Atzinums

Vēršam uzmanību, ka no normas nav gūstama pārliecība, vai ar normatīvo aktu prasībām par elektronisko kravas starptautisko autopārvadājumu līgumu (e-CMR) domātas 2008. gada 27. maija Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) Papildprotokola par elektronisko pavadzīmi prasības. Attiecīgā gadījumā lūdzam precizēt minēto atsauci, nodrošinot juridiskās tehnikas prasībām atbilstošu regulējumu. Kā arī, ja ar minēto normu tiek ieviestas vai izpildītas minētās konvencijas prasības, lūdzam attiecīgu informāciju ietvert likumprojekta anotācijas 5. sadaļā, jo īpaši 5.5. apakšsadaļas 2. tabulā.

-

Lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu par likumprojekta 1. panta pirmajā daļā piedāvātās Autopārvadājumu likuma 9. panta 1.¹ daļas saskaņotību ar Elektronisko dokumentu likumu un Dokumentu juridiskā spēka likumu.

No minētās normas izriet, ka elektroniskā formātā noformētai pavadzīmei ir tāds pats juridiskais spēks kā papīra formātā noformētai pavadzīmei, ja tiek nodrošināta tajā ietvertās informācijas pieejamība, nemainīgums un iespēja identificēt tās noformētāju un tajā veiktās izmaiņas. Tomēr no likumprojekta nav konstatējams, ar kādiem tiesiskajiem un tehniskajiem līdzekļiem identificējams elektroniskās pavadzīmes noformētājs un kā apliecināms viņa gribas izteikums.

Elektronisko dokumentu likuma 3. pants paredz, ka prasība pēc dokumenta rakstveida formas attiecībā uz elektronisko dokumentu ir izpildīta, ja elektroniskajam dokumentam ir elektroniskais paraksts un elektroniskais dokuments atbilst citām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Savukārt Dokumentu juridiskā spēka likums paredz dokumenta juridiskajam spēkam nepieciešamos rekvizītus, tostarp dokumenta autoru, datumu un parakstu (izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus).

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta un tā anotācijas nav izsecināms, vai ar likumprojektu paredzēts noteikt speciālu regulējumu attiecībā uz elektronisko pavadzīmju noformēšanu vai arī likumprojektā paredzētais regulējums paredz prasības, kas elektronisko pavadzīmju sagatavošanā jāievēro papildus vispārējām elektroniskā dokumenta un dokumenta juridiskā spēka prasībām. Papildus norādām, ka, ja paredzēts ieviest speciālu autentifikācijas mehānismu elektronisko pavadzīmju kontrolei, tam jābūt precīzi noteiktam likumprojektā.

-

Vēršam uzmanību, ka nacionālajos normatīvajos aktos atsauces pieļaujams izdarīt vienīgi uz tieši piemērojamiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem (regulām), tādēļ lūdzam skaidrot, kādi tiesību akti domāti ar "uz tās pamata pieņemtajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem", nepieciešamības gadījumā izslēdzot minēto atsauci vai atsaucoties uz konkrētu regulu vai regulām, kā arī nodrošinot Eiropas Savienības direktīvu un lēmumu (gadījumos, ja lēmums adresēts dalībvalstīm, bet paredz prasības privātpersonām) pārņemšanu likumprojektā.

-

Lūdzam likumprojekta 2. pantā piedāvātajā Autopārvadājumu likuma 29. panta 4.¹ daļā aizstāt vārdus "fiziskā persona, kura ir pieteikusi šī komersanta ierakstīšanu komercreģistrā" ar vārdiem, kas nepārprotami sasaista transportlīdzekļa turētāju ar komercreģistrā ierakstīto individuālo komersantu.

Komerclikuma 74. pants noteic, ka individuālais komersants ir fiziskā persona, kura kā komersants ierakstīta komercreģistrā. Tādējādi juridiski nozīmīgi ir nevis tas, kura persona iesniegusi pieteikumu attiecīgā ieraksta izdarīšanai komercreģistrā, bet gan tas, kura fiziskā persona komercreģistrā ir ierakstīta kā individuālais komersants.

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 2. pantā piedāvātās Autopārvadājumu likuma 29. panta 4.¹ daļas redakcija var radīt maldīgu priekšstatu, ka izšķiroša nozīme ir tieši pieteikuma iesniegšanas faktam. Turklāt redakcija nav korekta gadījumā, ja reģistrācijas dokumentus fiziskās personas vārdā iesniedz pilnvarotā persona.

