Atzinums

1.Iebilstam par likumprojekta 1.pantu likuma 1.panta 17. punkta redakciju.
Pamatojums
        Neatbalstam likumprojekta 1.pantā ietverto likuma 1.panta 17.punkta piedāvāto vienotās biļetes definīciju, kas nosaka, ka vienotās biļetes ir “vienotās biļetes - biļetes, kas apliecina tiesības izmantot sabiedrisko transportlīdzekli vairākos pārvadājumu veidos (reģionālas nozīmes autobusā, vilcienā, pilsētas nozīmes maršrutu tīklā esošajos transporta veidos – autobusā, tramvajā vai trolejbusā) un maršrutos.” Arī atbilstoši precizētajai definīcijai ar šo grozījumu spēkā stāšanos visas RP SIA “Rīgas satiksme” abonementa biļetes kļūst par vienotajām biļetēm Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma izpratnē, jo tās dod tiesības izmantot Rīgas valstspilsētas sabiedrisko transportu vairākos pārvadājumu veidos (tramvajs, trolejbuss un autobuss) un visos Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta maršrutos, tādejādi nesamērīgi ietekmējot RP SIA “Rīgas satiksme” kā pārvadātāja tiesības realizēt savu pārvadājumu biļešu tirdzniecību.

 

Priekšlikums
Lūdzam papildināt likumprojekta 1. punktā ietverto vienotās biļetes definīciju, aiz vārdiem “un maršrutos” pievienojot iekavās vārdus “izņemot viena pārvadātāja biļetes savā maršrutu tīklā”.

2.Izslēgt likumprojekta 3.pantu.
“Papildināt 5.panta pirmo daļu ar 11.pantu šāda redakcijā:
“11. Satiksmes ministrijas kompetence ir:
1) veikt sabiedriskajam transportam no valsts budžeta piešķirto finanšu līdzekļu sadali un piešķiršanu.””

Pamatojums
   Nav pietiekama pamatojuma samazināt Sabiedriskā transporta padomes kompetenci attiecībā uz pienākumiem veikt sabiedriskajam transportam no valsts budžeta piešķirto finanšu līdzekļu sadali un piešķiršanu. Valsts budžeta bāzes finansējums zaudējumu segšanai reģionālās nozīmes maršrutu tīklā kārtējam gadam un trīs gadu periodam 31.06.00 apakšprogrammā “Dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem” jānodrošina atbilstoši noslēgtajiem sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumiem.
 

-

3.Izslēgt likumprojekta 6.pantu.
“Papildināt 8.1 panta piekto daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:
“5) pārvadātājs, savas kompetences ietvaros, pārvadājot pasažierus, kuriem valsts ar normatīvajiem aktiem ir piešķīrusi braukšanas maksas atvieglojumus, atbilstoši normatīvajos aktos par sabiedriskā transporta sniegšanu un izmantošanu noteiktai kārtībai nenodrošina to identificēšanu un uzskaiti.””

Pamatojums
      Nav sniegts pietiekams ekonomisks pamatojums, kāpēc komercpārvadādājiem, kas pakalpojuma sniegšanu nodrošina bez valsts finansējuma zaudējumu segšanai  būtu jāievieš personām ar braukšanas maksas atvieglojumiem sistēmu personu identificēšanai ar ID kartēm. Lai veicinātu komercpārvadājumu ieviešanu ir neloģiski apgrūtināt šādu pakalpojumu sniegšanu gan administratīvi, gan finansiāli.
 

-

4.Iebildums par likumprojekta 9.panta redakciju:

