Projekta ID
24-TA-210Atzinuma sniedzējs
Meža īpašnieku biedrība "DIŽSILS"
Atzinums iesniegts
26.03.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Gaujas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Iebildums
Pamatīgs brāķis, kas būtu jāpārstrādā.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu projekts
6. Šajos noteikumos noteiktā Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja nav nepieciešama, ja saskaņā ar meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem Valsts meža dienests izsniedz koku ciršanas apliecinājumu. Šādā gadījumā Valsts meža dienests apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas.
Iebildums
Izlasot tekstu, manuprāt, nav saprotams, kā tad Valsts meža dienests izsniegs ciršanas apliecinājumu? Ar ko atšķirsies DAP "rakstveida atļauja" no DAP "pozitīva atzinuma saņemšanas"? Kas ar šo ir domāts?
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu projekts
13.2. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi. Aizliegums neattiecas uz īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības, saglabāšanas un atjaunošanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;
Iebildums
Nedaudz pazīstot Dabas aizsardzības pārvaldi, esmu pārliecināts, ka tuvā nākotnē mūs sagaidīs jauns DAP virzīts projekts īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības, saglabāšanas un atjaunošanas pasākums meža zemsedzes dedzināšanas veidā vismaz 250 ha platībā.
2014. gadā sabiedrībai izdevās šādu projektu apturēt. Vai izdosies arī nākamreiz?
2014. gadā sabiedrībai izdevās šādu projektu apturēt. Vai izdosies arī nākamreiz?
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu projekts
13.24. piebarot savvaļas sugu dzīvniekus meža zemēs. Nacionālā parka teritorijā pieļaujama vienīgi dozēto dzīvnieku barotavu uzstādīšana;
Iebildums
Pozitīvi, ka līdz šai Noteikumu redakcijai ir izdevies panākt vismaz šādu savvaļas sugu dzīvnieku piebarošanas aizlieguma formulējumu.
Vajadzētu vispār aizliegt savvaļas sugu dzīvnieku piebarošanu Gaujas nacionālajā parkā, lai nerastos situācija kā ir pašlaik - mednieki intensīvi piebaro meža dzīvniekus, radot viņiem labvēlīgus dzīvošanas, vairošanās apstākļus, piesaistot zvērus konkrētai vietai, kur viņi nodara postījumus mežsaimniecībai un lauksaimniecībai.
Vajadzētu vispār aizliegt savvaļas sugu dzīvnieku piebarošanu Gaujas nacionālajā parkā, lai nerastos situācija kā ir pašlaik - mednieki intensīvi piebaro meža dzīvniekus, radot viņiem labvēlīgus dzīvošanas, vairošanās apstākļus, piesaistot zvērus konkrētai vietai, kur viņi nodara postījumus mežsaimniecībai un lauksaimniecībai.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Noteikumu projekts
17. Nacionālā parka teritorijā, cērtot kokus kopšanas cirtē un galvenajā cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 25 augtspējīgus ekoloģiskos kokus ar lielāko diametru, vispirms izvēloties šo noteikumu 15.5. apakšpunktā minētos kokus, un tos pēc iespējas atstājot grupās un saglabājot visu apaugumu.
Iebildums
Kategorisks iebildums par saglabājamo ekoloģisko koku skaita palielināšanu līdz 25 kokiem ar lielāko diametru uz 1 ha. Šāda prasība radīs vēl lielākus zaudējumus mežu īpašniekiem - neiegūtie ienākumi, lielākas izmaksas ekoloģisko koku atzīmēšanā. Pašlaik spēkā esošajos Gaujas NP apsaimniekošanas noteikumos atstājamo ekoloģisko koku skaits ir 10 koki ar lielākiem diametriem uz 1 ha. Saimnieciskajos mežos, ārpus Gaujas NP, ekoloģisko koku skaits ir 5 koki ar caurmēru, kas ir lielāks par mežaudzes koku vidējo caurmēru uz 1 ha.
Vai ir lietderīgi ekoloģiskos kokus paredzēt arī cērtot kopšanas cirti? Vai ir kādi pētījumi, uz kuru pamata tiek palielināts atstājamo ekoloģisko koku skaits?
Vai ir lietderīgi ekoloģiskos kokus paredzēt arī cērtot kopšanas cirti? Vai ir kādi pētījumi, uz kuru pamata tiek palielināts atstājamo ekoloģisko koku skaits?
Piedāvātā redakcija
17. Nacionālā parka teritorijā, cērtot kokus galvenajā cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 10 augtspējīgus ekoloģiskos kokus ar lielāko diametru, vispirms izvēloties šo noteikumu 15.5. apakšpunktā minētos kokus, kokus ar dobumiem, deguma rētām, un tos pēc iespējas atstājot grupās un saglabājot visu apaugumu ap šo grupu.
