Atzinums

Ņemot vērā, ka ir spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Regula (ES) 2023/1804 par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES (turpmāk - AFIR), lūdzam likumprojektā lietot AFIR minētās definīcijas, kā arī papildināt likumprojekta 1.pantu ar norādītajām definīcijām saskaņā ar AFIR šādā redakcijā.

uzpildes punkts - uzpildes iekārta jebkādas šķidrās vai gāzveida degvielas nodrošināšanai, izmantojot stacionāru vai pārvietojamu iekārtu, kas vienlaikus spēj uzpildīt tikai vienu transportlīdzekli, vienu vilcienu, vienu peldlīdzekli vai vienu gaisa kuģi;
uzlādes punkts – tāda stacionāra vai pārvietojama, tīkla vai ārpustīkla saskarne elektroenerģijas pārvadei uz elektrotransportlīdzekli, kura, lai gan tai var būt viens vai vairāki savienotāji dažādu savienotāju veidu pieslēgšanai, vienlaikus spēj uzlādēt tikai vienu elektrotransportlīdzekli un kurā neietilpst ierīces, kuru izejas jauda ir 3,7 kW vai mazāka un kuru galvenais nolūks nav elektrotransportlīdzekļu uzlāde;
lieljaudas uzlādes punkts – uzlādes punkts, kura izejas jauda pārsniedz 22 kW un kurš paredzēts elektroenerģijas pārvadei uz elektrotransportlīdzekli;
lielas noslodzes transportlīdzeklis - ir M2, M3, N2 vai N3 kategorijas mehāniskais transportlīdzeklis, kas definēts Direktīvas 2007/46/EK II pielikumā;
mazas noslodzes transportlīdzeklis -  ir M1 vai N1 kategorijas mehāniskais transportlīdzeklis, kas definēts Direktīvas 2007/46/EK II pielikumā;
uzlādes parks - viena vai vairākas uzlādes stacijas konkrētā vietā;
uzlādes stacija - konkrētā vietā esoša fiziska iekārta, kas sastāv no viena vai vairākiem uzlādes punktiem;
izejas jauda - teorētiskā maksimālā jauda, izteikta kW, ko uzlādes punkts, uzlādes stacija, uzlādes parks vai krasta elektroapgādes iekārta var nodrošināt transportlīdzekļiem vai peldlīdzekļiem, kas pieslēgti minētajam uzlādes punktam, stacijai, parkam vai iekārtai;
pilsētas mezgls - pilsētas teritorija, kas ietver Eiropas transporta tīkla transporta infrastruktūru, piemēram, ostas, tostarp pasažieru termināļus, lidostas, dzelzceļa stacijas, loģistikas platformas un kravas termināļus, kuri atrodas pilsētas teritorijā un tās tuvumā, un ir savienota ar citām šādas infrastruktūras daļām un ar reģionālās un vietējās satiksmes infrastruktūru; 
alternatīvās degvielas - degvielas vai enerģijas avoti, ar kuriem vismaz daļēji aizvieto fosilās degvielas avotus transportlīdzekļu energoapgādē un kuriem ir potenciāls veicināt transporta dekarbonizāciju un uzlabot transporta nozares ekoloģiskos raksturlielumus, tostarp:
—elektroenerģija,
—ūdeņradis,
—amonjaks;
—biomasas degvielas, arī biogāze, un biodegviela;
—no atjaunīgās enerģijas ražota sintētiskā degviela un parafīna degviela;
sašķidrināts biometāns - sašķidrināta biogāze vai sintētisks sašķidrināts metāns, tostarp minēto degvielu maisījumi;

Lūdzam papildināt likumprojekta 5. panta pirmo daļu ar jauniem punktiem par tiešu pienākumu uzstādīt uzpildes punktus lielas noslodzes transportlīdzekļiem šādā redakcijā.

3) līdz 2030. gada 31. decembrim publiski pieejamās ūdeņraža uzpildes stacijas lielas noslodzes transportlīdzekļu uzpildei, kuru minimālā kumulatīvā jauda ir 1 tonna dienā un kuras ir aprīkotas ar vismaz 700 bāru uzpildes iekārtu, Eiropas transporta tīkla ceļu pamattīklā ir izvietotas ne vairāk kā 200 km attālumā viena no otras.

