Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar informatīvo ziņojumu “Par samērīga nekustamā īpašuma nodokļa nodrošināšanu” (21-TA-1739) un sniedz sekojošus komentārus.

1. Valdības rīcības plānā ir ietverts uzdevums  – veidot godīgāku nekustamā īpašuma nodokļa politiku, ieviešot neapliekamo minimumu galvenajam mājoklim, tajā pašā laikā samazinot nevajadzīgu konkurenci starp pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā. Valdības rīkojumā, ar kuru izveidota darba grupa nekustamā īpašuma nodokļa jautājuma risināšanai, noteikts uzdevums – izstrādāt un 12 mēnešu laikā pēc Ministru kabineta noteikumu par kadastrālo vērtību bāzes apstiprināšanas iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokli. Informatīvo ziņojumu pavadošais protokollēmuma projekts, kas paredz pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu, nekādi nerisina nevienu no minētajiem uzdevumiem.

2. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem, ar nekustamo īpašumu nodokļiem saistītais slogs Latvijā 2019. gada bija 0,9% no IKP, salīdzinājumā Lietuvā tas bija 0,3 % no IKP un Igaunijā 0,2% no IKP. Šādas nodokļa likmes dažādības reģionā padara Latviju nekonkurētspējīgu nozarēs, kur ar nekustamo īpašumu saistītiem izdevumiem ir būtisks īpatsvars. Jāatzīmē, ka NĪN slogs ir vairākkārt lielāks nekā tādās pārtikušajās valstīs kā Luksemburga, Šveice un Vācija. Kas nozīmē, ka jau šobrīd slogs ir vairāk kā nesamērīgs.

3. Nekustamo īpašumu kadastrālās vērības šobrīd ir iesaldētas 2013. gada cenu līmenī. Prognozētais kadastrālo vērtību pieaugums (pēc 2019. gada datiem) mājokļiem veidos 128% apmērā, atsevišķiem mājokļu veidiem pat 273%, bet lauksaimniecības zemei 190% apmērā. Lēmums iesaldēt kadastrālās vērtības līdz 2024. gadam, vienlaikus neizstrādājot mehānismu situācijas monitoringam un kadastrālo vērtību aprēķina pilnveidošanai, prognozējami novedīs pie vēl lielākā kadastrālās vērtības kāpuma, ievērojot inflācijas līmenī un resursu cenu kāpumu. Līdz ar to protokollēmumā iekļautais piedāvājums pieņemt zināšanai informatīvo ziņojumu, neparedzot kādas tālākas politikas veidotāju darbības situācijas attīstības iespējamo scenāriju kontekstā, tikai palielinās nenoteiktību, krīzi un spriedzi sabiedrībā.

4. Politikas veidotāju nespēja kopš 2013. gada modelēt un ieviest samērīga nekustama īpašuma nodokļa regulējumu neļauj domāt, ka, atliekot lēmuma pieņemšanu līdz 2024. gadam, situācija ar nespēju savlaicīgi pieņemt kvalitatīvu nodokļa modeli neatkārtosies.

Aicinām valdību neatlikt samērīga un konkurētspējīga nekustamā īpašuma nodokļa ieviešanu.

 

-