Atzinums

LBBA lūdz papildināt likumā lietoto terminu sarakstu ar jaunu terminu "atjaunīgā degviela" un terminu skaidrot atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 1.panta 1) punkta f) apakšpunktam.

Vienlaikus, ņemot vēra, ka termins plaši lietots likumprojektā, LBBA ierosina likumprojektu papildināt arī ar terminu "alternatīvā degviela", kuru lūdzam skaidrot atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1804  par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES 2.panta 4.punktam. Attiecīgi arī nepieciešams grozīt Ministru kabineta noteikumu Nr.169 "Prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes, dabasgāzes uzpildes, ūdeņraža uzpildes un krasta elektropadeves iekārtām" 2.1.punktu, kur šis termins skaidrots savādāk. 

“atjaunīgā degviela”  - biodegviela, biomasas degviela un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgā degviela;

“alternatīvā degviela” - degviela vai enerģijas avoti, ar kuriem vismaz daļēji aizvieto fosilās degvielas avotus transportlīdzekļu energoapgādē un kuriem ir potenciāls veicināt transporta dekarbonizāciju un uzlabot transporta nozares ekoloģiskos raksturlielumus, tostarp:
    a)“bezemisiju transportlīdzekļiem, vilcieniem, peldlīdzekļiem vai gaisa kuģiem paredzētas alternatīvās degvielas”:
           — elektroenerģija,
           — ūdeņradis,
           — amonjaks;
    b)“atjaunīgās degvielas”:
          — biomasas degvielas, arī biogāze, un biodegviela;
          — no atjaunīgās enerģijas ražota sintētiskā degviela un parafīna degviela, tostarp amonjaks;
    c)“neatjaunīgās alternatīvās degvielas un pārejas posma fosilās degvielas”
          — dabasgāze gāzveida agregātstāvoklī (saspiesta dabasgāze (CNG)) un šķidrā agregātstāvoklī (sašķidrināta dabasgāze              (LNG)),
          — sašķidrināta naftas gāze (LPG),
          — no neatjaunīgās enerģijas ražota sintētiskā degviela un parafīna degviela;

LBBA lūdz precizēt termina "atjaunīgā enerģija" skaidrojumu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 1.panta 1) punkta a) apakšpunktam.

3) atjaunīgā enerģija – no atjaunīgiem nefosilajiem energoresursiem ražota enerģija;

LBBA vērš uzmanību, ka termina skaidrojums šobrīd neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 1.panta 1) punkta a) apakspunktā sniegtajam skaidrojumam.

-

LBBA lūdz precizēt termina "biomasa" skaidrojumu, aizstājot vārdu "viela" ar vārdu "vielas" un vārdus "tai skaitā" atdalīt ar komatiem no abām pusēm. 

9) biomasa – lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru (arī zvejniecības un akvakultūras) produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlikumu bioloģiski noārdāmā frakcija, tai skaitā augu un dzīvnieku izcelsmes vielas, kā arī atkritumu, tai skaitā, bioloģiskas izcelsmes rūpniecības un sadzīves atkritumu, bioloģiski noārdāmā frakcija;

LBBA vērš uzmanību, ka termins "degviela" likumprojektā "Klimata likums" skaidrots savādāk. Lūdzam abos likumprojektos lietot vienādus skaidrojumus. 

-

1. LBBA aicina likumprojekta 8.pantu papildināt ar jaunu punktu, kas paredz obligātu biodegvielas piejaukumu benzīnam un dīzeļdegvielai (B7, E10). Ņemot vērā Latvijas autoparka struktūru šobrīd un periodā līdz 2030.gadam, šķidrās biodegvielas ir un būs pieejamākā no alternatīvām, lai samazinātu SEG emisiju intensitāti piegādātajās degvielās.  Vairākās ES dalībvalstīs obligātais biodegvielas piejaukums ir nostiprināts likumdošanā kombinācijā ar pienākumu degvielas piegādātajiem (piem., Lietuvā, Polijā, Austrijā, citur). Pieredze no valstīm, kur degvielas piegādātājiem ir noteikts tikai pienākums samazināt SEG emisijas vai alternatīvi palielināt AER daļu piegādātājā enerģijā (bez obligātā biodegvielas piejaukuma), liecina, ka atsevišķi degvielas piegādātāji var izvairīties no atjaunīgo degvielu tirdzniecības, radot nevienlīdzīgas konkurences apstākļus degvielas tirgū.  LBBA uzskata, ka šāda situācija varētu rasties arī Latvijā,  jo likumprojekta 13.panta pirmajā daļā piedāvātā izpirkuma maksa no pienākuma (60 euro apmērā par katru nesamazināto siltumnīcefekta gāzu emisiju tonnu) ir pārāk zema. LBBA norāda, ka biodegvielas obligātais piejaukums ir pierādīti efektīvs (tehnoloģiski neitrāls) instruments, kas veicinās, ka fosilā degviela vismaz daļēji tiek aizstāta ar atjaunīgajām degvielām (gan pirmās paaudzes, gan modernajām) un garantēs, ka transporta galapatēriņā ir atjaunīgie energoresursi, ko valsts var pārbaudīt (ņemot degvielas kvalitātes paraugus). LBBA norāda, ka  līdzšīnējā apmērā atjaunojot biodegvielas obligāto piejaukumu dīzeļdegvielai var palielināt akcīzes nodokļa un PVN ieņēmumus par 9.7 milj eiro,  savukārt nosakot to visa gada garumā  par 15.8 milj.eiro. 