4) līdz 2030. gada 31. decembrim pilsētas mezglā tiek izvietota vismaz viena publiski pieejama ūdeņraža uzpildes stacija lielas noslodzes transportlīdzekļu uzpildei;

5)  līdz 2024. gada 31. decembrim vismaz Eiropas transporta tīkla ceļu pamattīklā tiek izvietots atbilstošs skaits publiski pieejamu sašķidrināta biometāna uzpildes punktu lielas noslodzes transportlīdzekļu uzpildei.

Lūdzam papildināt likumprojekta 5. panta pirmo daļu ar 6. punktu par tiešu pienākumu uzstādīt uzlādes punktus mazas noslodzes transportlīdzekļiem šādā redakcijā. 

6)  Eiropas transporta tīkla ceļu pamattīklā katrā braukšanas virzienā ne vairāk kā 60 km attālumā viens no otra ir ierīkoti publiski pieejami uzlādes parki, kas paredzēti mazas noslodzes transportlīdzekļiem un atbilst šādām prasībām:
a) līdz 2025. gada 31. decembrim katrs uzlādes parks dara pieejamu vismaz 400 kW izejas jaudu, un tajā ietilpst vismaz viens uzlādes punkts ar vismaz 150 kW individuālo izejas jaudu;
b) līdz 2027. gada 31. decembrim katrs uzlādes parks dara pieejamu vismaz 600 kW izejas jaudu, un tajā ietilpst vismaz divi uzlādes punkti ar vismaz 150 kW individuālo izejas jaudu;
6)  Eiropas transporta tīkla visaptverošajā ceļu tīklā katrā braukšanas virzienā ne vairāk kā 60 km attālumā viens no otra ir ierīkoti publiski pieejami uzlādes parki, kas paredzēti mazas noslodzes transportlīdzekļiem un atbilst šādām prasībām:
a) līdz 2027. gada 31. decembrim vismaz 50 % no TEN-T visaptverošā ceļu tīkla katrs uzlādes parks dara pieejamu 300 kW izejas jaudu, un tajā ietilpst vismaz viens uzlādes punkts ar vismaz 150 kW individuālo izejas jaudu;
b) līdz 2030. gada 31. decembrim katrs uzlādes parks dara pieejamu vismaz 300 kW izejas jaudu, un tajā ietilpst vismaz viens uzlādes punkts ar vismaz 150 kW individuālo izejas jaudu;
c) līdz 2035. gada 31. decembrim katrs uzlādes parks dara pieejamu vismaz 600 kW izejas jaudu, un tajā ietilpst vismaz divi uzlādes punkti ar vismaz 150 kW individuālo izejas jaudu.

Lūdzam papildināt likumprojekta 5.panta pirmo daļu ar 7.punktu par tiešu pienākumu izveidot uzlādes punktus šādā redakcijā.

