Atzinums

Ziņojuma 3.sadaļa – Augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstības analīze

21.lpp 14.attēlā ir parādīta fiskālā ietekme uz valsts budžetu no svaigu augļu, ogu un dārzeņu audzētājiem, kuri norādījuši ar PVN 5% likmi apliekamos darījumus kaut vienā periodā, taču PVN 5% likme saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.pielikumu tiek piemērota svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem neatkarīgi no to izcelsmes. Objektīvam ietekmes novērtējumam būtu analizējama galapatērētājiem nodotā produkcijas vērtība un neiekasētais PVN. Kopējais neiegūtā PVN apmērs no augļu, ogu un dārzeņu galapatēriņa (mazumtirdzniecībā) 2021.gadā sasniedz 29,3 milj. euro (skat. Finanšu ministrijas ikgadējo Nodokļu atvieglojumu ziņojumu par 2021.gadu, saite: https://www.fm.gov.lv/lv/media/14196/download?attachment)

-

Ziņojuma 3.sadaļa – Augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstības analīze

Iebilstam pret sadaļas iekļaušanu ziņojumā, jo sadaļā tiek analizēta augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstība, nevis kā un cik lielā mērā to ietekmēja PVN likmes 5% apmērā ieviešana augļiem, ogām un dārzeņiem.

-

Ziņojuma 2.4.sadaļa – Rezultatīvais rādītājs “Ēnu ekonomika ir mazinājusies (ik gadu)”

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) informācija (4.attēls) par konstatēto neatbilstību skaitu nesniedz informāciju par ēnu ekonomikas klātbūtni ražošanā, jo nav norādīts, par kādām neatbilstībām ir iegūta statistika. Tāpat nav paskaidrots, ko ietver rādītājs “Neatbilstošas partijas no pārbaudītajām”, tas attiecīgi neļauj izdarīt secinājumus par ēnu ekonomiku nozarē.
Secinājums 12.lpp “Tā kā PVN reģistrēto nodokļu maksātāju skaits augļu, ogu un dārzeņu audzētāju un augļu un dārzeņu pārstrādes nozarē ir palielinājies par 18,2%, turpretī PVN reģistrā reģistrēto augļu, ogu un dārzeņu vairumtirgotāju un mazumtirgotāju skaits ir samazinājies par 27%, var pieņemt, ka augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecībā ir mazinājusies ēnu ekonomika” neraksturo jebkādu saikni ar ēnu ekonomiku.
12.lpp. “Kopš samazinātās PVN likmes 5 % apmērā ieviešanas PVN maksātāju reģistrā reģistrēto augļu, ogu un dārzeņu audzētāju un augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumu skaits no 473 audzētājiem 2017. gada 1. janvārī ir palielinājies līdz 559 audzētājiem 2023. gada 1. jūnijā.” Iebilstam, ka pārstrādātāji ir pieskaitīti pie audzētājiem.
Turklāt, ēnu ekonomikas samazinājums/palielinājums nav vienīgais faktors, kas ietekmē tendences nodarbinātībā, darbavietu vai darba devēju sadalījumā. Pie tām PVN likmes samazinājums arī nav vienīgais faktors, kas ietekmēja ēnu ekonomiku. Līdz ar to šo rādītāju analīze neliecina par ēnu ekonomikas samazinājumu, kā arī neliecina kā tas varētu būt saistīts ar PVN samazinātas likmes ieviešanu.
Secinājums 12.lpp par nodarbināto skaita pieaugumu ik gadu neatbilst 6.attēlam, kur redzams skaita samazinājums par 157 darbiniekiem 2022.gadā.

-

Ziņojuma 2.2.sadaļa – Rezultatīvais rādītājs “Apgrozījums darījumiem ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. pielikumā noteiktajiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem salīdzinājumā ar apgrozījumu kopējiem darījumiem (neieskaitot darījumus ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. pielikumā noteiktajiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem) ir lielāks par sešiem procentpunktiem (ik gadu)”

Vēršam uzmanību, ka ziņojumā nav diskutēts par rezultatīvo rādītāju trūkumiem un līdz ar to nav brīdināts, ka šo rādītāju analīzes secinājumus ir jāuztver ar zināmu piesardzību. Attiecībā uz apgrozījuma darījumiem, ir jāsaprot, ka tie ietver sevī gan apgrozījuma darījumus, kas saistīti ar gala patēriņu un ir vērtējami PVN likmes samazināšanas kontekstā, gan apgrozījuma darījumus, kas saistīti ar starppatēriņu un nav vērtējami PVN likmes samazināšanas kontekstā. Turklāt ir jāņem vērā, ka apgrozījuma darījumu vērtību veido divi komponenti: cena (mūsu gadījumā – euro) un daudzums (mūsu gadījumā – kilogrami).
Lai izdarītu secinājumus par to, vai PVN likmes samazinājumam bija pozitīva ietekme uz svaigu augļu, ogu un dārzeņu patēriņu, būtu jāveic izaudzētās produkcijas un ieviestās produkcijas vērtības analīze iekšzemes galapatēriņa kontekstā, pievēršot uzmanību cenai un daudzumam (it īpaši dēļ augstas inflācijas, kas ir vērojama kopš 2021.gada beigām un nebija paredzēta rezultatīvā rādītāja izstrādāšanas laikā). Ņemot vērā, ka šāda analīze nebija veikta, nepiekrītam 2.2.sadaļā izmantotajai metodoloģijai, jo tā nedod iespēju viennozīmīgi secināt par PVN samazinātas likmes ieviešanas rezultātiem un izdarītajiem secinājumiem.

