Atzinums

Anotācijā grozījums noteikumu 64. punktā tiek pamatots ar Zvejniecības likuma 5. panta ceturtajā daļā un 11. panta 5.² daļā paredzēto pilnvarojumu, kas paredz tiesības noteikt zvejas limitu sadales un samazināšanas kārtību, izpildi. Vēršam uzmanību, ka noteikumi nav un nemaz nevarētu būt izdoti uz minēto normu pamata, jo minētajās likuma normās nav paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam. Attiecīgi lūdzam precizēt anotāciju, pamatojot pēc būtības, kādu likumā paredzēto pilnvarojumu izpilda noteikumu 64. punkts. Vienlaikus lūdzam izvērtēt arī citu normu atbilstību pilnvarojumam, īpaši, ja pilnvarojumā lietots vārds "kārtība" (sk. arī izziņas 16. punkta iebildumā ietverto skaidrojumu par pilnvarojuma izpratni). Ja nepieciešams, lūdzam precizēt projektu.

-

Atkārtoti lūdzam anotācijā skaidrot, kuru Zvejniecības likumā paredzēto pilnvarojumu Ministru kabinetam izpilda noteikumu 97.¹ punkts. Ja nepieciešams, lūdzam precizēt projektu.

-

Parauglīgumā paredzētie noteikumi nepieļaujami maina likumā esošo regulējumu par zvejas tiesību izmantošanas pārtraukšanu.
Grozāmo noteikumu 1. pielikumā ietvertajā rūpnieciskās zvejas tiesību nomas parauglīguma 7.3.2. apakšpunktā ir paredzēts, ka iznomātājs, ievērojot Zvejniecības likuma 8. pantā noteikto, var izbeigt nomas līgumu, ja nomniekam atbilstoši Sodu reģistrā pieejamai informācijai ir piemērots administratīvais sods saskaņā ar Zvejniecības likuma 30. panta sesto vai astoto daļu. Spēkā esošajā redakcijā savukārt ir noteikts, ka iznomātājs var prasīt nomas līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ja nomnieks "pārkāpj zvejniecības nozares darbību regulējošos normatīvos aktus". Turpretī Zvejniecības likuma 8. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka iznomāto zvejas tiesību izmantošanu var pārtraukt, ja zvejas tiesību nomnieks pārkāpj spēkā esošos zveju regulējošos normatīvos aktus.
1. Projekta anotācijā skaidrots, ka parauglīguma 7.3.2. apakšpunktā "jāmin konkrēti likuma panti vai pārkāpumi, pēc kuru izdarīšanas ir izbeidzams nomas līgums". Ne problēmas, ne risinājuma apraksts neatklāj, kāpēc šādi grozījumi ir nepieciešami un kāda ir to būtība (jēga, mērķis).
2. Izziņā norādīts, ka šie grozījumi "nerada jaunus gadījumus, kad zvejas tiesību izmantošana tiek pārtraukta, un nemaina Zvejniecības likuma 8. panta regulējumu, bet gan līgumiski konkretizē nomnieka pienākumus un iznomātāja tiesības līgumattiecību ietvaros. Zvejniecības likuma 8. pants regulē valsts institūciju tiesības apturēt zvejas tiesību izmantošanu publisko tiesību jomā, savukārt nomas līgums ir privāttiesisks līgums, kurā iznomātājs un nomnieks vienojas par līgumisko attiecību izbeigšanas nosacījumiem".
2.1. Tiesisko attiecību pamatā var būt likums (plašākā izpratnē), līgums, nolēmums, administratīvais akts u. tml. Turklāt ir svarīgi nošķirt tiesisko attiecību rašanās, izmaiņu vai izbeigšanās pamatu. Ja likums noteic šādu konkrētu pamatu, tad tā ietveršana, piemēram, administratīvajā aktā vai līgumā nemaina tiesisko attiecību pamata juridisko dabu (proti, tas joprojām ir likums). Šādā situācijā likumā noteikta regulējuma pārrakstīšana, pat ja tā ir informatīva, gala rezultātā var būt maldinoša, neprecīza vai pat var šķietami mainīt likumā ietverto regulējumu.
2.2. Vispārīgi tikai normas saturs, nevis pieņēmums par tās publisko vai privāto raksturu, nosaka normas tiesiskās sekas (Danovskis E. Publisko un privāto tiesību dalījuma nozīme un piemērošanas problēmas Latvijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2015, 59. lpp.). Nav pamata apgalvojumam, ka Zvejniecības likuma 8. pants regulē tikai valsts institūciju tiesības. Tas vienlīdz attiecas arī uz nomnieku. Lai šo normu piemērotu, nav nepieciešami līdzvērtīga rakstura noteikumi nomas līgumā.
