Atzinums

0,2 ha atvērumu veidošana krājas kopšanas cirtē, galvenā cirtē dod pietiekami lielu telpu, lai pakāpeniski veidotu dažāda vecuma mežaudzi, dodot iespēju meža apsaimniekotājam attīstīt meža vidi, kas sniedz pozitīvu ieguldījumu no klimata pārmaiņu mazināšanas un bioloģiskās daudzveidības viedokļa.  

Saglabāt noteikumu 7.punktu spēkā esošā redakcijā.

Zemkopības ministrijas piedāvājumam palielināt kailcirtes platības trūkst zinātniski argumentēta pamatojuma, ka 5 ha kailcirtei ir vienāda negatīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību un ilgtspējīgu mežsaimniecību kopumā, kā 2 ha kailcirtei.

Saglabāt noteikumu 15.1. un 15.2. punktus spēkā esošā redakcijā.

Palielinot atvērumu lielumu mainītos nekailciršu mežsaimniecības nosacījumu jēga konkrētai teritorijai, piemēram, virszemes ūdeņu aizsargjoslās. Tāpat atvērumu palielināšana līdz 0,5ha rada pretrunīgumu ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas īstenošanu 30% teritoriju izveidē, kur šādas nekailciršu mežsaimniecības īstenošana Latvijā nav uztverama kā bioloģiskās daudzveidības prasību ietveroša prakse.. O,5 ha atvērumu lielums nonāk pretrunā arī ar Latvijas meža politikā pausto “Mežsaimnieciskajā darbībā vēlamas dabiskus procesus atdarinošas metodes, tuvinot ekosistēmas to dabiskajai struktūrai un saglabājot elementus, kas uztur bioloģisko daudzveidību”, jo šādam atvērumu lielumam trūkst zinātniski argumentēta pamatojuma no dabisko traucējumu rakstura. Apšaubāms arī šādas prakses pozitīvais pienesums CO2 emisiju mazināšanā.

Saglabāt noteikumu 26.punktu spēkā esošā redakcijā.

Neproduktīvās audzes visbiežāk tiek nocirstas izmantojot kailcirtes metodi, tamdēļ negatīvā ietekme pielīdzināma kailcirtes pielietojumam un nosakāmas cirsmas platību regulējums.

Saglabāt noteikumu 34.punktu spēkā esošā redakcijā.

Spēkā esošā 29.4. punkta redakcija norāda par konkrētu jaunaudzes daļu (līdz 6m) un ko attiecas regulējums meža dzīvnieku, kaitēkļu, stumbra vai sakņu slimību bojājumu gadījumā. Zemkopības ministrijas piedāvātā redakcija būtiski paplašina neproduktīvo mežaudžu tvērumu vienkāršoti aktivizējot mežizstrādes iespējas.

Saglabāt noteikumu 29.4. punkta spēkā esošo redakciju.

Zemkopības ministrijas piedāvātās izmaiņas nav argumentētas no administratīvā sloga mazināšanas perspektīvas, vairāk vienkāršoti norāda uz  paplašinātas mežizstrādes iespējām.

 36.4. koks, kurai konstatēti mizas bojājumi, ja brūces platums ir lielāks par vienu ceturto daļu no stumbra apkārtmēra bojājuma vietā;

Zemkopības ministrijas piedāvātas izmaiņas nav akceptējamas gan no izlases cirtes atvēruma lieluma viedokļa kā minēts iepriekš pie 26.punkta, gan cirsmu robežas dabā neiezīmēšanas iespējas. Cirsmu robežu neiezīmēšana radīs papildu administratīvo slogu, konfliktu situācijas, t.sk. piemēram, kailcirtes īstenošanu pārkāpjot robežas meža teritorijās, kur kailcirte aizliegta, piemēram, aizsargjoslā.

Saglabāt noteikumu 68.punktu spēkā esošā redakcijā.

Noteikumu 54.1. punktu mainīt, pamatojoties uz zinātniskajam rekomendācijām, nosakot lielāku ekoloģisko koku skaitu gan galvenā cirtē pēc vecuma, gan galvenā cirtē pēc galvenās cirtes caurmēra.

-

Noteikumu 55. punktu mainīt, pamatojoties uz zinātniskajam rekomendācijām, nosakot lielāku atmirušās koksnes apjomu, veicot koku ciršanu. 

55. Cērtot sausus kokus, saglabā vismaz 10 resnākos kritušus, nolauztus vai stāvošus sausus kokus, vispirms izvēloties tos, kuru diametrs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla vai lūzuma vietā, ja tā ir zem 1,3 metru augstuma no sakņu kakla, ir lielāks par 50 centimetriem.

Noteikumu 76.punkta apakšpunktu uzskaiti papildināt par meža īpašnieka informācijas sniegšanu iesniegumā apliecinājuma saņemšanā par vismaz 10 kritušus, nolauztu vai stāvošu sausu koku klātbūtni mežaudzē. Tas mazinātu administratīvo slogu Valsts meža dienestam pārbaudēs par 55.punkta izpildi.

-