Atzinums

Saskaņā ar nacionālajiem un starptautiskajiem tiesību aktiem attiecībā uz Latvijas Republiku Baltijas jūras un Baltijas jūras Rīgas jūras līča ūdeņi tiek iedalīti Latvijas Republikas teritoriālā jūrā un ekskluzīvā ekonomiskā zonā. Ievērojot minēto, nepieciešams precizēt Likumprojekta virsrakstu vai Likumprojekta 1. pantā skaidrot terminu “Latvijas jūras ūdeņi”.
 

-

Likumprojekta 1. panta 1. punktā minēta Ministru kabineta noteikta kompetentā institūcija. Savukārt anotācijā norādīts, ka “ELWIND projektu īsteno Ministru kabineta noteikta kompetentā institūcija, kas šobrīd ir noteikta LIAA”.  Ja kompetentā institūcija ir zināma, tad tā būtu norādāma minētajā Likumprojekta normā. No vārdiem “šobrīd noteikta” var secināt, ka kompetentā iestāde var tikt mainīta. Līdz ar to Likumprojektā būtu jānosaka institūcija, kura var veikt kompetentās iestādes maiņu, kā ar nosacījumus un kārtību kompetentās iestādes izvēlei un maiņai.
 

-

Tā kā Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori turpina vērtēt ELWIND projekta ietvaros ierīkojamo atkrastes vēja parku un Igaunijas-Latvijas ceturtā starpsavienojuma tehniski un ekonomiski pamatotāko atrašanās vietu un starpsavienojuma ierīkošanas tehnisko risinājumu Likumprojekta 1. panta 2. punktā nav pamats uzskaitīt ELWIND projektu veidojošos elementus, bet projekta skaidrojumam jābūt vispārīgam. 
 

-

Ievērojot, ka Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori turpina vērtēt atbilstīgāko, tehniski un ekonomiski pamatotāko Igaunijas-Latvijas ceturtā starpsavienojuma ierīkošanas tehnisko risinājumu, Likumprojekta 1. panta 3. punktā tā elementu detalizēts apraksts, būtu aizstājams ar vispārīgu starpsavienojama definīciju.
 

-

Likumprojekta 2. pantā noteiktais likuma mērķis ir pārāk plašs un faktiski dublē Enerģētikas likuma mērķi, līdz ar to būtu precizējams.

 

-

Tā kā Likumprojekta 3. panta otrā daļa nenosaka, uz ko likums attiecas, tā būtu svītrojama. Papildus norādāms, ka enerģētikas nozarē darbojas dabasgāzes, elektroenerģijas un siltumenerģijas pārvades operators, līdz ar to normā nenosakot, kuras konkrētas enerģētikas nozares pārvades sistēmas operatora pienākums tas būt, normā noteiktais attieksies uz visiem enerģijas pārvades sistēmas operatoriem. Turklāt Klimata un enerģētikas ministrijas ieskatā nebūtu pamatoti Likumprojekta pamattekstā ietvert normu, ar kuru tiek noteikts elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora pienākums īstenot un finansēt Igaunijas-Latvijas ceturtā starpsavienojuma ierīkošanu (norādāms, ka Likumprojekta 5. panta pirmā daļa paredz, ka elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram jāizmanto Eiropas Savienības finansējums, kura saņemšana nav sistēmas operatora kontrolē). To varētu noteikt, ja pēc izmaksu un ieguvumu analīzes, tajā skaitā ietekmes uz elektroenerģijas pārvades  sistēmas pakalpojuma tarifu izvērtējuma, tiktu konstatēts, ka starpsavienojuma īstenošana tehniski un ekonomiski pamatota un būtiskā elektroenerģijas pārvades  sistēmas pakalpojuma tarifa pieauguma rezultātā, būtu rasts risinājums tā ietekmes mazināšanai.

