Atzinums

Lūdzu precizēt 1.5. apakpšunktu, atbilstoši kuram noteikumi nosaka ierēdņa amata apraksta izstrādāšanas kārtību, jo saskaņā ar projekta 14.punktu amata apraksts attiecas uz valsts tiešās pārvaldes iestādēm, kuras saskaņā ar 14.2. apakšpunktu amata aprakstā norāda ierēdņa vai darbinieka amata nosaukumu un statusu. 

1.5. valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) amata apraksta izstrādāšanas kārtību.

Lūdzam precizēt projekta 5.punktu, kurā paredzēt, ka amatu katalogs ietver amatu saimju un apakšsaimju aprakstu, to dalījumu līmeņos, raksturīgāko amatu nosaukumu piemērus, un līmeņus raksturojošo pamatpienākumu sarakstu, nevis attiecīgajiem amatiem atbilstošo pamatpienākumu sarakstu, jo saskaņā ar projekta  10. punktu amatus klasificē saimēs (apakšsaimēs) un līmeņos atbilstoši saimju (apakšsaimju) aprakstiem un līmeņu raksturojumiem. Savukārt saskaņā ar projekta 8.punktu, pamatojoties uz amata saimi un līmeni, nosaka amatam atbilstošo mēnešalgas grupu. 

5. Amatu klasifikācijas sistēmas pamatā ir šo noteikumu 5. nodaļā ietvertais valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs (turpmāk – amatu katalogs). Amatu katalogs ir iestādē izveidoto amatu sistematizēts apkopojums. Amatu katalogā ir sniegts amatu saimju un apakšsaimju apraksts, to dalījums līmeņos un līmeņiem atbilstošo raksturīgāko amatu nosaukumu piemēri, kā arī līmeņus raksturojošo pamatpienākumu saraksts.

Lūdzam precizēt projekta 23.punktu, paredzot, ka, ja atsevišķu amatu klasificēšanas rezultāti neatbilst šajos noteikumos noteiktajiem amatu klasificēšanas principiem, Valsts kanceleja iesaka iestādei pārskatīt attiecīgo amatu klasifikāciju un norāda atbilstošo klasifikāciju, tādējādi saskaņojot projekta 23. punktu ar 21. un 25.punktu, nodrošinot vienotu pieeju visām iestādēm situācijā, ja  atsevišķu amatu klasificēšanas rezultāti neatbilst amatu klasificēšanas principiem.
 

Valsts kanceleja divu nedēļu laikā pēc iestādes amatu klasificēšanas rezultātu saņemšanas tos izvērtē. Ja atsevišķu amatu klasificēšanas rezultāti neatbilst šajos noteikumos noteiktajiem amatu klasificēšanas principiem, Valsts kanceleja iesaka iestādei pārskatīt attiecīgo amatu klasifikāciju un norāda atbilstošo klasifikāciju. 

Lūdzam precizēt projekta 30.punktu, aizstājot vārdus "vadošā eksperta amatu" ar vārdiem "speciālista amatu". Vēršam uzmanību, ka amata nosaukumam nav izšķiroša nozīme 30.punkta nosacījumu izpildē.

30. Klasificējot tāda speciālista amatu, kam ir unikāla kompetence specifiskā vai šauri specializētā iestādes atbildības jomā, to var pielīdzināt vadītāja amata līmenim. Šādi pielīdzinātu amatu skaits nedrīkst pārsniegt 5 % no iestādes speciālistu amatu kopskaita.

5.2.sadaļā visām iekļautajām amatu saimēm un apakšsaimēm aiz nosaukuma iekavās ir norādīts, vai tā ir saime, vai apakšsaime un tās atbilstošais numurs. Minētā informācija nav uzskatāma par informāciju ar paskaidrojošu nozīmi, bet gan par būtisku informāciju amatu kataloga lietošanā, tā tiek izmantota klasificējot amatus, sagatavojot projekta pielikumos prasīto informāciju, kā arī vieglākai uztveramībai, līdz ar to lūdzam šo informāciju norādīt bez iekavām.

