Atzinums

Akciju sabiedrība “Augstsprieguma tīkls” (turpmāk – AS "Augstsprieguma tīkls") ir izvērtējusi likumprojektu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (25-TA-2627) (turpmāk – likumprojekts), ar kuru cita starpā paredzēts papildināt Aizsargjoslu likumu ar 35.1 pantu “Apzaļumošana pilsētu un ciemu teritorijā esošās ārējo inženiertīklu aizsargjoslās”, kā arī veikt ar to saistītus grozījumu 45. panta pirmās daļas 13. punktā.
AS "Augstsprieguma tīkls" iebilst pret likumprojekta grozījumiem to pašreizējā redakcijā un lūdz tos precizēt, ņemot vērā turpmāk norādītos apsvērumus.
[1] Likumprojektā paredzēts, ka pilsētu un ciemu teritorijā ārējo pazemes inženiertīklu aizsargjoslās koku un krūmu audzēšana ir pieļaujama, saskaņojot ar inženiertīkla īpašnieku vai tiesisko valdītāju, vai bez saskaņošanas, ja koku un krūmu stādīšana un audzēšana notiek atbilstoši standartiem par koku un krūmu audzēšanu aizsargjoslās. AS "Augstsprieguma tīkls" ieskatā šāda pieeja, pieļaujot koku un krūmu audzēšanu bez saskaņošanas ar inženierkomunikāciju īpašnieku vai tiesisko valdītāju nav atbalstāma, un 35.1 pants ir precizējams, svītrojot iespēju koku un krūmu audzēšanu aizsargjoslā veikt bez saskaņošanas ar attiecīgā inženiertīkla turētāju.
Aizsargjoslas mērķis ir nodrošināt komunikāciju drošu un efektīvu ekspluatāciju un aizsardzību. Šāds mērķis ir nostiprināts Aizsargjoslu likumā, tostarp definējot elektrolīniju trasi kā joslu, kas ietilpst aizsargjoslā un uzturama brīva no kokiem un krūmiem.
Ja likumā tiktu ieviesta norma, kas pieļauj koku un krūmu audzēšanu bez inženiertīklu īpašnieka saskaņojuma, tas mazinātu aizsargjoslas efektivitāti un radītu pretrunas ar līdzšinējo regulējumu.
Koku un krūmu audzēšana inženiertīklu tuvumā prasa attiecīgā inženiertīklu objekta specifisku izvērtējumu (tīkla dziļums, konstrukcija, aizsardzības risinājumi, piekļuve, citu tīklu savstarpējie tuvinājumi, plānotās pārbūves u. tml.). AS "Augstsprieguma tīkls" ieskatā standarts LVS 1094 “Inženiertīklu un kokaugu aizsardzība pilsētvidē” nevar aizstāt inženiertīkla īpašnieka izvērtējumu, turklāt apstiprinātajā standartā nav noteikti noteikumi, tai skaitā attālumi, kā audzēt kokus krūmus 110 – 330 kV gaisvadu elektrolīniju aizsargjoslās Koku un krūmu audzēšana aizsargjoslās bez inženierkomunikāciju īpašnieka saskaņojuma var traucēt piekļuvi inženiertīkliem un avārijas darbu veikšanu, radīt papildu izmaksas tīkla uzturēšanai, radīt strīdus par koku/krūmu izciršanas nepieciešamību un izmaksu/atbildības sadalījumu, kā arī palielināt tehnoloģisko traucējumu riskus un elektrolīnijas darbības atjaunošanas laiku.
Koku klātbūtne inženiertīklu tuvumā ir viens no būtiskiem riska faktoriem tehnoloģiskiem traucējumiem. AS "Augstsprieguma tīkls" regulāri veic izvērtējumu par vētru izraisīto bojājumu cēloņiem un secina, ka nepieciešams mazināt koku radītos riskus elektrolīniju tuvumā.
Lai arī pazemes inženiertīkli atšķiras no gaisvadu līnijām, tomēr arī pazemes inženiertīklu aizsargjoslās esoši koki un krūmi var būt potenciāls apdraudējums un papildu slogs tīklu uzturēšanai.
Ņemot vērā minēto, AS "Augstsprieguma tīkls" atbalsta pieeju, ka koku un krūmu stādīšana/audzēšana aizsargjoslās ir iespējama tikai ar inženiertīkla turētāja  saskaņojumu un ierosina 35.1 pantu izteikt šādā redakcijā:
“Pilsētu un ciemu teritorijā ārējo pazemes inženiertīklu aizsargjoslās koku un krūmu audzēšana ir pieļaujama tikai saskaņojot ar inženiertīkla īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja koku un krūmu stādīšana un audzēšana tiek veikta atbilstoši attiecīgajiem standartiem par koku un krūmu audzēšanu aizsargjoslās.”
 