2. LBBA aicina obligātā biodegvielas piejaukuma periodu dīzeļdegvielai 7% apmērā noteikt visu gadu vai ziemas periodā noteikt samazinātā (5%) apjomā, saglabājot likumprojektā jau ietverto punktu, kas pieļauj izmantot pirmās paaudzes biodegvielas līdz 4%. LBBA norāda, ka obligātā piejaukuma izpildi var veikt ar jebkura veida biodegvielu - gan pirmās paaudzes, gan modernajām, gan biodīzeļdegvielu, gan parafinizēto dīzeļdegvielu. LBBA norāda, ka obligātā biodegvielas piejaukuma perioda pagarināšana palīdzēs nodrošināt pēc iespējas augstāku faktisko SEG emisiju samazinājumu transportā.   

Konkrētām redakcijām LBBA aicina izmantot likumprojekta "Transporta enerģijas likums" versiju, kas publicēta 2022.gadā zem tiesību aktu lietas 21-TA-742 (sk. 8.panta trešās daļas 1) un 3) apakšpunktus).

Likumprojekta 13.pants paredz iespēju, ka degvielas piegādātāji var nesamazināt SEG emisiju intensitāti piegādātajās degvielās ar biodegvielu, biometānu, ūdeņradi vai elektroenerģiju, bet var veikt iemaksas Valsts kasē 60 euro apmērā par katru nesamazināto SEG emisiju tonnu – proti atpirkties (angļu valodā apzīmē kā “buy-out” mehānismu).  Lai gan AER direktīva neparedz šāda modeļa attiecināšanu uz degvielas piegādātājiem, jo tas var novest pie direktīvas 25.panta mērķu nesasniegšanas, ņemot vēra faktisko Latvijas autoparka struktūru, LBBA ieskatā šāds modelis ir atbalstāms tikai, ja tas tiek būtiski pilnveidots:

1) LBBA iebilst pret piedāvāto cenu 60 eiro par nepiegādāto SEG emisiju tonnu, jo tā  būs pārāk zema, lai notiktu degvielas sajaukšana ar biodegvielu. Attiecīgi netiks sasniegti AER direktīvas mērķi, kā arī klimata mērķi, kas paredz CO2 samazināšanu transportā. LBBA aprēķini liecina, ka buy-out cenai vajadzētu būt aptuveni 300-400 eiro/ tCO2ekv. atkarība no situācijas biržā, tāpēc LBBA lūdz izvēlēties augstāko robežvērtību - 400 eiro / tCO2ekv.   

2) LBBA aicina noteikt, ka buy-out cena tiek diferencēta - pirmajiem 6 SEG intensitātes % nosakot to 400 eiro/ tCO2ekv., bet turpmākajiem 9% zemākā apjomā - 100  eiro/ tCO2ekv. Pēc Eiropas Vides aģentūras datiem, ES dalībvalstis 2021.gadā vidēji SEG emisiju intensitāti degvielās bija samazinājušas par aptuveni 6%, tāpēc LBBA ieskatā līdz šim punktam var noteikt augstāku buy-out cenu.  

-

LBBA vērš uzmanību, ka šis punkts un tajā noteiktie konkrētie datumi rada risku, ka veidojas situācija, kurā degvielu kvalitātes aspekti netiek regulēti vispār, ja kavējas konkrētu MK noteikumu  izstrāde, tāpēc LBBA aicina dzēst šo punktu un likumprojekta 4. panta (10) daļā, 5. panta (7) daļā, 7. panta (5) daļā, 8. panta (7) daļā, 9. panta (7) daļā, 10. panta (10) daļā, 11. panta (7) daļā un 12. panta (5) daļā minētos noteikumus izstrādāt un virzīt apstiprināšanai līdz ar likumprojekta pieņemšanu.  
 

-

LBBA lūdz pašreizējās situācijas aprakstā ietvert novērtējumu par SEG emisiju dinamiku transportā salīdzinot 2005.gadu un 2021.gadu, kā arī ietvert atsauces uz valsts aistībām klimata jomā. Lūdzam skatīt informatīvā ziņojuma “Par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi” (22-TA-3785) 3. un 5.tabulu, kā arī secinājumus.   

-