6.
Noteikumu projekts
19. Kaitēkļu invāzijas samazināšanai kaitēkļu invadētās egļu mežaudzēs var izvietot feromonu slazdus. Ja saglabājamo svaigi gāzto un lauzto egļu, kuru diametrs ir lielāks par 20 centimetriem, apjoms pārsniedz 10 kubikmetru, rēķinot uz mežaudzes hektāru, nodrošina to aizsardzību pret stumbra kaitēkļiem.
Iebildums
Šis patiešām ir interesants noteikumu punkts. Kaitēkļu invāzijas samazināšanai invadētās egļu audzēs izvietoti feromonu slazdi vēl vairāk piesaistīs kaitēkļus mežaudzei. Lai samazinātu kaitēkļu invāziju, nezin kāpēc saglabājamās, svaigi gāztās un lauztās egles ir jāizvāc no mežaudzes. Tā ir vislabākā aizsardzība pret stumbra kaitēkļiem.
Interesanti, kā ir paredzēts nodrošināt izgāzto un nolauzto egļu aizsardzību pret stumbra kaitēkļiem?
Interesanti, kā ir paredzēts nodrošināt izgāzto un nolauzto egļu aizsardzību pret stumbra kaitēkļiem?
Piedāvātā redakcija
-
7.
Noteikumu projekts
20. Nacionālajā parkā egļu audzēs, kurās ir konstatēta masveidīga astoņzobu mizgrauža invāzija, ir atļauta kaitēkļu bojāto koku ciršana sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas, mežaudzes šķērslaukumu nesamazinot zem minimālā šķērslaukuma, primāri saglabājot sausus stāvošus kokus, svaigi vēja gāztus kokus un kritalas, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja, ievērojot 37. un 47. punkta nosacījumus.
Iebildums
Arī, maigi sakot, dīvains noteikumu punkts. Ja egļu audzēs ir konstatēta masveidīga astoņzobu mizgrauža invāzija, cērtot bojātos kokus sanitārajā cirtē pēc VMD sanitārā atzinuma saņemšanas, mežaudzes šķērslaukumu nesamazinot zem minimālā šķērslaukuma .... utt.
Šī Gaujas NP egļu audze ir nolemta bojāejai.
Šī Gaujas NP egļu audze ir nolemta bojāejai.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Noteikumu projekts
3. Stingrā režīma zona
Iebildums
Pašlaik spēkā esošajos Gaujas NP apsaimniekošanas noteikumos ši zona saucās "Dabas rezervāta (stingrā režīma) zona. Projektā - paliek tikai "Stingrā režima zona". Kur ir palicis "Rezervāts" ar patiešām - cilvēka klāt neesamību? Tagad tur paredzēta pārvietošanās pa publiski pieejamām takām un ceļiem, ceļu, būvju, infrastruktūras objektu uzturēšana, atjaunošana, pasākumu īstenošana ekosistēmu, biotopu, dzīvotņu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai. Pat medības tur būs atļautas! Un vēl virkne iespējamo darbu un darbību.
Kāpēc šis viss ir jāatļauj? Lai šī ir un paliek "Rezervāta zona", kur netiek veikta nekāda saimnieciskā darbība. No visiem aprakstītajiem punktiem "Stingrā režīma zonā" vajadzētu atstāt punktus Nr. 27.1., 27.2., 27.6., 27.6.2., 29., 29.1. un 29.2.
Pārējie punkti principiāli neatbilst "Stingrā režīma zonas" būtībai.
Kāpēc šis viss ir jāatļauj? Lai šī ir un paliek "Rezervāta zona", kur netiek veikta nekāda saimnieciskā darbība. No visiem aprakstītajiem punktiem "Stingrā režīma zonā" vajadzētu atstāt punktus Nr. 27.1., 27.2., 27.6., 27.6.2., 29., 29.1. un 29.2.
Pārējie punkti principiāli neatbilst "Stingrā režīma zonas" būtībai.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Noteikumu projekts
4. Dabas lieguma zona
Iebildums
Dabas lieguma zona aizņem 28 803 ha. Tas ir 31 % no Gaujas NP teritorijas. Pieņemot, ka lielākā daļa no DLZ atrodas uz Valsts zemes, tāpat sanāk, ka lielai daļai no DLZ esošajiem zemju īpašniekiem turpmākie dzīves gadi būs jāpavada saimniekojot pēc šiem "pavirši" izstrādātajiem noteikumiem, kur pilnīgi nav saprotama skaisto priežu, bērzu meža zemju turpmākā nākotne. Tas, kā izskatās Gaujas NP nokaltušās, sagāzušās egļu mežaudzes jau uzskatāmi ir redzams pašlaik. Papildus šiem 28 803 ha brūkošajiem mežiem, klāt pienāks izveidotā "dabas parka zona" ar 10 633 ha, kas pēc apsaimniekošanas modeļa atbildīs esošai dabas lieguma zonai...