-

TBD

-

[2] Pašreiz Aizsargjoslu likuma 45.panta pirmās daļas 13.punkts paredz, ka aizliegts audzēt kokus un krūmus meža zemēs - platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā, ārpus meža zemēm - visā aizsargjoslas platumā. Ārpus meža zemēm zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs aizsargjoslā var audzēt kokus un krūmus, ja par to noslēgta rakstveida vienošanās ar elektrisko tīklu īpašnieku. Likumprojektā paredzēts papildināt 45.panta pirmās daļas 13.punktu aiz vārdiem "visā aizsargjoslas platumā" ar vārdiem "izņemot gadījumus, kad piemērojams šā likuma 35.1 pants.". AS "Augstsprieguma tīkls" vērš uzmanību, ka šādi likuma grozījumi pēc būtības maina aizlieguma normas raksturu, padarot to par nosacītu un no citas normas piemērošanas atkarīgu regulējumu.
Ņemot vērā, ka aizliegums balstīts drošības apsvērumos un paredz preventīvi novērst potenciālu apdraudējumu infrastruktūras drošai ekspluatācijai, dzīvībai, veselībai vai īpašumam, šāda izņēmuma ieviešana nav samērīga un neatbilst aizsargjoslu institūta būtībai. Ņemot vērā, ka ekspluatāciju aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju, kā arī to attīstības iespējas, nav pieļaujama situācija, kad tiek palielināts risks elektroapgādes traucējumiem vai pat atslēgumiem, kas tiek radīti krītošu koku vai to zaru ietekmē. Pieļaujot atkāpes no spēkā esošā regulējuma var tikt pasliktināta elektrotīkla drošība kopumā. Līdz ar to, AS "Augstsprieguma tīkls" vēlas norādīt, ka jebkādi grozījumi Aizsargjoslu likumā attiecībā uz koku un krūmu audzēšanu, būtu jāizstrādā, saglabājot prasības attiecībā uz saskaņojuma saņemšanas nepieciešamību vai vienošanās noslēgšanu ar inženierkomunikāciju īpašnieku/turētāju, nosakot pušu tiesības un pienākumus attiecīgajā teritorijā.
 

-

AS "Augstsprieguma tīkls" vēlas no savas puses atkārtoti (sākotnējie ierosinājumi tika nosūtīti Ekonomikas ministrijai ar 07.06.2019. vēstuli Nr. 2.5/2019/2211 un 01.07.2025. vēstuli Nr. 2.5/2025/2629) rosināt papildināt Aizsargjoslu likuma 61. pantu ar 10.3 daļu šādā redakcijā: "(10.3) Ja elektrisko tīklu kabeļu līnija ierīkota ar beztranšejas metodi dziļāk par trīs metriem no zemes virsmas, koku un krūmu izciršana virs elektrisko kabeļu līniju trases nav nepieciešama." Piedāvātais papildinājums 61. pantā sniegs iespēju neizcirst kokus un krūmus virs elektrisko kabeļu līnijām, kas ierīkotas dziļāk par trīs metriem ar bezstranšejas metodi.
 

