Projekta ID
25-TA-358Atzinuma sniedzējs
Latvijas Pašvaldību savienība
Atzinums iesniegts
29.01.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
6. Šo noteikumu 5.5. apakšpunktā minētajā gadījumā nocērtamo koku fotografē vismaz no trijiem skatu punktiem tā, lai būtu skaidri redzams tas, ka koks ir nokaltis (piemēram, fotografē veģetācijas periodā) vai skaidri redzamas drošību ietekmējošās koka daļas vai citas pazīmes (piemēram, paceltas vai citādi mehāniski bojātas saknes, sašķelts, aizlūzis, apdedzis, trupējis vai nolūzis stumbrs, koks, kas ir augstāks par attālumu no koka sakņu kakla līdz infrastruktūras objektam ir sasvēries no vertikālās ass uz infrastruktūras objekta pusi vairāk par 15⁰ vai tam ir nesimetrisks vainags, kura skeletzari aug infrastruktūras objekta virzienā un tā stumbra garums no saknes līdz vainagam ir lielāks par 40 % no visa koka garuma). Vismaz piecas darbdienas pēc koka nociršanas nav pieļaujama koka celma un, vēlams, arī stumbra daļu aizvākšana, lai pašvaldība varētu pārbaudīt koka bīstamības pamatotību.
Iebildums
Sasvēries par 15⁰ jeb slīpi augošs koks nav uzskatāms par bīstamu, jo ierobežotu, bet dabisku, apkārtējās vides apstākļu dēļ, koku stumbri attīstās slīpi un veido nesimetriskas vainagu sistēmas, parasti, brīvās teritorijas virzienā. Ilgstoši augot slīpi, vietās, kur ir palielināta slodze, koki stumbros veido papildus radiālo pieaugumu, kas, savukārt, nodrošina mehānisko noturību arī ilgstoši slīpi augošajos stumbros.
Slīpums un nesimetrisks vainags ir adaptīvs augšanas modelis, tādēļ, lai izvairītos no situācijas, kad tiek nocirsti ilgstoši slīpos apstākļos augošie koki, nepieciešams pilnvērtīgāks koka stāvokļa novērtējums vai vārda “sasvēries” skaidrojums par nedabisku un progresējošu slīpuma palielināšanos.
Trupējis stumbrs nerada bīstamību, ja trupes bojājumi ir sākotnējā stadijā, lokalizēti un koks ap trupējušo vietu veido reakcijas koksni, tādā veidā veicinot mehānisko noturību. Trupei progresējot ir svarīgi cik ātri kokauga suga spēj veidot reakcijas koksni.
Punktā nepieciešams norādīt skaidri definētu lielumu par iztrupējušās koksnes apjumu (piemēram, 80% no stumbra šķērslaukuma) vai minot konkrētus trupes izraisītājus (piemēram, Chalara fraxinea, Ustulina deusta).
Mehāniski bojātas saknes norāda uz tīšu rakšanas darbu veikšanu koku sakņu aizsardzības zonā, kas, savukārt, var būtiski ietekmēt koka augšanas stāvokli, izmainīt mikroklimatu koka dobumos, pasliktināt koka stabilitāti un/vai dzīvotspēju. Termins “mehāniski bojātas saknes” var uzskatīt par tīšu koka bojāšanu.
Slīpums un nesimetrisks vainags ir adaptīvs augšanas modelis, tādēļ, lai izvairītos no situācijas, kad tiek nocirsti ilgstoši slīpos apstākļos augošie koki, nepieciešams pilnvērtīgāks koka stāvokļa novērtējums vai vārda “sasvēries” skaidrojums par nedabisku un progresējošu slīpuma palielināšanos.
Trupējis stumbrs nerada bīstamību, ja trupes bojājumi ir sākotnējā stadijā, lokalizēti un koks ap trupējušo vietu veido reakcijas koksni, tādā veidā veicinot mehānisko noturību. Trupei progresējot ir svarīgi cik ātri kokauga suga spēj veidot reakcijas koksni.