2.3. Varētu būt iespējama situācija, ka likumā minētie "zveju regulējošo normatīvo aktu" pārkāpumi šobrīd atbilst vienīgi Zvejniecības likuma 30. panta sestajā un astotajā daļā minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Tomēr, pirmkārt, tas nenozīmē, ka šāda situācija pastāvēs arī nākotnē un projektā ietvertais regulējums var radīt nepieciešamību izstrādāt jaunus grozījumus. Otrkārt, nepastāv administratīvā pārkāpuma procesa obligātuma princips. Pārkāpuma faktiska esība nav nesaraujami saistīta ar administratīvā pārkāpuma procesa esību. Ne vienmēr ir nepieciešams piemērot administratīvo atbildību. Vēl jo vairāk, ja pārkāpums ir principiāli novēršams, tad administratīvā atbildība nebūtu paredzama un izmantojami nesodoša rakstura piespiedu ietekmēšanas līdzekļi. Treškārt, likums nesaista zvejas tiesību izmantošanas pārtraukšanu ar administratīvo pārkāpumu esību, bet lieto nomināli daudz plašāku apzīmējumu "pārkāpj spēkā esošos zveju regulējošos normatīvos aktus".
Visbeidzot, apskatot Zvejniecības likuma 30. pantu, redzams, ka ir vēl citi pārkāpumi, kas pirmšķietami atbilst pazīmei "zveju regulējošo normatīvo aktu" pārkāpumi. Piemēram, Zvejniecības likuma 30. panta piektajā daļā ir noteikta atbildība par zvejas noteikumu pārkāpšanu iekšējos ūdeņos. Tāpat arī vēl citās šā panta daļās ir normas, kas varētu būt attiecināmas uz "zveju regulējošo normatīvo aktu" pārkāpumiem.
3. Saistībā ar projektā paredzēto regulējumu rodas jautājumi par zvejas tiesību izmantošanas regulējuma sistēmu kopumā.
Parauglīgumā minētā Zvejniecības likuma 30. panta sestā daļa noteic administratīvo atbildību par zveju iekšējos ūdeņos bez attiecīgas atļaujas un par zveju aizliegtā vietā vai laikā, kā arī par zveju ar aizliegtiem rīkiem vai paņēmieniem. Citastarp ir paredzēta iespēja piemērot papildsodu – aizliegt izmantot zvejas tiesības uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā.  Savukārt Zvejniecības likuma 30. panta astotā daļa noteic administratīvo atbildību par zveju teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos, citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos vai starptautiskajos ūdeņos bez attiecīgas atļaujas, par zveju aizliegtā vietā vai laikā, kā arī par zveju ar aizliegtiem rīkiem vai paņēmieniem. Arī šajā gadījumā pastāv iespēja piemērot papildsodu – aizliegt izmantot zvejas tiesības uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā.
Ja persona ir izdarījusi pārkāpumu, bet tai nav piemērots papildsods (aizliegums izmantot zvejas tiesības), tad rodas jautājums, vai šādā gadījumā vispār ir samērīgi pārtraukt iznomātās zvejas tiesības, vai tas būtībā neradītu tādas pašas sekas kā papildsoda piemērošana un vai zvejas tiesību izmantošanas pārtraukšana šādā situācijā jau neiegūst soda (krimināltiesiska rakstura sankcijas) raksturu.
Vienlaikus Zvejniecības likuma 7. panta sestā daļa noteic, ka, iznomājot zvejas tiesības, priekšroka ir tai komercsabiedrībai vai individuālajam komersantam, kas darbojas attiecīgās pašvaldības teritorijā, ir saistīts ar komerciālo zveju vai nodarbojas ar zivju resursu atražošanu un pavairošanu, pildījis iepriekš noslēgtā līguma nosacījumus un ievērojis zveju regulējošos noteikumus. Līdz ar to secināms, ka apstāklis, ka persona nav ievērojusi zveju regulējošos noteikumus, nav šķērslis iegūt zvejas tiesības. Tas tikai ietekmē priekšrocību. Šāda pieeja vedina domāt, ka nav izslēgta situācija, ka uzreiz pēc iznomāto zvejas tiesību izmantošanas pārtraukšanas persona vēlreiz pretendē uz zvejas tiesību nomu un nepastāv tiesisks pamats zvejas tiesības neiznomāt.
4. Lai arī tas tieši neietekmē šā projekta virzību, papildus minētajam aicinām pievērst uzmanību administratīvās atbildības regulējuma satversmībai. Vairākos gadījumos Zvejniecības likuma 30. pantā pārkāpuma pazīmes ir formulētas ārkārtīgi plaši (zvejas tīklu tirdzniecības un aprites noteikumu pārkāpšana, zvejas noteikumu pārkāpšana u. tml.). Arī blanketai administratīvo atbildību nosakošai normai ir jāsatur visas pārkāpuma pazīmes, vienīgi daļu no šīm pazīmēm sīkāk konkretizē citi vienāda vai zemāka juridiskā spēka normatīvie akti. Turklāt administratīvo pārkāpumu (tā pazīmes) var noteikt tikai likumdevējs. Nav pieļaujama situācija, ka administratīvo pārkāpumu būtībā noteiktu Ministru kabinets vai cita izpildvaras iestāde.
Vairākos Zvejniecības likuma 30. pantā minētajos gadījumos pastāv šaubas, vai pārkāpumu patiesībā ir noteicis likumdevējs, tostarp skatoties kopsakarā ar likumā ietvertajiem pilnvarojumiem Ministru kabinetam. Aicinām pārskatīt administratīvās atbildības nepieciešamību un pieļaujamību, īpašu uzmanību pievēršot arī administratīvā pārkāpuma formulēšanas prasībām mūsdienās.
 