-

AS ''Augstsprieguma tīkls'' izsaka iebildumu un lūdz normu svītrot no likumprojekta, ņemot vērā, ka Ceturtā starpsavienojuma finansēšanas pienākuma ietekme uz pārvades sistēmas operatoru nav tikusi vērtēta un konceptuāli akceptēta no uzraugošo institūciju puses (Klimata un enerģētikas ministrijas un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas).

-

Nacionālo interešu objektu noteikšanas regulējums ir noteikts Teritorijas attīstības plānošanas likumā un attiecībā uz vēja elektrostacijām Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumā. Abu likumu regulējums paredz, ka nacionālo interešu objekta statusu piešķir vēja elektrostacijas būvniecības posma īstenošanai, kad jau veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Ievērojot, ka  ELWIND projektam ietekmes uz vidi novērtējums vēl nav izstrādāts, Likumprojekta 4. panta trešā daļa būtu svītrojam, statusa noteikšanu ELWIND projektam īstenojot atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam vai Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumam.
 

-

Enerģētikas likuma 15. panta sestajā daļā noteikts, ka sistēmas operators ir atbildīgs par enerģijas pārvades vai sadales sistēmas vai sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas, vai dabasgāzes krātuves darbību, apkalpošanu un drošumu, sistēmas vadību un attīstību licences darbības zonā, savienojumu ar citām sistēmām, kā arī par sistēmas ilglaicīgu spēju nodrošināt enerģijas pārvadi vai pārveidi, vai sadali vai dabasgāzes uzglabāšanu atbilstoši pieprasījumam. Minētā norma attiecināma uz jebkura starpsavienojumu, tajā skaitā uz Igaunijas-Latvijas ceturtā starpsavienojuma ierīkošanu.  Ņemot vērā minēto, novēršot normu dublēšanos,  Likumprojekta 5. panta pirmās daļas pirmais teikums ir svītrojams.
 

-

AS ''Augstsprieguma tīkls'' izsaka iebildumu un lūdz normu svītrot no likumprojekta, ņemot vērā, ka Ceturtā starpsavienojuma finansēšanas pienākuma ietekme uz pārvades sistēmas operatoru nav tikusi vērtēta un konceptuāli akceptēta no uzraugošo institūciju puses (Klimata un enerģētikas ministrijas un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas).
Papildus jānorāda, ka ar normatīvo aktu noteikts  pienākums konkrētai aktivitātei piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu, nav uzskatāms par pamatotu, jo šāda pienākuma izpilde pēc būtības pilnībā nav pārvades sistēmas operatora kontrolē.
Papildus, lai AS ''Augstsprieguma tīkls'' īstenotu pārvades sistēmas operatora funkcijas Latvijas jūras ūdeņos, nepieciešams veikt izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā, paplašinot pārvades sistēmas operatora licences zonu.
 

-

Nacionālo interešu objektu noteikšanas regulējums ir noteikts Teritorijas attīstības plānošanas likumā. Saskaņā ar minētā likuma 17.pantu priekšlikumā par nacionālo interešu objektu izveidošanu ietver vietas izvēles pamatojumu un ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Ievērojot, ka Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori vēl nav vienojušies par  Igaunijas-Latvijas ceturtā starpsavienojuma atrašanās vietu un tehnisko risinājumu un  ietekmes uz vidi novērtējums attiecīgi nav uzsākts, Likumprojekta 5. panta otrā daļa būtu svītrojam, statusa noteikšanu Igaunijas-Latvijas ceturtā starpsavienojumam, īstenojot atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam, ja nepieciešams.
 

-

AS ''Augstsprieguma tīkls'' izsaka iebildumu un lūdz no normas svītrot vārdus ''pārvades sistēmas operators'', ņemot vērā, ka nav skaidra tās nozīme. Proti, AS ''Augstsprieguma tīkls'' lūdz skaidrot kompensācijas pasākumu programmas būtību un  no tās izrietošās sekas, norādot, kam tiek sniegta kompensācija un kādā kārtībā. Pārvades sistēmas operators līgumos ar būvdarbu veicējiem nosaka, ka pēc darbu nodošanas visam jābūt tādā pašā stāvoklī, kā pirms darbu uzsākšanas.
 