7)  nodrošina publiski pieejamu uzlādes punktu minimālo pārklājumu, kas paredzēti lielas noslodzes transportlīdzekļiem ar nodomu, ka:
a)  līdz 2025. gada 31. decembrim vismaz 15 % no Eiropas transporta tīkla ceļu garuma katrā braukšanas virzienā ir ierīkoti publiski pieejami  uzlādes parki, un katrs uzlādes parks dara pieejamu vismaz 1 400 kW izejas jaudu, un tajā ietilpst vismaz viens uzlādes punkts ar individuālo izejas jaudu vismaz 350 kW;
b) līdz 2027. gada 31. decembrim vismaz 50 % no Eiropas transporta tīkla ceļu tīkla garuma katrā braukšanas virzienā ir ierīkoti publiski pieejami  uzlādes parki, un katrs uzlādes parks;
c) Eiropas transporta tīkla ceļu pamattīklā dara pieejamu vismaz 2 800 kW izejas jaudu, un tajā ietilpst vismaz divi uzlādes punkti ar vismaz 350 kW individuālo izejas jaudu;
d) Eiropas transporta tīkla autoceļu visaptverošajā ceļu tīklā dara pieejamu vismaz 1 400 kW izejas jaudu, un tajā ietilpst vismaz viens uzlādes punkts ar vismaz 350 kW individuālo izejas jaudu;
e) līdz 2030. gada 31. decembrim Eiropas transporta tīkla ceļu pamattīklā katrā braukšanas virzienā ne vairāk kā 60 km attālumā cits no cita ir ierīkoti publiski pieejami uzlādes parki un katrs uzlādes parks dara pieejamu vismaz 3 600 kW izejas jaudu, un tajā ietilpst vismaz divi uzlādes punkti ar individuālo izejas jaudu vismaz 350 kW;
f) līdz 2030. gada 31. decembrim Eiropas transporta tīkla visaptverošajā ceļu tīklā katrā braukšanas virzienā ne vairāk kā 100 km attālumā cits no cita ir ierīkoti publiski pieejami uzlādes parki un katrs uzlādes parks piedāvā vismaz 1 500 kW izejas jaudu, un tajā ietilpst vismaz viens uzlādes punkts ar individuālo izejas jaudu vismaz 350 kW;
g) līdz 2027. gada 31. decembrim katrā drošā un aizsargātā stāvvietā ir ierīkotas vismaz divas publiski pieejamas uzlādes stacijas ar individuālo izejas jaudu vismaz 100 kW;
h) līdz 2030. gada 31. decembrim katrā drošā un aizsargātā stāvvietā ir ierīkotas vismaz četras publiski pieejamas  uzlādes stacijas ar individuālo izejas jaudu vismaz 100 kW;
i) līdz 2025. gada 31. decembrim pilsētas mezglā ir ierīkoti publiski pieejami  uzlādes punkti, kuru kopējā izejas jauda ir vismaz 900 kW un kurus nodrošina uzlādes stacijas ar individuālo izejas jaudu vismaz 150 kW;
j) līdz 2030. gada 31. decembrim pilsētas mezglā ir ierīkoti publiski pieejami uzlādes punkti, kuru kopējā izejas jauda ir vismaz 1 800 kW un kurus nodrošina uzlādes stacijas ar individuālo izejas jaudu vismaz 150 kW.

Lūdzam paredzēt atbildību par likumprojekta 5. panta trešajā daļā paredzētā pienākuma neizpildi, papildinot pantu ar daļām līdzīgi kā likumprojekta 15.pantā.

-

Lūdzam papildināt likumprojekta 5.panta pirmo daļu ar 8. punktu šādā redakcijā, nodrošinot tiešu pienākumu.

8)  līdz 2024. gada 31. decembrim vismaz Eiropas transporta tīkla ceļu pamattīklā tiek izvietots atbilstošs skaits publiski pieejamu sašķidrināta biometāna uzpildes punktu lielas noslodzes transportlīdzekļu uzpildei.

Lūdzam papildināt likumprojekta 5.panta pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā.

9) ka līdz 2030. gada 31. decembrim publiski pieejamās ūdeņraža uzpildes stacijas lielas noslodzes transportlīdzekļu uzpildei, kuru minimālā kumulatīvā jauda ir 1 tonna dienā un kuras ir aprīkotas ar vismaz 700 bāru uzpildes iekārtu, Eiropas transporta tīkla ceļu pamattīklā ir izvietotas ne vairāk kā 200 km attālumā viena no otras.

Satiksmes ministrija ir atbildīgā par AFIR prasību izpildi uz valsts autoceļiem, vienlaikus līdzatbildīga - pilsētas mezglā.
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija nevar būt atbildīga par uzlādes punktu uzstādīšanu pašvaldību teritorijās, lūdzam precizēt likumprojekta 5. panta pirmās daļas 1. punktu, izsakot to šādā redakcijā.

1) Eiropas transporta tīkla valsts autoceļos vai to tiešā tuvumā nepārsniedzot 3 km attālumu un pilsētas mezglā tiek uzstādīti jauni  lieljaudas uzlādes punkti lielas noslodzes transportlīdzekļu uzlādei;

Lūdzam papildināt likumprojekta 5.panta pirmo daļu ar 10.punktu šādā redakcijā. 

