Atzinums

Akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid” iebilst pret likumprojektā piedāvāto Enerģētikas likuma 117⁵. panta ceturtās daļas redakciju.
2022. gada 11. augustā spēkā stājās grozījumi Enerģētikas likumā uzliekot akciju sabiedrībai “Conexus Baltic Grid” pienākumu nodrošināt izcelsmes apliecinājumu sistēmas ieviešanu (oficiālās publikācijas “Latvijas Vēstnesī” Nr. OP 2022/144.4). Līdz ar jauno deleģējumu, Enerģētikas likuma anotācijā tika ietverti nosacījumi, ka izcelsmes apliecinājumu reģistra ieviešanai jeb IT sistēmas izveidei ir plānots atbalsts līdz 200 000 EUR, anotācijā norādot, ka “finansējuma saņēmējs dāvinājuma formā paredzēts “AS Conexus Baltic Grid””. Vienlaikus, veicot faktisku izcelsmes apliecinājumu sistēmas ieviešanu akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid”  konstatēja, ka izcelsmes apliecinājumu reģistra iegāde veicama kā sistēmas izmantošanas pakalpojums, līdz ar ko jauna akciju sabiedrības “Conexus Baltic Grid”  īpašumā esoša IT sistēma netika izveidota un attiecīgais līdzfinansējums netika pieprasīts. Tā vietā akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid”  maksā ikmēneša reģistra izmantošanas maksu, kurai valsts atbalsts netika paredzēts un kas ir jāsedz ar reģistra lietotāju maksājumiem. Vienlaikus, līgumam beidzoties akciju sabiedrībai “Conexus Baltic Grid”  būs pienākums organizēt atkārtotu iepirkuma procedūru, kuras rezultātā zemāko cenu var piedāvāt arī pakalpojuma sniedzējs, kas ieviesīs sistēmu no jauna un, ņemot vērā gauso reģistra lietotāja skaita pieaugumu, nepieciešamība pēc valsts līdzfinansējuma šādā gadījumā būs būtiska. Papildus iepriekš minētajam, akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid” norāda, ka izmaksas saistībā ar izcelsmes apliecinājumu izdevējiestādes pienākumu veikšanu periodiski, pieaug, piemēram – lai veiktu uzlabojumus saistībā ar Eiropas Savienības bioloģiskas izcelsmes degvielu datubāzes jeb UDB attīstību un kas arī būtu jāattiecina uz izcelsmes apliecinājumu reģistra lietotājiem, taču to mazā skaita dēļ jau esošo un papildu izmaksu atgūšanas laiks nav prognozējams.
Akciju sabiedrības “Conexus Baltic Grid”  ieskatā izcelsmes apliecinājumu sistēmas darbībai ir jābūt izmaksu neitrālai un tā nedrīkst radīt nedz peļņu, nedz nesegtus izdevumus. Līdzīgi kā jau nostiprināts 2014. gada 26. marta Eiropas Komisijas regulas Nr. 312/2014 ar ko izveido tīkla kodeksu gāzes balansēšanai pārvades tīklos (Balansēšanas tīkla kodekss)29. panta pirmajā daļā. kur noteikts pārvades sistēmas operatora neitralitātes princips. Minētais punkts noteic, ka pārvades sistēmas operators “(...) nezaudē, veicot maksājumus un saņemot dienas nebalansa maksas, tekošās dienas maksas, balansēšanas darbību maksas un citas maksas, kas saistītas ar balansēšanas darbībām, par kurām uzskatāmas darbības, ko pārvades sistēmas operators veic, lai pildītu Regulā Nr. 312/2014 noteiktos pienākumus”. Līdz ar to arī izcelsmes apliecinājuma reģistra ieviešanai un uzturēšanai nevajadzētu radīt ne ieguvumus, ne zaudējumus.
Akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid” norāda, ka Enerģētikas likuma normās noteiktais gāzes izcelsmes apliecinājumu sistēmas finansēšanas modelis nav skaidri saprotams un piemērojams, kā arī norāda, ka grozītā Enerģētikas likuma 117⁵. panta ceturtā daļa, kas papildināta ar nosacījumu, ka “iekārtām, kuru jauda ir mazāka par 50 kilovatiem (kW) un atjaunīgās enerģijas kopienām tiek pieprasīta samazināta maksa salīdzinot ar pārējām iekārtām piemēroto maksu” nav korekts, jo gāzes izcelsmes apliecinājumu reģistra izmantošanas maksa ir piesaistīta reģistra lietotājam, kas reģistrējas par gāzes izcelsmes apliecinājumu reģistra lietotāju un veic tajā darbības ar izcelsmes apliecinājumiem, nevis gāzes ražošanas iekārtām. Akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid” vērš ministrijas uzmanību uz apstākli, ka izcelsmes apliecinājumu reģistru lieto ne vien enerģijas ražotāji, bet arī tirgotāji un galalietotāji, kuriem nav ražošanas iekārtu. Lielu daļu no maksas par gāzes izcelsmes apliecinājumu reģistra izmantošanu noteic reģistra pakalpojuma sniedzējs un izcelsmes apliecinājumu izdevējiestāžu asociācija “AIB”, tādejādi ar likumu piešķirot īpašu priekšrocību, proti, atlaidi likumprojektā minētajām pusēm, tiktu radīta sistēma, kur daļa no vienlīdzīgas maksas par gāzes izcelsmes apliecinājumu reģistra izmantošanu Eiropas Enerģijas sertifikātu jeb EECS sistēmas ietvaros tiktu pārnesta no vieniem reģistra lietotājiem uz citiem, attiecīgi palielinot to transakciju izmaksas reģistrā. Papildus iepriekš minētajam, akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid” vērš ministrijas uzmanību uz apstākli, ka tai nav skaidrs, kādas biometāna ražotnes Latvijā varētu attīstīties ar tik mazu jaudu kā līdz 50 kW un ar vēlmi saņemt izcelsmes apliecinājumus par sistēmā ievadīto gāzi, attiecīgi akciju sabiedrības “Conexus Baltic Grid” ieskatā šāda norma likumprojektā nav lietderīga vai nepieciešamības gadījumā būtu iekļaujama tikai Elektroenerģijas tirgus nevis Enerģētikas likumā.