-

Likumprojekta anotācijā ir minēts: "ir nepieciešams precizēt normatīvo regulējumu, paredzot aizliegumu, sākot ar 2027. gada 10. janvāri, veikt regulāros un neregulāros starptautiskos pārvadājumus ar autobusiem uz un no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts drošības interešu aizsardzībai." Tomēr norādām, ka likumprojektā nav norādīts uz pārvadājumiem ar autobusiem, tādēļ lūdzam izvērtēt un salāgot likumprojektu ar tā anotācijā minēto.
Papildus vēršam uzmanību, ka šobrīd saskaņošanā Satiksmes ministrija virza arī Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par ierobežojuma noteikšanu Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas–Krievijas Federācijas robežas šķērsošanai, veicot starptautiskos neregulāros pasažieru pārvadājumus ar autobusiem" (26-TA-2200), kas paredz ierobežojumu noteikšanu laika periodā no 2026. gada 1. novembra līdz 2027. gada 31. oktobrim starptautiskajiem neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem, kur anotācijā arī noradīts, ka: "saskaņā ar ES regulējumu personu pārvietošanās, šķērsojot Krievijas un Baltkrievijas robežu, ir atļauta, kā arī Padomes 2014. gada 31. jūlija Regula (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, Padomes 2006. gada 18. maija Regula (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz situāciju Baltkrievijā un tās iesaisti Krievijas agresijā pret Ukrainu, kā arī Padomes 2025. gada 18. jūlija Regula (ES) 2025/1472, kas groza Regulu (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu, nav noteiktas sankcijas pasažieru starptautisko pārvadājumu ar autobusiem jomā, vienlaikus ir nepieciešams nodrošināt minimālas un regulētas pārvietošanās iespējas, šķērsojot Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu. Šāda iespēja ir regulārie pasažieru pārvadājumi ar autobusiem, kuru ietvaros persona, iegādājoties biļeti, iepriekš sniedz ziņas par sevi, un pārvadātājam ir pienākums pārbaudīt derīgu ceļošanas dokumentu esamību.
Ievērojot minēto informāciju, lūdzam:
1. skaidrot pamatojumu regulāro pasažieru pārvadājumu ar autobusiem aizliegumam likumprojektā, neparedzot minētās minimālās un regulētās pārvietošanās iespējas;
2. izvērtēt un salāgot, nodrošinot, ka likumprojektā paredzētais aizlieguma periods atšķiras no minētajā rīkojuma projektā paredzētā; 3. skaidrot, kādēļ piemērotāks risinājums, vismaz attiecībā uz neregulāriem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem, nav arī turpmāk noteiktos termiņos izdot Ministru kabineta rīkojumu, ja ar šo rīkojumu var sasniegt likumprojekta 4. panta mērķi līdzvērtīgā kvalitātē. Līdzīgi lūdzam izvērtēt un skaidrot, kādēļ likumprojekta 4. panta mērķi līdzvērtīgā kvalitātē nevar sasniegt, paredzot terminēti minēto aizliegumu, proti, aizliegumu nosakot līdz konkrētam termiņam.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā norādīto eFTI vārtejas regulējuma izdošanas tiesisko pamatu, nepieciešamības gadījumā papildinot likumprojektu ar attiecīgu pilnvarojumu Ministru kabinetam. 

Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.² daļa paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kuros ir noteikts valsts informācijas sistēmas (turpmāk – sistēma) pārzinis, sistēmā iekļaujamās informācijas apjoms, kārtība, kādā informāciju apstrādā sistēmā, kā arī nosacījumi piekļuves nodrošināšanai sistēmā iekļautajai informācijai. Likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā norādīts: "eFTI vides darbības nodrošināšanai, saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma 5. pantu tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks elektroniskās kravu pārvadājumu informācijas aprites kārtību eFTI, valsts eFTI vārtejas darbības un izmantošanas kārtību, valsts kontaktpunkta un kompetento iestāžu darbības kārtību, kompetento iestāžu piekļuves kārtību, kā arī eFTI apmaiņas vides darbībai nepieciešamās informācijas sistēmu sadarbības kārtību".

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācijā norādītais plānoto Ministru kabineta noteikumu saturs pārsniedz Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.² daļā noteikto pilnvarojumu. Piemēram, no Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.² daļas neizriet pilnvarojums Ministru kabinetam regulēt eFTI vidē īstenojamo elektroniskās kravu pārvadājumu informācijas apriti.

Paskaidrojam, ka, ja ar Ministru kabineta noteikumiem paredzēts regulēt arī tādus jautājumus, kas neizriet no Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.² daļā noteiktā pilnvarojuma, attiecīgais pilnvarojums, nosakot izdodamo noteikumu galvenos satura virzienus, jāietver likumā.

-

Lūdzam aizpildīt likumprojekta anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulas A, B un D ailes, skaidrojot konkrētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija Regulas (ES) 2020/1056 par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju prasību ieviešanu ar likumprojektu.