10)  līdz 2030. gada 31. decembrim pilsētas mezglā tiek izvietota vismaz viena publiski pieejama ūdeņraža uzpildes stacija lielas noslodzes transportlīdzekļu uzpildei.

Lūdzam precizēt likumprojekta 5.panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā.
Papildus norādām, ka Satiksmes ministrija atbalstīs sašķidrinātā biometāna (skat.iebildumu 1.panta definīcijai) uzpildes punktus.

2) Eiropas transporta tīkla valsts autoceļos vai to tiešā tuvumā nepārsniedzot 3 km attālumu un pilsētas mezglā tiek izveidoti publiski pieejami ūdeņraža un sašķidrināta biometāna uzpildes punkti lielas noslodzes transportlīdzekļu uzpildei.

Lūdzam izteikt likumprojekta 5.panta otro daļu jaunā redakcijā, jo likumprojekta 5. panta otrajā daļā ir ietverta pārlieku liela detalizācija.

(2) Būvējot jaunu degvielas uzpildes staciju un pārbūvējot, renovējot esošu degvielas uzpildes staciju, kā arī visās esošajās degvielas uzpildes stacijās līdz 2030.gada 31.decembrim ir jānodrošina vismaz viens uzlādes punkts vai alternatīvās degvielas uzpildes punkts. Ja degvielas uzpildes stacijas atrodas pie Eiropas Transporta tīkla autoceļiem, jāparedz vismaz viens lieljaudas uzlādes punkts.

Kārtība ir noteikta saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 6. februāra noteikumos Nr. 78 "Prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes, dabasgāzes uzpildes, ūdeņraža uzpildes un krasta elektropadeves iekārtām" noteikto, līdz ar to lūdzam likumprojekta 5.panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā, iekļaut to likumprojekta 11. pantā.

Publiski pieejama uzlādes punkta vai alternatīvās degvielas uzpildes punkta operators sniedz datus par attiecīgā punkta darbības uzsākšanu vai pārtraukšanu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai. 

Lūdzam svītrot likumprojekta 5. panta sesto daļu, jo pienākums ir noteikts citos normatīvajos aktos.

-

Lūdzam papildināt likumprojekta 5. panta septīto daļu ar jaunu punktu par plāna sagatavošanu, lai īstenotu pasākumus alternatīvo degvielu infrastruktūras, kas veicina pietiekamu skaitu publiski pieejamu lieljaudas uzlādes punktu skaitu valsts autoceļu tīklā un pilsētu mezglos.

plānu pasākumiem alternatīvo degvielu infrastruktūras, kas veicina pietiekamu skaitu publiski pieejamu lieljaudas uzlādes punktu skaitu valsts autoceļu tīklā un pilsētu mezglos.

Lūdzam izteikt likumprojekta 5. panta septītās daļas 4. punktu šādā redakcijā.

4) kārtību, kādā alternatīvās degvielas uzlādes un uzpildes punkta operators sniedz datus par attiecīgā punkta darbības uzsākšanu vai pārtraukšanu šā panta trešajā daļā minētajai iestādei.

Vēršam uzmanību, ka par pašvaldībām, kā arī par vides politikas īstenošanu ir atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, līdz ar to lūdzam likumprojekta 6.panta otro daļu izteikt šādā redakcijā.

(2) Valstspilsētu pašvaldības reizi divos gados ziņo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai par šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu īstenošanu, informējot par:

Lūdzam izslēgt likumprojekta 7. panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus "ja tas ir tehniski iespējams, var sniegt arī". Piedāvātajā redakcijā elektroniska informācijas sniegšana ir tikai kā papildu iespēja, taču atsevišķos gadījumos, tā būtu vienīgā iespēja sniegt prasīto informācijas apjomu uzlādes pakalpojuma izmantotājam.