 

Ņemot vērā, ka vairākās padotības iestādēs ir struktūrvienības, kas kopumā nodrošina iestādes administratīvo vadību vairākās vienlīdz svarīgās jomās (piemēram, nodrošina apgādi (iepirkumus), apsaimniekošanu, veic finanšu analīzi un vadību, dokumentu pārvaldību, juridisko analīzi, sekretariātu u.c.), un attiecīgo struktūrvienību vada vadītājs (kas nav iestādes vadītājs vai iestādes vadītāja vietnieks), nepieciešams precizēt noteikumu projekta 32.punktu, paredzot, ka 1.1.mēnešalgu grupā "Administratīvā vadība. Valsts iestāžu vadība" kvalificējams arī Administratīvās nodaļas (pārvaldes) vadītājs (priekšnieks). Attiecīgi precizējams, ka šo funkciju var veikt ne tikai tieši teritoriālās struktūrvienības vadītājs, bet gan jebkādas struktūrvienības vadītājs.

32. Šajā apakšsaimē ietilpst tādi amati, kuru veicēju pienākums ir vadīt iestāžu darbu, atbildēt par iestādes stratēģijas izstrādi un rezultātu sasniegšanu, par iestādes (augstākajā iestādē – arī resora) budžeta izstrādi un izpildi, pārstāvēt iestādi sarunās ar vietējiem un starptautiskajiem sadarbības partneriem, sniegt sabiedrībai un medijiem oficiālo viedokli par iestādes kompetencē esošajiem jautājumiem. Raksturīgākie amati: valsts sekretārs, iestādes vadītājs, direktors, priekšnieks. Vadītāja vietnieks valsts iestādē tiek klasificēts vienu līmeni zemāk nekā attiecīgās iestādes vadītājs. Struktūrvienības (t.sk. teritoriālās struktūrvienības) vadītājs, ja viņa pamatfunkcija ir administratīvā vadība, klasificējams divus līmeņus zemāk nekā iestādes vadītājs. Klasificējot valsts iestāžu vadītāju amatus, ņem vērā iestādes veidu (augstākā iestāde vai padotības iestāde), iestādē esošo amata vietu skaitu un iestādes gada administrējamo budžeta izdevuma apmēru. Apakšaimē ir šādi līmeņi:

Izteikt 5.2.21.3.apakšpunktu jaunā redakcijā.

5.2.21.3.Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.Informācijas un tehnoloģiju un pakalpojumu vadība. 

Izteikt 70.punktu jaunā redakcijā.

70.Šaja apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji vada informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas struktūrvienībās.

Precizēt 70.4.2.apakšpunktu.

70.4.2. ievieš koplietošanas IKT stratēģiju un IKT arhitektūru lielās un ļoti lielās iestādēs;

 

Izteikt 70.5.1.apakšpunktu jaunā redakcijā.

70.5.1. vada IKT funkciju īpaši lielā iestādē, vai vairāku iestāžu IKT koplietošanas funkciju, vai vada IT funkciju ļoti lielas iestādes darbībai;
 

Izteikt 5.2.21.4.apakšpunktu jaunā redakcijā 

5.2.21.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Sistēmu izstrāde, programmēšana(21.4. apakšsaime)

Precizēt 71.punktu.

71.Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina programmatūras izstrādi - izstrādā un programmē jaunas informācijas sistēmas, lietojumus, izstrādā dizainu, veic izmaiņas tajos.

Svītrot un papildināt amatu

71.1. I līmenis (piemēram, programmētājs, sistēmanalītiķis, dizaineris, testētājs):

Izteikt 71.1.1.apakšpunktu jaunā redakcijā

71.1.1.Raksta programmatūras kodu, atkļūdo programmatūras kodu un testē programmatūru;
 

Izteikt 5.2.21.5.apakšpunktu jaunā redakcijā 

5.2.21.5. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Sistēmu administrēšana un uzturēšana (21.5. apakšsaime)

Izteikt 5.2.21.6.apakšpunktu jaunā redakcijā

5.2.21.6. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Lietotāju tehniskais atbalsts (21.6. apakšsaime)

Izteikt 5.2.21.7.apakšpunktu jaunā redakcijā

5.2.21.7. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošība (21.7. apakšsaime)

Lūdzam papildināt projekta 118.punktu ar nosacījumu, kādā veidā iestādes nosaka mēnešalgu un kādas mēnešalgu grupas piemēro laika periodā, kamēr nav pārskatīta amatu klasifikācija, kas atbilstoši 118.punktam jānodrošina līdz 2022. gada 31. decembrim, tas ir no 2022.gada 1. jūlija līdz amatu klasifikācijas pārskatīšanai.

