Atzinums

LIKTA ir izskatījusi Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (turpmāk – Likumprojekts) un sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (turpmāk – Anotācija). Ar Likumprojektu paredzēts noteikt pienākumu reģistrēt priekšapmaksas pakalpojuma galalietotājus un saglabāt to datus un sniedzam šādus komentārus un priekšlikumus.

Kopumā atbalstām iniciatīvu sabiedriskās drošības stiprināšanā un krāpniecības novēršanas veicināšanā. Tomēr kritiski ir vērtējama ar mobilo sakaru priekšapmaksas kartes (turpmāk arī – SIM karte) galalietotāju datu reģistrācijas saistīto priekšlikumu izstrādāšana bez konsultācijām ar sabiedrību un elektronisko sakaru nozari. Tas rada bažas, ka nav izvērtētas priekšlikuma praktiskās īstenošanas iespējas, kā arī tā ietekme uz sabiedrību kopumā.
Anotācijā norādīts, ka Likumprojekta izstrādāšanas stadijā nav notikušas konsultācijas ar nevalstisko sektoru, tam nav ietekme uz tautsaimniecību, tas nerada negatīvu ietekmi uz fiziskām personām. Ir norādīta potenciālā ietekme uz juridiskām personām, taču nav veikts šīs ietekmes aprēķins. Tāpat nav veikts projekta atbilstības izmaksu novērtējums (Anotācijas 2.4.punkts), norādot, ka projekts neskar šo jomu. Iepriekšminētais liecina, ka projekta izstrādes stadijā nav veikta kvalitatīva projekta ietekmes analīze uz tautsaimniecību. Tādēļ iebilstam pret projekta virzību pašreizējā redakcijā, šādu iemeslu dēļ.

Anotācijā nav vērtēta iecerēto grozījumu ietekme uz priekšapmaksas karšu izplatīšanas kanālu skaitu un pakalpojumu izmantošanu (īpaši, tūristiem, sociāli mazaizsargātajām grupām, iedzīvotājiem mazāk apdzīvotās teritorijās, lauku reģionos), kā arī elektronisko sakaru komersantiem un tirdzniecības vietām – attiecībā uz iecerēto prasību ieviešanai nepieciešamajām investīcijām sakaru infrastruktūrā un priekšapmaksas karšu tirdzniecības procesu maiņu. Turklāt nozīmīgāko ieguldījumu (investīcijas, laika un cilvēkresursu) apjomu prasīs tieši tirdzniecības procesu un priekšapmaksas karšu reģistrācijas mehānisma ieviešana, nevis priekšapmaksas karšu datu saglabāšana, kā tas ir norādīts Anotācijā. Tas nav izdarāms viena gada laikā, būtiski nepasliktinot tirdzniecības vietu un galalietotāju stāvokli.

Nav vērtēts, ka telefonkrāpniekiem nav nepieciešams SIM kartes pieslēgums, lai veiktu krāpnieciskas darbības – zvanus veic zvanu centri. Izplatīti ir numerācijas krāpniecības gadījumi, kad notiek izsaucošā numura aizvietošana, kā rezultātā galalietotāji, saņemot izsaukumu, redz maldinošu informāciju par izsaucēju jeb zvana veicēju^[1]. Nav ņemts vērā tas, ka Latvijas mobilo sakaru operatori ar SPRK atbalstu ir vienojušies par savstarpējo datu apmaiņu, lai nodrošinātu telefonkrāpniecības mazināšanas risinājuma ieviešanu tuvākajā nākotnē. Pašreiz notiek plānotā risinājuma apspriešana ar Datu valsts inspekciju. Savukārt jebkuram potenciālam noziedzīga nodarījuma veicējam, bez fiziskas SIM kartes iegādes, ir plašas iespējas izvēlēties alternatīvu saziņas iespēju, ko nodrošina ārpus Latvijas jurisdikcijas esoši pakalpojumu sniedzēji, piemēram iMessage, RCS Messaging, WhatsApp, Viber, Telegram, Signal, kā arī tīmekļa vietnēs brīvi, bez jebkādas reģistrācijas, iegādei pieejamās virtuālas SIM kartes.