-

Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības elektrisko tīklu gaisvadu līnijām, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu elektrisko tīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību. Aizsargjoslu platums gar elektriskiem tīkliem ir atkarīgs no tā, kādā apvidū līnija atrodas, kā arī līnijas tipa – gaisvadu vai pazemes, kā arī elektrisko tīklu līnijas nominālā sprieguma – tas ir atrodams informatīvajā plāksnē uz elektrisko tīklu gaisvadu līniju balstiem. 
Aizsargjoslu likuma 16. panta otrās daļas 2.1 punkta c) apakšpunkts noteic, ka aizsargjoslas gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 110 kV ir 35 metru attālumā no līnijas ass, kurā elektrolīniju trasi veido 13 metru platumā no līnijas ass uz katru pusi.
Tomēr elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls”, ņemto vērā pieredzi ar 2024. un 2025. gada  vētrās radītājiem tīkla bojājumiem, ir konstatējis, ka galvenais 110 kV elektrisko tīklu gaisvadu līniju bojājumu cēlonis ir ārpus elektrisko tīklu gaisvadu līniju trasēm augošo koku uzkrišana uz elektrisko tīklu gaisvadu līniju vadiem.
Pēc veiktajiem grozījumiem tiesību aktos un elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora īstenotajiem tehniskajiem pasākumiem – 330 kV elektrisko tīklu gaisvadu līniju trašu paplašināšanu, tehnoloģisko traucējumu skaits, ko izraisa krītošie koki, ir būtiski samazinājies, bet attiecībā uz 110 kV līnijām situācija nav mainījusies.
Elektrisko tīklu gaisvadu līniju trases paplašināšanas priekšlikums, palielinot trases platumu par 5 metriem no līnijas ass uz katru pusi, ļaus potenciāli samazināt tehnoloģisko traucējumu skaitu, kuri ir saistīti ar ārpus elektrisko tīklu gaisvadu līniju trasēm augošo koku uzkrišanu uz elektrisko tīklu gaisvadu līniju vadiem par 83%, samazinot tehnoloģisko traucējumu skaitu līdz 45 gadījumiem 10 gadu periodā, un samazināt nenodotās elektroenerģijas daudzumu par 71% līdz 25 309 kWh. 
Pamatojoties uz elektrisko tīklu gaisvadu līnijām bojājumu statistikas un cēloņu izvērtējamu, ar nolūku paaugstināt pārvades sistēmas drošumu un mazināt nenodotās elektroenerģijas daudzumu, un būtiski samazināt atslēgumu skaitu, nepieciešams palielināt normatīvajos aktos noteikto 110 kV elektrolīnijas aizsargjoslas un tajā ietilpstošās trases platumu, nosakot elektrolīniju trasi 18 metru platumā no līnijas ass uz katru pusi.
Šāds secinājums izdarīts Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk – Ministrija) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par elektroapgādes pārtraukumu riska gatavības izvērtēšanu", kas izskatīts Ministru kabineta 2025. gada 29. aprīļa sēdē un saskaņā ar minētās sēdes protokola Nr. 17 43. § 4. punktu Ministrijai, uzdots sagatavot attiecīgus normatīvo aktu projektu un klimata un enerģētikas ministram iesniegt to izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Ievērojot minēto, Ministrija lūdz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, ar kuru aizstāj Aizsargjoslu likuma 16. panta otrās daļas 2.¹ punkta “c” apakšpunktā skaitli “13” ar skaitli “18” un vārdus “līnijas ass” ar vārdiem “gaisvadu līnijas ass”.
 

Aizstāt 16. panta otrās daļas 2.¹ punkta “c” apakšpunktā skaitli “13” ar skaitli “18” un vārdus “līnijas ass” ar vārdiem “gaisvadu līnijas ass”