-

1. Lūdzam papildināt sadaļu "Pašreizējā situācija", iekļaujot aprakstu par esošo situāciju, tai skaitā, norādot, kādi normatīvie akti darbojas šobrīd mēnešalgu noteikšanā, amatu klasificēšanā, kā arī par gaidāmajām izmaiņām mēnešalgu noteikšanā un to saistību ar jauna amatu kataloga izstrādi. 
2. Lūdzam papildināt sadaļu "Problēmas apraksts",  iekļaujot skaidrojumu, kādas ir pašreizējās problēmas spēkā esosā amatu kataloga piemērošanā. Anotācijā minētais, ka spēkā esošais amatu katalogs nav pēc būtības pārskatīts no 2010. gada, neraksturo esošās problēmas amatu kataloga piemērošanā. 
3. Lūdzam sadaļā "Risinājuma apraksts" papildināt Amatu kataloga izmaiņu sarakstu arī ar to, ka mainās kritērijs -  nodarbināto amatpersonu (darbinieku) skaits, lai iestādi iedalītu, sākot no ļoti mazas iestādes līdz īpaši lielai iestādei, un pamatojumu šādai izmaiņai. 

-

Ņemot vērā, ka mēnešalgas grupas mainās, mainoties ne vien amata saimei, bet arī apakšsaimei, papildināt punktu aiz vārda "saimi" ar vārdu "apakšsaimi".

8.  Pamatojoties uz amata saimi (apakšsaimi) un līmeni, nosaka amatam atbilstošo mēnešalgas grupu (1. pielikums).

aiz vārdiem “izmantojot amata” ar vārdiem “vai darba”, līdzīgi noteikumu projekta 15.punkta redakcijai
 

-

Aicinām izvērtēt ierobežojuma pamatotību un saglabāt iestādes vadītajam iespēju veidot darba grupu amatu klasificēšanai jau no mazāku amatu (ierosinām 10) skaita iestādē. 

Ja iestādē ir klasificējami vairāk nekā 10 amati, iestādes vadītājs var izveidot amatu klasificēšanas darba grupu (turpmāk – darba grupa) 3–5 locekļu sastāvā. Darba grupā iekļauj iestādes personāla vadības speciālistu.

aiz vārdiem “darbinieku amata” ar vārdiem “vai darba”, līdzīgi noteikumu projekta 15.punkta redakcijai

-

Aizstāt 1.teikumā vārdu "augstākajā" ar vārdu "augstākā".

Padotības iestāde apkopo amatu klasificēšanas rezultātus un iesniedz saskaņošanai augstākā iestādē. 

aiz vārdiem “ņemot vērā amata” ar vārdiem “vai darba”, līdzīgi noteikumu projekta 15.punkta redakcijai

-

pēdējā teikumā vārdu “Apakšaimē” aizstāt ar vārdu “Apakšsaimē”

-

Aicinām precizēt normu, vai šajā gadījumā būtisks ir amatu skaits vai nodarbināto skaits, jo vienā iestāde vai būt daudzi nodarbinātie, bet mazs amatu skaits, ja ir vienveidīgi amati.  

32.1. I līmenis – padotības iestādes vadītājs, kura padotībā ir līdz 25 nodarbinātajiem un iestādes budžeta izdevumi līdz vienam miljonam euro

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde” noteikumu projekta 33.1.4.apakšpunktā, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde” noteikumu projekta 39.5.6.apakšpunktā, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde” noteikumu projekta 40.12.4.apakšpunktā, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

vārdu “materiālā” aizstāt ar vārdu “materiālo”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

Izveidot jaunu apakšsaimi, ņemot vērā iestādes specifiku.
Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji veic sistēmu analīzi, datu kvalitātes un procesa izpēti 

(piemēram, IKT pārvaldības procesu vadītājs, biznesa procesu analītiķis, sistēmanalītiķis) sistēmām ar mazu lietotāju (līdz 50) un integrāciju (ne vairāk kā 1) skaitu
veic iestādes darbības procesu izpēti;
veic IS analīzi atbilstoši projekta mērķiem, analizē datorsistēmu lietotāju vai pasūtītāju vajadzības, piedalās projekta specifikāciju sagatavošanā;
analizē iestādes un ārējo klientu biznesa procesus ar mērķi attīstīt tos, izmantojot jaunus IT risinājumus;
novērtē esošo sistēmu funkcionalitāti;
piedalās sarežģītāku sistēmu arhitektūras veidošanā;
novērtē nepieciešamos resursus un vajadzību pēc tiem;
konsultē vadību jautājumos par informācijas sistēmu procesu darbību, pilnveidi, lietošanu.
Veic un/vai piedalās sistēmas datu kvalitātes kontrolē
Pārbauda/testē sistēmas funkcionalitāti
Gatavo sistēmas/programmatūras izmaiņu pieprasījumus
Piedalās sistēmu reglamentējošo normatīvo aktu izstrādē, izstrādā programmu tehniskās specifikācijas;
 

