Atzinums

Anotācijas 1.3. sadaļā ir sniegts skaidrojums: "Ministru kabineta noteikumu projektā lietots termins “psihologs”, kas Psihologu likuma izpratnē ietver gan sertificētu, gan nesertificētu psihologu, kā arī jebkurā psihologa profesionālās darbības jomā Psihologu reģistrā reģistrētu psihologu. Atkarībā no psihologam veicamās darbības programmā “Bērna māja”, tiek konkretizētas psihologam papildus izvirzāmās prasības”.
Projektā 16.1.  punkts nosaka prasības psihologam, kurš ir tiesīgs veikt interviju ar bērnu, proti, "interviju ar bērnu var veikt klīniskās un veselības, juridiskās, konsultatīvās psihologu profesionālās darbības jomās Psihologu reģistrā reģistrēti psihologi; kā arī Noteikumu projekta 17. punktā noteikts, ka  "Programmas “Bērna māja” psihologam ir tiesības veikt bērna psiholoģisko novērtēšanu, ja ar psihologa starpniecību veiktā intervijā ar bērnu nav iespējams iegūt informāciju no bērna par bērnu slimnīcas, bērna dzīvesvietas pašvaldības sociālā dienesta vai bāriņtiesas kompetences jomas jautājumiem. Bērna psiholoģisko novērtēšanu veic programmas “Bērna māja” psihologs, kurš atbilst Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.2 panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām.", kas nozīmē, ka lietās, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību atzinumus par psiholoģiskās izpētes rezultātiem tiesai, bāriņtiesai, policijai un prokuratūrai lietās,  ir tiesīgs sniegt psihologs, kurš sertificēts klīniskās un veselības psiholoģijas vai juridiskās psiholoģijas profesionālās darbības jomā un kuram ir triju gadu profesionālā darbība bērnu vai ģimeņu izpētē.

Noteikumu projekta 15. 1.1. punkts nosaka, ka pēc procesa virzītāja iesniegtā lūguma, inspekcija nodrošina iespēju bērnam saudzējošā veidā un piemērotā vidē Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā veikt bērna nopratināšanu ar tehnisko līdzekļu un psihologa starpniecību, nenosakot psihologam papildus izvirzāmās prasības.