(1) Publiski pieejamā parastas jaudas uzlādes punktā un lieljaudas uzlādes punktā nodrošina skaidri saprotamu un pārskatāmu informāciju par uzlādes punkta statusu (brīvs, notiek uzlāde vai nedarbojas), kā arī par uzlādes laikā patērēto laiku un elektroenerģijas daudzumu. Minēto informāciju var sniegt izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus (tai skaitā tiešsaistes režīmā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē).

Likumprojekta 4. panta "Transporta enerģijas kvalitāte un atbilstības novērtēšana" prasības nevar pilnībā attiecināt uz elektroenerģiju, kaut gan šā panta pirmā daļa uz transportlīdzekļos izmantoto elektroenerģiju neattiecina tikai prasību, ka Latvijas Republikas teritorijā atļauts realizēt tikai tādu transporta enerģiju, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām transporta enerģijas kvalitātes prasībām un rādītājiem. Līdz ar to, lūdzam attiecībā uz elektroenerģiju šajā kontekstā norādīt uz atjaunīgo elektroenerģiju, kas vispārīgi ir minēta cituviet likumprojekta tekstā.
 

-

Lūdzam likumprojekta 5.panta pirmo daļu papildināt ar jaunu punktu šādā redakcijā. 
 

pasākumi 1. un 2. punktā tiek realizēti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Regulas (ES) 2023/1804 prasībām par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu.

Lūdzam ietvert likumprojekta 5. panta ceturto daļu likumprojekta 11. pantā.

-

Ņemot vērā, ka likumprojekta "Klimata likums"  (21-TA-62) 4.panta pirmā daļa nosaka Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi 2030.gadā kopumā par 17%, salīdzinot ar 2005. gadu, tostarp attiecībā uz transportu, lūdzam likumprojekta 8.pantu "Siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanas pienākums" ietvert likumprojektā "Klimata likums", tādējādi samazinot normatīvo aktu sadrumstalotību.

-

Likumprojekta anotācijā tiek skaidrots, ka likumprojekta 2. pantā ir noteikts, ka tas attiecas uz transporta enerģiju, kas saskaņā ar likumprojekta 1. pantā iekļauto definīciju ir prece, kas nodrošina jebkāda veida transportlīdzekļa kustību. Līdz ar to likumprojekts attiecas uz transporta enerģiju (fosilās izcelsmes degviela, alternatīvā degviela, tai skaitā, elektroenerģija), kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā, dzelzceļa transportlīdzekļos, jūras vai ūdensceļu kuģos, gaisa kuģos uc., lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā.

Tomēr turpmākais likuma regulējums daudzos gadījumos ir attiecināms vien uz autotransporta infrastruktūru, piemēram, prasības attiecībā uz uzlādes punktiem un uzpildes punktiem. Ja likumprojekta mērķis ir regulēt šos jautājumus arī attiecībā uz citiem transporta veidiem, tad, piemēram, attiecībā uz dzelzceļa transportu būtu nepieciešams specifiskāks regulējums, kas ņem vērā tā darba tehnoloģijas specifiku (šo punktu izvietojums, savstarpējās izmantojamības prasības utml.). Tas būtu vajadzīgs arī tādā ziņā, ka šobrīd jau notiek bateriju elektrovilcienu iepirkums, taču tiem nepieciešamās uzlādes infrastruktūras izveide faktiski neietilpst likumprojekta tvērumā.

Elektroenerģija likumprojektā tiek aplūkota vienīgi no autonomo elektrisko transportlīdzekļu uzlādes veida, taču kopīgajā enerģijas bilancē dzelzceļa transporta svarīga loma ir neautonomu elektrisko transportlīdzekļu darbībai nepieciešamās lineārās infrastruktūras izveidei, t.i. elektrifikācijai. Tas pats būtu attiecināms arī uz pilsētu elektrotransportu. Ņemot vērā, ka transporta elektroenerģija šādā veidā tiek izmantota visefektīvāk (ar mazākiem zudumiem nekā bateriju vai ūdeņraža ieguves gadījumā), lūdzam Transporta enerģijas likumā norādīt uz šādu elektroenerģijas izmantošanas veidu.

-