajam mērķim
Anotācijā grozījumu pamatojumā (1.1.) tiek teikts, ka projekts ir “sagatavots, lai mazinātu administratīvo slogu, padarot mikroliegumu veidošanas procesu atbilstošu valstiski nozīmīgu vides aizsardzības mērķu sasniegšanai.” Pateicamies Zemkopības ministrijai, kas ir iniciējusi grozījumus vides aizsardzības mērķu sasniegšanai, tomēr veids, kādā tas ir ticis darīts, nav atbalstāms. 1.2. punktā norādītais mērķis ir “vienkāršot mikroliegumu izveidošanas procesu un samazināt valsts institūciju izmaksas, kas rodas ekspertu piesaistei atzinuma sagatavošanai par mikroliegumu izveidošanu.”, taču piedāvāto grozījumu ietekmē izmaksas un mikroliegumu izveidošanas sarežģītība tieši pieaug, nevis mazinās. Uzskatām, ka šie grozījumi tieši palielinās administratīvo slogu uz tostarp zemju īpašniekiem, kurus citos ministrijas iniciētajos grozījumos tā tiecas atbalstīt.

Grozījumi vairos administratīvu slogu un izmaksas
Anotācijas 7.5. punktā ir minēts, ka grozījumu iespaidā “Valsts meža dienestam tiks samazināts administratīvais slogs un izmaksas eksperta atzinuma nodrošināšanai.” un tā tas varētu būt, taču administratīvā sloga mazināšana tieši šai institūcijai nav grozījumu mērķis. Sloga mazināšana nav vispārināma, un grozījumos netiek skatīts, kā slogs un izmaksas varētu pieaugt citur to īstenošanas gadījumā.
Piedāvātie grozījumi tieši sarežģīs mikroliegumu veidošanu, nevis to vienkāršos, ko pamato vairāki izteikumi sniegtajā anotācijā – gan par izmaksām pieteikumu iesniedzējiem, gan, piemēram, “[grozījumi] motivēs pieteicējiem labāk izvērtēt mikrolieguma izveides pamatošanu”, tātad sagaidāms, ka process būs sarežģītāks un demotivēs sabiedrību iesaistīties. Vēršam uzmanību, ka šī pienākuma novirzīšana sabiedrības atbildībā nav saskanīga ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu. Tiek arī skaidrots, ka ekspertu statusu VMD pieredzē ir bijis grūti iegūt, taču ar grozījumiem tiek likts šo grūti pieejamo, kvalificēto darbspēku piesaistīt kādam citam.
Vai grozījumu iesniedzējs uzskata, ka administratīvā sloga novirzīša ir tas pats, kas administratīvā sloga mazināšana?

Nav ņemtas vērā sabiedrības līdzdalības tiesības un labā prakse atbilstoši ES normatīviem un Orhūsas konvencijai
Projekta saskaņošanas laiks ir bijis nepilnas četras darba dienas un tam nav notikusi publiskā apspriešana. Vēršam uzmanību uz to, ka, šādā veidā virzīt grozījumus bez sabiedriskās apspriešanas un noteikt īsu saskaņošanas termiņu ir pieļaujams steidzamības gadījumā, kā to paredz Ministru kabineta kārtības ruļļa 55.2. punkts.
Anotācijas punktā 6.3. tiek minēts, ka sabiedrības līdzdalība ir notikusi ar AS "Latvijas valsts meži", Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts meža dienesta un VARAM klātbūtni, taču jau pēc apraksta tiek pieļauts, ka lielākas izmaksas un veicamās darbības būs uz mikroliegumu pieteicēju pleciem, kuru pārstāvji šajā sarunā nav bijuši iesaistīti nemaz.

Grozījumiem ir nopietna ietekme uz vidi
Uzskatām, ka projekta paredzamā ietekme uz vidi nav skatīta pilnvērtīgi. Anotācijas punktā 8.1.6. tiek teikts, ka “Noteikumu projektam būs pozitīva ietekme uz dabas aizsardzības mērķu sasniegšanu, jo atbilstoši pieteikumi tiks ātrāk izskatīti un apstiprināti.” Lūdzam skaidrot kā tieši, apgrūtinot mikroliegumu izveidošanu, labāk tiks sasniegti vides aizsardzības mērķi. Pieteikumu izskatīšanas ātrumam ir tikai netieša ietekme uz mērķu sasniegšanu un ne tajos gadījumos, kad pieteikumi tiek izskatīti ātrāk, taču to izveidošana ir sarežģītāka un lēnāka.