-

Ziņojuma 2.1.sadaļa – Rezultatīvais rādītājs “Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto augļu, ogu un dārzeņu izaudzētās produkcijas vērtība salīdzinājumā ar ievesto produkcijas vērtību ir lielāka par vienu procentpunktu (ik gadu)”

Kā noradīts 1.attēla piezīmē izlaides vērtība tiek novērtēta pamatojoties uz Agroresursu un ekonomikas institūta prognozi līdz 2023.martam. Iebilstam pret šādu pieeju, jo analīzei ir jābūt balstītai uz faktiskajiem datiem.
Vēršam uzmanību, ka ziņojumā nav diskutēts par rezultatīvo rādītāju trūkumiem un līdz ar to nav brīdināts, ka šo rādītāju analīzes secinājumus ir jāuztver ar zināmu piesardzību. Attiecībā uz izlaides vērtību ir jāsaprot, ka izlaides apmēru nosaka ārējais un iekšējais pieprasījums. Savukārt, iekšējo pieprasījumu nosaka galapatēriņš un starppatēriņš. PVN samazinātās likmes ieviešana varēja atstāt pozitīvu ietekmi tikai uz iekšzemes galapatēriņu un tikai gadījumā, ja tās rezultātā tiktu samazinātas augļu, ogu un dārzeņu mazumtirdzniecības cenas, tādējādi veicinot to patēriņu. Neatdalot no iekšzemē izaudzētās produkcijas vērtības ārējo pieprasījumu un ar starppatēriņu saistītu iekšējo pieprasījumu (piem., pieprasījumu no pārstrādes rūpniecības vai no sabiedriskās ēdināšanas sektora puses), kā arī neatdalot no ievestās produkcijas vērtības ar starppatēriņu saistītu iekšējo pieprasījumu, nav iespējams viennozīmīgi noteikt, vai PVN likmes samazināšana veicināja augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstību. Papildus tam ir jāņem vērā, ka iekšējo pieprasījumu veido ne tikai cenu faktors, bet arī citi faktori, piem., iedzīvotāju ienākumu līmenis.
Līdz ar to nepiekrītam 2.1.sadaļā izmantotajai metodoloģijai, jo tā nedod iespēju viennozīmīgi secināt par PVN samazinātas likmes ieviešanas rezultātiem un izdarītajiem secinājumiem.

-

Ziņojuma 1.sadaļa – Samazinātās PVN likmes ieviešanas mērķis un noteiktie rādītāji

Zemkopības ministrija informē par informatīvā ziņojuma "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.-2023.gadam" (TA-1736) 5.7.punktā (“Zemkopības ministrijas priekšlikums”) minēto informāciju, kura pēc savas būtības ir Zemkopības ministrijas PVN likmes 5 % apmērā ieviešanas svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem efektivitāti par laikposmu no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 30.jūnijam efektivitātes novērtējums, kas bija veikts informatīvā ziņojuma “Par pievienotās vērtības nodokļa likmes diferencēšanu pārtikai” ietvaros.
Vēršam uzmanību, ka informatīvajā ziņojumā “Par pievienotās vērtības nodokļa likmes diferencēšanu pārtikai” bija ietverts arī Finanšu ministrijas viedoklis par PVN samazinātās likmes ieviešanas efektivitāti. Līdz ar to iebilstam pret vienpusīgas informācijas sniegšanu Zemkopības ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes piecu procentu apmērā ieviešanas efektivitāti svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem”. Lūdzam sniegt vispusīgu informāciju, iekļaujot ziņojumā arī Finanšu ministrijas viedokli un pozīciju, kas bija iekļauta informatīvajā ziņojumā “Par pievienotās vērtības nodokļa likmes diferencēšanu pārtikai”.

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 30.septembra sēdes protokollēmuma Nr. 57 28.§ 4.punktu Zemkopības ministrijai uzdots sniegt šī protokollēmuma 3.punktā minēto rezultatīvo rādītāju novērtējumu par laikposmu no 2021.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 30.jūnijam. Informatīvajā ziņojumā 1.sadaļā norādīts, ka izvirzītie rādītāji noteikti, lai sasniegtu noteiktu mērķi – veicinātu augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstību, mazinātu ēnu ekonomiku, palielinātu konkurētspēju komersantiem, kas darbojas legālajā tirgū, kā arī veicinātu svaigu augļu, ogu un dārzeņu patēriņu. Informatīvajā ziņojumā 4.sadaļā ir minēts, ka rezultatīvo rādītāju izpildes rezultāti liecina, ka no četriem rezultatīvajiem rādītājiem trīs rādītāji – ir izpildīti daļēji un viens ir izpildīts. Konceptuāli iebilstam PVN samazinātās likmes 5% apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem saglabāšanai pēc 2023.gada 31.decembra. Uzskatām, ka augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstībai būtu izmantojami citi instrumenti, ar kuriem varētu labāk sasniegt noteikto mērķi.

-

Ņemot vērā konceptuālo iebildumu par Informatīvo ziņojumu, iebilstam pret protokollēmuma projekta 2. un 3.punktu un lūdzam tos svītrot.

-

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42.pantā tiek lietota terminoloģija “pievienotās vērtības nodokļa samazinātā likme piecu procentu apmērā”. Lūdzam šādu terminoloģiju lietot visā informatīva ziņojuma tekstā, veicot attiecīgos precizējumus.

-