Piedāvātā redakcija
-
10.
Noteikumu projekts
31.7.4. lauksaimniecībā izmantojamo zemju (zālāju) atjaunošanai vēsturiskajās vietās, kur notikusi dabiskā apmežošanās. Pēc lauksaimniecībā izmantojamo zemju atjaunošanas aizliegts mainīt zemes lietošanas kategoriju;
Iebildums
Kas ir domāts ar "vēsturiskajās vietās"? Vai te ir domātas vēsturiskās lauksaimniecības zemes, kas bija 1920. gadā, 1940. gadā, 1990. gadā vai, piemēram, 2020. gadā?
Piedāvātā redakcija
-
11.
Noteikumu projekts
31.20. cirst kokus galvenajā cirtē;
Iebildums
Šis aizliegums faktiski nozīmē, ka kvalitatīvus kokmateriālus meža īpašnieki no sava īpašuma nevarēs iegūt. Meža īpašniekiem par visiem uzliktajiem ierobežojumiem viņu īpašumiem, par dzīvi Gaujas NP dabas lieguma zonā pienākas godīga kompensācija! Ar ko ir noziegušies tie cilvēki, kuri dzīvo un kuru īpašumi atrodas Gaujas NP dabas lieguma zonā?
Piedāvātā redakcija
-
12.
Noteikumu projekts
31.21. cirst kokus kopšanas cirtē (izņemot sausos kokus), ja valdaudzes vecums pārsniedz:
Iebildums
Neskaidrība - vai veicot krājas kopšanas cirti, mežaudzes šķērslaukumu drīkstēs samazināt līdz minimālajam šķērslaukumam? Pašlaik spēkā esošajos noteikumos paliekošais mežaudzes šķērslaukums, pēc kopšanas cirtes veikšanas, ir paredzēts krietni virs minimālā šķērslaukuma.
Piedāvātā redakcija
-
13.
Noteikumu projekts
32. Dabas lieguma zonā mežaudzēs, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā šo noteikumu 15.5. apakšpunktā minētos kokus, tad pārējos resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas un/vai lauztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus, rēķinot uz cirsmas hektāru, un kuras var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ. Ja paredzēta svaigi gāzto un lauzto egļu, kuru apjoms pārsniedz 10 kubikmetru, rēķinot uz mežaudzes hektāru, saglabāšana, nodrošina to aizsardzību pret stumbra kaitēkļiem. Kultūras pieminekļos ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju pieļaujams saglabāt mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu.
Iebildums
Kaut kāds ārprāts! Kā var kaut ko tik sarežģītu uzrakstīt?
Piedāvātā redakcija
-
14.
Noteikumu projekts
39. Dabas lieguma zonā aizliegts sadalīt zemes vienību (tai skaitā, dalot kopīpašumu), ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas ir mazāka par 10 hektāriem, izņemot:
Iebildums
Kāpēc pēc sadalīšanas katras atsevišķās zemes vienības platība nedrīkst būt mazāka par 10 ha? Kā rīkoties, ja īpašuma platība ir , piemēram,19,0 ha un zemes īpašnieks vēlētos sadalīt zemi saviem 2 bērniem? Kas šādam noteikumu punktam ir par pamatu?
Piedāvātā redakcija
-
15.
Noteikumu projekts
40.4.5. lauksaimniecībā izmantojamo zemju (zālāju) atjaunošanai vēsturiskajās vietās, kur notikusi dabiskā apmežošanās. Pēc lauksaimniecībā izmantojamo zemju atjaunošanas aizliegts mainīt zemes lietošanas kategoriju.
Iebildums
Līdzīgs iebildums kā 31.7.4. punktā.
Piedāvātā redakcija
-
16.
Noteikumu projekts
41. Dabas parka zonā mežaudzēs, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā šo noteikumu 15.5. apakšpunktā minētos kokus, tad pārējos resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas un/vai lauztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus, rēķinot uz mežaudzes hektāru, un kuras var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ. Ja paredzēta svaigi gāzto un lauzto egļu, kuru apjoms pārsniedz 10 kubikmetru, rēķinot uz mežaudzes hektāru, saglabāšana, nodrošina to aizsardzību pret stumbra kaitēkļiem. Kultūras pieminekļos ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju pieļaujams saglabāt mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu.