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Sistēmu pārvaldība

vārdu “pieprasijumu” aizstāt ar vārdu “pieprasījumu”

-

vārdus “datu bāzuinženieris” aizstāt ar vārdiem “datubāzu inženieris”, atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumu Nr. 264 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām” 275.5.apakšpunktā minētajam profesijas nosaukumam (profesijas kods 2521 05)

-

svītrot atkārtojošos vārdus “IS drošības pārvaldnieks”

-

vārdu “jaunus” aizstāt ar vārdu “jaunu”, jo īpašības vārda galotne veidojama atbilstoši pirmajam lietvārdam, kas seko aiz īpašības vārda

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

Rosinām precizēt apakšpunktu, jo jurists, kurš izvērtē un sagatavo līgumu projektus, ievērojot, ka līgumi var skart ievērojamu finanšu līdzekļu apjomu (jurists var tikt piesaistīts kā eksperts publisko iepirkumu jomā), līdz ar saistīti ar lieliem zaudējumu riskiem, ir pakļauts lieliem korupcijas riskiem.

-

Informējam, ka pilnvērtīga administratīvo aktu sagatavošana un iestādes pārstāvība tiesā prasa augsta līmeņa juridiskās zināšanas, spēju pētīt ar tiešajiem darba pienākumiem nesaistītus jautājumus (piemēram, administratīvais process var skart publisko iepirkumu jomu, kuru jurists var nepārzināt). Vienlaikus, iznākums administratīvajā procesā ļoti lielā iestādē var būt ar augstāku ietekmes līmeni kā mazākā iestādē. Šāda līmeņa speciālistiem ir jābūt labi sagatavotiem un motivētiem.

77.3.4. gatavo atbildes uz citu iestāžu un privāto tiesību subjektu  vēstulēm, sūdzībām un iesniegumiem, kā arī sagatavo administratīvo aktu projektus;
 

Informējam, ka jurista darbība īpaši lielā iestādē var būt ar augstāku ietekmes līmeni kā mazākā iestādē. Šāda līmeņa speciālistiem ir jābūt labi sagatavotiem un motivētiem.

77.3.5. piedalās citu iestāžu darbības koordinēšanā un konsultēšanā juridiskajos jautājumos īpaši lielas iestādes vai ministrijas resora ietvaros;
 

Informējam, ka jurista darbība īpaši lielā iestādē var būt ar augstāku ietekmes līmeni kā mazākā iestādē. Šāda līmeņa speciālistiem ir jābūt labi sagatavotiem un motivētiem, kā arī ne mazāk profesionāliem kā normatīvo aktu izstrādātājiem.

77.3.9. var pārstāvēt īpaši lielu iestādi tiesā vairākos tiesību jautājumos;
 

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

svītrot noteikumu projekta 83.4.6.apakšpunktu, jo tas identisks noteikumu projekta 83.4.4.apakšpuktam

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izteikt noteikumu projekta 89.3.6.apakšpunktu loģiskā redakcijā

“pieņem lēmumus par to bērnu, kuru dzīvība un veselība ir apdraudēta, ievietošanu valsts vai pašvaldību aprūpes iestādēs;”

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

vārdu “atved” aizstāt ar vārdu “atgādā”;