-

Likumprojekta  7. panta pirmā daļa paredz, ka ELWIND projektu Latvijā īsteno kompetentā institūcija, kas saskaņā ar anotāciju ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk – LIAA). Norādāms, ka LIAA neīstenos ELWIND projektu, tas ir, tā neierīkos atkrastes vēja parku, to īstenos izsoles procesā noteiktais Attīstītājs. Kompetentā iestāde veiks darbības, lai nodrošinātu ELWIND projekta īstenošanu.
 

-

Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2022. gada 14. aprīļa lēmuma Nr. 1/5 “Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas ražotājiem”  2.5. apakšpunktu pieslēgums ir sistēmas operatora elektrotīkla daļa no pieslēguma vietas līdz elektroietaišu piederības robežai. Ievērojot minēto un  Enerģētikas likuma 15. panta sestajā daļā noteikto, ka sistēmas operators ir atbildīgs par enerģijas pārvades sistēmas darbību, apkalpošanu un drošumu, sistēmas vadību un attīstību licences darbības zonā, novēršot normu dublēšanos, Likumprojekta 7. panta otrajā daļā  būtu jānosaka tikai elektroenerģijas sistēmas operatora pienākums ierīkot ELWIND projekta pieslēgumu, izslēdzot pienākumu ekspluatēt pieslēgumu.

-

AS ''Augstsprieguma tīkls'' lūdz precizēt punktu, vārdu ''pieslēguma'' aizstāt ar vārdiem ''radiālajam pieslēgumam''
 

-

Norādāms, ka LIAA kompetencē nav neizpildīt iekšizpētes un izpētes darbus atkrastes vēja parka vajadzībām ELWIND projekta ietvaros, līdz ar to attiecīgi jāprecizē Likumprojekta 7. panta trešā daļa.
 

-

Likumprojekta 7. panta piektā daļa ir izslēdzama, jo dublē minētā panta otro daļu.
 

-

Likumprojekta 7. panta sesto daļu jāprecizē, ievērojot, ka Valsts kases izdota garantija nodrošina izdevumu finansiālo segumu, nevis izmaksas. Anotācijā nepieciešams ietver skaidrojumu par Valsts kases izdotas garantijas nepieciešamību, ņemot vērā, kas saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2022. gada 14. aprīļa lēmuma Nr. 1/5 “Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas ražotājiem” 7. punktu visas pieslēguma nodrošināšanas, projektēšanas, ierīkošanas, tehnisko parametru maiņas un elektrostacijas pieslēgšanas pamatotās izmaksas, tajā skaitā izmaksas, kas saistītas ar sistēmas operatora esošo elektrotīklu pārbūvi, ja tāda nepieciešama pieslēguma nodrošināšanai, sedz ražotājs.

-

AS ''Augstsprieguma tīkls'' lūdz skaidrot, kādas sekas AS ''Augstsprieguma tīkls'' rodas, saņemot Valsts kases izdotu garantiju, proti, kad un kā tā izmantojama pieslēguma izmaksu segšanai.

-

Ievērojot ELWIND projekta nozīmīgumu, Likumprojekta 7. panta septītajā daļā jānosaka pilnvarojums Ministru kabinetam, nevis LIAA izstrādāt izsoles par izpētītās teritorijas iznomāšanu atkrastes vēja parka būvniecības vajadzībām nolikumu.
 

-

Likumprojekta 7. panta astotajā daļā noteiktais ir ietverams izsoles nolikumā, tajā skaitā, norādot kam, kad un kādā veidā Attīstītājs samaksā izsoles maksu.
 

-

AS ''Augstsprieguma tīkls''  lūdz normu skaidrot, jo no normas nav saprotams, kam Attīstītājs atlīdzina izmaksas. 
 

