Atzinums

Ievērojot jau šobrīd likumprojektā nostiprināto principu, ka likumisko lietošanas maksu maksā katrs būves īpašnieks un likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādīto, ka "pieņemot apstrīdētās normas, būvju un zemes īpašnieku tiesības, kā arī sabiedrības labklājības aizsardzība nav samērota tādā veidā, lai zemes likumiskās lietošanas maksa visos gadījumos pildītu atlīdzības funkciju [4]" , minimālais likumiskās lietošanas maksas apmērs būtu nosakāms no katra būves īpašnieka nevis par zemesgabalu kopumā. Attiecīgi lūdzam izvērtēt likumprojektā paredzētā minimālo likumiskās lietošanas maksas apmēru - ne mazāk par 50 euro gadā - attiecināšanu uz katru būves īpašnieku. Šādā gadījumā arī nebūtu nepieciešams paredzēt papildus citu izmaksu segšanu (t.i., likumprojektā minētās maksāšanas paziņojuma izmaksas).
Kā alternatīvs risinājums būtu noteikt minimālo likumiskās lietošanas maksas apmēru - ne mazāk par 50 euro gadā - no katra būves īpašnieka, ja saņemtā likumiskā lietošanas maksa no zemesgabala kopā nenosegtu zemes īpašnieka administratīvās izmaksas, kas saistītas ar likumiskās lietošanas maksas administrēšanu.

Par Finanšu ministrijas iebildumu  (izziņas 8.p.) Tieslietu ministrijas izziņas 8.punktā ietvertais apgalvojums “Nav pamatoti tik būtiski celt zemes likumiskās lietošanas minimālo maksu attiecībā uz katru zemes lietotāju (būves kopīpašnieku), ņemot vērā gan to, ka zemes likumiskās lietošanas maksas apmēram nevajadzētu būt pilnībā atkarīgam tikai no šo attiecību kopdalībnieku skaita gan arī to, ka iebildumā norādītie aprēķini attiecas uz atsevišķiem gadījumiem,” nav pamatots ar datiem.
Atbilstoši VNĪ sniegtajai informācijai vienas zemes likumiskās lietošanas attiecības administrēšana 2025.gadā VNĪ izmaksāja 143 EUR.
Tāpat saskaņā ar VNĪ sniegto informāciju un veiktajiem aprēķiniem VNĪ administrēto zemes likumisko lietošanas attiecību maksas tikai 2510 jeb 32% gadījumos no 7696 ir lielākas par 50 EUR gadā no viena lietotāja.
Ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto pienākumu likumīgi un lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, saskaņā ar likumprojektā paredzēto paredzams, ka jau šobrīd 6675 jeb 87% gadījumos VNĪ būtu pienākums vērsties tiesā un prasīt, lai augstāku maksu, nekā noteikta likumā.

Tāpat iebilstam pret Tieslietu ministrijas atbildē ietverto formulējumu: “Ievērojot iebildumā norādīto, likumprojektā tiek noteikts, ka minimālā zemes likumiskās lietošanas maksa ir 4%, bet ne mazāk kā 50 euro uz vienu tiesisko attiecību” , jo zemes īpašniekam pastāv viena individuāla tiesiskā attiecība ar katru būves kopīpašnieku:
1.par katru kopīpašnieku tiek iegūti dati no publiskajām datu bāzēm,
2.par katru tiek sagatavots maksāšanas paziņojums, izskaidrojot būves kopīpašniekam kāpēc un par kādu domājamo daļu tiek prasīta likumiskā lietošanas maksa,
3.par katru kopīpašnieku tiek iegrāmatota saņemtā maksa un atbilstoši kadastrālās vērtības izmaiņai ik gadus tiek nosūtīts jauns rēķins,
4. ja maksājums netiek veikts, parādu piedziņa tiek vērsta tikai pret konkrēto būves kopīpašnieku.

-

Ja likumprojektā tiek saglabāts pienākums segt maksāšanas paziņojuma izmaksas (skat. iebildumu par minimālo likumiskās lietošanas maksas apmēru), lūdzam visā 38.panta otrās daļas tekstā saglabāt vienotu terminoloģiju, lietojot tikai vārdus “maksāšanas paziņojuma izmaksas”, lai neveidotu priekšstatu, ka tās ir tikai nosūtīšanas izmaksas, jo attiecībā uz katru būves kopīpašnieku tās ir zemes likumiskās lietošanas attiecības administrēšanas izmaksas:
1) ieskatīšanās Valsts Kadastra informatīvajā sistēmā;
2) ieskatīšanās valsts vienotajā datorizētā zemesgrāmatā;
3) ieskatīšanās Lursoft datu bāzē;
4) ieskatīšanās Iedzīvotāju reģistra datu bāzē;
5) ieskatīšanās Mantojumu reģistrā;
6) programmatūru licenču uzturēšanas izmaksas;
7) datu bāzu pārprogrammēšana normatīvo aktu izmaiņu dēļ;
8) darbaspēka izmaksas;
9) maksāšanas paziņojuma vai rēķina sagatavošana nosūtīšana pa pastu vai uz e-pastu;
10) maksājuma uzskaite un kontrole.