Punktā nepieciešams norādīt skaidri definētu lielumu par iztrupējušās koksnes apjumu (piemēram, 80% no stumbra šķērslaukuma) vai minot konkrētus trupes izraisītājus (piemēram, Chalara fraxinea, Ustulina deusta).
Mehāniski bojātas saknes norāda uz tīšu rakšanas darbu veikšanu koku sakņu aizsardzības zonā, kas, savukārt, var būtiski ietekmēt koka augšanas stāvokli, izmainīt mikroklimatu koka dobumos, pasliktināt koka stabilitāti un/vai dzīvotspēju. Termins “mehāniski bojātas saknes” var uzskatīt par tīšu koka bojāšanu.
Piedāvātā redakcija
Bīstams koks – koks ar vizuāli redzamiem bojājumiem – dabas apstākļu rezultātā iztrupējis (vairāk nekā 80 %), aizlūzis, sašķelts, sasvēries, ar aprautu vai paceltu sakņu sistēmu, pilnīgi izgāzies vai ar citām pazīmēm, kas būtiski ietekmē tā mehānisko noturību.
2.
Iebildums
Lūdzam normu papildināt ar nosacījumu, ka koku ciršanu var uzsākt, ja būvatļaujā vai paskaidrojuma rakstā, ja tāds ir nepieciešams, ir izdarīta atzīme par būvniecības uzsākšanas nosacījumu izpildi un atlīdzināti noteikumu 23. punktā minētie zaudējumi.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu konsolidētā versija
17. Ja koku ciršana paredzēta pilsētas vai ciema teritorijā esošā publiski pieejamā valsts īpašumā esošā objektā vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktā sabiedrībai nozīmīgā gadījumā, pirms šo noteikumu 13. punktā minētā lēmuma pieņemšanas pašvaldība rīko publisko apspriešanu. Pēc publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas vietējā pašvaldība pieņem lēmumu par koku ciršanu pilsētas vai ciema teritorijā. Pašvaldība rīko publisko apspriešanu arī tad, ja koku ciršana paredzēta pilsētas vai ciema teritorijā pašvaldības īpašumā esošā publiski pieejamā objektā. Publiskā apspriešana nav nepieciešana:
Iebildums
Norma ir pārāk vispārīga un neskaidra, palielina administratīvo slogu pašvaldībai vairākas reizes, paildzina pašvaldības projektu realizāciju un apgrūtina koku apsaimniekošanas procesus.
Noteikumu 5.7.apakšpunkts paredz, ka bez pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst, ja kokus cērt pašvaldība savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā.
Savukārt 17.punkta norma faktiski paredz, ka par visu koku ciršanu pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā ir jāveic publiskā apspriešana, jo lielākā daļa pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošās teritorijas ir sabiedriski nozīmīgas vai publiski pieejamas. Norma rada nenoteiktību un potenciālo strīdu starp pašvaldību un sabiedrību rašanās risku, jo nav skaidrs, kādos konkrēti gadījumos pašvaldība var cirst kokus nerīkojot publisko apspriešanu, jo gandrīz visas tās īpašumā vai valdījumā esošās teritorijas ir publiski pieejamas.
Noteikumu 5.7.apakšpunkts paredz, ka bez pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst, ja kokus cērt pašvaldība savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā.
Savukārt 17.punkta norma faktiski paredz, ka par visu koku ciršanu pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā ir jāveic publiskā apspriešana, jo lielākā daļa pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošās teritorijas ir sabiedriski nozīmīgas vai publiski pieejamas. Norma rada nenoteiktību un potenciālo strīdu starp pašvaldību un sabiedrību rašanās risku, jo nav skaidrs, kādos konkrēti gadījumos pašvaldība var cirst kokus nerīkojot publisko apspriešanu, jo gandrīz visas tās īpašumā vai valdījumā esošās teritorijas ir publiski pieejamas.
Piedāvātā redakcija
-