     Pamatojums
          LPPA uztur iebildumus par likumprojekta 9.puntā piedāvāto risinājumu 14.1panta 2.2 daļas pirmajam teikumam, jo, neskatoties uz arī iepriekš LPPA un biedra RP SIA “Rīgas satiksme” izteiktajiem iebildumiem, norma joprojām nesniedz skaidru un nepārprotamu norādi, ka valstspilsētas pārvadātājam, kas nodrošina pasažieru ar valsts noteikto braukšanas maksas atvieglojumu pārvadāšanu elektronisku identifikāciju / uzskaiti, ir jāveic papildus ievērojami ieguldījumi jaunas, faktiski esošo sistēmu dublējošas braukšanas maksas atvieglojumu piemērošanas un uzskaites sistēmas risinājuma iegādē.
LPPA sniedz RP SIA “Rīgas satiksme” viedokli. Lielākā daļa RP SIA “Rīgas satiksme” pasažieru, kas izmanto valsts noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus, ir saņēmuši un lieto RP SIA “Rīgas satiksme” elektroniskās identifikācijas līdzekli – personalizēto e-talonu, tādēļ attiecībā uz RP SIA “Rīgas satiksme” kā pārvadātāju faktiski tiek pieprasīts, lai pasažieru, kas izmanto valsts noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus, paralēlai personalizētai uzskaitei tiktu ieviesta vēl viena sistēma. Šīs jaunā sistēmas ieviešana realitātē attiektos tikai apmēram uz 20 tūkstošiem validāciju jeb braucieniem mēnesī, kas ir nesamērīgi maz pret kopējo RP SIA “Rīgas satiksme” pasažieru skaitu – apmēram 10 miljoniem mēnesī. 
Atbilstoši izziņā norādītajam (Izziņas 73. un 100.punkts), Likumprojekta izvērtēšanā ņemts vērā RP SIA “Rīgas satiksme” iebildums, ka bērniem līdz 15 gadu vecumam personas apliecības saņemšana nav obligāta, tādēļ viņi varēs savu braukšanas maksas atvieglojumu izmantot, pilsētas nozīmēs maršrutos, reģistrējot pārvadātāja identifikācijas līdzekli, līdz ar to eventuāli attiecībā uz RP SIA “Rīgas satiksme” to braukšanas maksas atvieglojumu izmantošanas reižu skaits, kas netiks veiktas ar RP SIA “Rīgas satiksme” identifikācijas līdzekļiem,  būs vēl mazāks par 20 tūkstošiem braucienu mēnesī un attiecīgi izmaksas par katra šāda brauciena identifikāciju un uzskaiti – proporcionāli lielākas.
Vienlaikus LPPA norāda, ka RP SIA “Rīgas satiksme” iebildums ņemts vērā daļēji tādejādi, ka atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma pārejas noteikumu 33.punktā noteiktajam personas apliecība braukšanas maksas atvieglojumu saņemšanai turpmāk būs obligāti nepieciešama arī personām, kurām atbilstoši Personu apliecinošu dokumentu likumā (9.panta pirmajā daļā un pārejas noteikumu 5.punktā) noteiktajam “eID kartes saņemšana nav obligāta, tostarp, bērniem līdz 15 gadu vecumam” (skatīt. Izziņas 73. un 100.punkts).
RP SIA “Rīgas satiksme” ieskatā šāds risinājums nav bērnu labākajās interesēs, kā tam būtu jābūt atbilstoši Satversmes 110.pantam un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktajam, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras. Lai arī RP SIA “Rīgas satiksme” nav kompetentā institūcija, kurai būtu jāuzrauga bērnu interešu ievērošana, atkārtoti vēršam uzmanību, ka pēc RP SIA “Rīgas satiksme” pieredzes bērni biežāk nekā citi pasažieri zaudē savus elektroniskās identifikācijas līdzekļus (e-talonus). Piemēram, 2023. gadā reģistrēti 4672 gadījumi, kad skolēnu e-taloni tika nozaudēti, nozagti u.tml. Tomēr, gadījumā, ja nozaudēts personalizētais e-talons, to ir iespējams ātri un ērti atjaunot, kā arī tas neradīs citus tiesību ierobežojumus bērnam, piemēram, iespēju ceļot, apmeklēt ārstniecības iestādes un apliecināt savu identitāti, kur tas ir nepieciešams, kā tas būtu, nozaudējot personas apliecību.
LPPA lūdz sniegt izvērtējumu par iespējamām sekām un iespējām risināt problēmas, kādas varētu iestāties, bērniem nozaudējot savas personas apliecības, tajā skaitā drošības riskus, piemēram, bērna nolaupīšanas gadījumā, ja bērnam līdzi ir personas apliecība, kas ir izceļošanai no valsts derīgs dokuments, kā arī, vai, izmantojot reģionālo transportu nokļūšanai uz izglītības iestādi, bērnam, personas apliecības nozaudēšanas gadījumā netiks faktiski liegtas iespējas saņemt obligāto izglītību, jo nebūs iespēja izmantot sabiedrisko transportu.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, LPPA joprojām kopumā uztur iebildumus pret personas apliecību kā valsts braukšanas maksas atvieglojumu piemērošanas identifikācijas līdzekli valstspilsētu, kuras ir ieviesušas savus elektroniskās identifikācijas līdzekļus, obligātu ieviešanu. Likumprojekta izziņā un anotācijā šādai iecerei un finansiālai ietekmei uz valstspilsētas pašvaldības budžetu joprojām nav sniegts pietiekams ekonomiskais ieguvumu izvērtējums un pamatojums, un fakts, ka šī ideja ir radusies jau 2015. gadā nav un nevar būt pietiekams pamatojums ievērojamu finanšu līdzekļu ieguldījumam sistēmā, kas RP SIA “Rīgas satiksme” gadījumā nav nepieciešama, kā arī šādi izdevumi joprojām nav lietderīgi un samērīgi. It īpaši būtiski un kritiski tas šķiet kontekstā ar 2024.gada 1.augusta izziņas 18.punktā norādīto par Eiropas invaliditātes kartes digitālā versijas nodrošināšanu, kas būs iespējama caur Eiropas digitālo maku prognozējoši 2026.gada beigās. Neskatoties uz to, ka gan konkrētie risinājumi, gan to ieviešanas datumi ir zināmi, virzot likumprojektu tiek secināts, ka “pašlaik iebildumā minētais jautājums nav attiecināms uz virzīto Likumprojektu”, lai gan ar lielu varbūtību var secināt, ka gadu pēc likumprojekta piemērošanas uzsākšanas eventuāli jau būs jāuzsāk piemērot citas prasības, dati, dokumenti un risinājumi šajā kontekstā.
 

-

5.Iebilstam par likumprojekta 11.panta redakciju:
“17.pantā:
papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Pasūtītājam, viena gada laikā, ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, kas noslēgts starp pasūtītāju un pārvadātāju, ja ar kompetentās institūcijas konkurences jomā lēmumu, kas stājies spēkā, nav apstrīdams un pārsūdzams, Pārvadātājs ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumus, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros Pārvadātāju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi, vai ir izsniegusi atzinumu par to, ka Pārvadātāja veiktie pasākumi ir pietiekami uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē;””

 Pamatojums
       LPPA nav izprotama Satiksmes ministrijas vēlme būtiski mīkstināt tiesības pasūtītāja iespējām vienpusēji atkāpties no noslēgtajiem sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumiem, par tādu smagu konkurences pārkāpumu, kā vienošanās par tirgus sadali.
 

Priekšlikums
Likuma 17.pantu papildināt ar trešo daļu sekojošā redakcijā:
“(3) Pasūtītājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, kas noslēgts starp pasūtītāju un pārvadātāju, ja ar kompetentās institūcijas konkurences jomā lēmumu, kas stājies spēkā, nav apstrīdams un pārsūdzams, Pārvadātājs ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumus, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros Pārvadātāju ir atbrīvojusi no naudas soda.”