-

Lūdzam svītrot 38.panta trešajā daļā  2. teikumu, jo tas var radīt pārpratumus piemērošanā. Piemēram, būves īpašnieks līdz nākamā maksājuma veikšanai var būvi pārdot. Tad zemes īpašniekam jāmeklē jaunā būves īpašnieka dati, bet par iepriekšējā būves īpašnieka maksājuma un datu apstrādi un maksājuma paziņojuma nosūtīšanu paliek nesamaksāts. Analoga situācija veidojas, ja būves īpašnieks nomirst.
Vai arī VAS "Valsts nekustamie īpašumu" (turpmāk - VNĪ) gadījumā rēķins tiek sūtīts tikai vienu reizi gadā par visu gadu. Šobrīd VNĪ maksājuma sistēma var noteikt tikai vienu samaksas termiņu vienam rēķinam un tas ir 31.oktobris. Būves lietotājs var interpretēt, ka maksāšanas paziņojuma izmaksas par 2026.gadu var maksāt tikai 2027.gadā.

-

38.panta trešajā daļā paredzēts noteikt, ka pienākums maksāt lietošanas maksu un kompensēt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu zemes īpašniekam par attiecīgo laiku atkrīt, ja zemes lietošanas tiesības nav bijis iespējams izmantot nepārvaramas varas dēļ.
Norādām, ka pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu zemes īpašniekam par attiecīgo laiku neatkrīt arī nepārvaramas varas dēļ, tādēļ iesakām to svītrot.

              
 

-

Vēršam uzmanību, ka ar precizēto 42.panta astotās daļas redakciju pēc pārejas perioda faktiski nekas nemainīsies.  
42.panta astotajā daļā paredzētā kārtība likumiskās lietošanas maksai pēc 2031.gada 31.decembra  ir zemes īpašniekam nelabvēlīga. Lūdzam izvērtēt iespēju likumā attiecībā par maksu par zemes lietošanu pēc šī pārejas perioda noteikt, ka zemes īpašnieks nosaka, cik maksājama likumiskā lietošanas maksa, savukārt, ja būves īpašniekam minētā maksa neapmierina, attiecīgi tad būves īpašnieks vēršas tiesā un tiesa nosaka to, cik jāmaksā būves īpašniekam par zemes lietošanu zemes īpašniekam. Kamēr notiek tiesa, būves īpašnieks maksā to, ko noteicis zemes īpašnieks. 
 

-

Vēršam uzmanību, ka valsts gadījumā situācija ir pilnīgi pretēja Tieslietu ministrijas anotācijā norādītajai:
“Vienlaikus jāuzsver, ka piespiedu dalītā īpašuma attiecības nav veidojušās vienīgi vēsturisku apstākļu rezultātā, kad zemes reformas un valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas gaitā tika atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi tās bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Zeme zem ēkām ir civiltiesiskās apgrozības objekts, ko atsevišķi komersanti vairāku gadu laikā, piesaistot investorus, ir apzināti iegādājušies ar mērķi saņemt no ēku īpašniekiem likumā noteikto zemes lietošanas maksu un tādējādi gūt pelņu no piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajām attiecībām. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem gada laikā aptuveni 500 piespiedu dalītā īpašuma zemes nonāk tirgū. Atsevišķiem komersantiem, kas darbojas kā saistītu uzņēmumu grupa, pieder vairāki desmiti šādu zemes vienību. Šāda apzināta iesaistīšanās piespiedu dalītā īpašuma attiecībās ir komerciāla izvēle, kurai raksturīgi vispārējie komercdarbības riski. Privātpersonai, kas mērķtiecīgi iegādājas zemi dalītajā īpašumā ar nolūku gūt peļņu no likumā noteiktās maksas par zemes lietošanu, nav bijis tiesiska pamata paļauties uz to, ka valsts šīs privāttiesiskās attiecības regulēs bezgalīgi vai ka tiks garantēta nemainīga peļņa.”
Būves īpašnieki vienmēr ir varējuši un joprojām var iegūt īpašumā valsts zemi, bet nevēlas to darīt, jo zemes likumiskā lietošanas maksa ir neadekvāti zema. Ņemot vērā būves īpašnieka nevēlēšanos izpirkt zemi zem savas būves piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, valstij ir jāturpina sniegt būves kopīpašniekam pakalpojums – administrēt zemes likumiskās lietošanas tiesības, kur gada lietošanas maksa ir neadekvāti zema. Vienīgais risinājums ir noteikt vismaz 50 EUR kā minimālo lietošanas maksu no katra būves kopīpašnieka.
 

-

Lūdzam svītrot sadaļā "Risinājuma apraksts" tekstu: “Lai būves īpašnieks varētu pārliecināties par zemes nekustamā īpašuma nodokļa apmēru, zemes īpašniekam ir elektroniski vai citādā veidā jānosūta būves īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma paziņojums.”
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk - VNĪ) nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumus saņem konkrētā gada februārī un martā, bet būves īpašnieki rēķinus par gada maksājumu vēlas saņemt jau janvāra beigās. Vēl viens papildus sūtījums 7696 būvju īpašniekiem gada laikā radīs vēl papildus izmaksas VNĪ.
Vienā rēķinā no vienas pašvaldības ir visi VNĪ pārvaldīšanā esošie zemesgabali konkrētajā administratīvajā teritorijā.
Tādēļ pašvaldības nodokļa paziņojums būves īpašniekam būtu nosūtāms pēc būves īpašnieka pieprasījuma.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija) minēto informāciju: "Šāds regulējums jau ir iekļauts likuma "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" 58. pantā attiecībā uz 2026. gadu, attiecīgi ir bijusi likumdevēja izšķiršanās, ka ir jāievieš šāda likumiskās lietošanas maksas aprēķināšanas kārtība attiecībā uz publisku personu zemēm", vārdus "attiecībā uz publisku personu zemēm" aizstājot ar vārdiem "attiecībā uz valsts vai pašvaldības zemēm", jo publiskas personas ietver plašāku institūciju loku, kā ir noteikts likumprojekta 2.pantā (papildinot 42.pantu ar 11.daļu).
 

-