-

papildināt noteikumu projekta 46.saimi “Transportlīdzekļa vadīšana un apkope” ar jaunu apakšsaimi “Bezpilota gaisa kuģa vadīšana” vai arī 46.2.apakšsaimi “Jūras un gaisa transportlīdzekļu vadīšana” papildināt ar I līmeņa amatu, attiecīgi noteikumu projekta 46.2.apakšsaimē mainot citu līmeņu numerāciju, jo arvien vairāk dažādās sfērās tiek izmantoti bezpilota gaisa kuģi (droni) (piemēram, dažādu teritoriju, būvlaukumu, autoceļu būves, meža masīvu, purvu, grūti pieejamu vietu novērošana no gaisa, pasākumu filmēšana, kravu pārvietošana, lauksaimniecības teritoriju smidzināšana utt.). Ievērojot to, ka bezpilota gaisa kuģa (drona) vadīšanai ir nepieciešams iziet apmācību, nokārtot eksāmenu, reģistrēties Civilās aviācijas aģentūrā būtu nepieciešams šādam amatam noteikt saimi, līmeni un mēnešalgu grupu. Bez tam arī Ministru kabineta 2017.gada 23.maija noteikumu Nr.264 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām” 403.11.punktā ir iekļauts profesijas nosaukums “tālvadības gaisa kuģa pilots” (profesijas kods 3153 28) un 403.12.apakšpunktā ir iekļauts profesijas nosaukums “bezpilota transporta pilots” (profesijas kods 3153 29).
Ņemot vērā minēto, noteikumu projekta 107.punkts papildināms ar attiecīgo informāciju, izsakot, piemēram, šādā redakcijā:
“Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji vada gaisakuģus, bezpilota gaisa kuģus (dronus) (atvērtā un specifiskā kategorija) vai peldlīdzekļus. Šādi amati ir iestādēs, kas nodrošina robežapsardzību, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas uzraudzību, patrulēšanu un novērošanu,  kravu un pasažieru pārvadāšanu, meklēšanas un glābšanas darbus, ugunsgrēku dzēšanu, medicīnisko evakuāciju, īpašo uzdevumu vienību darbību, mežsaimniecībā, lauksaimniecībā, zemes ierīkošanā, būvniecībā. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:
107.1.I līmenis (piemēram, tālvadības gaisa kuģa pilots, bezpilota transporta pilots):
107.1.1.vada bezpilota gaisa kuģi (dronu) atbilstoši ekspluatācijas un kontroles procedūrām, nodrošina pasākumu veikšanu lidojumu drošībai;
107.1.2. veic teritorijas uzraudzību un novērošanu, izmantojot bezpilota gaisa kuģi (dronu);
107.1.3. organizē drošu bezpilota gaisa kuģa (drona) lidojuma izpildi;
107.1.4. kontrolē gaisa kuģu iekārtu darbību;
107.1.5. veic noteiktus pienākumus lidojuma sagatavošanā un lidojuma laikā;”.

-

izvērtēt noteikumu projekta 107. punktā termina “peldlīdzeklis” aizstāšanu ar termiņu “kuģošanas līdzeklis”. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā un likumā “Jūras kodekss” tiek lietots termins “kuģošanas līdzeklis” – inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta kuģošanai. Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra noteikumu Nr.92 “Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos” 94.35.apakšpunktā noteikts, ka “peldlīdzeklis – kuģošanas līdzeklis vai peldoša iekārta”, savukārt, 94.3.9.apakšpunktā noteikts, ka “peldoša iekārta – peldoša konstrukcija, uz kuras ir tādas darba ierīces kā celtņi, bagarēšanas iekārtas, pāļu dzinēji vai pacēlāji”. Jo noteikumu projekta 107. un 108.punktā minētie paraugpienākumi īsti nav attiecināmi uz peldošām iekārtām.

-

izvērtēt noteikumu projekta 108.punktā termina “peldlīdzeklis” aizstāšanu ar termiņu “kuģošanas līdzeklis”. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā un likumā “Jūras kodekss” tiek lietots termins “kuģošanas līdzeklis” – inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta kuģošanai. Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra noteikumu Nr.92 “Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos” 94.35.apakšpunktā noteikts, ka “peldlīdzeklis – kuģošanas līdzeklis vai peldoša iekārta”, savukārt, 94.3.9.apakšpunktā noteikts, ka “peldoša iekārta – peldoša konstrukcija, uz kuras ir tādas darba ierīces kā celtņi, bagarēšanas iekārtas, pāļu dzinēji vai pacēlāji”. Jo noteikumu projekta 107. un 108.punktā minētie paraugpienākumi īsti nav attiecināmi uz peldošām iekārtām.

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

izvērtēt vārda “institūcija” lietojumu un aizstāšanu ar vārdu “iestāde”, jo šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikts termina “valsts un pašvaldību institūcija” saīsinājums “iestāde”

-

 Papildināt noteikumu projektā 7.nodaļu “Noslēguma jautājumi” ar punktu šādā redakcijā “Iestādes amata aprakstu aktualizēšanu nodrošina līdz 2022. gada 31. decembrim.”.

-

izvērtēt nepieciešamību noteikumu projekta 116.punktā vārdus “iestādes vadītājs” aizstāt ar vārdiem “personāla speciālists”, jo iestādes vadītājam ir plašs citu nozīmīgu pienākumu loks un šo noteikumu 11.punktā noteikts, ka amatam atbilstošo saimi (apakšsaimi) un līmeni nosaka iestādes vadītājs pēc attiecīgās struktūrvienības vadītāja un personāla vadības speciālista ieteikuma

-