-

Ņemot vērā, ka saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2022. gada 14. aprīļa lēmuma Nr. 1/5 “Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas ražotājiem” 7. punktu visas pieslēguma nodrošināšanas, projektēšanas, ierīkošanas, tehnisko parametru maiņas un elektrostacijas pieslēgšanas pamatotās izmaksas, tajā skaitā izmaksas, kas saistītas ar sistēmas operatora esošo elektrotīklu pārbūvi, ja tāda nepieciešama pieslēguma nodrošināšanai, sedz ražotājs, nepieciešams izvērtēt Likumprojekta 7. panta devītajā daļas nepieciešamību. Papildu norādāms, ka apakšstacija ir pieslēguma daļa, kā arī lūgums anotācijā skaidrot, kas ir pieslēguma pastiprinājumi.
 

-

AS ''Augstsprieguma tīkls'' lūdz precizēt normu, nosakot, ka uz AS ''Augstsprieguma tīkls'' saistībā ar pieslēguma izbūvi netiek attiecinātas Ministru kabineta 14.10.2014. noteikumu "Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi" Nr. 631 normas par konkursu licences laukuma piešķiršanai.

-

AS ''Augstsprieguma tīkls'' lūdz precizēt normu

Minētās izmaiņas nepieciešamas, lai neierobežotu efektīvu infrastruktūras izmantošanu, vienlaikus saglabājot jaudas pieejamību ELWIND projektam.

Pārvades sistēmas operators izdod tehniskās prasības jebkura cita atkrastes vēja parka vai cita infrastruktūras objekta pieslēgumam pie minētās apakšstacijas elektropārvades tīklam, ja ELWIND projekta ietvaros izveidojamā atkrastes vēju parka pieslēgumam nepieciešamā jauda tiek saglabāta, rezervēta un pieejama ELWIND projektam

Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvas  (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu 16.f pants par sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm, noteic, ka pienācīgi pamatotos un konkrētos apstākļos dalībvalstis var ierobežot šā panta piemērošanu, attiecinot to tikai uz konkrētām savas teritorijas daļām, uz konkrētiem tehnoloģijas veidiem vai projektiem ar konkrētiem tehniskiem raksturlielumiem saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas to integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, kas iesniegti, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 3. un 14. pantu. Dalībvalstis informē Komisiju par šādiem ierobežojumiem un pamato tos. Tā kā ar Likumprojekta 6. panta pirmo daļu tikai ELWIND projekts, nevis visu atjaunojamās enerģijas staciju, ierīkošana ir sevišķi svarīgās sabiedrības interesēs, anotāciju nepieciešams papildināt ar skaidrojumu par sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm un to ierobežojuma nepieciešamību, kā arī minēt, normatīvo aktu, kurā noteikts kompensācijas pasākumu regulējums un kompensācijas pasākumu programmas saturs un skaidrot, kā minētais regulējums attiecas uz Attīstītāju un elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru.

Likumprojekta 7.panta ceturtajā daļā noteiktas kompetentajai institūcijai tiesības pieprasīt un saņemt atļauju jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai.  Ievērojot, ka spēkā esošais atļauju jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai regulējums paredz, ka atļauju pieprasa elektroenerģijas ražošanas iekārtu attīstītājs. Ievērojot minēto nepieciešams papildināt anotāciju ar skaidrojumu, kāpēc atļauju ir nepieciešams saņemt LIAA, nevis Attīstītājam, kurš lems par to, kāds tieši vēja parks tiks attīstīts.
 

-

Tā kā Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori turpina vērtēt ELWIND projekta ietvaros ierīkojamo atkrastes vēja parku un Igaunijas-Latvijas ceturtā starpsavienojuma tehniski un ekonomiski pamatotāko atrašanās vietu un starpsavienojuma ierīkošanas tehnisko risinājumu, būt izvērtējama nepieciešamība Likumprojektā norādīt konkrētu izpētes zonu.

-