-

Ņemot vērā, ka ar projektu paredzēts svītrot noteikumu 8. punktu, kā arī anotācijas un izziņas 5. punktā sniegto skaidrojumu, lūdzam svītrot noteikumu 1. pielikuma 10.2. apakšpunktu vai sniegt pamatotu skaidrojumu par tā nepieciešamību un atbilstību likumā paredzētajam pilnvarojumam, tostarp ņemot vērā, ka priekšrocību zvejas tiesību nomā regulē Zvejniecības likuma 7.panta sestā daļa.

-

Kontekstā arī ar atzinuma 5. punktā ietverto iebildumu atkārtoti lūdzam izvērtēt un precizēt vai svītrot noteikumu 1. pielikuma 7.3. apakšpunktu. Atkārtoti vēršam uzmanību, ka likums jau noteic gadījumus, kad iznomāto zvejas tiesību izmantošanu var pārtraukt (sk. Zvejniecības likuma 8. panta pirmās daļas 1.-4. punktu), kā arī paredz kārtību, kādā tā attiecīgajā gadījumā pārtraucama (Zvejniecības likuma 8. panta otrā un trešā daļa). Ne Ministru kabineta noteikumos, ne līgumā nav pieļaujams ne pārrakstīt, ne mainīt šo tiesību normu. Šāda normas redakcija nerada pārliecību, ka ar to nav mēģināts modificēt likumā ietverto regulējumu. Līdzīgi lūdzam izvērtēt noteikumu 1. pielikuma 7.4. apakšpunktu. 

-

Aicinām pārskatīt anotāciju un to precizēt, jo dažviet problēmas aprakstā tiek skaidrots izvēlētais risinājums, nevis problēma, kuras dēļ risinājums paredzēts (sk., piemēram, 8. problēmas aprakstu).

-

Aicinām tehniski precizēt anotāciju, anotācijas 4.2. apakšsadaļā ietverto informāciju par projektā paredzēto pilnvarojumu pašvaldības domei izdot saistošos noteikumus ietverot anotācijas 4.1. apakšsadaļā par saistīto tiesību akta projektu. Vienlaikus aicinām ietvert pamatojumu pēc būtības, kādēļ pilnvarojums paredzēts un izvērstāk skaidrot, kā tas izpilda likumā paredzēto pilnvarojumu, kā arī skaidrot, vai un kā pilnvarojums atbilst tam, ka Ministru kabinets nevar pārpilnvarot tālāk sev deleģēto likumdevēja pilnvarojumu - Ministru kabinetam likumdevēja dotais pilnvarojums (uzdevums) ir jāizpilda pašam. Ja nepieciešams, lūdzam precizēt projektu.

-

Aicinām izvērtēt iespēju noteikumu 71.³ punkta beigu daļu ("tostarp atbilstoši vietējai  situācijai izmantojot tādus kritērijus kā iegūtās nozvejas apjoms, zvejā pavadīto dienu skaits un iedalītā zvejas rīku limita izmantošanas līmenis") ietvert anotācijā kā piemērveida uzskaitījumu un papildinošu informāciju, kas var būt noderīga pilnvarojuma izpildē. Aicinām gan izvērtēt pilnvarojuma precizēšanas nepieciešamību kā tādu, jo jau šobrīd noteikumu 71.³ punkts paredz pilnvarojumu noteikt kritērijus zvejas efektivitātes novērtēšanai.

-

Atkārtoti lūdzam tomēr izvērtēt nepieciešamību grozīt noteikumu 1.pielikuma 7.3. apakšpunkta ievaddaļu, vārdus "var prasīt nomas līguma pirmstermiņa izbeigšanu" aizstājot ar vārdiem "ievērojot Zvejniecības likuma 8.pantā noteikto, var izbeigt nomas līgumu", jo, pirmkārt, vēl joprojām no anotācijā ietvertās informācijas tam nav skaidrs pamatojums, otrkārt, piedāvātā redakcija var radīt pārpratumus kontekstā ar Zvejniecības likuma 8. panta regulējumu. Skaidrojam, ka "prasīt nomas līguma izbeigšanu" ir būtiski atšķirīga tiesība no tiesībām "izbeigt nomas līgumu". Norādot, ka iznomātājam ir tiesības "izbeigt nomas līgumu" var rasties neskaidrības, ka tas nozīmē iznomātāja tiesības vienpusēji izbeigt līgumu, t.i., nevis vienošanās ceļā, bet pieņemot lēmumu vienpersoniski. Vienlaikus šādas tiesības saskaņā ar Zvejniecības likuma 8. panta regulējumu ir tikai atsevišķos gadījumos, nevis visos 7.3. apakšpunktā uzskaitītajos gadījumos.       
 

-