Atzinums

Ievērojot Rīkojuma 6. punktā noteikto, Rīkojuma 5.punkts beigās papildināms ar tekstu: "vai Valsts policijai, ja Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes lietvedībā līdz 2024.gada 27.decembrim būs Valsts policijai piekritīgas un nododamas lietas". Tādējādi jau sākotnēji ar Rīkojuma 5.punktu tiek risināts jautājums par lietu piekritības noteikšanu. Kriminālprocesa ietvaros uzsākto lietu institucionālā piekritība nosakāma atbilstoši tai Kriminālprocesa likuma 387.panta redakcijai, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, proti, atbilstoši grozījumiem Kriminālprocesa likuma 387. pantā saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes funkciju un uzdevumu nodošanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

5. Komisijai desmit darba dienu laikā no Komisijas izveidošanas uzsākt Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes atbildībā esošo pabeigto resorisko pārbaužu lietu, krimināllietu, operatīvās uzskaites lietu un nomenklatūras lietu, kuras nav nododamas Valsts ieņēmumu dienesta arhīvā, inventarizāciju un sagatavošanu nodošanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam vai Valsts policijai, ja Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes lietvedībā līdz 2024.gada 27.decembrim būs Valsts policijai piekritīgas un nododamas lietas.


 

No Rīkojuma izslēdzams 6.2. apakšpunkts, jo inventarizēto lietu piekritību noteiks Komisija atbilstoši Rīkojuma 5.punktam, Operatīvās darbības likumam un Kriminālprocesa likuma 387.panta redakcijai, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī. Vēršam uzmanību uz to, ka operatīvās uzskaites lietu nodošana nevar tikt realizēta saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 387.pantu. Kas attiecas uz kriminālprocesa ietvaros uzsāktajām lietām - jau tagad prognozējams, ka faktiski visas lietas būs nododamas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Līdz ar to nav lietderīga ģenerālprokurora iesaiste. Savukārt strīdu gadījumos, jautājumu ir iespējams risināt atbilstoši Kriminālprocesa likuma 387.panta 11. un 14.daļā noteiktajam, proti, ka konkrētu noziedzīgu nodarījumu institucionālo piekritību nosaka ģenerālprokurors, savukārt izmeklēšanas iestāžu strīdus par noziedzīgu nodarījumu piekritību arī izšķir ģenerālprokurors. To nav nepieciešams speciāli atrunāt Rīkojumā.

Papildu vēršam uzmanību uz to, ka neviena lieta, kura pašreiz atrodas Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes kompetencē, nevar nonākt Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas kompetencē, jo tā neizmeklē noziedzīgus nodarījumus, kas konstatēti Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku rīcībā un saistīti ar dienesta pienākumu izpildi. Šādi noziedzīgi nodarījumi nonāks Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vai atsevišķos gadījumos Valsts policijas kompetencē. Anotācijā nav sniegts skaidrojums, kādēļ Rīkojums paredz lietu nodošanu no Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijai. Ievērojot minēto, tiesiskais regulējums attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policiju no Rīkojuma projekta ir izslēdzams.

-

Ievērojot iepriekš izteikto iebildumu pie Rīkojuma 6.2. apakšpunkta, Rīkojuma 6.2. apakšpunkta vietā jāsniedz atsauce uz Rīkojuma 5.punktu, kā arī jāizslēdz atsauce uz Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policiju.

-

Ievērojot iepriekš izteikto iebildumu pie Rīkojuma 6.2. apakšpunkta, no Rīkojuma izslēdzams 8.punkts.

-

Ievērojot to, ka no Valsts ieņēmumu dienesta Valsts policijai tiek nodota 1 (viena) amata vieta, ir nepieciešams izvērtēt - vai arī Valsts policijas pārstāvis būtu iekļaujams komisijas sastāvā?

-