Atzinums

Noraidīt grozījumu redakcijā visas izmaiņas, kas skar autoruzraudzību. Latvijas Arhitektu savienība (LAS) uztur tās 2023.gada 19.decembrī sniegtos iebildumus par autoruzraudzību, kas nav ņemti vērā. 
1) Autoruzraudzības ietvara grozījumu projekts seko ierosmei par administratīvā sloga samazināšanu. LAS atkārtoti noraida argumentu, ka autoruzraugi it kā dublē būvuzrauga funkciju, sk. sākotnējos iebildumus. Tai pat laikā, visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir būvniecībā, 34,2%, 2023. gadā. Pēc pētījuma “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem Latvijā, kopējā ēnu ekonomikā “aplokšņu algu” komponente veido 48,2%, “neuzrādītie ieņēmumi” 25,8%, “neuzrādīti darbinieki”  26,0%. Ēnu ekonomika, ar  nekontrolētām apakšuzņēmēju ķēdēm, un neuzrādītu neprofesionālu darbaspēka kontingentu, rada tiešus riskus arhitektoniskai un inženiertehniskai kvalitātei, un visvairāk tas izpaužas zemākās cenas konkursos publiskā iepirkumā. Tātad, būtu nepareizi apgalvot, ka ar esošo regulējumu nozare ir “pārregulēta”, un ka procesu un kvalitātes kontrolē šobrīd tiek izslēgti visi riski.
2) Veicot grozījumus, nav ņemtas vērā esošās un plānotās ES iniciatīvas, un direktīvas, kas pakāpeniski tiek ieviestas Latvijā ar likumdošanas aktiem, piemēram:  ēku energoefektivitātes direktīva EU/2024/1275; MK rīkojums Nr. 489, Par Rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam;  MK noteikumi Nr. 353,  Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība;  2018.g. Latvijā ratificētā Davosas deklarācija. Minētie dokumenti, kā piemērs, uzsver ēkas dzīves cikla nozīmi visās darbu stadijās, līdz ar to, nav pamata uzskatīt, ka arhitekta un inženiera loma beidzas ar projekta izstrādi. Augstas kvalitātes un ilgtspējīga rezultāta realizācija nav panākama bez profesionālas uzraudzības, un VBN ietvarā to nodrošināja līdzšinējais obligātās autoruzraudzības tvērums.

3) LAS vairākkārt rakstiski un sapulcēs informēja, ka autoruzraudzības tvērums jādefinē LVS 16310 un topošā Nacionālā standarta “Būvprojekta sastāvs” ietvaros. LAS atkārtoti norāda, ka autoruzraudzības satura un tvēruma izmaiņas nav pieļaujams veikt bez integrācijas ar topošā nacionālā standarta “Būvprojekta sastāvs” saturu.

-

Noraidīt. LAS uztur sākotnējos iebildumu. Piedāvātie jēdzieni "būves daļā iebūvēto būvizstrādājumu, elementu un to savienojumu mezglu pārbaude, atsedzot būvkonstrukcijas, veicot urbumus vai lietojot citas izpētes metodes, lai novērtētu būvdarbu kvalitāti" ir šauri attiecināmi uz būvkonstrukcijām, tāpēc viss punkts kopumā rada nepareizu iespaidu, ka attiecināms tikai uz vienu būves aspektu, nevis daļēju vai pilnu BL 9. panta tvērumu. 

-

Noraidīt. LAS iebildums nav izskatīts pēc būtības. Nepārprotami jānorāda atbildīgie būvspeciālisti un atsauces uz attiecīgiem standartiem pa darbu veidiem.

-

Kultūras ministrijas un Latvijas Arhitektu savienības sniegtie iebildumi (22.12.2023.) par faktos nebalstītu problēmas aprakstošo daļu nav ņemti vērā, kā arī Latvijas Arhitektu savienības viedoklis, kas tika izteikts sanāksmēs  ar Ekonomikas ministriju šā gada 26.janvārī un 2.februārī, nav ņemts vērā. LAS atkārtoti uztur tās 2023.gada 19.decembrī sniegtos iebildumus. 
Ņemot vērā, ka aktuālā noteikumu projektā paredzēts svītrot arī 102. punktu, LAS norāda, ka visa X. nodaļa jāskata kopumā, un kontekstā ar Nacionālā standarta “Būvprojekta sastāvs” izveidi, un autoruzraudzības satura un tvēruma izmaiņas nav pieļaujams veikt bez integrācijas ar topošā nacionālā standarta “Būvprojekta sastāvs” saturisko daļu kopumā; kā arī citiem normatīviem aktiem par arhitektoniskās un inženiertehniskās kvalitātes nodrošināšanu visā ēkas dzīves ciklā. 
102. punkta svītrošana - noraidīts.  104. punkta svītrošana - noraidīts. 

-

Noraidīts. Autoruzraudzības satura un tvēruma izmaiņas nav pieļaujams veikt bez integrācijas ar topošā nacionālā standarta “Būvprojekta sastāvs” saturu.

-

Noraidīt visas izmaiņas. Obligātās autoruzraudzības atcelšana papildus iepriekš minētiem riskiem rada neglābjamu vēsturisku detaļu un kultūras vērtību zuduma riskus atjaunojamām un pārbūvējamām ēkām, kā arī nesaskaņotas arhitektonisko risinājumu devalvācijas un izmainīšanas riskus jaunbūvēm, kas būtiski ietekmē publsko telpu un dzīves kvalitāti, t.sk. aizsargājamās apbūves zonās. 

-

Topošā nacionālā standarta “Būvprojekta sastāvs” izstrādes laikā nodrošināt LVS 16310 statusu, kā atsauces dokumentam, kura piemērošana ir obligāta vai rekomendējama.

-