Iebildums
Līdzīgs komentārs kā 32. punktā.
Piedāvātā redakcija
-
17.
Noteikumu projekts
55. Ja ainavu aizsardzības zonā plānotas vairākas kailcirtes, minimālais attālums starp cirsmām ir 90 metru.
Iebildums
Ļoti interesants punkts. Pašlaik spēkā esošajos noteikumos minimālais attālums starp kailcirtēm 90 m bija tad, ja cirsmas bija paredzētas 1 nogabalā. Tagad būs noteikts, ka visā ainavu aizsardzības zonā minimālais attālums starp cirsmām ir 90 metri.
Piedāvātā redakcija
-
18.
Noteikumu projekts
7. Neitrālā zona
Iebildums
Gaujas NP neitrālās zonas platība ir samazinājusies par 6233 ha. Pārsvarā šīs teritorijas bija ap pilsētām, ciematiem. Daudzi cilvēki bija iegādājušies zemi neitrālajā zonā, lai, piemēram, celtu māju, attīstītu uzņēmējdarbību. Tagad šie plāni varētu būt sagrauti, jeb, labākajā gadījumā, krietni pabojāti.
Piedāvātā redakcija
-
19.
Noteikumu projekts
9. Šajos noteikumos noteiktie ierobežojumi attiecas uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, kuri ir reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā un par kuriem ir informēts zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.
Priekšlikums
Lai cienītu un respektētu Gaujas nacionālā parka zemju īpašniekus, viņu tiesības, manuprāt, nepietiek tikai ar zemju īpašnieku nostādīšanu fakta priekšā un vienkāršu informēšanu! Ar zemju īpašniekiem ir jānoslēdz godīgs, abpusēji izdevīgs līgums par biotopu izveidošanu, apsaimniekošanu, kompensācijām par saimnieciskās darbības ierobežošanu. Tikai pēc šāda līguma noslēgšanas drīkstētu šo izveidoto biotopu vai mikroliegumu iekļaut dabas datu pārvaldības sistēmā.
Šāds viedoklis par biotopu izveidošanu, apsaimniekošanu un kompensācijām ir iekļaujams visos MK Noteikumu punktos, kas attiecas uz biotopu izveidi, reģistrēšanu un iekļaušanu dabas datu pārvaldības sistēmā.
Šāds viedoklis par biotopu izveidošanu, apsaimniekošanu un kompensācijām ir iekļaujams visos MK Noteikumu punktos, kas attiecas uz biotopu izveidi, reģistrēšanu un iekļaušanu dabas datu pārvaldības sistēmā.
Piedāvātā redakcija
9. Šajos noteikumos noteiktie ierobežojumi attiecas uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, kuri ir reģistrēti dabas datu sistēmā pēc vienošanās līguma "Par aizsargājamā biotopa izveidošanu, apsaimniekošanu un kompensāciju" noslēgšanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju. Līgumā tiek aprkstīts aizsargājamā biotopa izveides pamatojums, tā iespējamā apsaimniekošanas kārtība un kompensācijas apjoms par saimnieciskās darbības ierobežošanu.
20.
Noteikumu projekts
12. Nacionālā parka teritorijā bez saskaņojuma ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju aizliegts:
Priekšlikums
Kategoriska iebildums, līdzīgs kā 9. punktā!
Kāpēc bez saskaņojuma ar zemes īpašnieku nedrīkstēs veikt darbības, kas aprakstītas punktos 12.1. - 12.4., kas arī ir nozīmīgas, bet tādus būtiskus, zemes īpašniekus ietekmējošus lēmumus, kā īpaši aizsargājamu biotopu izveidošana un reģistrēšana dabas datu pārvaldības sistēmā zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums nav vajadzīgs?
Papildināt Noteikumu 12. punktu ar 12.5. apakšpunktu!
Kāpēc bez saskaņojuma ar zemes īpašnieku nedrīkstēs veikt darbības, kas aprakstītas punktos 12.1. - 12.4., kas arī ir nozīmīgas, bet tādus būtiskus, zemes īpašniekus ietekmējošus lēmumus, kā īpaši aizsargājamu biotopu izveidošana un reģistrēšana dabas datu pārvaldības sistēmā zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums nav vajadzīgs?
Papildināt Noteikumu 12. punktu ar 12.5. apakšpunktu!
Piedāvātā redakcija
12.5. izveidot jaunus īpaši aizsargājamos biotopus, kā arī reģistrēt tos dabas datu pārvaldības sistēmā.