Kriminālprocesa 153. pants nosaka, ka, bērna nopratināšanu, lai nekaitētu bērna psihei, kurš cietis no vardarbības, ja tieša pratināšana var kaitēt bērnam, to var izdarīt ar tehnisko līdzekļu un psihologa starpniecību.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 113. panta pirmā daļai speciālists ir persona, kura pēc kriminālprocesu veicošās amatpersonas aicinājuma sniedz tai palīdzību, izmantojot savas speciālās zināšanas vai darba iemaņas noteiktā jomā.
Tādējādi norādām, ka Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē (1. pants).
Kriminālprocesa likuma 145. pants noteic, ka pratināšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir informācijas iegūšana no pratināmās personas. Savukārt Kriminālprocesa likuma 147. pants noteic pratināšanas kārtību un tostarp arī attiecībā uz nepilngadīgu personu, kura cietusi no vardarbības nopratināšanu.
Psihologa prasības ir noteiktas Psihologu likumā un atbilstoši šā likuma 3. panta pirmajai daļai, proti, psihologa profesionālo darbību var veikt persona, kurai ir psihologa sertifikāts noteiktā darbības jomā un tā ir reģistrēta psihologu reģistrā. Papildus 3. panta otrā daļa nosaka, ka psihologs, kurš nav ieguvis psihologa sertifikātu noteiktā darbības jomā, ir tiesīgs veikt psihologa profesionālo darbību, ja viņa izglītība atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam, viņš ir noslēdzis līgumu ar psihologu–pārraugu par psihologa pārraudzības īstenošanu un reģistrēts psihologu reģistrā. 
Norādām, ka atbilstoši Psihologu likuma 12. panta 2. punktam psihologs savā profesionālajā darbībā ievēro kompetences principu – psihologs veic psihologa profesionālo darbību tikai tādās situācijās un jomās, kurās viņam ir atbilstoša kompetence, zināšanas un kvalifikācija, kā arī, ja nepieciešams, konsultējas ar citiem kolēģiem vai iesaka citu speciālistu.
Papildus norādām, ka atbilstoši psihologa profesionālās darbības jomu aprakstam, nepilngadīgo nopratināšanu var veikt psihologs, kurš ir sertificēts juridiskās psiholoģijas darbības jomā un, kuram ir zināšanas tiesībsargājošās institūcijas un juridiskajā procesā ar zinātniski pamatotu, objektīvu, vispusīgu un mērķtiecīgu psiholoģisko jautājumu izpratni un risināšanu un, kurš pārzina juridiskā procesa kārtību, juridisko terminoloģiju un psihologa darbības tiesiskās sekas. Juridiskā psihologa uzdevums tostarp ir līdzdalība izmeklēšanas darbā, piemēram, procesuālās darbībās – nopratināšana ar psihologa starpniecību, nopratināšana psihologa klātbūtnē, piedalīšanās cietušo, aizdomās turēto un liecinieku nopratināšanā un tiesas procesā. Juridiskā psihologa klienti ir cilvēki vai cilvēku grupas tiesiskā regulējuma procesa ietvaros, tostarp, aizdomās turētas, liecinieki, cietušie,un viņu tuvinieki. Savukārt juridiskā psihologa pasūtītāji tostarp ir tiesībsargājošās institūcijas un citas institūcijas, kas iesaistītas tiesiskā regulējuma nodrošināšanā.

Tādējādi atkārtoti norādām, ka, lai pēc iespējas tiktu ņemtas vērā bērna vislabākās intereses un īpaši ņemot vērā Kriminālprocesa likuma 153. pantā norādīto, ka, lai nekaitētu 14 gadus nesasniegušās personas psihei vai tāda nepilngadīgā psihei, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, cilvēku tirdzniecības vai noziedzīga nodarījuma pret tikumību vai dzimumneaizskaramību, ir īpaši svarīgi ievērot to, ka attiecīgais psihologs ir speciāli apmācīts un tam ir īpašas zināšanas juridisko procesu jautājumos, kā arī tam ir izpratne par kriminālprocesuālo darbību būtību. Tādējādi  bērna nopratināšanu programmas "Bērna māja" ietvaros var veikt ar tehnisko līdzekļu un tikai ar psihologa, kurš sertificēts juridiskās psiholoģijas profesionālās darbības jomā, starpniecību.

Lai ieviestu nepārprotamu un skaidru noteikumu projektā 15.1.1. noteiktās normas izpildes nodrošināšanu  attiecībā uz prasībām psihologam, kurš veic bērna nopratināšanu, ir jābūt skaidri noteiktam, ka psihologam ir jābūt sertificētam un ar atbilstošām zināšanām  attiecīgajā psihologa profesionālās darbības jomā, proti, juridiskajā psiholoģijā. Tādējādi lūdzam papildināt projekta anotāciju ar informāciju šādā redakcijā:




 

"Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 153. pantu, bērna nopratināšanu, lai nekaitētu bērna psihei, kurš cietis no vardarbības, ja tieša pratināšana var kaitēt bērnam, to var izdarīt ar tehnisko līdzekļu un psihologa starpniecību. Savukārt atbilstoši Kriminālprocesa likuma 113. panta pirmajai daļai speciālists ir persona, kura pēc kriminālprocesu veicošās amatpersonas aicinājuma sniedz tai palīdzību, izmantojot savas speciālās zināšanas vai darba iemaņas noteiktā jomā. Tādējādi Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē (1. pants).
Kriminālprocesa likuma 145. pants noteic, ka pratināšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir informācijas iegūšana no pratināmās personas. Savukārt Kriminālprocesa likuma 147. pants noteic pratināšanas kārtību un tostarp arī attiecībā uz nepilngadīgu personu, kura cietusi no vardarbības nopratināšanu.
Psihologa prasības ir noteiktas Psihologu likumā un atbilstoši šā likuma 3. panta pirmajai daļai psihologa profesionālo darbību var veikt persona, kurai ir psihologa sertifikāts noteiktā darbības jomā un tas ir reģistrēts psihologu reģistrā.  Psihologs, kurš nav ieguvis psihologa sertifikātu noteiktā darbības jomā,  nav tiesīgs veikt psihologa profesionālo darbību, ja viņam nav  noslēgts līgums ar psihologu–pārraugu par psihologa pārraudzības īstenošanu un reģistrēts psihologu reģistrā.
Atbilstoši psihologa profesionālās darbības jomu aprakstam, ( https://www.ikvd.gov.lv/lv/media/606/download?attachment) nepilngadīgo nopratināšanu var veikt psihologs, kurš ir sertificēts juridiskās psiholoģijas darbības jomā un, kuram ir zināšanas tiesībsargājošās institūcijas un juridiskajā procesā ar zinātniski pamatotu, objektīvu, vispusīgu un mērķtiecīgu psiholoģisko jautājumu izpratni un risināšanu un, kurš pārzina juridiskā procesa kārtību, juridisko terminoloģiju un psihologa darbības tiesiskās sekas. Juridiskā psihologa uzdevums tostarp ir līdzdalība izmeklēšanas darbā, piemēram, procesuālās darbībās – nopratināšana ar psihologa starpniecību, nopratināšana psihologa klātbūtnē, piedalīšanās cietušo, aizdomās turēto un liecinieku nopratināšanā un tiesas procesā. Juridiskā psihologa klienti ir cilvēki vai cilvēku grupas tiesiskā regulējuma procesa ietvaros, tostarp, aizdomās turētas, liecinieki, cietušie, un viņu tuvinieki. Savukārt juridiskā psihologa pasūtītāji tostarp ir tiesībsargājošās institūcijas un citas institūcijas, kas iesaistītas tiesiskā regulējuma nodrošināšanā.
Tādējādi, lai pēc iespējas tiktu ņemtas vērā bērna vislabākās intereses un īpaši ņemot vērā Kriminālprocesa likuma 153. pantā norādīto, ka, lai nekaitētu 14 gadus nesasniegušās personas psihei vai tāda nepilngadīgā psihei, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, cilvēku tirdzniecības vai noziedzīga nodarījuma pret tikumību vai dzimumneaizskaramību, ir īpaši svarīgi ievērot to, ka attiecīgais psihologs ir speciāli apmācīts un tam ir īpašas zināšanas juridisko procesu jautājumos, kā arī tam ir izpratne par kriminālprocesuālo darbību būtību. Tādējādi, bērna nopratināšanu programmas "Bērna māja" ietvaros var veikt ar tehnisko līdzekļu un tikai ar psihologa, kurš sertificēts juridiskās psiholoģijas profesionālās darbības jomā, starpniecību."

 

Lūdzam projektā norādīt, kas ir šīs kompetentās institūcijas, jo projektā šis termins nav atrunāts vai lietots tā saīsinājums.
Piemēram, būtu norādāms attiecīgs projekta 5. punktā minēto institūciju uzskaitījums.
 

-

Ņemot vērā, ka 15.1.2. un 15.1.3. apakšpunkts paredz, ka inspekcija nodrošinās attiecīgu ekspertu piesaisti ekspertīžu veikšanai programmā "Bērna māja", tad pēc analoģijas kā tas noteikts 14. punktā, attiecībā uz deleģēšanas līgumu, ko inspekcija noslēdz par bērnu slimnīcas speciālistu piesaisti īstenojot programmu "Bērna māja", nepieciešams papildināt projektu arī ar deleģēšanas līgumu ekspertu piesaistei programmā "Bērna māja".
 