-

Likumprojekta anotācijā minēts, ka: "Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/2009 nosaka kopīgus noteikumus attiecībā uz piekļuvi Eiropas Savienības iekšējam starptautisko autobusu pārvadājumu tirgum, t. i., pārvadājumiem starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un tranzītu šo pārvadājumu ietvaros. Projekta paredzētais regulējums neierobežo pārvadājumus starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, neierobežo kabotāžu ES teritorijā un neietekmē Regulas (EK) Nr. 1073/2009 pamatmērķi – iekšējā tirgus darbību. Ierobežojumi attiecas uz pasažieru pārvadājumiem uz un no trešajām valstīm – Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku –, kā arī uz tranzīta pārvadājumiem uz šīm trešajām valstīm, kas neietilpst Regulas (EK) Nr. 1073/2009 regulējuma kodolā, bet tiek veikti saskaņā ar dalībvalstu nacionālajām tiesībām un attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem. Vienlaikus vispārējie Savienības tiesību principi neizslēdz dalībvalstu tiesības nacionālās drošības apsvērumu dēļ noteikt ierobežojumus, ja tie ir leģitīmi, samērīgi un nediskriminējoši. Projekts šos nosacījumus ievēro." Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ka uz pārvadājumiem no dalībvalstīm uz trešām valstīm joprojām lielā mērā attiecas divpusēji nolīgumi starp dalībvalstīm un minētajām trešām valstīm, tādēļ minētā regula tās dalībvalsts teritorijā esošai brauciena daļai, kur notiek pasažieru iekāpšana vai izkāpšana, nav jāpiemēro, kamēr starp Eiropas Savienību un attiecīgajām trešām valstīm nav noslēgti nepieciešamie nolīgumi, tomēr tā būtu jāpiemēro tranzītā šķērsotas dalībvalsts teritorijā (sk. cita starpā 1. panta 2. punktu un preambulas 3. apsvērumu). Attiecīgi lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojekta 3. pantu, nodrošinot atbilstību minētajā regulā norādītajam,  vai attiecīgi papildināt skaidrojumu par likumprojekta atbilstību minētajai regulai, ciktāl aizliegums skar gadījumus, kad minētā regula ir piemērojama. Kā arī, ņemot vērā anotācijā minēto, ka Eiropas Savienības tiesību principi neizslēdz dalībvalstu tiesības nacionālās drošības apsvērumu dēļ noteikt ierobežojumus, ja tie ir leģitīmi, samērīgi un nediskriminējoši, lūdzam anotācijā skaidrot, kāda konkrēti Eiropas Savienības tiesību akta tvērumā ir likumprojekta 3. pantā paredzētais ierobežojums, kura leģitīmais mērķis ir nacionālā drošība.
 

-

Likumprojekta anotācijā vairākos gadījumos minēts, ka, pieņemot aizliegumu starptautiskajiem pārvadājumiem, paliek spēkā starptautiskais regulējums, ko nosaka starptautiskie līgumi ar Baltkrieviju un Krieviju. Procedūru neievērošanas vai pārkāpumu gadījumā otra puse var vērsties ANO  ar sūdzību vai ierosināt starptautisko tiesvedību. Saistībā ar minēto lūdzam likumprojekta anotācijā norādīt, vai likumprojektā ietvertais regulējums varētu būt pamats minētajiem riskiem, kā arī izvērsti skaidrot minētos riskus un to, kā tieši tie tiek novērsti vai efektīvi pārvaldīti.
Tostarp vēršam uzmanību, ka vairāki no minētajiem nolīgumiem paredz tādus noteikumus kā, piemēram, ka :"neregulāru pasažieru pārvadājumu veikšanai ar autobusiem starp abām valstīm vai tranzītā cauri to teritorijām, izņemot pārvadājumus, kas paredzēti šā Nolīguma 3. pantā, nepieciešamas atļaujas, kuras izdod Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas braucienam pa savas valsts teritoriju" (sk. 1995. gada 1. februārī Minskā parakstītā  Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīguma par automobiļu starptautisko satiksmi 3. pantu), no kā izriet, ka noteiktu pārvadājumu veikšanai, pamatojoties uz minēto nolīgumu, nav nepieciešamas atļaujas. Tādēļ nepieciešams skaidrot, kādēļ konkrētais aizliegums, kas nav pagaidu aizliegums (sal. ar minēto rīkojuma projektu "Par ierobežojuma noteikšanu Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas–Krievijas Federācijas robežas šķērsošanai, veicot starptautiskos neregulāros pasažieru pārvadājumus ar autobusiem"), nav pretrunā minētajiem noteikumiem.

-

Lūdzam izvērtēt un papildināt normu, ja iespējams, norādot konkrētas attiecīgās regulas prasības, tādējādi atvieglojot likumprojekta piemērošanu praksē.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 1.2. sadaļu.

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 4. pants paredz, ka likumprojektā piedāvātā Autopārvadājumu likuma 29.panta 4.¹ daļa stājas spēkā 2027.gada 1.jūlijā, savukārt 30.panta 13. daļa – 2027.gada 10.janvārī.

-

Aicinām precizēt likumprojekta anotācijas 7.4. sadaļas 6. punktu un 8.12. sadaļu.

Likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā norādīts, ka elektroniskās kravu pārvadājumu informācijas aprites nodrošināšanai tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi par valsts eFTI vārtejas darbību, kā arī ka Autopārvadājumu likuma 29. panta 4.¹ daļas spēkā stāšanās atliekama līdz 2027. gada 1. jūlijam, lai veiktu nepieciešamos informācijas sistēmu pielāgojumus. Vienlaikus likumprojekta anotācijas 7.4. sadaļas 6. punktā norādīts, ka likumprojekts neparedz iekšējo institūcijas procesu digitalizāciju, savukārt likumprojekta anotācijas 8.12. sadaļā norādīts, ka likumprojekts neskar valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību.

-