 

“(4) Gāzes izcelsmes apliecinājumu elektroniskās sistēmas ieviešanas un ar uzturēšanu saistītās izmaksas sedz vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un tās iekļauj dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojumu tarifos. Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators ar izcelsmes apliecinājuma izdošanu un citām ar izcelsmes apliecinājumu reģistra darbībām saistīto izmaksu kompensēšanai, var pieprasīt maksu, kuras aprēķināšanas kārtību tas izstrādā un publicē savā tīmekļvietnē.”

Akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid” iebilst pret tai ar likumprojektu noteiktajiem papildu pienākumiem, vienlaikus norādot, ka nav saprotams, kas tieši ir domāts ar likumprojekta 117⁸. panta pirmajā daļā noteikto, tostarp, jo Eiropas Enerģijas izcelsmes apliecinājumu sistēmas jeb EECS ietvaros šobrīd nav noteikta gāzes jomas neapliecinātas enerģijas sastāva noteikšana. Saskaņā ar Enerģētikas likuma noteikumiem, akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid” veic gāzes izcelsmes apliecinājumu izdošanu [AA1] un attiecīgi tās rīcībā ir tikai informācija par Latvijas nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā ievadīto biometānu un tā avotiem, ja ražotājs vai atbilstošais tirgus dalībnieks ir noteiktā kārtībā pieprasījis saņemt izcelsmes apliecinājumus. Akciju sabiedrības “Conexus Baltic Grid” rīcībā nav objektīvas informācijas par “atlikušās energoresursu struktūras” - Latvijas kopējo gada energoresursu struktūru”. Normatīvie [FB2]  akti neapredz akciju sabiedrības “Conexus Baltic Grid” pienākumu nodrošināt nacionāla līmeņa statistikas datu iegūšanu, apstrādi, analīzi un izplatīšanu. Šādas – valsts statistikas datu veidošanas – funkcijas Latvijā ir uzticētas valsts pārvaldes iestādei un nav vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora kompetencē.
Vienlaikus, akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid” savas kompetences ietvaros ir gatava sniegt nepieciešamo informāciju valsts izvēlētajai institūcijai par pārvadītās vai uzglabātās dabasgāzes apjomu un izsniegtajiem, kā arī izlietotajiem vai eksportētajiem atjaunīgās gāzes izcelsmes apliecinājumiem.
Ievērojot iepriekš minēto, akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid” nevar piekrist grozītajā Enerģētikas likuma 1178. pantā paredzētajiem pienākumiem. Vienlaikus, akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid” vērš ministrijas uzdevumu uz apstākli, ka ieviešot šādas normas nacionālajā regulējumā, attiecīgi papildus ir nepieciešams skaidrot, kas regulējuma izpratnē ir “neapliecinātās enerģijas izcelsmes sastāvs”, kāda loma ir elektroenerģijai un citai enerģijai.
 

-

Akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid” vērš ministrijas uzmanību uz nepieciešamu labojumu Enerģētikas likuma regulējumā, kas nav iekļauts pašreizējā likumprojekta redakcijā.
Enerģētikas likuma 1173. panta 11. daļā pašlaik ir noteikts, ka vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators veic arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un Šveicē izsniegtu Eiropas Enerģijas sertifikātu sistēmas gāzes izcelsmes apliecinājumu atzīšanu. Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators var slēgt līgumu ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts izraudzīto kompetento gāzes izcelsmes apliecinājumu izdevējiestādi, kura nav Eiropas Enerģijas sertifikātu sistēmas biedrs, par izraudzītās kompetentās iestādes izsniegto gāzes izcelsmes apliecinājumu atzīšanu.
Akciju sabiedrība norāda, ka tās sadarbības ar AIB un dalības Eiropas enerģijas sertifikātu sistēmas (EECS) ietvaros tā atzīst gāzes izcelsmes apliecinājumus, kas izdoti ne tikai Eiropas Savienības dalībvalstīs un Šveicē, bet arī Eiropas ekonomiskās zonas dalībvalstīs – Islandē, Norvēģijā un Lihtenšteinā – izdotus gāzes izcelsmes apliecinājumus.
Ņemot vērā iepriekš minēto, akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid” iebilst, ka Enerģētikas likuma 1173. panta 11. daļā, kā arī citviet Enerģētikas likumā, ir jānorāda, ka Latvijas gāzes izcelsmes apliecinājumu sistēmas operators – vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators – veic Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas ekonomiskās zonas dalībvalstīs, kā arī Šveicē izdotu gāzes izcelsmes apliecinājumu atzīšanu.

Enerģētikas likuma 117³. panta 1¹. daļa:
"(1¹) Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators veic arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas ekonomiskās zonas dalībvalstīs un Šveicē izsniegtu Eiropas Enerģijas sertifikātu sistēmas gāzes izcelsmes apliecinājumu atzīšanu. Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators var slēgt līgumu ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts izraudzīto kompetento gāzes izcelsmes apliecinājumu izdevējiestādi, kura nav Eiropas Enerģijas sertifikātu sistēmas biedrs, par izraudzītās kompetentās iestādes izsniegto gāzes izcelsmes apliecinājumu atzīšanu.
"