Grozījumos ir pretrunas un neskaidrības
Anotācijas 1.3. punkts: “sabiedrība polarizējas un nereti mikroliegumu izveides pieteikums ir vērsts pret iepriekš pašvaldības teritorijas plānojumā apstiprinātu būvniecības ieceri vai citu attīstības projektu. Nosacījums, ka mikrolieguma izveides ierosinātājs pats pievieno eksperta atzinumu, motivēs pieteicējiem labāk izvērtēt mikrolieguma izveides pamatošanu un definēt mērķa sugu vai biotopu.” Minētais izcēlums parāda cēloņsakarību neizpratni un līdz ar to daļu no problēmas: lai mazinātu sabiedrības pretestību pret noteiktiem projektiem, risinājums nav apgrūtināt mikroliegumu izveidi, bet gan nodrošināt kvalitatīvāku sabiedrības iesaisti pēc būtības, kā arī attīstīt projektus tādā veidā, kas respektē dabas vērtības. Iespējams, ka dabai un sabiedrības interesēm nelebvēlīgu projektu apjoma pieaugums daļēji arī varētu izskaidrot anotācijā minēto pieaugumu pieprasījumu skaitam mikroliegumu veidošanai.

Anotācijas 1.3. punktā tiek teiks, ka “ir samērīgi sabiedrībai no savas puses segt vismaz daļu mikrolieguma izveides izmaksu, apmaksājot atzinumu sagatavošanu, nevis visu finansiālo un administratīvo slogu atstāt uz valsts un zemes īpašnieku pleciem.” Lūdzam skaidrot, pēc kādiem kritērijiem tiek nošķirta sabiedrība un zemes īpašnieki – gadījumā, ja runa ir par valsts kopējiem mērķiem un dabas resursiem. Mūsuprāt, šādi izteikumi tikai veicina grozījumu pamatojumā minēto sabiedrības polarizāciju.

Anotācijas 1.3. punkts: “Ņemot vērā Valsts meža dienesta pieredzi, secināms, ka mikrolieguma izveidošanas ierosinātājam ir gan iespējas, gan kompetences, lai reizē ar priekšlikumu mikrolieguma izveidei sagatavotu arī eksperta atzinumu.” Lūdzam faktoloģiski, datos pamatot šo novērojumu un/vai skaidrot, kādas tieši ir minētās sabiedrības iespējas un kompetences.

Grozījumos ir nepilnīga informācija
Lūdzam papildināt anotācijas 2.3. un 2.4. punktus, kā arī anotācijas 5. punktu. Nepiekrītam, ka šīs jomas ar grozījumiem netiek skartas.

Piedāvātā redakcija:
Noteikumu 12. punktā pievienot: Ja mikrolieguma pieteikumu iesniedz sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēts eksperts par attiecīgo sugu un/vai biotopu grupu, nav nepieciešams pievienot eksperta atzinumu.
Pamatojums:
Sertificēti sugu un biotopu ekspertiem ir nepieciešamā kompetence, lai atzītu aizsargājamo sugu un biotopu kvalitāti un raksturojumu par mikrolieguma izveidei atbilstošiem. Veicot nelielas izmaiņas pieteikuma veidlapā, kas iekļautu būtiskāko informāciju no eksperta atzinuma, būtiski ietaupītos valsts finanšu un cilvēkresursi. Tas risinās arī LIMB saskaņojumā izteiktās bažas par dubulto pārstāvniecību, padarot to par normu, ka sertificēts eksperts ir kvalificēts pieteikuma iesniedzējs un viņam nav jāapstiprina pašam savs pieteikums.


Piedāvātā redakcija:
Iekļaut visbiežāk mikroliegumu pieteikumos minēto sugu un biotopu grupu ekspertus DAP vai VMD štata vai ārštata (uz pilna vai nepilna laika slodzi) darbinieku statusā.
Pamatojums:
Šāds risinājums varētu būt valsts pārvaldei ekonomiski izdevīgāks.
 

Precizēta noteikumu projekta anotācija.