Nav analizēta to valstu pieredze, kur šāds risinājums jau ieviests, un nav datu, ka šāda SIM karšu reģistrācijas ieviešana būtu veicinājusi noziedzīgu nodarījumu – tostarp telefonkrāpniecības – samazināšanos vai uzlabojusi šāda veida noziegumu atklāšanu. Anotācijā norādīts, ka trīspadsmit Eiropas Savienības dalībvalstīs (tostarp Igaunijā un Somijā) ir atļauta anonīmu priekšapmaksas karšu aprite. Līdz ar to, jebkuram Latvijas iedzīvotājam ir iespējams iegūt un izmantot gan citās valstīs iegādājamas anonīmas fiziskās priekšapmaksas kartes, gan arī digitālās – e-sim – kartes. Papildus administratīvā sloga noteikšana Latvijas sabiedrībai viennozīmīgi samazinās pieejamo elektronisko sakaru pakalpojumu klāstu, galalietotāju skaitu un piekļuves ērtumu. Taču apšaubāms ir pieņēmums, ka ieviešot priekšapmaksas karšu obligātu reģistrāciju tikai Latvijā, samazinātos noziedzības pieeja sakaru kanālu izmantošanai. Noziedzīgo nodarījumu veicēji turpinās legāli iegādāties un izmantot anonīmas priekšapmaksas kartes tajās valstīs, kurās tās var legāli iegūt vai izmantos citus risinājumus. Tādēļ, lai šādam risinājumam būtu reāla noziedzību ierobežojoša ietekme, tam būtu jābūt Eiropas Savienības noteiktam ierobežojumam. Turklāt, kā tas tika norādīts 2016.gada Satiksmes ministrijas Informatīvajā ziņojumā par mobilo sarunu priekšapmaksas karšu lietotāju datu reģistrēšanu, priekšapmaksas karšu reģistrācijas ieviešana noteiktos apstākļos var būt traucējoša tiesībsargājošo iestāžu operatīvajās darbībās un pierādījumu gūšanā, kā arī nesamērīga leģitīma mērķa (ēnu ekonomikas apkarošanai) sasniegšanai, jo organizētā noziedzība strādātu vēl rafinētāk un ieguvums varētu būt tikai maznozīmīgu pārkāpumu atklāšanā.

Likumprojektā nav atrunāts, vai un kā risināma jau esošo SIM karšu lietotāju reģistrācija – priekšapmaksas pakalpojumus Latvijā izmanto vairāki simti tūkstoši cilvēku.

Iecerēto grozījumu ieviešanai paredzētais termiņš (2026. gada 1.jūlijs) ir nesamērīgi īss. Pieņemot šāda veida grozījumus, nepieciešams noteikt, ka pārejas periods ir ne mazāks kā 2 (divi) gadi no regulējuma spēkā stāšanās dienas. Plānoto  izmaiņu ieviešanai ne tikai elektronisko sakaru operatoriem, bet arī tirdzniecības vietām būs jāveic ievērojamas papildu investīcijas, lai nodrošinātu Likumprojektā paredzēto prasību izpildi, vienlaikus ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumus. Paredzams, ka daļa tirdzniecības vietu (īpaši mazie un vidējie) atteiksies no papildu ieguldījumu veikšanas un priekšapmaksas karšu tirdzniecības administrēšanas izmaksu pieauguma dēļ, tādējādi iedzīvotājiem tiks būtiski samazināta izvēles iespēja izmantot tiem ierasto telekomunikāciju pakalpojumu.

Ņemot vērā iepriekšminēto, aicinām rūpīgi izsvērt priekšapmaksas karšu lietotāju reģistrācijas lietderību kā tādu. Esam gatavi iesaistīties diskusijās un darba grupās šajā jautājumā.

^[1] Mobilo sakaru operatori uzsāk sarunas par plašāku sadarbību numerācijas krāpniecības apkarošanā | SPRK (https://www.sprk.gov.lv/events/mobilo-sakaru-operatori-uzsak-sarunas-par-plasaku-sadarbibu-numeracijas-krapniecibas)

-

Uz konsultāciju trūkumu ar elektronisko sakaru nozari norāda arī tas, ka Likumprojektā iecerēto Elektronisko sakaru likuma 19. panta grozījumu tvērums pats par sevi ir nepareizs – priekšapmaksas pakalpojumu galalietotāji ir ne tikai Anotācijā norādītie mobilo sakaru priekšapmaksas karšu lietotāji, bet arī tādu elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāji, kuri nemaz nevar tikt izmantoti krāpniecības darbībām, piemēram, priekšapmaksā, nereģistrējot galalietotāju, tiek sniegti arī televīzijas programmu izplatīšanas un cita satura  izplatīšanas elektronisko sakaru pakalpojumi
Nav konceptuālu iebildumu numuru “01”,  “02”, "03", “04” un “110” svītrošanai no Elektronisko sakaru likuma 61.panta, vienlaikus ir būtiski ņemt vērā vairākus priekšnosacījumus. Joprojām aptuveni 1/3 no visiem attiecīgo dienestu izsaukumiem no LIKTA biedrorganizācijas "Tet" tīkla notiek uz minētajiem numuriem. 2025.g. pirmo 5 mēnešu laikā ir  bijuši ap 2000 izsaukumu, kuri ilgāki par 15 sekundēm, bet kopumā bijuši ap 4000 izsaukumu, kur zvanītāji izmantojuši šos numurus.  
Tā kā tie ir kritiski svarīgu palīdzības dienestu numuri, tad nesazvanīšanas gadījumā (sastādot numuru, nekas nenotiek, izsaukums nenotiek un izsaucējs nezin alternatīvo numuru) var rasties būtiski apdraudējumi, katastrofas un iet bojā cilvēki.  
Ja ir nodoms numuru “01”,  “02”, "03", “04” un “110” darbības izbeigšanai, tad tas darāms plānveidīgi, paredzot atbilstošu pārejas periodu, kurā izsaukumiem uz numuriem tiek nodrošināts informatīvs paziņojums.
Aicinām sadarbībā ar iesaistītajām pusēm apspriest jautājumu un sagatavot plānu numuru “01”,  “02”, "03", “04” un “110” darbības izbeigšanai un paredzēt pārejas periodu un paziņojumu nodrošināšanu.

-