Projekta ID
24-TA-2384Atzinuma sniedzējs
Pasaules Dabas fonds
Atzinums iesniegts
26.02.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
7. Izvērtējot mežaudzes atbilstību minimālā vai kritiskā šķērslaukuma skaitliskajai vērtībai, šķērslaukumu attiecina uz visu nogabalu vai visu cirsmā iekļauto nogabala daļu. Ja atsevišķā cirsmas daļā, kuras platība ir lielāka par 0,3 hektāriem, mežaudzes šķērslaukums samazināts zem kritiskā šķērslaukuma, tajā šķērlaukumu nosaka atsevišķi. Ja mežaudzei Meža valsts reģistrā ir reģistrēta pazīme par izlases cirtes izpildi, šķērslaukumu atsevišķi mežaudzes daļai nosaka tad, ja mežaudzes daļā šķērslaukums samazināts zem kritiskā šķērslaukuma par 0,5 hektāriem lielākā platībā.
Iebildums
0,2 ha atvērumu veidošana krājas kopšanas cirtē, galvenā cirtē dod pietiekami lielu telpu, lai pakāpeniski veidotu dažāda vecuma mežaudzi, dodot iespēju meža apsaimniekotājam attīstīt meža vidi, kas sniedz pozitīvu ieguldījumu no klimata pārmaiņu mazināšanas un bioloģiskās daudzveidības viedokļa.
Piedāvātā redakcija
Saglabāt noteikumu 7.punktu spēkā esošā redakcijā.
2.
Noteikumu konsolidētā versija
15. Maksimālā kailcirtes cirsmas platība:
Iebildums
Zemkopības ministrijas piedāvājumam palielināt kailcirtes platības trūkst zinātniski argumentēta pamatojuma, ka 5 ha kailcirtei ir vienāda negatīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību un ilgtspējīgu mežsaimniecību kopumā, kā 2 ha kailcirtei.
Piedāvātā redakcija
Saglabāt noteikumu 15.1. un 15.2. punktus spēkā esošā redakcijā.
3.
Noteikumu konsolidētā versija
26. Ja izlases cirtes izpildes laikā mežaudzes šķērslaukums ir vienāds ar kritisko šķērslaukumu vai lielāks par to, bet cirsmas daļās, kas nav lielākas par 0,5 hektāriem, šķērslaukums kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu (turpmāk – atvērumi), izcirstos atvērumus neuzskata par kailcirti.
Iebildums
Palielinot atvērumu lielumu mainītos nekailciršu mežsaimniecības nosacījumu jēga konkrētai teritorijai, piemēram, virszemes ūdeņu aizsargjoslās. Tāpat atvērumu palielināšana līdz 0,5ha rada pretrunīgumu ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas īstenošanu 30% teritoriju izveidē, kur šādas nekailciršu mežsaimniecības īstenošana Latvijā nav uztverama kā bioloģiskās daudzveidības prasību ietveroša prakse.. O,5 ha atvērumu lielums nonāk pretrunā arī ar Latvijas meža politikā pausto “Mežsaimnieciskajā darbībā vēlamas dabiskus procesus atdarinošas metodes, tuvinot ekosistēmas to dabiskajai struktūrai un saglabājot elementus, kas uztur bioloģisko daudzveidību”, jo šādam atvērumu lielumam trūkst zinātniski argumentēta pamatojuma no dabisko traucējumu rakstura. Apšaubāms arī šādas prakses pozitīvais pienesums CO2 emisiju mazināšanā.
Piedāvātā redakcija
Saglabāt noteikumu 26.punktu spēkā esošā redakcijā.
4.
Noteikumu konsolidētā versija
VII. Neproduktīvas mežaudzes atzīšanas un ciršanas kārtība
Iebildums
Neproduktīvās audzes visbiežāk tiek nocirstas izmantojot kailcirtes metodi, tamdēļ negatīvā ietekme pielīdzināma kailcirtes pielietojumam un nosakāmas cirsmas platību regulējums.
Piedāvātā redakcija
Saglabāt noteikumu 34.punktu spēkā esošā redakcijā.
5.
Noteikumu konsolidētā versija
29.4. jaunaudzi, kurā ir meža dzīvnieku, kaitēkļu, stumbra vai sakņu slimību bojāti koki un nebojāto koku skaits vai šķērslaukums ir mazāks par mežaudzes pirmajā stāvā augošo koku minimālā koku skaita vai minimālā šķērslaukuma skaitlisko vērtību. Nosakot bojāto koku skaitu, neuzskaita tos kokus, kuru augstums pārsniedz koku vidējo augstumu par 20 procentiem.
Iebildums
Spēkā esošā 29.4. punkta redakcija norāda par konkrētu jaunaudzes daļu (līdz 6m) un ko attiecas regulējums meža dzīvnieku, kaitēkļu, stumbra vai sakņu slimību bojājumu gadījumā. Zemkopības ministrijas piedāvātā redakcija būtiski paplašina neproduktīvo mežaudžu tvērumu vienkāršoti aktivizējot mežizstrādes iespējas.