-

Projekta 15.2. un 15.3. apakšpunkts paredz, ka pēc procesa virzītāja iesniegtā lūguma inspekcija nodrošina iespēju bērnam saudzējošā veidā un vidē Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā veikt tiesu medicīnisko ekspertīzi un tiesu psiholoģisko, psihiatrisko vai komplekso ekspertīzi.
Atkārtoti norādām, ka inspekcija nodrošina 15.1.2. un 15.1.3. apakšpunktā minēto ekspertu iesaisti ekspertīzes veikšanā 'Bērnā mājā", proti, pēc procesa virzītāja lūguma inspekcija var nodrošināt iespēju atbilstoši Kriminālprocesa likuma 32. panta otrajai daļai, kad eksperts procesa virzītāja uzdevumā ir saņēmis procesuālo lēmumu par ekspertīzes noteikšanu konkrētam bērnam, tad inspekcija var nodrošināt iespēju "Bērna mājas" telpās veikt tiesmedicīnisko, tiesu psiholoģisko vai tiespsihiatrisko ekspertīzi.
Attiecīgi piedāvājam projekta 15.1.2. un 15.1.3. apakšpunktu, pēc analoģijas kā tas ir paredzēts 15.2. apakšpunktā attiecībā uz bērnu slimnīcas veselības aprūpes speciālistu iesaisti bērna medicīniskās apskates veikšanā piemēram, izteikt šādā redakcijā:
"15.1.2. nodrošina tiesu medicīniskā, tiesu psiholoģiskā, tiespsihiatriskā eksperta iesaisti tiesu medicīniskās, tiesu psiholoģiskās, tiespsihiatriskā ekspertīzes veikšanā;".
 

-

Projekta 37. punkts paredz, ka programmas “Bērna māja” ietvaros ar psihologa starpniecību veiktās intervijas ar bērnu skaņu un attēlu ierakstu glabā sešus mēnešus pēc intervijas veikšanas ar  mērķi nodrošināt, lai netiktu pazaudētas tādas ziņas, kam varētu būt būtiska nozīmē iespējamās vardarbības pret bērnu atklāšanā kopsakarā ar ziņām, kas no bērna iegūtas vēlāk programmas “Bērna māja” ietvaros veikto darbību ietvaros, bērnam sniegtās sociālās rehabilitācijas ietvaros, vai citu bērnam sniegto pakalpojumu ietvaros.
Savukārt anotācijas 1.3. sadaļā "Problēmas apraksts" ir norādīts, ka, “piemēram, pat negaidot pilngadību, bērns pirmajā intervijas reizē (ārpus kriminālprocesa) neizstāsta detaļas un faktus par notikušo, bet izrāda trauksmi, depresijas pazīmes, suicidālas tieksmes (kas piefiksēts psihologa konsultācijas pārskatos), un pēc pāris gadiem tomēr ir uzsākts kriminālprocess par iespējamu pret šo bērnu vērstu vardarbību (piemēram, saistībā ar citu epizodi). Arī šādā gadījumā Bērna mājā uzglabātie dati var būt noderīgi cietušā interešu aizstāvībai, nodarījuma atklāšanai. Ja šie dati tiek dzēsti, šī informācija ir neatgūstama, bērns pats savas intereses šajā vecumā aizstāvēt nevar un nevar arī pārņemt šos datus savā pārziņā."
 Vēršam uzmanību, ka anotācijas 1.3. sadaļā norādītais teksts ir pretrunā projekta 37. punktam, kurš paredz intervijas ar bērnu skaņu un attēlu ierakstu glabāšanu tikai sešus mēnešus pēc intervijas veikšanas. Tad nav saprotams, ja ieraksts tiks dzēsts, kā tad minētā interviju būs iespējams izmantot kriminālprocesā?
Attiecīgi lūdzam precizēt anotāciju vai projekta 37. punktu.

 

-