Atzinums

Noklusējuma saskaņojumu varēs piemērot, ja noteiktajā termiņā inženiertīkla vai autoceļa īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav saskaņojis būvniecības ieceres dokumentāciju (būvprojektu) par ārējo inženiertīklu šķērsojumiem inženiertīklu vai autoceļu aizsargjoslās, ja ir ievēroti būvnormatīvā noteiktie inženiertīklu savstarpējie attālumi (horizontālie, vertikālie) šādām Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgo būvnoteikumi” 1.pielikumā minētām pirmās grupas inženierbūvju būvniecības procesā: gāzapgādes ārējie inženiertīkli ar spiedienu līdz 0,4 MPa; elektroapgādes ārējie inženiertīkli ar spriegumu līdz 20 kV; ūdensapgādes ārējie inženiertīkli iekšējo diametru līdz 200 mm (ieskaitot); kanalizācijas ārējie inženiertīkli iekšējo diametru līdz 200 mm (ieskaitot); siltumapgādes ārējie inženiertīkli iekšējo diametru līdz 200 mm (ieskaitot); elektronisko sakaru ārējie inženiertīkli. Noteikumu projekts paredz arī atsevišķus izņēmumus, uz kuriem neattiektos klusēšanas – piekrišanas princips. Piemēram, tas neattiektos uz atzinumiem par būves gatavību ekspluatācijai. No Projekta 12.3 5. apakšpunkta redakcijas izriet, ka klusēšanas – piekrišanas principu nepiemēro arī attiecībā uz Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.501 “Elektronisko sakaru inženierbūvju būvnoteikumi” 6.6 7 apakšpunktu.
Ņemot vērā, ka praksē bieži šo projektu izskatīšanā netiek ievēroti normatīvajos aktos noteiktie termiņi, kā rezultātā tiek kavēta jaunu publisko elektronisko sakaru tīklu attīstība valstī, LTRK aicina noteikumu projekta 12.35. apakšpunktā noteikt, ka arī 6.67.apakšpunkta gadījumā tiek piemērots klusēšanas – piekrišanas princips. Tāpat LTRK aicina precizēt noteikumu projekta anotāciju, tajā skaidri nosakot, ka klusēšanas – piekrišanas princips neattiecas uz tehnisko noteikumu izsniegšanas prasībām.
 

-

Noteikumu projekts paredz no noteikumu 118. punkta svītrot prasību, ka būvuzraudzību šo noteikumu 120. punktā noteiktajos gadījumos ir tiesīgs veikt tikai no būvdarbu veicēja un būvprojekta izstrādātāja neatkarīgs būvkomersants vai būvspeciālists (būvuzraugs). LTRK jau iepriekš ar 2022. gada 28. februāra vēstuli Nr.2022/145 “Par tiesību normu interpretāciju” vērsa Ekonomikas ministrijas uzmanību un aicināja atkārtoti izvērtēt Būvniecības likuma 19.2 panta sestās daļas un Vispārīgo būvnoteikumu 118. punkta atšķirīgās interpretācijas iespējas, kopsakarā ar būvuzraudzības mērķi, veidojot skaidru, nepārprotamu un neatkarīgu būvuzraudzības procesu. LTRK norāda, ka vairākas uzņēmēju un nozaru organizācijas ir vērsušās pie ministrijas, norādot, ka hierarhiska normu tulkošana nevar kalpot par sistēmas maiņu, tajā skaitā jautājumā par to, vai būvprojekta autors var veikt būvuzraudzību. Arī noteikumu projektā ietvertie grozījumi ir tādi, par ko būtu jāveic nopietna izvērtēšana un tas būtu jādara sadarbībā ar nozari un tās pārstāvošo sabiedrisko sektoru. LTRK atkārtoti norāda, ka tās biedru ieskatā Vispārīgo būvnoteikumu 118. punkts līdz šim skaidri definējis, ka būvprojekta izstrādē iesaistīts uzņēmums nedrīkst piedalīties tā būvuzraudzībā, tāpat šī norma paredz arī to, ka būvuzraudzību drīkst veikt no būvprojekta izstrādātāja neatkarīgs būvspeciālists (būvuzraugs).  
Ņemot vērā minēto, LTRK iebilst pret piedāvāto 118. punkta redakciju un aicina Ekonomikas ministriju pirms noteikuma projekta tālākās virzības organizēt sarunu par Vispārīgo būvnormatīvu 118. punkta un Būvniecības likuma 19.2 panta sestās daļas piemērošanu, lai atrisinātu būvniecības nozares paustās bažas par neatkarīgas uzraudzības principa izslēgšanu būvniecībā.
 

-