Piedāvātā redakcija
Saglabāt noteikumu 29.4. punkta spēkā esošo redakciju.
6.
Noteikumu konsolidētā versija
36.4. koks, kuram meža dzīvnieku radītā mizas bojājuma platums uz stumbra (neieskaitot mizas apauguma valnīti) ir ne mazāks par trīs centimetriem;
Iebildums
Zemkopības ministrijas piedāvātās izmaiņas nav argumentētas no administratīvā sloga mazināšanas perspektīvas, vairāk vienkāršoti norāda uz paplašinātas mežizstrādes iespējām.
Piedāvātā redakcija
36.4. koks, kurai konstatēti mizas bojājumi, ja brūces platums ir lielāks par vienu ceturto daļu no stumbra apkārtmēra bojājuma vietā;
7.
Noteikumu konsolidētā versija
68. Ja pēc cirtes mežaudzes vai tās daļas šķērslaukums samazinās zem kritiskā šķērslaukuma, izņemot situācijā, kad izlases cirtē veido 0,5 hektāru un mazākus atvērumus, cirsmu apvidū atzīmē tā, lai cirsmas robežas ir skaidri redzamas. Par skaidri redzamu cirsmas robežu apvidū ir uzskatāma mežaudze līdz 20 gadu vecumam, izcirtums, zeme, kuras zemes lietošanas veids nav mežs, robežstiga, meža infrastruktūras objekts vai apvidū ar krāsu, lenti vai vizūrstigu iezīmēta cirsmas robeža. Cirsmas robežu dabā var neiezīmēt, ja ir iespējams identificēt cirsmas robežu un cirsmas robeža nesakrīt ar īpašuma robežu vai tādas aizsargājamas teritorijas robežu, kurā noteikti koku ciršanas ierobežojumi.
Iebildums
Zemkopības ministrijas piedāvātas izmaiņas nav akceptējamas gan no izlases cirtes atvēruma lieluma viedokļa kā minēts iepriekš pie 26.punkta, gan cirsmu robežas dabā neiezīmēšanas iespējas. Cirsmu robežu neiezīmēšana radīs papildu administratīvo slogu, konfliktu situācijas, t.sk. piemēram, kailcirtes īstenošanu pārkāpjot robežas meža teritorijās, kur kailcirte aizliegta, piemēram, aizsargjoslā.
Piedāvātā redakcija
Saglabāt noteikumu 68.punktu spēkā esošā redakcijā.
8.
Noteikumu konsolidētā versija
54.1. vismaz piecus, rēķinot uz cirsmas hektāru, ekoloģiskos kokus – augtspējīgus iepriekšējās paaudzes kokus – vai, ja tādu nav, – augtspējīgus kokus, kuru caurmērs ir lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru nogabalā, vispirms izvēloties ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, kļavas, melnalkšņus, apses un bērzus, kā arī kokus ar deguma rētām:
Priekšlikums
Noteikumu 54.1. punktu mainīt, pamatojoties uz zinātniskajam rekomendācijām, nosakot lielāku ekoloģisko koku skaitu gan galvenā cirtē pēc vecuma, gan galvenā cirtē pēc galvenās cirtes caurmēra.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Noteikumu konsolidētā versija
55. Cērtot sausus kokus, saglabā vismaz četrus šādus kokus, rēķinot uz cirsmas hektāru: resnākos kritušus, nolauztus vai stāvošus sausus kokus, vispirms izvēloties tos, kuru diametrs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla vai lūzuma vietā, ja tā ir zem 1,3 metru augstuma no sakņu kakla, ir lielāks par 50 centimetriem.
Priekšlikums
Noteikumu 55. punktu mainīt, pamatojoties uz zinātniskajam rekomendācijām, nosakot lielāku atmirušās koksnes apjomu, veicot koku ciršanu.
Piedāvātā redakcija
55. Cērtot sausus kokus, saglabā vismaz 10 resnākos kritušus, nolauztus vai stāvošus sausus kokus, vispirms izvēloties tos, kuru diametrs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla vai lūzuma vietā, ja tā ir zem 1,3 metru augstuma no sakņu kakla, ir lielāks par 50 centimetriem.
10.
Noteikumu konsolidētā versija
76. Iesniegumā apliecinājuma saņemšanai norāda šādu informāciju:
Priekšlikums
Noteikumu 76.punkta apakšpunktu uzskaiti papildināt par meža īpašnieka informācijas sniegšanu iesniegumā apliecinājuma saņemšanā par vismaz 10 kritušus, nolauztu vai stāvošu sausu koku klātbūtni mežaudzē. Tas mazinātu administratīvo slogu Valsts meža dienestam pārbaudēs par 55.punkta izpildi.
Piedāvātā redakcija
-